Liepājas dome zaudējusi tiesvedībā, kur tika apstrīdēti pašvaldības saistošie noteikumi, kas ierobežo patērētāju tiesības izvēlēties siltumapgādes veidu.

Augstākā tiesa noraidījusi Liepājas pilsētas domes kasācijas sūdzību par Administratīvas apgabaltiesas lēmumu strīdā ar maksātnespējīgo SIA MIG holdings.

Pieteicēja maksātnespējīgā SIA MIG holdings vērsās Liepājas pilsētas būvvaldē ar būvniecības pieteikumu gāzes katlu mājas un gāzes pievada izbūvei Liepājā. Taču Liepājas pilsētas būvvalde 2010.gada aprīlī būvniecības pieteikumu noraidīja, jo atbilstoši Liepājas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem īpašums, par kuru bija iesniegts būvniecības pieteikums, atrodas centralizētās siltumapgādes zonā, kur nav pieļaujama jaunu decentralizētas siltumapgādes avotu attīstība.

Krievijas uzņēmējs, kurš iegādājies vienu no maksātnespējīgās SIA MIG holdings īpašumiem, paziņojis, ka ēku neapkurinās augsto izmaksu dēļ.

Uzņēmējs, kurš ēku iegādājās izsolē, bijis nepatīkami pārsteigts par augstajiem uzturēšanas izdevumiem – zemajām nomas maksām, augsto nekustamā īpašuma nodokli un dārgo apkuri Liepājā, portālam irliepaja.lv stāstījusi SIA Balle valdes locekle Sigita Andersone, kuras uzņēmums ēkā uzturēja fitnesa klubu Māja. «Cik noprotams, pirms īpašuma iegādes viņam nebija priekšstata par reālo situāciju, tāpat īpašnieks arī nezina, ko iesāks ar savu pirkumu,» paudusi S. Andersone.

Nams Vecajā ostmalā 24 bija viens no pirmajiem vērienīgajiem vēsturisko ēku rekonstrukcijas projektiem kopš neatkarības sākuma Liepājā un viens no pirmajiem spīķeru projektiem Latvijā. Ēku, kas agrāk piederēja SIA MIG holdings, uzņēmuma maksātnespējas procesā SEB banka nodeva izsolei. Izsole notika 5.jūlijā, un tajā ēku par 211 tūkst. Ls nosolīja fiziska persona, Krievijas pilsonis. 25.jūlijā ar tiesas lēmumu izsoles rezultāti tika apstiprināti.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Nedēļas nogalē pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma atkal ir atvērta viesnīca Elefant Hotel Kalnciema ielā. Jau ziņots, ka viesnīcas jaunie īpašnieki ir šā gada maijā reģistrētā SIA Latvia Hotel Invest, kas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Nolefe enterprises limited.

Viesnīcas ēku Latvia Hotel Invest iegādājās par 6,3 miljoniem eiro (apm. 4,4 milj. Ls) no SIA Ektornet Commercial Latvia, kas, savukārt, maksātnespējīgajai SIA V.B.O. piederošo objektu par 3,6 milj. Ls nopirka izsolē 2010. gada nogalē.

Elefant Hotel operators ir SIA Hotel Operator VVM, kas pārvalda arī Old Riga Palace viesnīcu Minsterejas ielā Vecrīgā. Hotel Operator VVM pārstāve Oļesja Prokofjeva DB atklāja, ka viesnīcas dizainā un specializācijā nav paredzētas kardinālas konceptuālas izmaiņas. Viesnīca arī turpmāk saglabās četru zvaigžņu statusu, tai paliek arī vecais nosaukums, nekur nepazudīs arī viesnīcas zīmola simbols – tēlnieka Kārļa Alaiņa veidotā sešus metrus augstā ziloņa figūru vestibilā. Galvenās izmaiņas būs saistītas ar plašāku piedāvājumu, piemēram, kā norāda O. Prokofjeva, viesnīcā būs labs SPA centrs, drīzumā tiks atvērta trenažieru zāle utt.

Kurzemes apgabaltiesa apstiprinājusi mierizlīgumu starp Ivaru un Aigaru Kesenfeldiem un a/s Swedbank.

«Esam panākuši pilnīgu izlīgumu ar banku un viss ir nokārtots,» Db.lv apstiprināja I. Kesenfelds. Banka esot rīkojusies ļoti korekti, un arī abi uzņēmēji esot pildījuši saistības.

Db.lv jau rakstīja, ka Swedbank iepriekš finansējusi Kesenfeldu ģimenes uzņēmuma SIA MIG Holdings un ar to saistīto uzņēmumu nekustamo īpašumu projektus.

Swedbank pērn vērsās Kurzemes apgabaltiesā ar prasību par viena miljona latu parāda piedzīšanu no uzņēmēja un Liepājas domes deputāta Ivara Kesenfelda un viņa dēla Aigara Kesenfelda.

Latvijas finanšu uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāra SIA L24 finance īpašnieku struktūrā šā gada aprīļa beigās notikušas izmaiņas, kuras šobrīd tiek reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā. Par SIA L24 finance īpašnieku netieši ir kļuvis Kesenfeldu ģimenes uzņēmums SIA ALI Investments, informē AS DelfinGroup.

Savukārt pārējā DelfinGroup akcionāru struktūrā izmaiņas nav notikušas. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un lielākais uzņēmuma akcionārs Agris Evertovskis uzņēmumu kontrolē caur SIA EC finance un SIA AE consulting, kā arī 3,5% uzņēmuma joprojām pieder DelfinGroup menedžmenta komandai - valdes locekļiem. 6.maijā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas veidā kā Agris Evertovskis īsteno kontroli uzņēmumā AS DelfinGroup.

"Martā paziņojām par DelfinGroup plāniem veikt sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā un šobrīd jūtam pieaugošu interesi no potenciālo investoru puses. Kesenfeldu ģimene FinTech nozarē darbojas jau ilgstoši un veiksmīgi. Tāpēc šādu stabilu un pieredzējušu ilgtermiņa akcionāru klātesamība uzņēmumam nozīmīgas izaugsmes laikā noteikti dos papildus pievienoto vērtību. Mūsu biznesa attīstības redzējums sakrīt un esmu gandarīts, ka viņi ir izrādījuši uzticību un ir daļa no DelfinGroup turpmākā izaugsmes stāsta. Notikušās izmaiņas neko nemaina līdzšinējā uzņēmuma pārvaldībā un mēs turpinām strādāt, lai realizētu ieplānoto DelfinGroup ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju," komentē AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

Uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš ir patiesais labuma guvējs teju 100 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, nodibinājis jaunu kompāniju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaunais uzņēmums SIA «AK Family Investments» ierakstīts komercreģistrā 21.augustā. Tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks un vienlaikus arī valdes priekšsēdētājs ir pats Aigars Kesenfelds. Jaundibinātā uzņēmuma juridiskā adrese reģistrēta Liepājā, Jūras ielā 12.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd Aigars Kesenfelds ir reģistrēts kā patiesā labuma guvējs 98 uzņēmumiem, starp kuriem ir nebanku kreditētājs AS «mogo», savstarpējo aizdevumu platforma AS «Mintos Marketplace» un ar to saistītie uzņēmumi, pašapkalpošanās automazgātavu tīkls SIA «Wash and Drive», viesnīca Liepājā SIA «Promenade Hotel» un citi.

Viņš ir amatpersona tikai divos uzņēmumos - tikko reģistrētajā SIA «AK Family Investments», kā arī SIA «100x Ventures», kurā viņam pieder 99,9% kapitāldaļu.

21. maijā paredzēta vairāku maksātnespējīgās SIA MIG holdings īpašumu izsole, tostarp arī 1907. gadā celts un 2002. gadā atjaunots nams Graudu ielā, kas tiek uzskatīts par vienu no Liepājas arhitektūras pērlēm.

Izsoles sākumcena ir noteikta 240 tūkstoši latu. Piecstāvu nams celts 1907. gadā, un sākotnēji tā bijusi viesnīca ar spēļu zālēm un restorānu. Pēc Otrā pasaules kara tajā ierīkoja komjaunatnes komiteju, kas tur atradās līdz okupācijas beigām, kad denacionalizācijas ceļā to atguva pēdējais īpašnieku dzimtas pārstāvis.

Namu viņš pārdevis Gunta Belēviča firmai Farmserviss, no kura to 1999. gadā iegādājās Ivara Kesenfelda firma. Ēkas rekonstrukcijas projektu izstrādāja arhitekts Agris Padēlis-Līns. 2002. gadā nams atguva vēsturisko izskatu, izņemot augšējo stāvu, kas piebūvēts klāt. 2003. gadā ēka saņēma Liepājas pilsētas arhitektu balvu kā gada labākā rekonstrukcija.

Pagājušās nedēļas noslēgumā norisinājās arhitektūras konkursa ideju prezentācijas par būvju kompleksa Liepājā, Vecā ostmala 22/24 dizainu un funkcionalitāti.

Liepājas Latviešu biedrības namu 28. februārī piepildīja gan latviešu, gan lietuviešu arhitektu firmu pārstāvji, kas ar savām idejām un skicēm prezentēja vīziju Izziņu, izstāžu un izklaides centram Liepājā, Vecajā ostmalā 22/24, kā arī piekrastes dizainam un tehniski-funkcionālam risinājumam. Konkursā piedalās tādas firmas kā SIA Projektēšanas birojs ARHIS, SIA Diānas Zalānes projektu birojs, SIA Aka birojs, APL dizains, UKA (Klaipēda), kā arī Natkevicius & Partners (Lietuva).

Katram arhitektam bija ļauts uzstāties ar savu nākotnes redzējumu šim centram 30 minūšu garumā, prezentējot savu darbu, kā arī atbildot uz ekspertu jautājumiem.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

Investējot 1,6 miljonus eiro, Liepājas centrā, vēsturiskā ēkā Zivju ielā atklāta dizaina viesnīca ART Hotel Roma ar 28 dažādu kategoriju numuriņiem, plašu pagalmu un ietilpīgu konferenču zāli. Viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi.

Viesnīcas īpašnieki un attīstītāji ir Kesenfeldu ģimene, kas guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi, vadot viesnīcu Promenade Hotel. Jaunatklātās viesnīcas ēka 2015. gadā par 639 000eiro iegādāta no SIA «Ektornet», un kopš iegādes brīža tajā investēti 1,6 miljoni eiro (to skaitā 805 000 eiro tieši viesnīcas izveidei). Liela uzmanība pievērsta iekārtojumam un dizainam, tostarp saglabājot vēsturiskos elementus. Ēkas rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitektu birojā «ADD», mākslas dizaina konsultants – Alvis Zemzaris. Viesnīcas izveide radījusi 15 darba vietas.

Ēkā arī iepriekš darbojusies viesnīca – 19. gadsimta 80. gados tajā atklāta izsmalcinātā Hotel de Rome, kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta – tā darbojusies gan kā tirdzniecības nams, gan kā biroju ēka, taču nu tai atjaunots sākotnējais pielietojums.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Produktu izstrādājis SIA "Self Storage" sadarbības partneris un pasaules pašapkalpošanās noliktavu tirgus līderis "Janus International".

SIA "Self Storage" valdes loceklis Augusts Iesalnieks stāsta, ka šobrīd tā ir vienīgā šāda veida "gudrā" noliktava Latvijā, bet pasaulē šāds pakalpojums, kad klients savas mantas glabātuvē ievieto pats un tikai viņam pie tām ir piekļuve, ir visnotaļ pieprasīts, - īpaši daudz tādu esot ASV un Rietumeiropā.

"Kā rāda pasaules pieredze, tad pašapkalpošanās noliktavas lieto gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Privātpersonas izmanto šāda vieda noliktavas, lai atbrīvotu savu dzīves telpu no lietām, kas konkrētajā brīdī nav nepieciešamas, - gan sezonālo priekšmetu un sporta inventāra glabāšanai, gan pārceļoties uz citu dzīves vietu vai aizceļojot. Juridiskie klienti izmanto šādu pakalpojumu savas produkcijas uzglabāšanai – tie ir dažādi tirgotāji un interneta veikali. Tāpat šādas noliktavas ērti var izmantot arhīva uzglabāšanai biroja remonta laikā vai pārceļoties uz citām telpām, tādējādi optimizējot izmaksas un efektīvi izmantojot uzņēmuma komercplatību. Pašapkalpošanās noliktavām var piekļūt 24 stundas 7 dienas nedēļā, un glabāšana ir ērta un droša. Telpās uzturas tikai klienti, kuri nolikavā var iebraukt iekšā ar savu auto un ērti veikt mantu izkraušanu un iekraušanu," noliktavas priekšrocības uzskaita uzņēmējs.

Lietoto auto tirgotāja AS "Longo Group" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 8,9 miljoni eiro, kas ir par 120% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē "Longo Group" pārstāvji.

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, amortizācijas un pēc nomas atskaitījumiem jeb EBITDA šogad pirmajā ceturksnī bija 0,2 miljoni eiro, un bruto peļņa sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 143% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2021.gadā.

Aprīlī "Longo Group uzstādīja jaunu pārdošanās rekordu, sasniedzot 4,4 miljonus eiro apgrozījumu mēneša laikā.

"Longo Group" valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps norāda, ka digitālo kanālu nozīme lietoto auto tirdzniecībā arī šogad saglabājas nemainīgi liela, un arvien vairāk klientu dod priekšroku pirmo saziņu sākt attālināti.

Šogad uzņēmums plāno palielināt peļņu un ieņēmumus, šim nolūkam plānojot strādāt pie zīmola atpazīstamības, kā arī lietoto auto tirdzniecības tīkla piedāvāto automašīnu klāsta paplašināšanas.

Rīgā, Krasta ielā atvērta jauna konveijera tipa automazgātava ar izklaidējošiem gaismas elementiem "Wash&Drive Express".

Šādas automazgātavas ātruma un mazgāšanas kvalitātes dēļ ir ļoti populāras ASV, bet pēdējā laikā tās kļūst arvien pieprasītākas arī Eiropā.

"Wash&Drive Express" ir aprīkota ar ASV ražotām iekārtām. Tās izveidē ir investēts aptuveni viens miljons eiro. Krasta ielas kompleksā, kurā ietilpst arī mantu glabātava "Self Storage", kopumā ir ieguldīti aptuveni 4 miljoni eiro.

"Mazgāšanas process "Wash&Drive Express" ir ļoti ātrs - automašīna tiek novietota uz konveijera lentas, un vadītājam atliek vien baudīt mazgāšanas procesu.

Turklāt uz konveijera lentas vienlaicīgi var atrasties vairākas automašīnas, kas "Wash&Drive Express" tās ātruma dēļ atšķir no citām Latvijā pieejamajām automatizētām automazgātavām. Tāpat nebijuši Latvijā ir arī "Wash&Drive Express" gaismas efekti, jo mazgāšanas process ir baudījums autovadītāja acīm un sajūtām," stāsta SIA "Wash and Drive" valdes loceklis Augusts Iesalnieks.

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” investoru lokam pirms plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) īstenošanas ir pievienojušies vairāki jauni finanšu nozarē labi pazīstami investori.

Investoru lokā ir, piemēram, dažādu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu līdzdibinātājs Aigars Kesenfelds un Indexo padomes locekle Tīna Kukka, kurai ir plaša pieredze finanšu nozarē, tostarp Swedbank un Luminor Bank.

Investori ir iegādājušies akcijas no esošajiem Indexo akcionāriem tiešos darījumos, neatkarīgi no IPO procesa.

Visos darījumos akciju pārdošanas vērtība bija 14 eiro par akciju, kas tādējādi Indexo kopējo vērtību pirms IPO nosaka aptuveni 42 miljonu eiro apmērā.

“Jaunu, uzņēmējdarbības vidē pazīstamu un veiksmīgu investoru pievienošanās mūsu akcionāru lokam pirms IPO ir svarīgs uzticības apliecinājums uzņēmuma attīstības gaitai un iecerēm pēc IPO. Svarīgi, ka šie darījumi arī skaidri apstiprina Indexo šī brīža novērtējumu aptuveni 42 miljonu eiro līmenī,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

9. marta vakarā izdegušajā Promenade Hotel daļā Liepājā jau sākta ugunsgrēka seku likvidēšana un ap viesnīcu vīri slej stalažas, lai uzsāktu bojātā jumta konstrukciju remontu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Viesnīcas degšanas iemeslu izmeklēšana jau ir sākta, tomēr esmu stingri pārliecināts, ka šeit nav runa par ļaunprātīgu dedzināšanu. Reāli ir sadedzis kāds puskubikmetrs jumta dēļu un bojāti divi viesnīcas numuriņi. Šobrīd jau esam uzsākuši viesnīcas remonta darbus un, kā redzat, ārpusē slejas stalažas,» skaidro Promenade Hotel valdes loceklis Ivars Kesenfelds.

Ugunsgrēka nodarīto postu skatiet raksta galerijā.

No februāra beigām kapitālsabiedrības, kuras tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, saņēma paziņojumu no Uzņēmumu reģistra (UR) ar aicinājumu nekavējoties atklāt patiesos labuma guvējus. Pēc šī paziņojuma virkne uzņēmumu ir iesnieguši prasīto informāciju, un tas publiskajā telpā ļāvis parādīties arī dažādiem nepatīkamiem faktiem.

Skaļākais no tiem ir «Rīgas Satiksmes» degvielas piegādātāja «RDZ Energy» gadījums, jo uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir divi Monako dzīvojoši itāļi, kuru vārdi starptautiskā izmeklējošo žurnālistu pētījumā tiek saistīti ar noziedzīgo pasauli. Patieso labuma guvēju atklāšana ir parādījusi gan loģiskas un likumsakarīgas lietas, gan atnesusi dažus nepatīkamus pārsteigumus. Jēga no patieso labuma guvēju atklāšanas būs tikai tad, ja pēc informācijas iegūšanas sekos arī tālāki soļi – sankcijas un stingrāka uzraudzība, kas rezultātā uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Patieso labuma guvēju atklāšana nav jaunums

Savulaik pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredzēja, ka UR sāka reģistrēt patiesos labuma guvējus jau no 2017. gada 1. decembra. Tāpat šāda informācija tika pieprasīta kredītiestādēs, pie zvērinātiem notāriem vai revidentiem. Šobrīd jautājumam pievērsta pastiprināta uzmanība, jo termiņš, kura laikā jānorāda nepieciešamā informācija, tuvojas beigām, un klajā nākuši arī nepatīkami fakti par vairākiem uzņēmumiem. Jāatgādina, ka maija beigās gaidāmi atkārtoti grozījumi jau pieminētajā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredzēs iespēju gadījumos, ja nav iesniegti patiesie labuma guvēji, uzņēmumu likvidāciju veikt vienkāršotā kārtībā bez tiesas iesaistes.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" ierindots otrajā pozīcijā prestižā Lielbritānijas biznesa medija "Financial Times" reitingā, kur apkopotas 1000 visstraujāk augošās Eiropas kompānijas.

Uzņēmumam no Latvijas izdevies sasniegt saraksta pirmo piecdesmitnieku pirmo reizi vēsturē.

"Financial Times" ikgadēji publicētajā reitingā iekļauti 1000 visstraujāk augošie uzņēmumi Eiropā, kas pēdējo četru gadu laikā spējuši organiski uzrādīt vislielāko kopējo ieņēmumu pieaugumu. Attiecīgajā periodā "Sun Finance" ieņēmumu rādītājs pieaudzis aptuveni 619 reizes.

"Kopš uzņēmuma pirmsākumiem vienmēr esam domājuši globālā kontekstā, ko apliecina straujā izaugsme no trim darbiniekiem līdz 750 cilvēku komandai septiņās valstīs un sasniegtais apgrozījums virs 100 miljoniem eiro ceturtajā darbības gadā. Fakts, ka esam pamanīti starptautiskajā biznesa arēnā, ir ārkārtīgi apjomīga komandas darba un izvēlētās stratēģijas rezultāts," norāda "Sun Finance" vadītājs un dibinātājs Toms Jurjevs.

Lietoto auto tirgotājs "Longo Group" tuvākajā nākotnē plāno sasniegt 100 miljonu eiro apgrozījumu gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pašlaik “Longo Group” ir sasniedzis 100 miljonu eiro apgrozījumu ieskaitot PVN kopš darbības sākuma 2018. gadā.

“Simts miljonu eiro apgrozījums kopš darbības sākšanas ir mērķtiecīga darba rezultāts, kas panākts spītējot virknei globālo izaicinājumu – Covid-19 izraisītajai pandēmijai vairāku gadu garumā, kā arī ekonomiskajiem satricinājumiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Iespaidīgais apgrozījuma pieaugums tika panākts īstenojot četras būtiskas aktivitātes, kuru mērķis bija padarīt auto iegādi vēl ērtāku un pieejamāku. Pirmkārt, mēs mērķtiecīgi vairojām zīmola atpazīstamību, jo ir skaidrs, ka tik būtiskā jautājumā kā auto iegāde pircēji vēlas uzticēties profesionāļiem. Otrkārt, mēs paplašinājām fizisko auto tīklu, lai klients izvēlēto spēkratu pirms iegādes var gan novērtēt vizuāli, gan izbraukt ar to testa braucienā. Treškārt, mēs palielinājām publicēto auto sortimentu. Ceturtkārt, pilnveidojām apkalpošanas kvalitāti un sniegtos pakalpojumus, piemēram, piedāvājot jauna koncepta mājas piegādes,” informē “Longo Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps.

2. novembrī plānota bijušās Liepājas apavu fabrikas, vēl agrāk - Liķieru fabrikas, pirmā izsole.

Izsolīts tiks viss fabrikas ēku komplekss Liepājā, Bāriņu ielā 1. Izsoles sākumcena ir 16 tūkstoši latu, liecina maksātnespējas administratora Ainara Kreica paziņojums. Nekustamo īpašumu pārdošana netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Piedzinējs/hipotekārais kreditors ir a/s Reverta.

Īpašums iepriekš piederēja MAS Serviss RC (iepriekš a/s Mēs Liepājai). Db.lv rakstīja, ka 2007.gadā a/s Mēs Liepājai (uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis) paziņoja par ieceri rekonstruēt Liķieru fabriku pēc arhitektes Z. Gailes projekta. Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, uz divu svarīgu transporta maģistrāļu – Bāriņu un Ādu ielas stūra un kopā ar krastmalā esošo veco spīķeri un bijušo cirka ēku (komplekss Māja) noslēdz Vecās ostmalas vēsturisko kompozīciju. Ansambļa mūra ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas Liķieru fabrika, kas vairāk nekā 30 gadu ražoja dažādus liķieru uzlējumus. 1914.gadā Pirmais pasaules karš pārtrauca Liepājas liķieru fabrikas darbību. Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20 gadu ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu fabrikas Korona apvienošanās ar Liepājas Ādu fabriku, īpašnieki nopirka fabrikas ēkas Liepājā. Līdz 1938.gadam tika pārbūvētas un paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot pašreizējo veidolu. Pēc Otrā pasaules kara, 1945.gadā, tur ierīkoja Liepājas Apavu fabriku, kas darbojās līdz 1995.gadam. Fabrikas telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļu un koka arhitektūras savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu. Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs, tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un citur pilsētā). Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas fabrikas ķieģeļu celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un materiāla formām. Liķieru fabrikas ansamblis vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" sācis darbu Filipīnās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma "Sun Finance" tiešsaistes finansēšanas pakalpojumi patlaban pieejami kopumā deviņās valstīs trijos kontinentos.

Uzņēmumā atklāj, ka paralēli pozīciju stiprināšanai esošajos tirgos 2023.gadā paredzēts turpināt ģeogrāfisko ekspansiju un produktu klāsta paplašināšanu. Filipīnas ir pirmais solis šajā virzienā. Filipīnas ar 111 miljoniem iedzīvotāju kļuvušas par "Sun Finance" otro lielāko tirgu, pirmo vietu saglabājot Meksikai ar 128 miljoniem iedzīvotāju.

"Sun Finance" dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs informē, ka digitālie maksājumi un citi digitālie finanšu pakalpojumi Filipīnās attīstās ātri, tāpēc šī valsts ir pievilcīga dažādiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Filipīnas ir viena no visapdzīvotākajām vietām pasaulē, kur liela daļa sabiedrības runā angļu valodā, kā arī ļoti plaši izmanto viedierīces.

Liepājas viesnīcas Promenade Hotel īpašniekam SIA Promenade Hotel ceturtdien, 9.augustā, pievienots tā meitas uzņēmums SIA HT invest, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

SIA HT invest reģistrēts 2011.gadā, tā pamatkapitāls bija 152 600 eiro un darbības nozare - nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Uzņēmumu apvienošanas rezultātā SIA HT invest nodeva visu savu mantu SIA Promenade Hotel. Pēc reorganizācijas SIA Promenade Hotel pamatkapitāls palicis līdzšinējā apmērā - 802 845 eiro. Arī uzņēmuma īpašnieks palicis tas pats - 100% SIA Promenade Hotel kapitāldaļu pieder AS ALPS Investments, kuras patiesā labuma guvējs ir Aigars Kesenfelds.

2017.gadā SIA Promenade hotel apgrozījums bija 1,573 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 66 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 64 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 315 tūkstošus eiro.