Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) arvien nav izveidojis efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu saņemšanu un uzglabāšanu, Valsts kontrole (VK) secinājusi revīzijā "Vai arhīvā tiek nodrošināta elektronisko dokumentu saņemšana?".

Kā norāda VK, secinātais īpaši attiecināms uz valsts informācijas sistēmās (VIS) un reģistros uzkrātajiem datiem ar arhīvisko vērtību. Nepārvaldot datus pēc to vērtības, tie arhīvā nenonāk un turpina uzkrāties iestāžu informācijas sistēmās (IS).

VK padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka lēnā elektronisko dokumentu saņemšana uzglabāšanai arhīvā apdraud arhīva pamatfunkcijas - uzkrāt un glabāt dokumentāro mantojumu. Individuāli un sabiedrībai kopumā tas nozīmē to, ka nevaram paļauties uz LNA spēju sniegt izziņas jomās, kurās šobrīd informāciju apstrādā elektroniski. Jomas, kurās datus apstrādā tikai elektroniski, strauji pieaug, un tehnoloģiskais progress sekmē tajās uzkrātās informācijas apjoma būtisku pieaugumu.

Sagaidot lielu interesentu pieplūdumu, ir radušās bažas par serveru, uz kuriem atrodas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietne, jaudas pietiekamību, atklāja LNA direktore Māra Sprūdža.

Viņa skaidroja, ka, ņemot vērā sabiedrībā radušos ažiotāžu ap tā dēvēto «čekas maisu» publiskošanu, tika pieņemts lēmums interneta vietni, kurā būs iespējams iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem, padarīt pieejamu tikai pēcpusdienā. Sprūdža norādīja, ka šāds ierosinājums nācis arī no serveru uzturētājiem, kas norādījuši, ka pēcpusdienā statistiski internetu lieto mazāks cilvēku apjoms, tādējādi samazinot risku, ka lapa varētu «nobrukt».

Sprūdža arī piebilda, ka viņas kolēģi no Lietuvas viņai norādījuši, ka līdzīgu lapu Lietuvā apmeklējuši vidēji 10 000 cilvēki dienā, taču Latvijā, ņemot vērā ažiotāžu, viņa sagaida, ka 10 000 cilvēku varētu lapu apmeklēt vienlaicīgi.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Liepājas namu apsaimniekotāju parāds siltumapgādes uzņēmumam Liepājas enerģija ir aptuveni pusmiljons latu.

Savukārt iedzīvotāju parādus apsaimniekotājam SIA Liepājas enerģija neapkopo, jo līgumus tā slēdz ar apsaimniekotāju. Viens no lielākajiem parādniekiem par siltumenerģiju ir SIA Remaks - aptuveni 120 tūkst. latu. Šā uzņēmuma apsaimniekošanā ir 15 mājas, informē Liepājas enerģija. Tiešī šā apsaimniekotāja namu iedzīvotājiem varētu būt problēmas saņemt siltumu šajā sezonā, pieļauj Liepājas enerģija.

Lielākais pašvaldības kapitāla namu apsaimniekotājs SIA LNA cīņai ar parādniekiem izveidojis īpašu parādu piedziņas nodaļu.

Līdz 12. oktobrim Liepājā apkure pieslēgta 93 objektiem, no tiem 25 ir bērnudārzi, 28 dzīvojamās mājas, pārējās dažādas juridiskās iestādes. 15.oktobrī plānots uzsākt apkuri skolās.

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Latvijā būtu nepieciešams ieviest stingrāku namu apsaimniekošanas uzņēmumu uzskaiti un licencēšanu, lai tiktu aizsargātas iedzīvotāju intereses, intervijā Rietumu Radio sacīja SIA Liepājas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs un Latvijas Namu apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Artis Rimma.

Kā skaidro Rimma, iedzīvotāji namu apsaimniekotājiem uztic lielas naudas summas, tādēļ šie uzņēmumi būtu stingrāk jāuzrauga.

«Esam par to, lai licencēšana būtu, jo pagātnē ir bijuši gadījumi, kad apsaimniekotājs pazūd ar visu naudu, ko pēc tam atgūt ir ļoti grūti,» sacīja Rimma. Viņaprāt, būtu nepieciešams izveidot garantiju fondu, lai iedzīvotājiem par namu apsaimniekotāja nenomaksātajiem rēķiniem nenāktos norēķināties dubultā.

Rimma norāda, ka asociācija par šo jautājumu diskutē jau vairākus gadus un ar Ekonomikas ministrijas (EM) starpniecību centusies virzīt izmaiņas normatīvajos aktos, taču tas nav izdevies.

Tomēr pagaidām tikai maza daļiņa no Latvijas arhīvos esošajiem dokumentiem ir pieejami digitālā formātā.

Dokumentu digitalizācija visciešākā veidā ir saistīta ar pieejamo finansējumu. Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) direktore Māra Sprūdža norāda, ka esošā finansējuma ietvaros neesot viegli nodrošināt nepieciešamos apstākļus nacionālās bagātības uzkrāšanai, saglabāšanai un pieejamībai un domāt arī par attīstību. Salīdzinot ar 2008. gadu, arhīva budžets ir samazinājies no 7,4 milj. Ls līdz 3,4 milj. šogad, bet komunālo pakalpojumu izmaksas pieaugušas par 30%.

Rezultātā visi līdzekļi praktiski tiek izlietoti uzturēšanai, arī pašu ieņēmumi, kaut gan jaunais likums nosaka, ka pašu ieņēmumi jāizmanto attīstībai. LNA struktūrvienības (arhīvu glabātavas) ir 15 arhīvi - Valsts vēstures arhīvs, Valsts arhīvs, Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Personāla dokumentu valsts arhīvs un 11 zonālie arhīvi. Kopējā arhīvglabātavu platība uz šā gada sākumu ir 34 tūkst.m2. Pavisam LNA glabājas 20,6 milj. glabājamo vienību, tostarp 1,49 milj. fotodokumentu, 47,8 tūkst. stundu skaņas dokumentu, 98,6 tūkst. glabājamo vienību jeb 8,85 tūkst. stundu kinodokumentu, 2,9 tūkst. glabājamo vienību jeb 2,5 tūkst. stundu videodokumentu un 5,6 tūkst. glabājamo vienību jeb 414 GB elektronisko dokumentu.

Kopš 18.aprīļa Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Liepājas filiālē bezdarbniekos reģistrējušies 52 finansiālās grūtībās nonākušā uzņēmuma Liepājas metalurgs darbinieki, Rietumu Radio informēja NVA Liepājas filiāles vadītāja vietniece Māra Zeme. Viņa situāciju raksturo kā mierīgu.

NVA apkopotā statistika liecina, ka šonedēļ NVA Liepājas filiālē reģistrējušies seši Liepājas metalurga darbinieki, bet pagājušajā nedēļā tikai divi. Kā bezdarbnieki reģistrējušies gan mazkvalificētu darbu veicēji, gan, piemēram, rūpniecisko iekārtu inženieris, tehniskās struktūras vadītāja vietnieks u.c.

Kā pieļāva Zeme, iespējams, ir darbinieki, kuri aizgājuši no darba uzņēmumā, bet NVA pakalpojumus neizmanto, jo uzreiz atraduši citu darbu. NVA klienti nav arī pensijas vecumu sasniegušie darbinieki.

NVA pārstāve stāsta, ka ir arī ļoti pozitīvi piemēri, kad bijušie Liepājas metalurga darbinieki ātri atrod citu darbu. Piemēram, šonedēļ, kāds bijušais darbinieks jau nākamajā dienā pēc reģistrēšanās NVA pieņemts darbā par jumiķi uzņēmumā Liepājas namu apsaimniekotājs.

Liepājā no otrdienas, 14. janvāra, bezmaksas abonementa biļetes braukšanai Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā varēs saņemt liepājnieki, kuri vecāki par 80 gadiem.

Saņemot abonementa biļeti, pensionāriem būs jāuzrāda pensionāra apliecība vai personu apliecinošs dokuments (personas apliecība vai pase).

Abonementa biļetes no rītdienas Liepājā deklarētas personas, kuras vecākas par 80 gadiem, varēs saņemt Liepājas pilsētas domes Sociālajā dienestā E.Veidenbauma ielā 3, kā arī SIA Liepājas namu apsaimniekotājs Peldu ielā 5.

No pagājušā gada 1. septembra Liepājas sabiedriskajā transportā bez maksas jau var braukt pirmās klases skolēni un personas, kurām piešķirta nominācija «Goda liepājnieks».

Atvieglojumi braukšanai sabiedriskajā transportā noteikti arī Liepājas pilsētā deklarētiem skolēniem un studentiem, donoriem, Latvijas savienības «Černobiļa» biedriem, skolēniem no daudzbērnu ģimenēm, skolēniem un studentiem no trūcīgām ģimenēm, politiski represētiem nestrādājošiem pensionāriem ar pensiju līdz 355.72 eiro (250,00 Ls) un nestrādājošiem pensionāriem ar pensiju līdz 256.17 eiro (180,00 Ls). Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem I un II grupas invalīdi ir tiesīgi sabiedrisko transportu, tai skaitā Liepājas pilsētas, izmantot bez maksas.

Tiesu informācijas statistika, ko apkopojis Lursoft, ļauj izdarīt vairākus interesantus secinājumus, jo tā parāda prasību iesniedzējus, kas šobrīd tiesājas par kādām lietām. Lielākā daļa prasību ir par maza apjoma parādu piedzīšanu, t. i., Civilprocesa likuma izpratnē līdz 2100 eiro, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Tas, ka no tiesā iesniegtajām prasībām vairākumu veido tieši parādu piedziņas, liecina, ka patiesībā lielai daļai sabiedrības krīze turpinās, sacījis Maksātnespējas konsultāciju centra jurists Jānis Āboliņš.

Absolūto vairākumu sarakstā pārstāvot finanšu iestādes – gan bankas un apdrošināšanas sabiedrības, gan nebanku kreditētāji un parādu piedzinēji. Banku sektorā visvairāk lietu tiesās esot SEB bankai, kur lielākais lietu skaits ir par maza apmēra prasībām, piemēram, kredītkartēm vai patēriņa kredītiem.

Tāpat ražīgi tiesājas valstij piederošā Citadeles banka un bijušās Parex bankas sliktā daļa – Reverta, kā arī Parex līzings un faktorings, liecina Latvijas Avīzē publicētais raksts.

Dārgāko apkuri par vienu kvadrātmetru Latvijā piegādā SIA Liepājas namu apsaimniekotājs – šī uzņēmuma klienti Autoru ielas 4 namā Liepājā par apkuri maksā 1,78 latus kvadrātmetrā, liecina Re:Baltica pētījums Karstie Rēķini.

Otra lielākā maksa par apkuri Latvijā ir SIA Inviana apkalpotajam namam Laimas ielā 2, Siguldā – 1,71 lats par kvadrātmetru.

Pētījumā tika noskaidroti arī tie siltuma piegādātāji, kuri nodrošina lētāko apkuri, rēķinot uz vienu kvadrātmetru. 31 santīmu par vienu kvadrātmetru maksā Elkoņu ielas 5/9 nams Liepājā, kuram siltumu piegādā šā paša nama īpašnieku biedrība. Salīdzinoši zemi apkures rēķini ir arī SIA Rīgas namu pārvaldnieka sildītajam namam Kurzemes prospektā 46 (35 santīmi par kvadrātmetru) un Kurzemes prospektā 58 (38 santīmi par kvadrātmetru). Trešā mazākā maksa par siltumu ir SIA Jūrmalas siltums apsaimniekotajam namam Saldus ielā 5, kura iedzīvotāji maksā 35 santīmus par kvadrātmetru.

«Viņi sabojāja māju, bet tagad lielās, ka ir uzlabojuši,» tā plaši izreklamētos siltumefektivitātes uzlabošanas darbus savā mājā Kārklu ielā 3 vērtē liepājnieks Nikolajs Matrosovs, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Viņš cenšoties pierādīt, ka darbi paveikti nekvalitatīvi, negodīgi un nebija tā vērti, lai iedzīvotājiem turpmākos 15 gadus nāktos cīnīties ar kredītmaksājumiem.

N. Matrosovs sistemātiski rakstot sūdzības dažādām iestādēm, kauninot politiķus un uzrunājot masu medijus, bet projekta ieviesējus saucot par blēžiem un krāpniekiem.

Neatkarīgajā N. Matrosovs ieradies, paņēmis līdzi veselu gigabaitu informācijas – fotogrāfijas, dokumentus. Skrupulozus dažādu ar projekta ieviešanu saistītu pārkāpumu aprakstus – piemēram, vienā no dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm par atbalstu projektam parakstījusies arī mirusī kaimiņiene. «Šīs ir Gogoļa Mirušās dvēseles Liepājas versijā,» sarkastiski spriedis N. Matrosovs.

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis naftas pārkraušanas uzņēmums BLB Baltijas Termināls, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 14,06 miljoni latu, un ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Otru lielāko komercķīlu Trasta komercbankai devusi farmācijas kompānija AS Olainfarm. Ķīlas maksimālā prasījuma summa ir 6,7 miljoni latu.

Citadele bankai pagājušajā nedēļā komercķīlu devis AS Liepājas Kafijas fabrika pircējs SIA Aktīvu pārvaldīšanas kompānija Rietumu investīciju grupa. Ķīlas kopējais apjoms ir 2,15 miljoni latu.

Aizvadītajā nedēļā 1,78 miljonu latu vērtu komercķīlu devis kokrūpniecības uzņēmums SIA Staļi. Ķīlas ņēmējs ir AS SEB banka.

823 tūkstošu latu vērta komercķīla pagājušajā nedēļā reģistrēta uz metālizstrādājumu ražotāja SIA TMMetal Baltic vārda, un komercķīlas ņēmējs bijusi SIA DNB līzings.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 75 komercķīlas, bet 91 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 192 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 131 miljards eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 61 miljards eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme – 67,5 miljonu eiro apmērā. Ķīlas ņēmējs ir Solaris Bus&Couch S.A.

Otra lielākā komercķīla bijusi uzņēmumam ESP European Steel Production – 1,5 miljonu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Rietumu banka. Savukārt komercķīlu 1,2 miljonu eiro vērtībā devusi AS Ferrus, un to ņēmis uzņēmums SGT Baltic OU.

Aizvadītajā nedēļā trīs komercķīlas SEB bankai devusi SIA Liepājas namu apsaimniekotājs – vienu 113,6 tūkstošu eiro vērtībā, otru – 369,7 tūkstošu eiro vērtībā, trešo – 321,5 tūkstošu eiro apmērā, bet ceturto – 323 tūkstošu eiro apmērā.

Konsultācijas par daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu sāksies 18. aprīlī; pastāv riski nesaņemt finansējumu no komercbankām, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdības apstiprināto jauno daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmu, kuras kopējais apjoms šajā ES fondu plānošanas periodā ir 166 milj. eiro, par kuriem, pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, tiks nosiltinātas ap 1800 ēku visā Latvijā, īstenos AS Attīstības finanšu institūcija Altum sadarbībā ar komercbankām. Lai tās varētu iesaistīties, jānoslēdz sadarbības līgums ar Altum par gatavību izsniegt finansējumu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai šīs programmas ietvaros. Vēlēšanos slēgt šādu līgumu ir izrādījusi virkne lielāko komercbanku, norāda Altum Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja vietniece Dina Kaupere. Tai pašā laikā iepriekšējā pieredze rāda, ka ne visos gadījumos kredītiestāžu finansējums ir viegli pieejams. Tā piešķiršana iet cauri vērtēšanas sietam un ne vienmēr vainagojas panākumiem. Tā SIA Liepājas namu apsaimniekotājs projektu vadītājs Toms Cīrulis informē, ka pagājušajā ES fondu plānošanas periodā uzņēmums palīdzēja 22 daudzdzīvokļu māju siltināšanā par 6,5 milj. eiro, bet skaits varēja būt vēl lielāks. Vairāki projekti, kurus iedzīvotāji bija gatavi realizēt, palika neīstenoti kredītiestāžu vilcināšanās vai atteikuma dēļ.

Noslēdzies konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018», laureātu vidū ir ēkas Rīgā, Liepājā un Ventspilī, informē Ekonomikas ministrija.

Nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2018» 1. vietu ieguva ēka Klaipēdas ielā 70, Liepājā.

Nominācijā «Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka 2018. Jaunbūve» 1. vietu ieguva ēka Grostonas ielā 12,Rīgā, bet 1. vietu nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018» ieguva nams Jūras ielā 34, Ventspilī.

Ekonomikas ministrijas Atzinības balvu saņēma VAS «Valsts nekustamie īpašumi» par ieguldījumu sabiedrībai nozīmīgu ēku atjaunošanā un energoefektivitātes paaugstināšanā. Tāpat EM Atzinības balvas saņēma SIA «Valmieras namsaimnieks» par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā, kā arī par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā un SIA «Liepājas namu apsaimniekotājs» projektu vadītājs Toms Cīrulis par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam būvniecības konkursā Valmieras drāmas teātra Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VNĪ.

Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols, radīti ērti apstākļi teātra darbiniekiem un apmeklētājiem un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums.

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022. gada vēlam rudenim.

Būvdarbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, jumts un bēniņu pārsegums, cokols, nomainīti esošie koka un PVC logi, ārdurvis, pilnveidota apkures sistēma, izveidota ventilācijas un aukstumapgādes sistēma, novērstas neatbilstības ugunsdrošības jomā, nodrošināta vides pieejamība atbilstoši normatīvu prasībām, kā arī veikta apgaismes ķermeņu nomaiņa pret energoefektīviem. Vienlaikus ēkai tiks nodrošinātas, pastiprinātas un izbūvētas pamatkonstrukcijas. Projekta ietvaros jau iegādāti skatuves prožektori teātra Lielajai zālei, plānots iegādāties Lielās zāles skatuves krēslus un aprīkojumu jaunizbūvētajai zālei – skaņas, gaismas iekārtas un skatītāju podestus. Būvprojektu teātra atjaunošanas un energoefektivitātes darbu veikšanai izstrādājis SIA "SESTAIS STILS".

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, informē VNĪ.

Tiks uzlabots ēkas estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs komfortablāku un pozitīvāku darba vidi, vienlaikus tiks panākts ap 60% ietaupījums uz siltumenerģiju, ļaujot ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvēta un modernizēta apkures sistēma, kā arī pārbūvēta esošā ventilācijas sistēma. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas vienlaikus dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Skandu ielā, Rīgā nodevusi ekspluatācijā nitrocelulozes filmu glabātuvi, kas paredzēta Latvijas Nacionālā arhīva materiālu glabāšanai īpašos apstākļos, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkas atjaunošanā VNĪ ieguldījusi 285 tūkstošus eiro. Projekta ietvaros siltinātas ārējās konstrukcijas, nomainīti logi un durvis, iekštelpās veikts kapitālais remonts un pārbūvētas inženierkomunikāciju tehniskās sistēmas, lai ēkā būtu droši glabāt filmas uz nitrocelulozes pamatnes.

"Atsevišķā nitrocelulozes filmu glabātava būtiski uzlabos filmu uz nitroceluzlozes pamatnes saglabāšanas apstākļus un samazinās iespējamo pašaizdegšanās risku, tādējādi uzlabojot visu LNA Kinofotofonodokumentu arhīva krājuma drošību. Jauno glabātavu varēs izmantot arī citas atmiņas institūcijas, kuru krājumā ir filmas un fotonegatīvi uz nitrocelulozes pamatnes," stāsta Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātājā būvniecības konkursā Valmieras drāmas teātra Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai pieteikušies 9 pretendenti. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu. Būvdarbi tiks uzsākti šoruden un tiks īstenoti paralēli teātra darbībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: SIA "AIMASA", SIA "Ostas celtnieks", personu apvienība "S-BPB", pilnsabiedrība "SBSC", "Renesanse-Rubate", SIA "Selva Būve", AS "UPB", SIA "VELVE" un SIA "WOLTEC". Piedāvātās līgumu cenas - sākot no 6,56 miljoniem eiro līdz 8,63 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022.gada nogalei. Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums. Vienlaikus tiks papildus izbūvēta vēl viena zāle teātra izrāžu baudīšanai un nodrošināts ērts apmeklējams arī personām ar īpašām vajadzībām. Īstenoto būvdarbu gaitā papildus tiks stiprināti ēkas pamati, lai nodrošinātu teātra esošo funkcionalitāti un uzlabotu ēkas ilgmūžību.