Jau divus mēnešus Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pieņem lauksaimnieku iesniegumus valsts atbalstam nacionālajās subsīdiju programmās. Arī līdz marta beigām un visu aprīli turpināsies pieteikšanās atbalstam lielākajā daļā nacionālo subsīdiju programmu, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Vēl nedēļu - līdz 1.aprīlim, lauku un lauksaimnieku biedrības un nodibinājumi var pieteikties atbalstam savstarpējās sadarbības veicināšanai starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un valsts pārvaldes iestādēm. Līdz šim termiņam iesniegumi atbalsta saņemšanai jāiesniedz arī jaunām kooperatīvajām sabiedrībām kooperācijas attīstības pasākumiem.

1.aprīlis ir pēdējā diena, kad no bioloģiskajiem lauksaimniekiem tiks pieņemti iesniegumi bioloģiskās lauksaimniecības produktu pirmapstrādei un pārstrādei. Subsīdijas šajā atbalsta programmā paredzētas 45% apmērā no projekta summas, bet ne vairāk kā 40 tūkstoš latu vienam projektam pirmapstrādes un pārstrādes ēku renovācijai un rekonstrukcijai.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Jūlijā un augustā Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās pārvaldes turpina pieņemt lauksaimnieku iesniegumus vairākās valsts subsīdiju programmās. Lauksaimnieki ir aicināti pieteikties atbalstam izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai. To var izdarīt līdz katra mēneša pirmajam datumam. Tātad iesniegumi iesniedzami līdz 1. jūlijam, nākamais tuvākais termiņš – 1. augusts. Atbalsts paredzēts kursu, semināru, konferenču un kongresu apmeklējumam un studijām ārvalstu augstskolās. Savukārt līdz 30. jūnijam var pieteikties valsts atbalstam latvāņu ierobežošanai un apkarošanai. Līdz katra mēneša desmitajam datumam var pieteikties subsīdiju saņemšanai piena produktu piegādei pirmsskolas izglītības iestāžu un 1.-4. klašu skolēniem. Atbalstam produktīvo ilggadīgo stādījumu ierīkošanai un bioloģiskās sēklkopības attīstībai iesniegumi jāiesniedz līdz 1. jūlijam. Līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piektajam datumam var pieteikties subsīdiju saņemšanai šādās programmās: par ģenētiskās kvalitātes noteikšanu cūkkopības šķirnes saimniecībās, kā arī kazu un aitu ganāmpulku īpašnieki par ieguldītajām investīcijām elektronisko svaru, elektronisko ganu, elektrisko cirpšanas aparātu, elektrisko nagu kopšanas aparātu, automātisko dzirdņu un datortehnikas iegādei. Tuvākais termiņš atbalsta pieteikšanai šajās programmās – 5. jūlijs. Līdz 1. jūljam valsts atbalstam var pieteikties arī kartupeļu gaišās gredzenpuves ierobežošanai un apkarošanai. Savukārt valsts pagaidu atbalsta maksājumiem aitu audzēšanas saimniecību īpašnieki var pieteikties līdz 15. jūlijam, bet šķirnes sēklu audzētāji – līdz 1. augustam. Atbalsta saņemšanai ciltsdarbam zirgkopības nozarē par ģenētiskās kvalitātes noteikšanu var iesniegt iesniegumus līdz 5. jūlijam. Pagaidu atbalsta maksājumiem aitu audzēšanas saimniecības īpašniekam jāpiesakās līdz 15. jūlijam, bet šķirnes sēklu audzētājam - līdz 1. augustam. Savukārt govju ganāmpulku īpašnieki par pārraudzībā esošu govi, kurai ir aprēķināts ražības indekss, subsīdiju saņemšanai var pieteikties līdz 1. augustam.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Vairs tikai nepilnu mēnesi lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, informēja Valsts zemes dienests.

Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz likumdošanā noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos. Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 2 678 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 hektāru platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 600 pieprasījumi par 757 zemes vienību izpirkšanu 1 272 hektāru platībā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

No 4. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu valsts atbalsta programmā "Atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai", informē LIAA.

Uz atbalstu šajā programmā var pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījums vienā mēnesī laika posmā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 30%, kā arī, kuru 2020. gada marta vai aprīļa apgrozījums, salīdzinot ar 2019. gada divpadsmit mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. martam, ir samazinājies par 30%.

Atbalsta programma paredz, ka viesnīcas varēs saņemt atbalstu operacionālo izmaksu segšanā - 4 eiro apmērā par kvadrātmetru un līdzekļus drīkstēs izlietot komunālo pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas un tamlīdzīgas saimnieciskās darbības izdevumiem.

Septembrī un oktobrī Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās pārvaldes turpina pieņemt lauksaimnieku iesniegumus vairākās valsts subsīdiju, kā arī Lauku attīstības plāna programmās. Septembra sākumā LAD reģionālās lauksaimniecības pārvaldes sāks pieņemt iesniegumus Lauku attīstības plāna 2004.-2006.gadam pasākuma „Agrovide” apakšpasākumam „Erozijas ierobežošana”. Pieteikties uz atbalstu šajā programmā varēs līdz 2.oktobrim. LAD par iesniegumu pieņemšanas uzsākšanu paziņos ar rajonu laikrakstu starpniecību, kā arī ievietos paziņojumu dienesta interneta mājas lapā www.lad.gov.lv un laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Līdz 1.septembrim nacionālā atbalsta saņemšanai var pieteikties aitkopji un kazkopji. Atbalstu ciltsdarbam aitkopības nozarē varēs saņemt ganāmpulku īpašnieki par augstvērtīgu šķirnes aunu uzturēšanu. Savukārt kazkopības nozarē atbalstu varēs saņemt šķirnes kazu audzēšanas saimniecības par vaislas kazu mātes novērtēšanu, par novērtētiem audzējamiem dzīvniekiem, kā arī par augstvērtīgu šķirnes āžu uzturēšanu. Govju ganāmpulku īpašnieki varēs saņemt subsīdijas par ciltsdarbu savos ganāmpulkos, t.i. par katru pārbaudāmā buļļa meitu jeb teli pēc pirmās laktācijas slēgšanas. Šim atbalstam var pieteikties līdz 1 oktobrim. Atbalstu paredzēts izmaksāt vienu reizi gadā 50 latu apmērā par katru liellopu. Saimnieki, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, līdz 1.oktobrim var pieteikties subsīdijām bioloģiskās sēklkopības attīstīšanai. Līdz katra mēneša desmitajam datumam var pieteikties subsīdiju saņemšanai piena produktu piegādei pirmsskolas izglītības iestāžu un 1.-4. klašu skolēniem. Lauksaimnieki joprojām aicināti pieteikties atbalstam izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai. To var izdarīt līdz katra mēneša pirmajam datumam. Tātad iesniegumi iesniedzami līdz 1.septembrim, nākamais tuvākais termiņš – 1.oktobris. Atbalsts paredzēts kursu, semināru, konferenču un kongresu apmeklējumam un studijām ārvalstu augstskolās.

Septembrī un oktobrī Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās pārvaldes turpina pieņemt lauksaimnieku iesniegumus vairākās valsts subsīdiju, kā arī Lauku attīstības plāna programmās. Septembra sākumā LAD reģionālās lauksaimniecības pārvaldes sāks pieņemt iesniegumus Lauku attīstības plāna 2004.-2006.gadam pasākuma „Agrovide” apakšpasākumam „Erozijas ierobežošana”. Pieteikties uz atbalstu šajā programmā varēs līdz 2.oktobrim. LAD par iesniegumu pieņemšanas uzsākšanu paziņos ar rajonu laikrakstu starpniecību, kā arī ievietos paziņojumu dienesta interneta mājas lapā www.lad.gov.lv un laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Līdz 1.septembrim nacionālā atbalsta saņemšanai var pieteikties aitkopji un kazkopji. Atbalstu ciltsdarbam aitkopības nozarē varēs saņemt ganāmpulku īpašnieki par augstvērtīgu šķirnes aunu uzturēšanu. Savukārt kazkopības nozarē atbalstu varēs saņemt šķirnes kazu audzēšanas saimniecības par vaislas kazu mātes novērtēšanu, par novērtētiem audzējamiem dzīvniekiem, kā arī par augstvērtīgu šķirnes āžu uzturēšanu. Govju ganāmpulku īpašnieki varēs saņemt subsīdijas par ciltsdarbu savos ganāmpulkos, t.i. par katru pārbaudāmā buļļa meitu jeb teli pēc pirmās laktācijas slēgšanas. Šim atbalstam var pieteikties līdz 1 oktobrim. Atbalstu paredzēts izmaksāt vienu reizi gadā 50 latu apmērā par katru liellopu. Saimnieki, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, līdz 1.oktobrim var pieteikties subsīdijām bioloģiskās sēklkopības attīstīšanai. Līdz katra mēneša desmitajam datumam var pieteikties subsīdiju saņemšanai piena produktu piegādei pirmsskolas izglītības iestāžu un 1.-4. klašu skolēniem. Lauksaimnieki joprojām aicināti pieteikties atbalstam izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai. To var izdarīt līdz katra mēneša pirmajam datumam. Tātad iesniegumi iesniedzami līdz 1.septembrim, nākamais tuvākais termiņš – 1.oktobris. Atbalsts paredzēts kursu, semināru, konferenču un kongresu apmeklējumam un studijām ārvalstu augstskolās.

Vairs tikai divas nedēļas lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai. Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz normatīvajos aktos noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos, Db.lv infromēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 3 540 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 4 182 zemes vienību izpirkšanu 8 570 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai, neatliekot izpirkšanas pieprasījuma iesniegšanu uz pēdējo brīdi. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši aptuveni 18% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības.

Valdība šodien akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauku attīstībai – vides un lauku ainavas uzlabošanai piešķiršanas kārtība.

Dokumentā noteikti atbalsta saņemšanas nosacījumi, tā pieprasīšanas un piešķiršanas kārtība Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam vides un lauku ainavas uzlabošanas pasākumiem – mazāk labvēlīgo apvidu atbalstam (MLA), Natura 2000 maksājumiem par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un meža zemi, agrovides maksājumiem.

Ar 2008.gadu arī meža īpašnieki varēs saņemt atbalstu par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas (Natura 2000) teritorijās.

Noteiktumi nosaka, ka MLA atbalstu par pastāvīgo pļavu, ganību un aramzemē sēto zālāju platībām varēs saņemt tie atbalsta pretendenti – ganāmpulku īpašnieki, kuru īpašumā ir dzīvnieku skaits, kas nodrošina minimālo liellopu blīvumu vismaz 0,20 dzīvnieku vienības uz hektāru. Jāievēro, ka šo atbalstu varēs saņemt tikai tā persona vai zemnieku saimniecība, kas reģistrējusi ganāmpulku uz sava vārda.

27.janvārī Latvijas lauksaimnieki vienosies kopīgā protesta akcijā uz Latvijas ceļiem, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Lai parādītu vienotību un cīnītos par Latvijas lauksaimniecības pastāvēšanu, kā arī veicinātu situācijas risināšanu, lauksaimnieki rīt, 27.janvārī, visā Latvijā veiks kopīgu miermīlīgu brīdinājuma akciju. Tādējādi lauksaimnieki liks saprast, ka situācija lauksaimniecībā nu jau ir kritiska, un ir nepieciešami nekavējoši risinājumi nozares problēmām. LOSP aicina lauksaimniekus piedalīties akcijā uz ceļiem ar lauksaimniecības tehniku vai arī ar savām mašīnām.

Db jau ziņoja, ka šodien, 26.janvārī, zemnieku organizācijām notiek sarunas ar finanšu ministru Ati Slakteri, ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu un zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, kurās lauksaimnieki izvirza prasības, par kuru izpildi valdībai jāpieņem lēmumi nedēļas laikā.

Lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas par ES tiešo maksājumu lauksaimniekiem nosacījumiem 2023.gadā, Zemkopības ministrija (ZM) sniedz skaidrojumu par jaunajām prasībām no lauksaimniekiem, informē ZM.

Pirmkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem jābūt padziļinātām zināšanām informāciju tehnoloģiju (IT) jomā un pieteikumi jāpilda vairākās informācijas platformās, kur jāievada liels datu apjoms. Viedoklis pausts par dažu ekoshēmu atbalstu.

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus 

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās...

Ministrijā skaidro, ka no sešām ekoshēmām divu ekoshēmu un ekoshēmas viena apakšpasākuma gadījumā lauksaimniekiem būs jāsniedz informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izveidotajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) Pārvaldības sistēmā par augsnes kaļķošanas, augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu izmantošanas plānošanu un lietošanu.

Kā norāda ZM, informāciju nepieciešams sniegt, lai varētu pārliecināties par atbalsta nosacījumu izpildi.

Vienlaikus attiecīgajām ekoshēmām šajā gadā paredzēta neliela daļa no kopējā finansējuma - 12,8 miljoni eiro jeb 3,9% no 2023.gadā tiešo maksājumu paredzētā 331 miljona eiro finansējuma un, salīdzinot ar 2022.gadu, tas ir vienāds ar šī gada tiešo maksājumu finansējuma palielinājumu.

ZM uzsver, ka pārējiem tiešo maksājumu pasākumiem ar kopējo finansējumu 318 miljoni eiro atbalstu pieteikšanās kārtība nav kļuvusi stingrāka, tāpēc lauksaimniekiem nebūs jāiesniedz vairāk informācijas kā 2022.gadā.

Lai pieteiktos kopumā 24 tiešo maksājumu veidiem, iesniegums būs jāiesniedz tikai Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā (kā līdz šim), un tikai trīs ekoshēmu gadījumā būs jāsniedz informācija arī VAAD izveidotajā LIZ Pārvaldības sistēmā.

Otrkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka brīdī, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē.

ZM skaidro, ka attiecībā uz šī gada ražu, jauns ierobežojums paredzēts tikai vienai prasībai - labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības izpildei, kas paredz aizsargjoslu izveidi trīs metru platā joslā gar novadgrāvjiem, kurā nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus.

ZM uzsver, ka šīs prasības izpilde var būt apgrūtināta tikai tajās saimniecībās, kuras izveidojušas ziemāju sējumus un kuru rīcībā nav precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, mēslojuma izkliedētāji un augu aizsardzības līdzekļu izsmidzinātāji ar sekciju kontroles funkcionalitāti.

Vienlaikus ZM uzsver, ka gan šajā, gan jebkuru citu prasību gadījumā, ja rodas no lauksaimnieka rīcības neatkarīgi apstākļi, kas liedz izpildīt prasību, lauksaimniekam ir jāvēršas ar iesniegumu LAD, lai saglabātu iespēju saņemt atbalstu.

Tikmēr pārējo jauno labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību gadījumā šogad ir paredzēti vairāki izņēmumi vai arī tās piemēros tikai no 2023.gada rudens, tādējādi tās neradīs ierobežojumus attiecībā uz esošo ražas gadu.

Piemēram, labas lauksaimniecības un vides stāvokļa septītā prasība par augu maiņu šogad neradīs ierobežojumus, jo ikgadējas augu maiņas platībās tiks ieskaitītas visas kviešu, miežu, rudzu, auzu, griķu, kartupeļu, dārzeņu platības. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa astotā prasība par neražojošu platību izveidi neradīs ierobežojumus, jo papuves varēs izmantot iepriekšminēto kultūraugu audzēšanai. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa piektā un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa sestā prasība par augsnes segumu ziemas periodā tiks piemērotas no 2023.gada rudens, savukārt labas lauksaimniecības un vides stāvokļa otrā prasība par kūdrāju un mitrzemju aizsardzību stāsies spēkā 2025.gadā.

ZM uzsver, ka 2023.gadā praktiski nav mainījušies lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas jeb darbības kritēriji, lai saņemtu tiešos maksājumus. Ir atcelta prasība papuvi apart līdz 15.septembrim, kā arī ir plānots 2023.gada augustā atcelt prasību par zālāju novākšanu, kas Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta līdz šī gada 15.septembrim.

ZM gan atzīmē, ka zālāju novākšanas prasības atcelšanai gan nepieciešamas attiecīgas izmaiņas Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam un to apstiprinājums Eiropas Komisijā.

ZM norāda, ka jaunas prasības ir paredzēti tikai ekoshēmās, jo tie ir jauni atbalsta pasākumi no 2023.gada. Ekoshēmas ir videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kuras daudziem lauksaimniekiem jau ir ierastas. Turklāt tās ir brīvprātīgas.

Ekoshēma par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi paredz atbalstu par tauriņziežu, nektāraugu starpkultūru, zālāju pasēja audzēšanu, zaļmēslojuma platību izveidi, ja attiecīgajās platībās nelieto AAL noteiktu laiku. Šie kultūraugi jau līdz šim tiek audzēti daļā lauksaimniecības zemju.

Savukārt zālāju saglabāšanas veicināšanas pasākums paredz atbalstu, ja zālājs netiek aparts divus gadus pēc kārtas. Arī šis pasākums neizvirza ārkārtējus ierobežojumus.

Tikmēr ekoshēmas, kas paredz kultūraugu dažādošanas un augsnes seguma prasības aramzemē, var radīt ierobežojumus tikai nelielā daļā saimniecību. Taču arī gadījumos, ja ir konstatējama novirze no prasību izpildes, lauksaimnieki joprojām saglabā tiesības uz atbalstu, kas var tikt samazināts proporcionāli neizpildei.

ZM aicina lauksaimniekus pieteikties tiešo maksājumu atbalstam 2023.gadā.

Šogad pieteikties tiešo maksājumu atbalstam varēs līdz pat 15.jūnijam, bet sākotnējo informāciju VAAD izveidotajā LIZ pārvaldības sistēmā varēs iesniegt līdz 30.jūnijam.

Ministrijas ieskatā tas ir pietiekams laiks, lai atbalsta iesniegumu sagatavotu, bet pirms tam lauksaimnieki aicināti izvērtēt, kādiem atbalsta pasākumiem pieteikties. Neskaidrību gadījumā lauksaimnieki var vērsties ZM, LAD, VAAD un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.

Lauksaimnieki Eiropas Savienības (ES) tiešajiem maksājumiem varēs pieteikties sākot ar 16.aprīli, kas šogad ir pirmā diena iesniegumu pieņemšanai, informē Zemkopības ministrija.

Pieteikumus, tāpat kā iepriekšējos trīs gadus, kopš lauksaimnieki saņem šo atbalsta veidu, pieņems Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās lauksaimniecības pārvaldes.

Pieteikties platībamaksājumu atbalstam varēs arī vēl pēc tam – līdz 11.jūnijam, tikai jārēķinās, ka tad atbalsta apjoma samazinājums būs 1% par katru nokavēto dienu

Maksājumu saņemšanas termiņš saskaņā ar noteikto ir šā gada 1.decembris, savukārt pēdējie maksājumi tiks veikti līdz 2008.gada 30 jūnijam.

Pirms pieteikumu aizpildīšanas lauksaimniekiem jāpārskata rokasgrāmata, jo atsevišķas procedūras ir mainītas.

Kā jau Db.lv informēja šogad jauns atbalsta pasākums ir atbalsts par enerģētisko kultūraugu audzēšanu. Tā mērķis ir atbalstīt lauksaimniekus, kas audzē kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību un nodod tos pārstrādei atzītiem savācējiem un pārstrādātājiem. Atbalsts paredzēts apmēram 31,5 latu apjomā par hektāru, un tam varēs pieteikt platības, uz kurām tiek audzēti kultūraugi, ko izmantos biodegvielas ražošanai, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai no biomasas. Lai pieteiktos šim atbalstam, līdz 15. maijam lauksaimniekam jānoslēdz līgumu ar atzītu savācēju vai pirmapstrādātāju.

Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

Februāra pirmajā pusē Lauku atbalsta dienesta (LAD) Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes sāks pieņemt lauksaimnieku iesniegumus valsts atbalstam nacionālajā subsīdiju programmā, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Tāpat februārī turpināsies iesniegumu pieņemšana atsevišķās Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Lauku attīstības plāna programmās, bet jau aprīlī lauksaimnieki varēs pieteikties Latvijas lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pirmajiem atbalsta pasākumiem.

Nacionālo subsīdiju programmas ietvaros līdz 1.martam tiks pieņemti iesniegumi no lauku saimniekiem lauksaimniecības zemes ielabošanai - gan augšņu agroķīmiskajai izpētei maksimāli atbalstot vienu pretendentu 1000 latu apjomā, gan meliorācijas sistēmu sakārtošanai - viena īpašuma un koplietošanas meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai, kā arī valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecībai ar maksimālo šī programmas atbalstu vienam pretendentam 50 tūkstoši latu apjomā.

Eiropas Komisija (EK) sniegusi pozitīvu atzinumu Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātai valsts atbalsta programmai kredītu garantijām, un tas nozīmē, ka pēc atbalsta piešķiršanas nosacījumu publicēšanas Latvijas Vēstnesī komersanti var iesniegt projektus komercbankās aizdevuma saņemšanai komercdarbības attīstībai.

Nepietiekoša nodrošinājuma gadījumā uzņēmēji varēs saņemt Latvijas Garantiju aģentūras garantiju. EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena Db norādīja, ka ministrija cer, ka izstrādātā programma sekmēs uzņēmēju darbības aktivizēšanos pašreizējos apstākļos un Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu. Kā zināms, uzņēmēju aktivitāte projektu iesniegšanā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajās programmās vērtējama Drīz grūtībās nonākušie uzņēmēji varēs pieteikties valsts atbalstamkā liela, bet noslēgto līgumu un projektu īstenošanu kavē kredītresursu nepietiekamība.

Nenotiekot krasām pārmaiņām nozarē un politiskajā dienaskārtībā, Latvijas lauksaimniecība kā joma var tikt apdraudēta, aģentūrai LETA uzsvēra Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas pārstāvis, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.

Pucens pavēstīja, ka Kuldīgas lauksaimnieki formulējuši vairākas savas prasības, kuras adresējuši Saeimai, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un plāno pievienoties lauksaimnieku protesta akcijai 5.martā Rīgā.

Pucens norāda, ka jau pašlaik daudzi mazie un vidējie zemnieki ir uz izdzīvošanas robežas, izmaksas nespēj nosegt nopelnīto un "ik dienu kāds pieņem lēmumu beigt cīnīties ar vējdzirnavām" - samazināt saimniecības apjomus vai to likvidēt.

"Esam apvienojušies Kuldīgas novada lauksaimnieku grupā, pārstāvot dažādas lauksaimniecības nozares - sākot no mazām zemnieku saimniecībām līdz pat lielām, no bitēm līdz gaļas liellopiem. Turklāt mums pievienojušies arī zemnieki no dažādām Kurzemes apkaimēm," pauž atbalsta grupas pārstāvis.

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

Lauksaimnieki no šodienas var pieteikties platību maksājumiem, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji.

Pieteikumus platību maksājumiem LAD pieņems līdz 22.maijam vai arī ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17.jūnijam.

Pieteikumus var iesniegt, aizpildot ģeotelpisko iesniegumu LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, taču iesniegumus no mazajām saimniecībām LAD pieņems pa tālruni.

Dienesta pārstāvji norāda, ka 2024.gadā prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi paši kā pērn.

Taču kā galvenās izmaiņas 2024.gada sezonā LAD min, ka standartizlaides vienības šogad ir samazinātas līdz 300 eiro par hektāru auzām, griķiem un citām kultūrām, kamēr iepriekšējā gadā tie bija 400 eiro par hektāru. Tāpat 4% no neražojošās platības varēs nodrošināt arī ar starpkultūrām un slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, lucernu, āboliņu, zirņiem, lauku pupām un citiem, par šo platību nesaņemot otrās ekoshēmas maksājumu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka noslēgusies pieteikšanās platību maksājumiem, informē LAD.

Tā kā LAD šogad aicināja lauksaimniekus iesniegt pieteikumus elektroniski, izmantojot Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), tad kopā EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi, bet papīra formātā 287 (kopā LAD saņēmis 61 343 pieteikumus).

Par 17 000 ha ir pieaudzis pieteikto platību apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, šogad lauksaimnieki atbalstam pieteikuši 1,685 milj.ha lielas platības.

LAD šā gada pavasarī rīkoja apjomīgu informatīvo kampaņu un palīdzēja klientiem klātienē aizpildīt pieteikumus EPS, tāpēc lauksaimnieki savlaicīgāk iesniedza pieteikumus. Rezultātā būtiski ir samazinājies to klientu skaits, kas pieteicās atbalstam ar kavējuma sankciju. 2015.gadā tādi bija 3245 lauksaimnieki, šogad tikai 1469.

Arī vasaras mēnešos Lauku atbalsta dienests (LAD) turpina pieņemt lauksaimnieku iesniegumus valsts atbalstam vairākās subsīdiju programmās. Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauksaimniekus aktīvi pieteikties investīciju atbalstam lauksaimniecības nozarē. To var izdarīt līdz 1.augustam. Atbalsts paredzēts graudu un eļļas augu, šķiedraugu pirmapstrādes un uzglabāšanas iekārtu vai būvju rekonstrukcijai un renovācijai, lopkopības produktu ražošanas (medus, piena) būvju rekonstrukcijai un renovācijai, piena savākšanas autotransporta piena mērīšanas aprīkojuma iegādei. Atbalstu paredzēts izmaksāt 30% apmērā no projekta kopējās summas, bet nepārsniedzot 10 000 latu vienam pretendentam, atzītiem lauksaimniecības pakalpojuma kooperatīviem - 50 000 latu. Līdz 15.jūnijam pieņems iesniegumus no aitkopjiem par ganāmpulkā esošo šķirnes aitu audzēšanu, kā arī no linu audzētājiem – par valsts pagaidu atbalsta maksājumiem linkopībai. Tiem, kuri nepaspēja pieteikties atbalstam augšņu agroķīmiskajai izpētei un meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai līdz 1 aprīlim, tagad ir iespēja to izdarīt, jo iesniegumu pieņemšanai šajā atbalsta programmā termiņš ir pagarināts līdz 1 jūlijam. Līdz 1.jūlijam pieņems bioloģisko saimniekotāju pieteikumus atbalstam bioloģiskās sēklkopības attīstībai. Lopkopjiem, kuri vēl nav pieteikušies ciltsdarba atbalstam piensaimniecībā, to var izdarīt līdz 1.jūlijam. Šo atbalstu izmaksā ganāmpulku īpašniekiem vienu reizi gadā 50 latu apmērā par katru pārbaudāmā buļļa meitu jeb govi pēc pirmās laktācijas slēgšanas. Savukārt līdz 8.jūlijam var pieteikties govju ganāmpulku īpašnieki par pārraudzībā esošu govi, kurai ir aprēķināts ražības indekss. Aitkopji un zirgkopji līdz 5.jūlijam var pieteikties subsīdijām savās nozarēs: aitkopji – augstvērtīgu šķirnes aunu uzturēšanai, zirgkopji – ģenētiskās kvalitātes noteikšanai šķirnes zirgiem. Līdz 10.jūlijam var iesniegt pieteikumus valsts pagaidu atbalsta maksājumiem sēklkopībā, bet līdz 15.jūlijam - valsts pagaidu atbalsta maksājumiem aitkopībā.

Oktobrī un novembrī Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās pārvaldes turpina pieņemt lauksaimnieku iesniegumus vairākās valsts subsīdiju, Lauku attīstības plāna, kā arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmās. Tāpat arī vairākās subsīdiju programmās turpinās valsts atbalsta izmaksa. Pirmdien, 2.oktobrī, LAD reģionālās lauksaimniecības pārvaldes sāks projektu iesniegumu pieņemšanu uz vairākiem Vienotā programmdokumenta prioritātes „Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” pasākumiem. Tie ir: pasākums „Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos”, pasākuma „Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” aktivitāte „Zemes uzlabošana”, kā arī pasākuma „Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” aktivitātes „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšana” apakšaktivitāte „Amatniecības veicināšana”. Projektu iesniegumus pieņems divus mēnešus. Informācija par projektu iesniegumu termiņiem tiks publicēta laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un LAD interneta mājas lapā www.lad.gov.lv. Pirmdien, 2.oktobrī, beidzas iesniegumu pieņemšana Lauku attīstības plāna 2004.-2006.gadam pasākuma „Agrovide” apakšpasākumam „Erozijas ierobežošana”. Zemkopības ministrija aicina lauksaimniekus izmantot vēl atlikušās divas darba dienas un pieteikties šim atbalsta veidam. Tie govju ganāmpulku īpašnieki, kuri vēl nav pieteikušies valsts atbalstam par ciltsdarbu savos ganāmpulkos, t.i. par katru pārbaudāmā buļļa meitu jeb teli pēc pirmās laktācijas slēgšanas, arī to varēs izdarīt līdz 2.oktobrim. Atbalstu izmaksā vienu reizi gadā 50 latu apmērā par katru liellopu. Tāpat arī saimnieki, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, vēl rīt pēdējo dienu var pieteikties subsīdijām bioloģiskās sēklkopības attīstīšanai. Šķirnes cūkkopības saimniecību īpašnieki līdz 5.oktobrim var pieteikties subsīdijām par ģenētiskās kvalitātes noteikšanu cūkām. Līdz katra mēneša desmitajam datumam var pieteikties subsīdiju saņemšanai piena produktu piegādei pirmsskolas izglītības iestāžu un 1.-4. klašu skolēniem. Lauksaimnieki joprojām līdz katra mēneša pirmajam datumam var pieteikties atbalstam izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai. Atbalsts paredzēts kursu, semināru, konferenču un kongresu apmeklējumam un studijām ārvalstu augstskolās. Nākamnedēļ piektdien, 6.oktobrī, beigsies subsīdiju izmaksa govju ganāmpulku īpašniekiem par pārraudzībā esošu govi, kurai aprēķināts ražības indekss. Savukārt līdz 15.oktobrim valsts atbalstu saņems lopkopji par katru slaucamu govi pēc pirmās laktācijas slēgšanas, kā arī cūkkopji par ģenētiskās kvalitātes noteikšanu šķirnes cūkām. Līdz šim datumam arī tiks izmaksāts atbalsts kazkopjiem par vaislas kazu mātes novērtēšanu, novērtētajiem audzējamiem dzīvniekiem un augstvērtīgu šķirnes āžu uzturēšanu.