Liepājas rajona Nīcas pagastā 8, 74 ha zemes pārdoti par vairāk nekā 1 milj. Ls, kas, pēc ekspertu vērtējuma, ievērojami pārsniedz tirgus vērtību. Zemes gabala pircējs - SIA Kurzemes Mežsaimniecības ražošanas serviss direktors Pēteris Serga Db uzsvēra, ka minētais īpašums iegādāts kāda vērienīga projekta realizācijai un tik augsta cena par to maksāta, jo zemes gabals ir stratēģiski svarīgs projekta īstenošanai.
"Te nav nekāda pamata runām par kaut ko aizdomīgu," viņš uzsvēra, piebilstot, ka tuvākā apkārtnē projekta īstenošanai Kurzemes Mežsaimniecības ražošanas serviss iegādājies vairākus nekustamos īpašumus pat par vēl augstāku cenu. Vairāki neatkarīgi avoti, kuri kategoriski atteicās izpaust savu vārdu presē, Db gan pauda, ka pēdējā laikā Liepājas rajonā notiekot daudz darījumu, kas radot aizdomas par naudas atmazgāšanu.
Tie tiekot realizēti pēc noteiktas shēmas, proti, sākotnēji no zemes īpašnieka tiek atpirkta zeme, kuras cena, piemēram, komunikāciju trūkuma dēļ ir zema. Tālāk notiek fiktīvs darījums, kad jaunais īpašnieks it kā pārdod īpašumu par daudzkārt augstāku cenu kādam citam. No malas raugoties - ļoti veiksmīgs spekulatīvs darījums, taču patiesībā notiekot naudas atmazgāšana. Ja patiesā cena ir, piem., 200 000 latu, bet darījums it kā notiek par miljonu, tad atliek nomaksāt valsts noteikto nodevu, un starpība - 800 000 latu - ir legalizēta, jo naudas izcelsmi likums deklarēt nepieprasa. Zemesgrāmatas ieraksti gan liecina, ka konkrēto zemesgabalu Kurzemes Mežsaimniecības ražošanas serviss iegādājies, izmantojot kredītu, jo zemesgrāmatā uz šo zemes gabalu nostiprināta hipotēka uz Lateko bankas vārda.
Nīcas pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis Db atzina, ka darījumi par miljonu nav ikdienišķa parādība, lai gan šeit ir daudz iekārojamo piejūras zemju. Taču minētais īpašums atrodas nevis jūras, bet ezera pusē, Grīnvaltu ciematā, un topošajā teritorijas plānojumā tā esot paredzēta kā iespējamā darījumu apbūves teritorija. Tomēr A. Petermanis atteicās izpaust zemes kadastra numuru, pircēju un pārdevēju, atsaucoties uz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzības likumu. Zemesgrāmatas dati liecina, ka 8.74 ha lielo zemes gabalu - Nīcas pagasta Doņus - 2006. gada 13. septembrī no to iepriekšējiem īpašniekiem Viestura Zemīša un Daces Apines par 1 070 650 Ls iegādājies SIA Kurzemes Mežsaimniecības ražošanas serviss.
Lai noskaidrotu, cik objektīva bijusi minētā darījuma cena, Db mēģināja no tirgus dalībniekiem uzzināt, kāda ir cenu amplitūda Liepājai piegulošajos pagastos. 1100 m2 apbūves gabalu Saraiķos pie jūras, kas teritorijas plānā iezīmēts ciemata teritorijā, ar iespēju pievilkt komunikācijas no blakus gruntsgabala, nekustamo īpašumu firma tirgoja par 8000 latiem jeb aptuveni 8 Ls/m2. Lauksaimniecības zemes cena Liepājas pievārtē ir aptuveni 1000 Ls/ ha.
Īpašnieki aicina atcelt nodevas aprēķina formulu
Zemesgrāmatas nodevas lieluma sasaiste ar darījuma summu nekustamā īpašuma reģistrācijā liedz noteikt reālās tirgus vērtības īpašumiem.
"Lai varētu iegūt patiesus datus, par kādām cenām reāli Latvijā tiek tirgoti ne tikai dzīvokļi, mājas, bet arī meža zemes, ir jālikvidē arhaiskā zemesgrāmatas nodevas lieluma sasaiste ar darījuma summu," skaidro Latvijas meža un zemes īpašnieku apvienības izpilddirektore Līga Zdanovska. Ar šādu aicinājumu mežu īpašnieki jau vērsušies valsts iestādēs, taču pagaidām viņasprāt nodevas apmērs, kurš noteikts 2 % no darījuma vērtības, spiež tos, kuri maksā nodevu, zemesgrāmatā izmantot dažādus ceļus, kā to optimizēt. L. Zdanovska nenoliedz, ka viens no visbiežāk izmantotajiem optimizācijas variantiem ir darījuma summas norādīšana pēc īpašuma kadastrālās, nevis reālās darījuma vērtības.Viņasprāt, vienīgā iespēja, kā no pagrīdes izvilkt darījumu cenas, ir noteikt fiksētu nodevu latos, turklāt, ja vajag, to varētu pat diferencēt. To, ka šīs nodevas procentuālā sasaiste ar nekustamā īpašuma cenu ir jālikvidē, uzskata arī privātpersonas. Tā, piemēram, Ļubova Naumova ir rakstījusi attiecīgu ierosinājumu gan Ministru kabinetam, gan Saeimas atbildīgajām komisijām. Savu rīcību Ļ. Naumova pamato ar to, ka viņa nevēlas iesaistīties kādos darījumos ar "melnajiem mākleriem" vai apzināti slēpt sava dzīvokļa pārdošanas ienākumus, lai tikai maksātu mazāku nodokli, jo dzīvoklu maiņa šobrīd iespējama tikai pirkšanas - pārdošanas formā. Taču 2 % no pārdodamā privatizētā dzīvokļa (1000 - 1100 eiro) esot pārāk augsta. Līdz šim gan šie mēģinājumi ir beigušies neveiksmīgi, jo vasarā zemesgrāmatas nodevas svītrošanu vairums deputātu neatbalstīja. "±pašumu cenas ir izaugušas līdz astronomiskām virsotnēm, tāpēc zemesgrāmatas ierakstu procentuālā nodeva, vismaz maznodrošināto iedzīvotāju kategorijai, ir jāatceļ, jo tā ierobežo cilvēka tiesības izvēlēties dzīvesvietu," uzsver Ļ. Naumovas dēls Oļegs Naumovs. Viņš piekrīt, ka pašreizējā nodevas aprēķina formula daudziem rada vēlmi ietaupīt uz tās rēķina, līdz ar ko joprojām pastāv risks, ka reklamtā cena atšķirsies no reālās, kura var būt ievērojami augstāka. Savukārt godīgie cilvēki, maksājot augsto nodevu par savu mājokli, spiesti rēķināties ar lielākām izmaksām, nekā sākotnēji cerēts. O. Naumovs norāda, ka iesniegumu māte rakstījusi Ministru kabinetam un saņēmusi atbildi, ka tas nosūtīts Finanšu ministrijai, bet Finanšu ministrija atrakstījusies, ka tas ir MK kompetencē.
Speciālisti neizslēdz naudas atmazgāšanu darījumos
Norises nekustamo īpašumu tirgū vedina domāt, ka līdzās normāliem darījumiem notiek arī nelegāli iegūtas naudas legalizācija.
To Db apliecināja gan nekustamā īpašuma tirgus, gan tiesībsargājošo institūciju pārstāvji. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs, Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns atzīst: "Šobrīd Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir brīvi izmantojams noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanai. Par to liecina absurdais cenu pieaugums. Normālam Latvijas iedzīvotājam mājokļa iegāde mēnesi no mēneša kļūst aizvien nepieejamāka un tas liecina par nezināmas izcelsmes klātesamību nekustamo īpašumu tirgū." Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns Db norādīja, ka dažādi darījumu ar nekustamajiem īpašumiem ir arī viņa vadītās institūcijas uzmanības lokā. Tiesa, konkrētus gadījumus V. Burkāns neatklāj. "Ieguldījumi nekustamajā īpašumā ir uzskatāmi par tālredzīgiem no to vērtību pieauguma viedokļa. Taču tā ir arī viena no interesantākajām naudas atmazgāšanas metodēm un tas tā notiek visā pasaulē," tā viņš. Dienests nereti pārbauda, vai nekustamā īpašuma pircējs ir nomaksājis nodokļus par naudu, kas izmantota nekustamā īpašuma iegādei. "Ir bijuši gadījumi, kad pircējs vispār nav nodokļu maksātājs, piemēram, juridiskā persona ir izslēgta no pievienotās vrtības nodokļa maksātāju reģistra. Tomēr ne vienmēr tas liecina par naudas atmazgāšanu, jo īpašumus var pirkt arī par, piemēram, mantojumā saņemtu naudu," skaidro V. Burkāns. Viņš gan uzsver, ka nekustamā īpašuma tirgū notiek arī pilnīgi legāli darījumi, kas var šķist aizdomīgi. Turpretī E. Šīns uzskata, ka pagaidām valsts institūcijām ir diezgan neskaidrs priekšstats par nekustamā īpašuma tirgū notiekošo. "Vēlēšanu nakts diskusijā es uzvarējušo partiju līderiem jautāju, kāpēc pensionāriem ir jāmaksā ienākuma nodoklis no pensijas, kamēr nekustamā īpašuma tirgū daži darbojas ar 500 % līdz 700 % rentabilitāti. Divas dienas pēc tam visos Latio birojos bija Valsts ieņēmumu dienesta pārbaude. Inspektori, kad viņiem jautāju, kāpēc netiek pārbaudīti tie cilvēki, kas darbojas nekustamo īpašumu tirgū, bet to nedek-larē par uzņēmējdarbību, atbildēja, ka, ja šo darbību nesauc par uzņēmējdarbību, tad nav ko pārbaudīt," tā E. ·īns. Kāds banku sfērā strādājošs speciālists, kurš vēlējās palikt anonīms, Db izteica pieņēmumu, ka vismaz daļa ārēji it kā ļoti veiksmīgu nekustamā īpašuma pārdošanas darījumu patiesībā ir fiktīvi. Pārdevējs pārdod īpašumu par ļoti augstu cenu, bet patiesībā lielāko daļu it kā samaksāto līdzekļu veido paša pircēja īpašumā esoša neskaidras izcelsmes nauda, kura tādējādi tiek legalizēta. Jāatgādina, ka 2008. gada sākumā iedzīvotājiem būs jādeklarē savs mantiskais stāvoklis.
