Kinoteātrī "Rīga" otrdienas ir atlaižu laiks - visu biļešu cena Ls 1,50!

Biļešu cenas:

darbadienās līdz pl.16:00 - Ls1,50

darbadienās pēc pl.16:00 un brīvdienās - Ls2,50

P.S. biļešu cenu politika neattiecas uz kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros izrādītajām filmām

Mazā zāle

"randiņš Belevilā"

("Les Triplettes de Belleville ")

Francija-Kanāda-Beļģija, 2003

Režisors: Silvēns Šomets

Animācija: Filmu studija "RIJA", Studio les Triplettes, Artdog, 2d3D, Walking the dog

Ilgums: 1 stunda un 20 minūtes

Čempions ir vientuļš zēns, kuru audzina vecmāmiņa. Ievērojusi, ka viņam nekas uz pasaules nešķiet aizraujošāks par braukšanu ar velosipēdu, Sūzas kundze enerģiski ķeras pie zēna trenēšanas. Paiet vairāki gadi, un Čempions attaisno savu vārdu. Viņš ir gatavs dalībai pasaulslavenajā Francijas velotūrē.

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Jau gandrīz gadu Latvijā darbu uzsākusi Rīgas vācu skola, un šobrīd tā gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-7 gadus vecus bērnus, kas mācības varēs sākt jau 2016.gada 1. septembrī.

Šī būs pirmā reize Latvijā, kad mazie skolnieki varēs mācīties vācu valodā, saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmu, kas ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā, un šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 9 pasaules valstīm.

Galvenās izglītības sistēmas atšķirības, ko piedāvā Vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesa kvalitāti – visaptveroša pieeja izglītībai, kas virzīta ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Vienā klasē tiek uzņemti ne vairāk kā 15 bērni, līdz ar to, bērnam mācību procesā tiek nodrošināts daudz tiešāks, individuāls kontakts ar pedagogu, radot iespēju veidot arī kvalitatīvākas skolēna-pedagoga attiecības, kas ir ļoti būtiski izglītošanās procesā.

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Vācu uzņēmumi Igaunijai, Latvijai un Lietuvai joprojām sniedz augstu vērtējumu un plāno turpmākas kapitāla un personāla investīcijas. Pēc iepriekšējo gadu eiforijas tomēr ir iestājies zināms ilūziju zudums.

Makroekonomisko rādītāju nestabilitāte, augošās izmaksas un izteikts darbaspēka trūkums Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ievērojami apslāpējuši pozitīvo noskaņu. Tāds ir Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) ikgadējās konjunktūras aptaujas kopsavilkums. Aptaujā piedalījās 82 uzņēmumi no rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomām.Starp Vāciju un Baltijas valstīm pastāv tradicionāli labas ekonomiskās attiecības, kuras iepriekšējos gados attīstījušās ļoti dinamiski. No intensīvi aizvien augošā pieprasījuma pēc produktiem ar marku Made in Germany guva labumu ne tikai vācu piegādātāji, bet arī trijās Baltijas valstīs aktīvie vācu uzņēmumi. Pagājušajā gadā lielākā daļa uzņēmumu ar vācu kapitāldaļām guva nozīmīgu apgrozījuma un peļņas pieaugumu līdz pat 20 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Atbilstoši tam aptaujas dalībnieki ir apmierināti un kopumā tikai 4 procenti aptaujāto vērtē pašreizējo situāciju kā sliktu. Arī sava uzņēmuma turpmākās attīstības novērtējums atspoguļo pozitīvas noskaņas. Optimisms ietekmē arī investīciju aktivitātes: lielākā daļa uzņēmumu grib palielināt investīciju apjomu vai turpināt investēt iepriekšējā gada līmenī. Turklāt gandrīz 40 procenti uzņēmumu plāno palielināt darbinieku skaitu.

Lai gūtu profesionālus panākumus arvien sasaistītākajā pasaules tirgū, skolēniem mūsdienās ir jāpilnveido akadēmiskā zināšanas, angļu valodas prasme un lingvistiskās un kulturālās zināšanas vismaz vēl vienā svešvalodā. Mūsdienu Eiropā novērojams straujš Vācijas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugums. Tādēļ vācu valodas zināšanām papildus angļu valodai un spējai komunicēt kulturāli pieņemamā veidā būs arvien lielāka nozīme ambiciozu eiropiešu profesionālajā dzīvē.

Bērniem valodas apguve padodas vieglāk, un jo agrāk viņiem tiek dota šāda iespēja, jo vieglāk un ātrāk viņi apgūst valodas. Tieši tāda ir Rīgas Vācu skolas bērnudārza un pirmsskolas līmeņa misija. Mācībspēki no Vācijas nodod savas dzimtās valodas zināšanas jaunajiem skolēniem. No pirmās klases mācību programmā tiek iekļautas divas angļu valodas stundas, kā arī četras latviešu vai krievu valodas stundas nedēļā.

Vecāki droši vien jautātu, kādēļ priekšroka jādod vācu, nevis angļu valodai. Atbilde ir ļoti vienkārša. Bērniem ļoti agrā vecumā jāapgūst vācu valoda un citas valodas, paralēli apgūstot angļu valodu, kura sākotnēji nav dominējošā svešvaloda. Bērni, kuri apmeklē angļu valodas skolu vai apgūst angļu valodu kā pirmo svešvalodu, bieži vien vēlāk nevēlas mācīties citas valodas.

Vairākkārt jau ir izskanējis viedoklis, ka šogad valsts svētki – gan 11. novembris, gan 18. novembris – notikuši ārpolitisko notikumu ēnā, pieminot situāciju Ukrainā un arī draudus Latvijai. Ņemot vērā sacīto, šķiet interesanti salīdzināt, ko par patriotismu domā tie, kuri mājās galvenokārt sarunājas latviešu valodā, un tie, kuri sarunājas krievu valodā.

Pirmais secinājums – atšķirības pastāv. Jau, salīdzinot atbildes uz jautājumu, vai aptaujātie jūtas kā Latvijas patrioti, vērojams, ka sevi par tādiem uzskata 77% latviešu valodā runājošo (37% «noteikti uzskata»), bet krievu valodā runājošie - 51% (11% «noteikti uzskata») – tā liecina nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Jāpiebilst, ka, izvērtējot pētījuma rezultātus, abām grupām zināmā mērā atšķiras arī patriotisma izpratne – latviešu valodā runājošie biežāk norādījuši, ka būt patriotam nozīmē nebraukt prom no valsts īslaicīgu grūtību dēļ, svinēt oficiālos valsts svētkus, aizstāvēt savu valsti no ienaidniekiem, ja tas nepieciešams.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Vācu investoru vērtējums par ekonomiskajiem procesiem Centrālajā un Austrumeiropā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir būtiski mainījies. It īpaši tas attiecināms uz Baltijas valstīm, kur pēc pēdējos gados piedzīvotās ekonomiskās eiforijas iestājies mērenāks attīstības temps, savukārt Balkānu reģionā optimisms pieņemas spēkā.

Turpretim Čehija kā bija tā arī paliek – pievilcīgākā valsts vācu investoru vērtējumā. Tādas ir galvenās ikgadējās aptaujas atziņas, kas šogad tika veikta starp 928 uzņēmumiem, 13 Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Centrālā un Austrumeiropa kā reģions tiek uzskatīts par kontinenta dinamiskāko ekonomisko telpu, kas no gada gadā kļūst arvien atraktīvāks vācu investoriem. Jaunās ES dalībvalstis, NVS un Balkānu reģiona valstis, uzrādot iespaidīgus attīstības tempus arvien spēcīgāk integrējās pasaules ekonomikā, kļūst par nozīmīgu Vācijas sadarbības partneri. Vācijas kopējais eksporta apjoms uz Austrumeiropu pagājušajā gadā sasniedza 154 miljardus eiro. 16% no kopējā Vācijas importa un eksporta ir realizēti Austrumeiropas virzienā. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā līdz šim tradicionāli lielākais tirdzniecības apjoms ar Franciju un ASV. Runājot par tiešajām investīcijām, reģions ir priviliģēts vācu uzņēmēju vidū. Līdz 2007. gada beigām reģionā bija investēti 95 miljardi eiro jeb vairāk nekā viena desmitā daļa no kopējām vācu ārvalstu investīcijām. Pagājušajā gadā vien investīciju apjoms sastādīja turpat 15 miljardus eiro.

Papildinot tiesu informācijas sistēmas elektronisko pakalpojumu klāstu, Tiesu administrācija sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem portālā www.tiesas.lv ir izveidojusi prokuroru noslodzes elektronisko kalendāru , kas ļauj konstatēt prokurora aizņemtību un tādejādi mazināt atlikto tiesas sēžu skaitu, informē Tiesu administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks.

2014.gadā tika izveidots advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs. Taču, lai pilnā mērā varētu izmantot modernās tehnoloģijas, kas ļauj tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvjiem, plānojot tiesas sēdes, savstarpēji sazināties, izveidots arī prokuroru noslodzes kalendārs.

Prokurora un advokāta noslodzes elektroniskais kalendārs izveidots, lai samazinātu lietu atlikšanu kādas puses (prokurora vai advokāta) neierašanās dēļ sakarā ar aizņemtību citā procesā. Šobrīd piekļuves rekvizīti izsniegti visiem 454 Latvijas prokuroriem.

Šajā kalendārā amatā augstāks prokurors var nomainīt prokuroru, kas sākotnēji reģistrējies kā lietas dalībnieks, bet slimības vai citas ilgstoša prombūtnes dēļ nevar tajā piedalīties, kas būtiski mazina lietu atlikšanu.

Latvija pārāk maz un neskaidri ir formulējusi savas priekšrocības ārvalstu investoru piesaistei, abas pārējās Baltijas valstis vairākos segmentos investoriem šķiet pievilcīgākas; Latviju iegāž arī jaunā nodokļu reforma

Tas izriet no vācu investoru DB sacītā. Jāpiebilst, kā Vācija ir Latvijas otrais lielākais preču importa un ceturtais lielākais preču eksporta partneris, 2016. gadā kopējam preču apgrozījumam, pēc CSP datiem, sasniedzot teju 2 miljardus eiro. Savukārt vācu tiešās investīcijas Latvijā 2016. gada beigās pārsniedza 585 miljonus eiro. Vācu investori līdz šim Latvijā ir dibinājuši 434 uzņēmumus, kas nodrošina gandrīz 7900 darba vietas, tā secināts Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) veiktajā pētījumā. Latvija, ņemot vērā vācu uzņēmumu skaitu, statistiski ieņem pirmo vietu Baltijas valstu vidū, neskatoties uz to, ka kaimiņvalstī Lietuvā ir izveidots salīdzinoši vairāk darba vietu.

Tildes līdzīpašnieks Andrejs Vasiļjevs intervijā laikrakstam Diena.

Jūsu uzņēmuma uzmanības lokā ir latviešu valodas vieta moderno tehnoloģiju vidē. Kāda patlaban ir situācija?

Tehnoloģijas ietekmē pilnīgi visās dzīves sfērās šobrīd notiek lielas pārmaiņas saistībā ar interneta un moderno tehnoloģiju aizvien plašāku pieejamību. Valoda nav izņēmums. Tehnoloģijas ietekmē valodas tādā pašā mērā kā citas jomas. Speciālisti atzinuši, ka valodu ilgtspēja un pastāvēšana saistīta ar to, cik labi valoda tiek pārstāvēta tehnoloģijās. Starptautisks pētījums parādījis, ka 21 no 30 pētījumā ietvertajām Eiropas valodām nav pietiekami pārstāvēta tehnoloģiju jomā. Ja nekas netiks darīts, tad ilgtermiņā ir bažas par šo valodu spēju pastāvēt digitālajā laikmetā. Nav runa par valodas izzušanu, taču profesionālajā lietojumā, biznesa vidē, zinātnes sfērā un citur valodas joma var strauji mazināties, bet brīvo nišu var aizņemt angļu valoda. Jau tagad bieži nākas dzirdēt, ka mums saka: «Ko jūs tur ar savu latviešu valodu, runāsim visi angliski, un problēmas būs atrisinātas.»

Man ļoti patīk strādāt plašā mērogā, kā, piemēram, tagad — ar nozīmīgiem finanšu tirgus veidošanas un regulēšanas jautājumiem visā Eiropā, atklāj Tatjana Verjē.

Pašlaik Tatjana Verjē ir Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus direktorāta padomniece un konsultante banku un finanšu tirgu regulēšanas jomā Briselē. Direktorāta mērķis ir apvienot finanšu tirgus Eiropas Savienībā, tā, lai uzņēmumi varētu vienkāršāk, bez papildu šķēršļiem darboties dažādās valstīs un piekļuve kapitālam būtu vieglāka.

"Mana loma ir iesaistīties šajā procesā kā neatkarīgam ekspertam. EK ir ļoti svarīgi, lai tai būtu arī neatkarīgi padomnieki, jo finanšu industrijai ir spēcīgi lobiji, kas pauž tikai viņiem izdevīgus viedokļus, savukārt patērētāju balss neizskan. Lai pārstāvētu sabiedrības viedokli, finanšu tirgus ir jāpārzin visai detalizēti."

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētdien izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Attiecīgā publikācija atrodama oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis 2.aprīļa laidienā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses padomnieka pienākumu izpildītāja Kristīne Kļaveniece, Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. «Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,» pārliecināts Valsts prezidents.

Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā.

Par to, ka arī Latvijas iedzīvotāji plāno doties peļņā uz Vāciju pēc darba tirgus atvēršanas maijā, liecina iedzīvotāju arvien pieaugošā interese par vācu valodas apguvi, secinājuši valodu centra Berlitz speciālisti.

Berlitz valodas centra eksperti brīdina, ka aizbraucēju vidū būs kvalificēti savas jomas eksperti, kas Vācijā saskata daudz lielākas atalgojuma iespējas savā profesijā nekā Latvijā.

Saskaņā ar Berlitz datiem iedzīvotāju vēlme mācīties vācu valodu pieaugusi par 100% salīdzinājumā ar pērno gadu, kļūstot par otru populārāko valodu centrā apgūto svešvalodu. Pēdējo mēnešu laikā Berlitz esot novērojama interesanta tendence – vairāki klienti, kas iepriekš uzsākuši angļu valodas mācības, nomaina tās pret vācu valodas apguvi.

Berlitz centra Latvijā direktore Inga Zeide norāda: «Vācu valoda ir trešā zināmākā svešvaloda Latvijā pēc krievu un angļu valodām, kas skaidrojams ar to, ka padomju gados to apguva kā svešvalodu skolā. Tāpēc tikai loģiski, ka līdz ar darba tirgus atvēršanu Vācijā un ņemot vērā ekonomisko krīzi Īrijā un Lielbritānijā, daļa iedzīvotāju, kuri runā vācu valodā, vēlēsies doties peļņā uz Vāciju. Šo tendenci mēs izjūtam arī Berlitz valodu centrā, jo pieaug interesentu skaits, kas agrāk ir apguvuši vācu valodu un šobrīd vēlas atsvaidzināt savas zināšanas vai tās apgūt padziļināti.»

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Zviedrijas reklāmas «sargsuni» pārpludinājušas sūdzības par reklāmu kalendāram, kurā redzamas pieticīgi ģērbtas aviokompānijas Ryanair stjuartes, ziņo thelocal.se.

Mazāk nekā mēnesi pēc Ryanair salona apkalpes labdarības kalendāra 2012. gada izdevuma laišanas klajā Zviedrijas reklāmas ombuds (Reklamombudsmannen) saņēmis 33 sūdzības par reklāmām, ar kuru palīdzību kalendārs tiek popularizēts.

«Cilvēki domā, ka reklāmā ir seksisms un ka tā neiederas vietnē, kas domāta lidmašīnu biļešu pārdošanai,» stāstījusi reklāmas ombudsmene Elizabete Trotciga.

Vēl vairāk sūdzību ombuds saņēmis tikai par kāda iepazīšanās servisa reklāmas kampaņu, kas mudināja uz laulības pārkāpšanu.

Ryanair tagad ir divas nedēļas, lai atbildētu ombudam par sūdzībām. Pēc tam «sargsuns» lems, kā rīkoties tālāk.

Veikalos līdzās šokolādes adventes kalendāriem atrodami arī dažādi citi risinājumi, kā interesantā veidā skaitīt dienas, kas palikušas līdz Ziemassvētkiem, piemēram, kalendārs kā koka mājiņa, kurai katru dienu var atvērt lodziņu, ielūkoties, kāds pārsteigums tajā atrodams, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Savu redzējumu par šiem kalendāriem šogad piedāvā arī divas pašmāju rokdarbnieces, kas uzšuvušas kalendārus. Idejukrelles.lv īpašnieces Lauras Liepas kalendāru veido eglīte, 24 kabatiņas, kurām ar roku ir izšūts attiecīgais dienas skaitlis un tikpat daudz tamborētu eglīšu rotājumu. Ideja – bērns katru dienu atver vienu kabatiņu un tajā esošo eglīšu rotājumu pakarina eglītē, un Ziemassvētku vakarā tā būs pilnībā izrotāta.

Personalizētu adventes kalendāru, kuru rotā izšūts tā īpašnieka vārds, šajā gadā izveidojusi arī Mazais ābols īpašniece Evita Ābola. Viņa jau piecus gadus ikdienā šuj apģērbu un cepures bērniem, somas, siltos cimdus ratiem u.c. preces. Viņas kalendārs tapis no kokvilnas un lina. Tam ir 24 kabatiņas, kurās līdz Ziemassvētkiem var ievietot saldumus vai zīmīti ar veicamajiem uzdevumiem.

Labdarības organizācija Go Commando, kas vāc līdzekļus Lielbritānijas Karalisko jūras kājinieku (Royal Marines) ģimeņu atbalstam, sākusi pārdot kalendāru, kuru izveidojuši jūras spēku kareivji, iejūtoties modeļu un fotogrāfu lomā.

Kalendāru 2013. gadam veidojuši desantnieki, kas pašlaik dienē Afganistānā. Karavīri iejutās gan modeļu, gan fotogrāfu lomā, tādēļ kalendārs pilnībā uzskatāms par Royal Marines dienējošo «šedevru», skaidrots labdarības organizācijas Go Commando mājas lapā.

«Lai arī kalendārs ir ļoti jautrs, lūdzu atceraties fakta, kādēļ tas izveidots, nopietno pusi. Jo vairāk kalendāru mēs pārdosim, jo vairāk līdzekļu tiks savākts Afganistānas kareivjiem un viņu ģimenēm,» teikts labdarības organizācijas mājas lapā.

Uzņēmuma Kogo izveidotā kalendārgrāmata ir tradicionālās mazuļa dienasgrāmatas un sienas kalendāra apvienojums

«Ideja par mazuļa kalendārgrāmatu radās, ciemojoties pie mana brāļa ar ģimeni, kurā tikko bija piedzimusi meitiņa. Lai gan grāmatu plauktos stāvēja vairākas mazuļa dienasgrāmatas, mazās meitiņas mamma sasniegumus fiksēja parastā sienas kalendārā. Tā radās ideja par praktisku un vienlaikus gaumīgu risinājumu, kā saglabāt mazuļa sasniegumus vecākiem ērtā formātā – kalendārā, kas apvienots ar tradicionālo mazuļa dienasgrāmatu,» stāsta Katrīna Ozola, SIA Kogo līdzīpašniece.

Kogo kalendārgrāmata ir piekarama pie sienas, un mamma ar mazuli rokās var pieiet pie tāsun atzīmēt tobrīd svarīgāko. Pie katra datuma var pierakstīt, kas tajā noticis, ir arī speciālas uzlīmītes, piemēram, pirmais smaids.

No 2010. gada valsts apmaksāto vakcināciju kalendārs varētu tikt papildināts ar vairākām bezmaksas vakcīnām bērniem, paredz Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos, kas nosaka vakcinācijas kārtību.

Grozījumi, kas pagājušajā nedēļā iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā, paredz no 2010. gada 1. janvāra vakcināciju kalendārā noteiktām pacientu grupām iekļaut vakcīnu pret pneimokoka infekciju, kas var izraisīt plaušu saslimšanas un akūtus vidusauss iekaisumus.

No 2010. gada 1. septembra vakcināciju kalendārs varētu tikt papildināts par bezmaksas vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, kas tiek uzskatīta par faktoru, kas veicina saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi. Vakcinēt plānots 12 gadu vecumu sasniegušas meitenes.

Savukārt no 2011. gada 1. janvāra vakcinācijas kalendārs varētu tikt papildināts ar bezmaksas vakcīnu pret rota vīrusu infekciju – pret šo slimību plānots vakcinēt bērnus no divu mēnešu vecuma.

Kalendārs (Credit Crunch Calendar 2010), kura bildēs ir atspoguļots pasaules ekonomiskās krīzes sagrautais bizness Lielbritānijā, kļuvis par vienu no pārdotākajām precēm Lielbritānijā, ziņo Telegraph.

Kalendāra autors Kevins Beresfords (Kevin Beresford) norāda, ka šis kalendārs rosina cilvēkiem smieties skatoties uz ekonomikas sagrautajām lietām. «Kalendārā ir iekļautas bankrotējušas firmas, kafejnīcas, izdemolētas fabrikas, kuras tika aizvērtas pasaules ekonomiskās krīzes dēļ,» norāda K. Beresfords.

«Kalendārs ir kļuvis veiksmīgs, jo britiem patīk smieties skatoties nedienām acīs,» piebilda kalendāra autors.

Gētes institūts, kas ārzemēs popularizē vācu valodu un kultūru, pavēstījis, ka interese visā pasaulē par šo valodu strauji aug.

Tas esot saistāms ar to, ka Eiropas parādu krīzes laikā palielinājusies Vācijas ietekme gan ekonomikā, gan politikā, ziņo thelocal.de.

«Ikviens mācās vācu valodu,» sacījis Klauss-Dīters Lēmans, institūta prezidents. Saskaņā ar viņa teikto daudzi jauni cilvēki no grūtībās nonākušajām Eiropas valstīm, piemēram, Spānijas vai Grieķijas, šo valodu redz kā biļeti uz gaišāku nākotni.

Arī Austrumeiropā un Krievijā vācu valoda piedzīvojot renesansi, sacījis Lēmans. Lai gan angļu valoda tuvākajā nākotnē saglabāšoties kā pasaulē galvenā svešvaloda, vācu valoda kļūstot par tuvu stāvošu otro valodu, uzskata Gētes institūta prezidents.

Turpinot iesākto darbu pie Jūrmalas pilsētas mājas lapas pilnveidošanas, arvien tiek palielināts valodu skaits, kurās tā pieejama pilsētas viesiem. Turpmāk arī franču tūristi varēs atrast viņus interesējošo informāciju par Jūrmalu savā dzimtajā valodā. Francija un franču valodā runājošās valstis Jūrmalas pilsētai ir vēl neapgūts, taču potenciāli ļoti nozīmīgs tirgus. Līdz ar mājas lapas izveidi franču valodā plānots piesaistīt arvien lielāku tūristu skaitu. Franču valodā Jūrmalas pilsētas mājas lapas tūrisma sadaļā iespējams iegūt tādu pat informāciju kā latviešu, krievu, angļu un vācu valodās. Kūrortpilsētas oficiālā mājas lapa pilsētas viesus informē par Jūrmalā piedāvātajām naktsmītnēm, restorāniem, atpūtas un izklaides iespējām. Aplūkojot sadaļu naktsmītnes, katrs pilsētas viesis atradīs savām vēlmēm un vajadzībām piemērotāko viesnīcu, kūrorta rehabilitācijas centru, kūrorta viesnīcu, moteli, viesu namu, jauniešu viesnīcu, kā arī kempingu. Ņemot vērā to, ka francūži ir izslavēti gardēži, Jūrmalas mājas lapa sniedz plašu informāciju par pilsētā esošajām kafejnīcām, restorāniem un bāriem, kas neliks vilties pat izvēlīgākajam Rietumeiropas iedzīvotājam. Arvien vairāk tūristu vilina iespēja visos gadalaikos Jūrmalā veikt dažādas skaistumkopšanas un veselības uzlabošanas procedūras, kā arī iespēja izmantot unikālos Jūrmalas dabas dziedinošos resursus. Informācija par Baltijas jūras reģiona lielākās kūrortpilsētas SPA procedūrām meklējama sadaļā kūrortārstniecība. Tā kā Jūrmalu raksturo aktīva kultūras dzīve, www.jurmala.lv piedāvā izvēlēties un apmeklēt kādu no daudzajiem pasākumiem, kas norit Dzintaru koncertzālē, pilsētas muzejos, kultūras namos un kinoteātros, par kuriem informāciju iespējams atrast sadaļā notikumu kalendārs. Sadaļa aktīvā atpūta ieinteresēs tos Jūrmalas viesus, kas vēlas iepazīt pilsētu, izmantojot veloceliņus, dodoties pastaigā vai izjādē. Drīzumā Jūrmalas pilsētas mājas lapa būs pieejama arī lietuviešu, kā arī somu, zviedru un igauņu valodās. Autors: Linda Rimša Avots: Jūrmalas pilsētas dome