Nekustamais īpašums

Liepājā taps savrupmāju ciemats

Vēsma Lēvalde [email protected], 06.08.2004

Jaunākais izdevums

5.augusta Liepājas domes sēdē deputāti atbalstīja lēmumu uzsākt detālplānojuma projekta izstrādāšanu nekustamajam īpašumam Slimnīcas ielā 34/38 ar mērķi izbūvēt savrupmāju ciematiņu. Minētā zemesgabala īpašnieki detālplānojuma priekšlikumā norādījuši, ka iecerējuši šajā vietā būvēt savrupmāju ciematiņu. Detālplānojuma projekta izstrāde īpašumam Slimnīcas ielā 34/38 paredz veikt grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā. Kā paskaidroja Liepājas pilsētas Būvvaldes Zemes ierīcības sektora vadītāja un detālplānojuma projekta vadītāja Līga Ločmele, minētā teritorija saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu jeb ģenplānu bija apbūves rezerves teritorija, un tas nozīmē iespēju realizēt dažāda veida būvniecību saskaņā ar izstrādāto detālplānojumu. Ieceres realizācijas gadījumā šis varētu būt viens no pirmajiem izbūvētajiem savrupmāju ciematiņiem Liepājas piepilsētā, prognozē L.Ločmele. Saskaņā ar Domes lēmumu par detālplānojuma priekšlikuma izstrādi un sabiedriskās apspriešanas procedūru atbildīgi ir zemes gabala īpašnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savrupmāju cenas Rīgā un Rīgas rajonā, salīdzinot ar 2007.gada pirmo pusi, ir kritušas vidēji par 40 – 60%, raksturojot situāciju savrupmāju tirgū, atzīmē Latio.

Straujākais cenu kritums ir novērots ēkām ar samērā lielu platību, kas pārsniedz 300 m2. Ļoti maza ineterse ir nepabeigtu jaunbūvju un rindu māju segmentā. Priekšroka šobrīd tiek dota vidējas platības, kvalitatīvām un pilnībā pabeigtām savrupmājām.

(Foto: Eva Šavdine, DB)Savrupmājas — uz pusi lētākas

Ņemot vērā straujo cenu kritumu un lielo savrupmāju piedāvājumu, šobrīd gatavu savrupmāju piedāvājumu cenas ir zemākas nekā līdzvērtīgas ēkas būvizmaksas. Tādēļ šobrīd izdevīgāk ir iegātāties jau gatavu ēku, nekā būvēt to no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas filmu fonda līdzfinansējumu saņems septiņi projekti

Elīna Pankovska, 30.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības filmu fonda (RFF) līdzfinansējumu saņems septiņi filmu projekti, liecina paziņotie iepirkuma konkursa rezultāti.

Kopējais filmu plānotais budžets, kuru paredzēts tērēt Rīgā un Latvijā ir 4,06 milj. Ls. Iepirkuma vērtēšanas komisija atbalstīja visas septiņas pieteiktās filmas par kopējo līdzfinansējuma summu līdz 486,57 tūkst. Ls. L

Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors Ervins Labanovskis norāda: «Ņemot vērā, ka pašreiz paredzētais Rīgas filmu fonda līdzfinansējums ir no 7 – 15%, veicot aptuvenus aprēķinus, var secināt, ka viens ieguldītais lats filmu fondā piesaista Rīgas un Latvijas ekonomikai deviņus latus, no kuriem daļa nodokļu veidā nonāks pašvaldības budžetā.»

Atbalstīto projektu skiatā ir SIA Baltic Pine Films pieteikums Valanders: Rīgas Suņi (Wallander: The Dogs of Riga), kas taps sadarbībā ar Left Bank Pictures (Lielbritānija). Šī filma ir zviedru detektīvromāna ekranizācija, kura darbība notiek Rīgā. Plānots iztērēt 1,11 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē pircēju interese par savrupmāju iegādi ir palielinājusies, tomēr māju pirkumu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu ir samazinājies, izriet no Latio savrupmāju tirgus pārskats par 2010.gada pirmo pusgadu.

Pagājušā gada pirmās puses līmenī šogad ir saglabājies savrupmāju darījumu apjoms Rīgas rajonā, bet Latvijā kopumā, kā arī Rīgā un Jūrmalā tas ir samazinājies.

Darījumu krituma galvenais iemesls, pēc kompānijas speciālistu domām, ir pircēju finansiālajām iespējām un kvalitātes prasībām atbilstošu māju ierobežotais piedāvājums.

Cilvēki ir kļuvuši nedaudz optimistiskāki par savu nākotni. Tie, kas nolēmuši mainīt dzīves apstākļus, apzinās, ka savrupmāju cenas ir zemā līmeni, tāpēc interese par īpašumu iegādi atjaunojas. Pavasarim bija raksturīga māju apskate un prasībām piemērotākā īpašuma meklēšana, savukārt vasarā potenciālo pircēju darbības ir kļuvušas mērķtiecīgākas, piemēram, tiek apzinātas banku piedāvātās īpašuma iegādes finansēšanas iespējas, skaidroja Latio nekustamā īpašuma tirdzniecības speciālists Atis Skrastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperti: bieži privātmāju pārdevēji dzīvo ilūzijās

Lelde Petrāne, 28.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā izlikts neliels un attāls ciemats Jaunzēlandē. Tā cena - 1 miljons Jaunzēlandes dolāru jeb 715 tūkstoši ASV dolāru, vēsta telegraph.co.uk.

Pārdošanā ir viesnīca, ugunsdzēsēju stacija, rātsnams un 18 mājas.

Ciematā Otira dzīvo 44 iedzīvotāji, un tas atrodas uz Dienvidu salas esošajos Dienvidu Alpos.

Kā ciemata īpašās vērtības tiek minēti iespaidīgi kalni un sanatnīgs nacionālais parks, kurā mīt vietējie putni.

Divreiz dienā caur ciematu izbrauc TranzAlpine vilciens, kas ved lielu skaitu starptautisko tūristu no Kraistčērčas uz Greimautu.

Taču ziemas ciematā esot ļoti aukstas un vējainas, un tas varot tikt «nogriezts» no ārpasaules uz vairākām dienām.

Turklāt ugunsdzēsēju stacijā neesot ugunsdzēsēju - tā ir iznomāta mehāniķa darbnīcas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Savrupmāju pārdevējiem rosina samazināt cenu

Ingrīda Drazdovska, 04.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aktivizētos savrupmāju tirgus, pārdevējiem ir jādomā par cenu samazināšanu, uzskata Latio speciālisti.

Privātmāju segments pēdējo mēnešu laikā nav piedzīvojis nekādas izmaiņas, saglabājās maza tirgus aktivitāte un neliels pieprasījums pēc privātmājām. Pircēji vēlas atrast labus īpašumus par izdevīgām cenām, labā atrašanās vietā, Rīgas rajonā. Tirgū prasītās cenas neatbilst cilvēku maksātspējai, bet īpašnieki cenas nolaist nevēlas, raksturo Ober Haus Real Estate.

Savrupmāju darījumi patlaban lielākoties notiek tad, ja īpašuma pārdošanas cena atbilst tā saucamās ātrās realizācijas cenai. Par vidējas platības mājas kvadrātmetru pircēji ir gatavi maksāt ap 700 eiro/m2, bet piedāvājuma cenas vairumā gadījumu pārsniedz 1000 eiro/m2. Daudziem pārdevējiem ir kredītsaistības, tādēļ viņi māju cenas nesamazina, papildina Latio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sarūk darījumu skaits ar savrupmājām Jūrmalā

Ingrīda Drazdovska [email protected], 06.06.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiska tendence savrupmāju segmentā ir pirkuma darījumu skaita samazināšanās Jūrmalā pēdējos mēnešos, ko apliecina Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, - uzsver Latio speciālisti. Neraugoties uz šo faktu, Jūrmalā šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir palielinājies ekskluzīvu savrupmāju piedāvājums, kuru cena mērāma vairākos miljonos eiro. Pagājušajā gadā kopumā tās piedāvājumā bija gandrīz divas reizes mazāk nekā šobrīd. Kopumā Jūrmalā savrupmāju piedāvājums ir plašs, taču ļoti atšķirīgs. Pieprasītas ir savrupmājas cenu robežās no 500 000 EUR līdz 800 000 EUR posmā no Lielupes līdz Asariem jūras pusē. Potenciālajiem pircējiem, kuri par savrupmājas iegādi būtu gatavi maksāt šādu cenu, ir svarīgi, lai ēkā būtu veikts kapitālais remonts un nebūtu nepieciešami papildus finansu ieguldījumi. Aktīva jaunu savrupmāju būvniecība risinās arī teritorijās otrpus dzelzceļam, piemēram, Valteros, Krastaciemā, kur savulaik piedāvājumā bija zemes gabali, tie tika sadalīti un sākās aktīva privātmāju būvniecība. Potenciālajiem pircējiem tiek piedāvātas jaunuzceltas savrupmājas, kā arī rindu mājas cenu robežas no 170 000 EUR līdz 230 000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Savrupmāju cenas seko līdzi būvizmaksām, zemes cenai

Ingrīda Drazdovska [email protected], 07.03.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk savrupmāju un zemes privātai apbūvei tirgum piemita izteikts sezonalitātes raksturs, kad rudens un ziemas laikā pircēju aktivitāte bija zemāka nekā pavasarī un vasarā. Pēdējā laikā ievērojamās nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes dēļ nevienu tirgus segmentu sezonalitāte vairs neietekmē, - secina Latio speciālisti. Savrupmāju tirgus ir pietiekami aktīvs, augot būvizmaksām un zemes cenām, kāpj arī savrupmāju cenas. Pirms gada, diviem, vienkāršas savrupmājas cena bija aptuveni 100 000 EUR, bet šogad par šādu cenu tiek tirgoti lieli un labi remontēti dzīvokļi atsevišķu sēriju daudzdzīvokļu namos iedzīvotāju iecienītākajos mikrorajonos Pļavnieki un Purvciems. Pēdējā laikā jaunbūvētu savrupmāju tirgū mājas ar balto apdari un visām komunikācijām maksā sākot no 200 000 EUR. Atsevišķos projektos Pierīgā piedāvājumā ir arī mājas zemākā cenu līmenī, t.i., 85 000 - 130 000 EUR, bet šie projekti tiek piedāvāti dažādās nepabeigtības stadijās, tām ir neliela pieguļošās zemes platība, nav nodrošinātas visas komunikācijas un tamlīdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī īres cena Rīgas mikrorajonos palikusi decembra līmenī — vidējais rādītājs bija 2,2 eiro/m2 vidēja stāvokļa dzīvokļiem, rēķina Latio.

Šo rādītāju kompānija aprēķina kā vidējo lielumu no visu tipu sērijveida dzīvokļiem ar dažādu istabu skaitu visos pilsētas mikrorajonos.

1 istabas dzīvokļa īre janvārī izmaksājusi 50 – 60 latus mēnesī, 2 istabu dzīvoklis vidēji izīrēts par 80 – 90 latiem mēnesī, bet 3 un 4 istabu dzīvokļi — vidēji par 110 latiem mēnesī, nerēķinot komunālos maksājumus.

Salīdzinot ar 2007.gadu, īres cenas starpība dažādu platību dzīvokļiem bija būtiski samazinājusies 2009.gada otrā pusē.

Īres cenu kritums dzīvokļu tirgū iestājās pusgadu vēlāk kā pārdošanas cenu kritums 2007.gadā. Šobrīd ir sasniegts 2003.gada nogales īres cenu līmenis, konstatē Latio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nekustamo īpašumu tirgus Liepājā «uz bremzēm»

Vēsma Lēvalde, 07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alpu kalnu Nebelhorna virsotnē atrodas iglu jeb sniega būdu ciemats.

Ciemats, kas ietver bāra iglu, ēdamistabas iglu un karstā ūdens āra baseinu, atvērts ziemas mēnešos - līdz aprīlim. Vienas nakts uzturēšanās tajā maksā 114 eiro par personu. Cenā ietvertas arī brokastis un siera fondī.

Iglu ciemats ar 11 būdām atrodas netālu no Bavārijas pilsētas Oberstdorfas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sitio Pariahan, piekrastes ciemats Filipīnās, kādreiz bija sala, bet tagad ir bez zemes.

Ciemats, kas atrodas aptuveni 17 kilometru attālumā no Filipīnu galvaspilsētas Manilas, katru gadu nogrimst dziļāk par apmēram 4 cm.

Globālās sasilšanas izraisītā jūras līmeņa celšanās drīz varētu padarīt šo ciematu nelietojamu. Ar šādu problēmu saskaras arī citas Āzijas valstis, kur vissmagāk cieš tieši visnabadzīgākā sabiedrības daļa.

Sitio Pariahan ciematā dziļa aka ir vienīgais ūdens avots. Uz daudziem jumtiem uzstādīti saules paneļi, lai iegūtu elektrību, kas galvenokārt tiek izmantota, lai kopīgi skatītos televīzijas pārraides. Dienās, kad elektrības ir maz, iedzīvotāji laiku pavada, spēlējot azartspēles.

Taču savulaik ciemats bijis pavisam citāds. Tur rīkoti basketbola turnīri un tik grandiozi svētki, ka uz tiem ieradušies viesi no citām valsts vietām. Basketbola laukums tagad ir pilnībā nogrimis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neliels Katalonijas ciemats Galifia (Gallifa) atteicies maksāt nodokļus centrālajai Spānijas valdībai. Tā vietā ciemats nodokļus maksās Katalonijas nodokļu aģentūrai (ATC).

Ciemats, kuru pārvalda Katalonijas neatkarību atbalstoša partija Solidaritat, 16. oktobrī pasludināja, ka ir «finansiāli nepakļāvīgs» un šā gada trešā ceturkšņa nodokļus maksājis ATC, nevis Spānijas Nodokļu aģentūrai (ATE), vēsta eitb.com.

«Patlaban [lēmuma par nodokļu nemaksāšanu Spānijas centrālajai valdībai] efekts būs nepamanāms, jo Katalonijas valdība mūsu naudu nosūtīs viņiem Madridē,» sacīja Galifas pašvaldības vadītājs Jordi Fornas. «Tomēr, ja citas pašvaldības, organizācijas un uzņēmēji izlems darīt to pašu, Katalonijas kase būs pilna, lai tajā brīdī, kad mēs neatkarības virzienā spersim izšķirošo soli, mums būtu pietiekami daudz resursu,» uzsvēra J. Fornas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dārziņos sākta jauna dzīvojamā ciemata būvniecība

Ingrīda Drazdovska [email protected], 16.05.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2005. gada maijā Rīgā uzsākts jauns nekustamo īpašumu projekts: pašā Daugavas krastā, tagadējo Dārziņu teritorijā sākušies sagatavošanas darbi jauna rindu māju ciemata celtniecības pirmajai kārtai. Jaunā ciemata nosaukums ir „Jāņogu ielas ciemats”. Ciemats būs pievilcīga dzīvojamā vide ar atraktīvu publisko telpu: upes krastā apmēram 200 metru platajā dabas pamatnes joslā tiks iekopta pludmale, atpūtas vieta, kā arī laivu piestātne. Ciemata teritorijā tiks izveidots bērnu rotaļu laukums, plašuma sajūtu radīs apzaļumotā koplietošanas teritorija ciemata centrā. Turpmākajās celtniecības kārtās paredzēta arī nepieciešamās infrastruktūras attīstība. „“Jāņogu ielas ciemats” nekustamo īpašumu tirgus kontekstā raksturojams kā prestižs projekts, ko nosaka galvenokārt labās arhitektoniskās kvalitātes un ainaviskie aspekti, - teikusi projekta attīstītāja SIA „Immostate” rīkotājdirektore Ilze Mazurenko. Projekta autori - projektēšanas grupas „Arhitektonika” arhitekti Ingurds Lazdiņš un Maija Ezergaile ir radījuši desmit dažādus un savstarpēji saskaņotus rindu māju projektus ar atšķirīgām platībām, atšķirīgiem gruntsgabalu un dzīvojamo telpu plānojumiem. Pirmajā celtniecības kārtā, kas tiks pabeigta 2006. gada rudenī, tiks uzbūvētas pirmās 58 mājas, projekta 1. kārtas teritorija ir 4 ha. Kopumā līdz 2007. gada rudenim šajā rindu māju ciematā tiks uzbūvētas 100 rindu mājas, kopējā „Jāņogu ielas ciemata” teritorija ir 6,6 ha

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premium segmenta nekustamo īpašumu kompānija Latvia Sotheby’s International Realty uzsākusi zemes apbūves gabalu pārdošanu ciemata projektā Jurmala Dune.

Jurmala Dune ir ciemats Ragakāpas tuvumā Jūrmalā, Lielupes krastā, kur plānots uzbūvēt privātmājas, villas un trīs mazstāvu dzīvokļu mājas.

Ciemata kopējā platība plānota 25 hektāru apmērā. Ciemats atrodas vietā, kurā Lielupe satiekas ar Baltijas jūru. To no vienas puses 1 km garumā ieskauj Lielupes krasti, savukārt no otras puses Ragakāpas dabas parks un balto smilšu pludmale.

Jurmala Dune ir multifunkcionāls slēgta tipa ciemats, kura rezidentiem un viesiem jau ir pieejamas pilnībā labiekārtotas publiskās zonas ar apgaismotiem un bruģētiem ceļiem, ietvēm un veloceļiem, kā arī atpūtas zonām. Teritorijā kopumā atrodas vairāk nekā 30 zemesgabalu dažādas platībās, no 2500 līdz 4000 kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcentējot japāņu tradīciju būvēt no koka, Tokijā top olimpisko spēļu sportistu ciemats un nule kā medijiem prezentēta viena no tā galvenajām ēkām - Village Plaza.

Village Plaza piedāvās plašu pakalpojumu klāstu sportistiem, komandu amatpersonām, viesiem un plašsaziņas līdzekļiem olimpisko un paralimpisko spēļu laikā.

Ciemats atrodas Tokijas Harumi krastmalas rajonā, un tajā būs viss, sākot no kafejnīcas un bankas, līdz medicīnas centram un frizētavai.

Saskaņā ar Spēļu organizēšanas komitejas teikto, vienstāva koka konstrukcijai Village Plaza aptuveni 5300 kvadrātmetru platībā izmantoti apmēram 40 000 lapegles, ciedra un cipreses koku, ko ziedojušas 63 Japānas pašvaldības. Katrs kokmateriāls apzīmēts ar tās pašvaldības nosaukumu, kura tos ziedojusi. Materiālu izmaksas tiek lēstas aptuveni 20 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Latvijas kluba ciemats top Babītes pagastā, tā attīstītāji ir uzņēmums S.I.Development un Krievijas būvnieku asociācijas pirmais viceprezidents Sergejs Čerņins, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kā tiek skaidrots, kluba ciemats esot Latvijā jauns nekustamā īpašuma veids - slēgts dzīvojamais ciemats, kurā radīta un labiekārtota iekšējā infrastruktūra.

Pirmās 5 Jurmala Lake Club villas un 24 apartamentus nodos ekspluatācijā 2014. gada rudenī. Kopā vairāk nekā 12 ciemata hektāros būs izvietotas trīs veidu ēkas – privātās villas un ēkas ar četriem divstāvu apartamentiem, kā arī daudzdzīvokļu nams ar tajā izvietotiem: sporta klubu, bāru, SPA, iebraukšanas kontrolpunktu, pazemes autostāvvietu, veikalu, mini tirdziņu un iedzīvotāju apkalpošanas servisu. Dzīvojamo telpu platības ir plānotas no 153 līdz 359 kvadrātmetriem, privātās villas izvietotas uz 1200 līdz 2500 kvadrātmetriem zemes, kuru pircējs iegādāsies kopā ar nekustamo īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nodod ekspluatācijā gājēju un velosipēdistu tiltu pār Jūrmalas šoseju

Lelde Petrāne, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnsabiedrība LNK Industries Group ekspluatācijā nodod gājēju/velosipēdistu tiltu pār autoceļu A10 Babītes pagasta teritorijā, Rīgas–Ventspils šosejā 14,82. km. Tilta būvniecība veikta pēc VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma, būvprojekta autors ir SIA Projekts 3.

Tilta būvniecības izmaksas: 1 059 959.99 eiro (ieskaitot PVN).

Tilta laiduma konstrukciju veido trīslaiduma tērauda kopne, kas balstīta ar tērauda vantīm, tilta garums ir 78,24 metri un platums 3,67 metri. Tas balstās uz 18 monolītā dzelzsbetona balstiem un tilta pamatus veido 52 urbpāļi ar diametru 880 mm. Gājēju tilta vantis ir veidotas no 36 mm tērauda stieņiem. Lai samazinātu konstrukcijas pašsvaru, pārvada ietves virsma tika apstrādāta ar speciālu pretslīdes pārklājumu, kura kvalitāte attiecībā uz saķeri un ilglaicību neatpaliek no tradicionālās asfaltbetona segas. Šis seguma veids ir arī betona konstrukciju hidroizolācija. Uz abām pusēm no gājēju tilta ir izbūvētas nepārtrauktas plātņu sistēmas dzelzsbetona rampas. Babītes pusē tās garums ir 77,61 m, Priežciema pusē – 90,24 m. Pārvada galos tika izbūvētas pandusu konstrukcijas 22,55 m un 22,87 m garumā. Autoceļa sadalošajās joslās ‒ 50 metru uz katru pusi ‒ tika izbūvēts žogs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neliels Spānijas ciems izlēmis iznomāt zemes gabalus kaņepju audzēšanai, kas paredzētas marihuānas ražošanai, lai tādējādi iegūtu papildus finanšu līdzekļus, vēsta AP. Savukārt Spānijas varasiestāžu pārstāvji norāda, ka šāda marihuānas audzēšana ir pretrunā ar likumu un prokuratūra iejauksies tiklīdz kā tiks iesētas pirmās sēklas.

Ar šādu naudas piesaistīšanas ideju klajā nācis Raskeras ciemats Katalonijā, kuru apdzīvo 900 cilvēku. Spānijas laikraksts La Vanguardia norāda, ka ciematu pamet jaunieši, kuri dodas uz lielākām pilsētām darba meklējumos.

Saskaņā ar Spānijas likumdošanu, privāta marihuānas lietošana nelielos daudzumos ir atļauta, taču aizliegts to audzēt, reklamēt vai pārdot. Ciemats plāno dibināt kompāniju, kas iznomās zemes gabalus Barselonas marihuānas smēķētāju biedrībai ABCDA.

Barselonas marihuānas smēķētāju biedrība jau apsolījusi Raskeras ciemata kompānijā veikt sākotnējās investīcijas 30 tūkstošu eiro apmērā. Biedrība norāda, ka projekta ietvaros ciematā tiks izveidotas 40 darbavietas – strādnieki, kas marihuānu audzēs, novāks un iepakos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LATVIJĀ AKŪTS SOCIĀLO AUDZINĀTĀJU TRŪKUMS

, 16.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RĪGA, 2007. gada 15.augusts - Latvijā attīstoties bērnu sociālajai aprūpei, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija saskārusies ar sociālo audzinātāju (SOS mammu) trūkumu. No 66 pretendentēm sociālās audzinātājas amatam profesionāli un psiholoģiski atbilstošas ir tikai 6 mammas. Šobrīd, lai nodrošinātu visas SOS Bērnu ciematu ģimeņu ēkas Latvijā ar sociālajām audzinātājām, pretendenšu skaitam būtu jāpalielinās vismaz par 2 reizēm.

"25.augustā Valmierā tiks atvērts otrais SOS Bērnu ciemats Latvijā. Pēc pusgadu ilga un aktīva atlases darba mūsu jaunajā SOS Bērnu ciematā pieejams darbs vēl sešām SOS mammām. Ģimenes sajūtas radīšana bez aprūpes palikušiem bērniem, kopā dzīvojot, veicot ikdienas pienākumus, daloties priekos un bēdās, ir atbildīgs un vienlaikus lielu gandarījumu un prieku sniedzošs darbs. Tā ir iespēja bērnam nenovirzīties no viņa dzīves ceļa, bet gan ar stipru atbalstu turpināt sasniegt mērķus. SOS mammām tā ir iespēja pilnveidot sevi, strādājot darbu, kas vienlaikus ir dzīvesveids," saka Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas nacionālā direktore Guna Bundule.

Komentāri

Pievienot komentāru