Gribat audzēt muskuļu masu? Vispirms uzminiet, kurai sporta uztura sastāva etiķetei — oriģinālajai vai latviskotajai — ticēt. Db rīcībā nonāca trīs dažādi sportistiem paredzēti pārtikas produkti, kuriem visiem latviešu valodā norādītais sastāvs uz vienu un to pašu masas vienību ievērojami atšķiras no turpat uz iepakojuma redzamā oriģinālā vielu uzskaitījuma.
Kā norādīja sportists, kurš vēlējās palikt anonīms, šādas situācijas nav retums. Īpaši bīstami tas nav, bet caureju var dabūt,» viņš sacīja un piezīmēja, ka nepatīkamākais ir tas, ka produktus iegādājas aktīvo vielu dēļ un, ticot latviskotajai etiķetei, par dārgāku naudu var nopirkt mazāk efektīvu produktu. Atšķirties mēdz ne tikai grami, esot arī situācijas, kad latviskotajā etiķetē kādas vielas klātbūtne nemaz netiek norādīta. Šādas problēmas esot lielākajai daļai uzņēmumu no ne pārāk daudzskaitlīgā sporta uztura importētāju pulka.
Tas, ka atšķiras produkta saturs, ir absurds un patērētāju maldināšana, atzīst Pārtikas centra sektora vadītāja Diāna Birkenfelde. Tiesa, ieteicamās devas, kas norādītas uz etiķetēm, varot atšķirties, jo ES nav vienotas kārtības šajā jautājumā.
Ko darīt? «Labāk skatieties ražotāja rakstīto,» Db ieteica kāda Veselības pasaules veikala pārdevēja. Tomēr skaidru atbildi uz jautājumu, kāpēc tas, kas teikts latviešu valodā, vērā nav jāņem, tā arī neguvm.
Kļūda, kļūda!
Nav atbilstoša likuma par sporta pārtiku, un tādēļ arī latviešu valodas marķējumam norādām devu «vidējam» cilvēkam. Sportistiem paredzētā deva, kas norādīta uz oriģinālās ražotāja etiķetes, atšķiras, situāciju skaidro sporta uztura izplatītāja Laikmets – VIT pārstāve. Db pārliecinājās, ka Laikmets – VIT izplatītajā produktā BETAMAX atšķiras ne tikai norādītās dienas devas, bet arī saturs, kura «latviešu variants» 21 gramā ieteicamās dienas devas paredz 609 g taurīna, bet ražotājs 30 paredzētajos dienas devas gramos atradis vien 2 gramus taurīna.
Arsēnijs Lebedevs, uzņēmuma pārstāvis, skaidro, ka tā ir drukas kļūda, bet ar dažādajām devām galā viņš sola tikt gada, divu laikā. Cerams, ka līdz tam izstrādās vienotu kārtību sporta uztura marķēšanai, jo cilvēki, piemēram, Beļģijā neatšķiras no cilvēkiem Latvijā, tāpēc arī devām nevajadzētu atšķirties, stāsta A. Lebedevs.
Būtiskas neatbilstības ir konstatējamas arī SIA Veselības Pasaule izplatīto sporta produktu latviskajā marķējumā — piemēram, aminoskābju produktam BCAA Optimum Nutrition divām kapsulām norādītā sastāva oriģinālvalodā kādas vielas daudzums no latviskā varianta atšķiras pat četras reizes. Savukārt vēl citam produktam uz vienu un to pašu masu noteiktajam sastāvam ir trīs varianti: angliskais, latviskais un internetā publiskotais, pārliecinājās Db.
«Esmu pilnīgi drošs, ka neatbilstības marķējumos ir radušās cilvēcisku kļūdu dēļ — diezgan bieži mainās personāls, turklāt šobrīd noris daudzu produktu pārmarķēšana. Taču tūlīt pat sāksim pārskatīt visu produktu marķējumus, lai jau no jaunā gada šāda situācija mūsu veikalos neatkārtotos,» sola Veselības Pasaules direktora pienākumu izpildītājs Vadims Puņegovs.
Katrs pa savam
Sporta uztura reģistrēšanā un uzraudzībā valda haoss un direktīva, kas regulētu attiecīgo jomu, ir tikai tapšanas stadijā. Kamēr attiecīga ES direktīva top, sporta uzturu regulē ES direktīva par diētisko pārtiku, kur viena no apakšgrupām ir sporta uzturs, skaidro D. Birkenfelde. Tomēr pašreiz spēkā esošais regulējums nosaka tikai pieļaujamos vitamīnu un citu vielu savienojumus, nevis pieļaujamās devas.
Taču jau pašlaik sporta uztura sastāvs un marķējums ir jāsaskaņo, lai laistu tirgū, skaidro D. Birkenfelde. Pašlaik gan sistēmā notiek pārmaiņas un pie sporta uztura uzraudzības Pārtikas centrs ir ķēries tikai šogad, līdz ar to daudzas lietas vēl ir tapšanas stadijā. Pārtikas centra speciāliste norāda, ka sporta uztura izplatītājam un importētājam ir jānāk uz Pārtikas centru un jāpaziņo par importa sākšanu, kas arī dod tiesības attiecīgo produktu izplatīt Latvijas tirgū.
Slidens bizness
Db vēstīja (14.07.2005.), ka, Eiropas Tiesai aizliedzot aptuveni 200 uzturvielu iekļaušanu uztura bagātinātāju sastāvā un Latvijai pārņemot Eiropas Savienības direktīvas prasības par uztura bagātinātāju nekaitīgumu un marķēšanu, apdraudēta teju visu šo produktu tirdzniecība Latvijā.
Uztura bagātinātāji ir visai «slidens» bizness — neuzķerties uz to izplatītāju reklāmas trikiem un nepiedēvēt tiem ārstnieciskas īpašības vairākkārt aicinājušas pat valsts iestādes, piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas centrs — tās uzsver, ka liela daļa no šiem produktiem nav atrodami nedz uztura bagātinātāju reģistrā, nedz zāļu reģistrā (Db, 29.06.).
Taču Veselības Pasaules pārstāvis uzsver, ka atšķirības viņa pārstāvētās kompānijas izplatīto produktu sastāvā nav ar šiem ierobežojumiem saistītas. «Pārtikas un veterinārais dienests četras reizes gadā pārbauda, vai netiek izplatītas aizliegtas vielas,» tā V. Puņegovs.
Eksperti par atšķirībām sporta uztura marķējumos ir pilnīgā šokā
Kļūdas sastāva norādēs sporta pārtikai var atsaukties uz lietotāju veselību, atzīst mediķi un bijušie konkurenti.
«Pirms diviem, trim gadiem mēs paši izplatījām sporta pārtiku un tad tikām ļoti uzmanīti, tāpēc esmu ārkārtīgi pārsteigta par šādām neatbilstībām. Prasības bija tik augstas, ka ražotāji sāka prasīt, vai mēs viņus par muļķiem uzskatām, ka pieprasām tik sīku atskaiti par sastāvu. Pat prātā neienāca tagad iepirktajiem produktiem šīs atbilstības pārbaudīt! Turpmāk gan, pieņemot preci, skatīsimies daudz rūpīgāk, jo tas var skart mūsu klientu veselību!» apņēmusies Reaktora sporta kluba vadītāja Kristīne Gādiga. Arī viņa, pārbaudot uz vietas pieejamo produktu marķējumu, bija pārsteigta.
Mazāk pārsteigts bija Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis: «Problēmas ar sporta pārtiku ir daudz un dažādas — bieži vien ražotāji, sevišķi Amerikas, sastāvā nemin kādu vielu, jo tās apjoms ir salīdzinoši niecīgs. Taču sportists tā var tikt sodīts par dopinga lietošanu. Cilvēki nereti produktus pērk fitnesa zālēs un pat neizlasa sastāvu, līdz ar to, iespējams, lieto ko tādu, kas viņiem ir nepiemērots. Problēmas ir arī ar šo vielu apriti — bieži vien kā pārtikas uzlabotāji tiek reģistrēti produkti, kam būtu jānonāk zāļu reģistrā. Tā tie nenokļūst veselības aprūpes speciālistu redzeslokā.» Taču profesionālos sportistus tas īsti neskarot, jo viņu lietotās vielas vienmēr tiekot ķīmiski pārbaudītas neatkarīgi no tā, kas rakstīts uz iepakojuma.
Savukārt Latvijas Olimpiskās vienības galvenā ārste Līga Cīrule atzīst, ka nākas ticēt tam sastāvam, ko norādījis ražotājs. «Latviskotajai versijai nepievēru uzmanību,» tā L. Cīrule. Faktu, ka uz atsevišķiem produktiem lasāmais latviskotais sastāvs atšķiras no oriģinālā, viņa uzskata par nolaidību: «Tas ir ārkārtīgs paviršums, jo, piemēram, uzņemot četrreiz vairāk neaizvietojamo aminoskābju, organismam rodas pārslodze». Arī Sporta medicīnas valsts aģentūras antidopinga nodaļas vadītāja Liene Kozlovska atzīst, ka tūlītējs drauds veselībai nerodas, taču slodze ir lielāka, nekā vajadzētu. «Ar sporta pārtiku ir ļoti jāuzmanās — daudzi pētījumi liecina, ka ap 15 % gadījumu piejaukumos ir sastāvā neminētas hormonālas vielas. Tās gan var radīt nopietnus veselības traucējumus!» uzsver L. Kozlovska.
Pēc nepārbaudītas informācijas, arī Latvijas olimpiešu vajadzībām tiek iepirkti produkti no Laikmets – VIT, bet uzņēmumam pašlaik Latvijā atļauts importēt tikai divus uztura bagātinātājus, kas atbilstoši reģistrēti, nevis sporta uzturu, kuru Laikmets – VIT nav reģistrējis, skaidro Diāna Birkenfelde, Pārtikas centra speciāliste. Tiesa, uzņēmums jau pasen ir saņēmis atļauju attiecīgo sporta pārtikas produktu izplatīšanai, nosaucot tos par uztura bagātinātājiem. Atļauja būtu bijusi derīga līdz 2007. gadam, bet, mainoties likumiem, bija nepieciešama produktu pārreģistrācija, kas nav izdarīts, klāsta D. Birkenfelde un uzsver, ka pirms izmaiņām ievestos produktus pārdot varēja līdz šā gada martam, bet pašlaik nereģistrētu sporta uzturu ievest un pārdot nevar. Tā ir birokrātiska kļūda, kas radusies līdz ar izmaiņām pašā Pārtikas centrā un viņu uzturētajos reģistros, saka Arsēnijs Lebedevs, Laikmets – VIT pārstāvis.