Valmieras pilsētas pašvaldībā 2.novembrī tika parakstīts līgums par jaunā peldbaseina būvniecību, kā arī par būvuzraudzību un autoruzraudzību, informē pašvaldībā.

Līgumu parakstīja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums un SIA Arčers valdes loceklis Kaspars Garkanis. Līguma summa, atbilstoši atklātā konkursa rezultātiem, ir 7 954 927,17 eiro.

Jaunais peldbaseins tiks būvēts atbilstoši Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām, lai tajā varētu rīkot starptautiskas sporta sacensības un atzīt tajā sasniegtos rezultātus. Peldbaseins būs ar astoņiem 25 metrus gariem celiņiem, kuru dziļums būs no 1,2 metriem līdz 2,3 metriem. Jaunajā peldbaseinā būs arī divi mazie – 8 x 12,5 metru baseini, kuru dziļums būs 0,9 metri. Mazākie baseini tiks izmantoti bērnu peldētprasmes apmācībai. Savukārt skatītājiem ir paredzētas tribīnes ar 300 vietām. Peldbaseina kompleksā paredzēts izveidot arī sportistu rehabilitācijas zonu ar pirtīm un terapijas kabinetiem, ģērbtuves ar 300 vietām, medicīnas kabinetus, treneru kabinetus, Valmieras Bērnu sporta skolas un tehniskās telpas, kā arī sauso treniņu zāli. Peldbaseins ar stiklotu gaiteni būs savienots ar Vidzemes Olimpiskā centra ēku un viesnīcu. Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu un videi draudzīgu baseina ēkas funkcionēšanu, tiks izmantoti energoefektīvi risinājumi. Noslēdzoties būvniecības darbiem, tiks veikta visas teritorijas labiekārtošana, izveidojot bruģētu gājēju celiņu tīklojumu, apstādījumu un atpūtas zonas, kā arī laukumu bērnu aktivitātēm.

Valmierā piektdien, 28.septembrī tiek atklāts jaunuzceltais peldbaseins, kura būvniecībai tika piešķirta valsts mērķdotācija 5,4 miljonu eiro apmērā. Tā kā būvdarbu kontroles laikā šā gada martā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tad aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem, informē BVKB pārstāve Egita Diure.

Valmieras peldbaseina būvniecība pēc pilsētas pasūtījuma tika sākta 2015.gada 17.novembrī. Šā gada augustā būvniecība pabeigta un 21.septembrī BVKB to pieņēma ekspluatācijā. «Tā kā būvdarbu kontroles laikā 2018. gada martā BVKB būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tika uzdots veikt izbūvētās jumta struktūrplātnes konstrukcijas ekspertīzi. Turklāt paši būvniecības procesa dalībnieki, lai pamatotu un novērstu konstatētās neatbilstības, secināja, ka būvprojekta risinājumam nepieciešamas veikt izmaiņas, lai pastiprinātu kopnes. Tika izstrādātas būvprojekta izmaiņas un veikta ekspertīze,» skaidro E.Diure.

Ekspertīzi veica AS Inspecta Latvia. Tās atzinumā norādīts, ka objekta nesošās jumta konstrukcijas bultskrūvju savienojumu nestspēja ir pietiekama un uzskatāma par atbilstošu. Vienlaikus atzinumā norādīts, ka būves ekspluatācijas laikā būs nepieciešams veikt jumta struktūrplātnes izlieču kontroli. Līdz ar to aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā tika iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem BVKB.

17. oktobrī SIA Olimpiskais centrs Ventspils pārstāvji kopā ar celtniecības firmas Pilsbūve speciālistiem apsekos Ventspils peldbaseinu, lai pārbaudītu baseina rekonstrukcijas laikā paveiktos darbus un lemtu par baseina vecā korpusa atvēršanu apmeklētājiem. Rekonstrukciju pabeidzot, pilsētā būs izveidots moderns peldbaseins ar slēgtā tipa akvaparka daļu.

Šobrīd vecajā korpusā tiek veikts kosmētiskais remonts, esošais foajē un ieejas mezgls tiek pielāgots jaunajām peldbaseina funkcijām. Savukārt aerobikas zāle jau ir pilnībā pabeigta un apgādāta ar modernu inventāru. Trenažieru zāles aprīkojums pilnībā tiks izvietots novembra sākumā. Pēc firmas „Volts-1” ugunsdrošības un signalizāciju sistēmas instalācijas darbu pabeigšanas peldbaseina vecā daļa būs gatava apmeklētājus uzņemšanai, informē Olimiskais centrs.

Janvāra vidū topošajā Valmieras peldbaseinā jau plānots laist ūdeni, vēsta Valmieras Tūrisma informācijas centra portāls visit.valmiera.lv.

DB jau rakstīja, ka 2018.gada pavasarī ekspluatācijā plānots nodot Valmieras jauno peldbaseinu, kas būs ne tikai Valmierai, bet arī Vidzemes reģionam nozīmīgs sporta infrastruktūras objekts. Tā būvniecības darbus veic SIA Arčers.

Peldbaseinā būs astoņi 25 m celiņi, divi mazie baseini, kas tiks izmantoti bērnu peldētprasmes apmācībai. Peldbaseina kompleksā paredzēts izveidot arī rehabilitācijas zonu sportistiem ar pirtīm un terapijas kabinetiem, ģērbtuves ar 300 vietām, medicīnas un treneru kabinetus.

Peldbaseina būvniecība notiek projekta Peldbaseina un BMX riteņbraukšanas trases izbūve ietvaros, kas sadalīts trīs kārtās. Pirmā kārta, auto stāvlaukuma būvniecība, tika realizēta 2016.gadā, peldbaseina būvniecība ir otrā kārta, savukārt trešo – BMX trases būvniecību – plānots realizēt 2018.gadā.

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs,informē VK pārstāve Līga Krapāne.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Biedrība Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) izsludinājusi konkursu, lai izvēlētos aizdevēju valsts galvotam aizdevumam Ventspils peldbaseina rekonstrukcijas pabeigšanai, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja mājaslapā (IUB). Paredzamā līguma summa ir 0.7 milj. Ls.

Aizdevums nepieciešams, lai segtu izmaksu sadārdzinājumu un pabeigtu Olimpiskā centra Ventspils attīstības projektu «Ventspils peldbaseina rekonstrukcija». Aizdevumu plānots atmaksāt 10.5 gados. Kā jau ziņots, projekta ietvaros 2007. gada rudenī sākās Ventspils vecā peldbaseina rekonstrukcija, ko bija plānots pabeigt līdz 2009. gadam. Ventspils peldbaseina rekonstrukcijas ietvaros bija jāizbūvē arī jauns korpuss ar baseinu, rekreācijas un izklaides iekārtām.

Peldbaseina rekonstrukciju īsteno Ventspils dome kopā ar Latvijas Olimpisko komiteju. Peldbaseina rekonstrukcijas skiču projekta autors ir SIA AKA birojs, bet būvdarbus veic SIA Pilsbūve.

Plānots, ka jau oktobrī pēc rekonstrukcijas tiks atvērta Ventspils peldbaseina vecā korpusa mazā baseina daļa. Savukārt pilnībā Ventspils peldbaseina rekonstrukcija tiks pabeigta šī gada beigās, informē OC Ventspils.

Projekts paredz pēc vērienīgas Ventspils peldbaseina rekonstrukcijas, paplašinot esošās telpas un izveidojot jaunu piebūvi, radīt modernu ūdens sporta un atrakciju centru ar plašām tā izmantošanas iespējām. Būvniecības gaitā peldbaseinā izbūvēs gan jaunu baseinu ar pretstraumes iekārtu, ūdens kritumu un zemūdens masāžas strūklakām, gan paplašinās esošo pirts kompleksu ar dažāda veida pirtīm, gan izveidots SPA centru dažādu vecumu grupu iedzīvotājiem, lai dotu iespēju ikvienam nodarboties ar piemērotām sporta aktivitātēm un uzlabotu veselību

Peldbaseina rekonstrukcijas projektu realizēs laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam. Ventspils peldbaseina rekonstrukciju īsteno Ventspils pilsētas dome kopā ar Latvijas Olimpisko komiteju. Tā kopējās izmaksas – Ls 4 426 256. Valsts galvotie līdzekļi – Ls 2 500 000. Ventspils pašvaldības līdzfinansējums - Ls 1 926 256. Celtniecības darbus veic SIA Pilsbūve (A.Avotiņš), halles projektu izstrādājis projektēšanas birojs SIA AKA birojs (A. Kokins).

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un galvenā būvuzņēmēja SIA Abora valdes loceklis Juris Kravalis otrdien, 14. Jūlijā parakstīja līgumu par Kuldīgas novada sporta skolas rekonstrukciju un peldbaseina būvniecību, informē pašvaldībā.

Būvuzņēmējs izraudzīts publiskā iepirkuma procedūrā. Sporta skolas rekonstrukcija un jauna peldbaseina būvniecība kopumā izmaksās 2,19 miljonus eiro, ieskaitot PVN. Plānots, ka būvdarbus pabeigs 18 mēnešu laikā.

Sporta skolas rekonstrukcijas un jauna peldbaseina būvniecības būvprojekta autors ir SIA Diānas Zalānes projektu birojs. Būvuzraudzību objektā veiks SIA Būves un būvsistēmas.

Ēka Kalna ielā 6, kurā atrodas vairākas sporta skolas nodaļas, ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa Kuldīgas senpilsēta daļa. Kuldīgas sporta skolas ēku komplekss izvietots starp Kalna un Jelgavas ielu. Apbūve veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē kā Vācu biedrību ēka un līdz 20. gadsimta sākumam kalpojusi kā Kuldīgas sabiedriskās dzīves centrs.

Jauns peldbaseins septembra beigās atklāts ne vien Valmierā, bet arī Latgales pilsētā Līvānos.

Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina ēkas kopējā platība ir 1100m2, tajā ietilpst sporta baseins 11 x 25 metri (4 celiņi), bērnu baseins 5 x 7 metri, SPA zona (sauna, tvaika pirts, hidromasāžas vanna, aukstais baseins), ģērbtuves, dušas. Ēka ir aprīkota ar audio un videonovērošanas sistēmu, informē Līvānu novada domes pārstāvis Jānis Vaivods. Apmeklētāju kontrolei iegādāta un uzstādīta aproču sistēma.

Būvniecība veikta projekta Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina jaunbūve un sporta zāles – angāra pārbūve ietvaros. Līvānu peldbaseina būvniecības un vieglatlētikas manēžas pārbūves būvdarbu izmaksas ir 1 996 742 eiro ar PVN 21%. Pašvaldība šim nolūkam ņēma aizņēmumu Valsts kasē. Daļu līdzekļu ziedoja arī vairāki Līvānu novada uzņēmumi: SIA Līvānu kūdras fabrika un SIA Zelta zeme, SIA Ceram Optec, SIA Grīva L, SIA Granvia, SIA Baltik sistēm, SIA Līvānu mājas un logi, SIA Mežrozīte HES.

Septembra sākumā topošajā Kuldīgas peldbaseinā, kura aprises jau apjaušanas, celtnieki pirms hidroizolācijas slāņa ieklāšanas iepildīja ūdeni un pārbaudīja, vai tas nesūcas cauri.

Pēc tam, kad betona šuvju hidroizolācija un baseina ģeometrijas noturība bija pārbaudīta, ūdens tika izlaists. Turpinot būvdarbus, plānots sākt būvēt jumtu virs baseina, bet pēc tam būvēs baseina iekšējo hidroizolāciju un pabeigs baseina apdari.

Sekmīgi virzās uz priekšu arī Kuldīgas novada Sporta skolas rekonstrukcijas darbi – jau pabeigta ēku kompleksa būvkonstrukciju sakārtošana, krāsošanai sagatavotas visas mūra fasādes un jau sākusies to krāsošana. Šoruden arī labiekārtos ēku kompleksa teritoriju. Ziemas sezonā celtnieki rosīsies iekštelpās. Darbus objektā plānots pabeigt 2017. gada pavasarī.

Savu otro ēdināšanas iestādi "Kebabosta" atvēra laikā, kad citi lēma par darbības sašaurināšanu.

Šobrīd "Kebabosta" strādā divās pilsētās – Madonā un Līvānos. ""Madonas "Kebabosta" jau ir pietiekami nostabilizējusies, kas ļauj domāt arī par paplašināšanos. Lai arī Madonā darbojamies jau divus gadus, joprojām ir cilvēki, kuri pie mums nāk pirmo reizi. Ļoti patīkami ir tas, ka motivācija viesoties "Kebabostā" ir radusies no draugu un paziņu ieteikumiem. Arī klienti jautā, kad atvērsimies viņu pilsētā. Tas ir apstiprinājums tam, ka virziens, kurā dodamies, ir īstais," biznesa portālam db.lv saka Liene Kājiņa, "Kebabosta" (SIA "Autem") vadītāja Madonā.

Vaicāta, kāpēc otra ēdināšanas vieta atvērta tieši Līvānos, viņa teic, ka šo pilsētu kā savu otru "ostu" uzņēmums izvēlējās vairāku sakritību rezultātā – vieta, laiks, pašreizējās un plānotās iespējas. "Protams, arī iekšējā intuīcija, kas teica – jā, šeit mums var izdoties," norāda L. Kājiņa.

Liepājas domes Finanšu komiteja nolēmusi prasīt Valsts kasē aizņēmumu, lai SIA Liepājas Olimpiskais centrs (LOC) varētu norēķināties ar būvniekiem par peldbaseina izbūvi.

Liepājas Olimpiskajam centram (LOC) pārskaitījumā no Latvijas Krājbankas uz citu komercbanku pazuda aptuveni pusmiljons latu, kas bija nepieciešami, lai norēķinātos par pērn decembrī pabeigto peldbaseina un SPA būvi.

Liepājas dome nolēmusi ņemt aizdevumu un par šo summu palielināt LOC pamatkapitālu. Tā kā pašvaldībai nav iespēju šos līdzekļus atvēlēt no budžeta, nolemts ņemt Valsts kasē 300 tūkst. latu īstermiņa aizdevumu. Norēķināties ar celtniekiem daļēji palīdzēs arī otrs LOC akcionārs Latvijas Olimpiskā komiteja, daļu līdzekļu iecerēts atgūt no Latvijas Krājbankas.

DB rakstīja, ka pārskaitījums tika veikts 2011.gada 17.novembrī, daļēji – latos, daļēji – eiro, tomēr nauda jaunajos kontos neienāca, bet Krājbankā atgriezties nevarēja, jo konts bija slēgts. Vēlāk pārskaitījuma daļa, kas tika skaitīta latos, jaunatvērtajā kontā parādījās. Savukārt daļa, kas skaitīta eiro – aptuveni divas trešdaļas no visas summas, joprojām nav nevienā bankas kontā. 2010.gada jūlijā LOC noslēdza līgumu ar SIA Velve par peldbaseina izbūvi. Būvniecības kopējā summa sasniedza 2,3 miljonus latu, neskaitot PVN.

Liepājas Olimpiskais centrs (LOC) joprojām meklē risinājumu, kā atgūt aptuveni pusmiljonu latu, kas pazuda pārskaitījumā un nepieciešami, lai norēķinātos par peldbaseina būvi, vēsta irliepaja.lv.

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks finanšu jautājumos Ronalds Fricbergs portālam apstiprinājis, ka LOC joprojām nav atguvis ap 530 000 latu, kas tika pazaudēti, 17.novembrī mēģinot pārskaitīt naudu uz citu banku un vienlaikus slēdzot LOC Krājbankas kontu.

Pēc Fricberga sacītā, ir tikai trīs iespējas, kā situāciju atrisināt. Pirmā: LOC bankrots jeb maksātnespēja. Otrā: pamatkapitāla palielināšana par trūkstošo summu, bet tad paliek atklāts jautājums, vai to darīs abi akcionāri (70,99% daļu pieder Liepājas pašvaldībai, 29,01% – Latvijas Olimpiskajai komitejai) un vai darīs to proporcionāli. Ja, piemēram, Liepājas dome viena pati iegulda šo summu, mainās akcionāru proporcija. Kā trešo un ticamāko Fricbergs minējis iespēju, ka LOC «kārpās pats» un meklē aizdevumu.

Valmierā jaunā peldbaseina pamatos šodien, 12.februārī tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece.

«Peldbaseins Valmierai ir ļoti nepieciešams. Šogad mēs atzīmējam 40.jubileju, kopš Valmierā ir obligātā peldētapmācība, ar ko mēs ļoti lepojamies. Jaunais peldbaseins dos mums iespēju gan realizēt augstas klases sportistu sagatavošanas programmu, gan nodrošināt peldēšanas nodarbības bērniem un jauniešiem, kā arī popularizēt veselīgu un aktīvu dzīvesveidu iedzīvotāju vidū,» jaunā baseina būvniecības nozīmīgumu pamato Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Jaunais peldbaseins tiek būvēts atbilstoši Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām, lai tajā varētu rīkot starptautiskas sporta sacensības un atzīt tajā sasniegtos rezultātus.

Pilnsabiedrība BMGS S atkal atzīta par uzvarētāju konkursā par infrastruktūras attīstību Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) publicētais paziņojums. Rīgas brīvostas pārvalde (RBP) paredzējusi slēgt 88,71 milj. Ls (bez PVN) vērtu līgumu ar uzvarētāju.

Pirms līguma slēgšanas gaidīsim 15 dienas, vai rezultāts netiks pārsūdzēts, DB stāsta Rīgas brīvostas Stratēģiskās plānošanas un projektu vadīšanas direktors Vladimirs Makarovs. Viņš neņemas komentēt vēl šogad paveicamo darbu apjomu, vien piebilst, ka projekts jāīsteno 24 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas.

Jau vēstīts, ka RBP bija saņēmusi trīs pretendentu piedāvājumus. Taču augusta sākumā IUB aizliedza RBP slēgt būvniecības līgumu ar pilnsabiedrību BMGS S, jo tik ņemtas vērā personu apvienības Aarsleff-Merko un Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft iesniegtās sūdzības.

Otrdien, 2.oktobrī apmeklētājiem durvis ver jaunuzceltais Valmieras peldbaseins, kas uzskatāms par šobrīd vienīgo, 25m jaunuzcelto baseinu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas atbilst Starptautiskās Peldēšanas federācijas standartiem un ir piemērots starptautisku peldēšanas sacensību rīkošanai un tajā sasniegto rezultātu atzīšanai, informē pilsētas pašvaldībā.

Baseina svinīgā atklāšana notika 28.septembrī. Savukārt otrdien, 2.oktobrī Valmieras peldbaseins sāks darbību un apmeklētājiem būs pieejams viss Valmieras peldbaseina komplekss.

Jau vēstīts, ka Valmieras peldbaseinu kompleksā atrodas 25 metrus garš lielais peldbaseins ar astoņiem celiņiem, divi mazie peldbaseini (dziļums: 0,9m – 1,1m un 0,6m – 0,9m) bērnu peldētapmācībai, ūdens aerobikai un citām nodarbībām un ūdens atpūtas zona, kurā atrodas straumju baseins ar kaskādēm, masāžu strūklām, masāžu zviļņiem ūdenī, aukstais baseins, divas burbuļvannas, sauna, krievu pirts, tvaika pirts, sāls istaba, masāžas duša, aukstā ūdens spainis un bērnu atrakcijas ar strūklakām un slidkalniņu.

Ir sākta Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) infrastruktūras objekta – peldbaseina – pamatu betonēšana, liecina informācija vietnē bauska.lv.

Objekts ir plānots kā profesionālās interešu izglītības iestādes Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola struktūrvienība, kur tiks nodrošinātas visu Bauskas novada izglītības iestāžu, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu, audzēkņu sporta nodarbības peldbaseinā.

Ēka prioritāri paredzēta sporta aktivitātēm ar diviem baseiniem. Lielais peldbaseins paredzēts ar četriem 25 metrus gariem celiņiem. Peldbaseinā būs vieta cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem ielaišanai baseinā.

Projektā paredzēts atsevišķs bērnu baseins pirmsskolas un sākumskolas posma izglītības iestāžu audzēkņiem ar dziļumu 0,8 – 0,6 metri. Plānots, ka rehabilitācijas zona ar pirtīm un burbuļvannām aizņems 15 procentus no kompleksa teritorijas.

Ģimene no Kalifornijas bijusi ļoti pārsteigta, kad pamodusies un sava peldbaseina apakšā ieraudzījusi Lexus, vēsta metro.co.uk.

ASV Mātes dienas agrā rītā Diazu ģimeni pamodinājis blīkšķis, jo kāds autovadītājs ar Lexus iztriecies cauri žogam, kas apvij māju. Automašīna iebraukusi tieši peldbaseinā.

Tomēr, lai gan ģimene bijusi krietni šokēta, incidets nav bijis pilnīgi negaidīts.

16 gadus vecā Janelle Diaza medijiem stāstījusi: «Mēs vienmēr jokojām par to, ka kāds galu galā piezemēsies baseinā, jo viņi iepriekš bija ietriekušies mūsu žogā.»

Avarējusī automašīna esot 2006. gada Lexus GS 430. Autovadītājs ar to uzbraucis uz ietves un pēc tam iztriecies cauri žogam.

Šonedēļ - līdz ar SIA Olimpiskais centrs Rēzekne āra peldbaseina atklāšanu - pilsētā atklāta arī peldēšanas sezona. Jūnijā tur plānots rīkot Rēzeknē vēl nebijuša mēroga sacīkstes – Latvijas atklātā kausa posmu peldēšanā, bet jau šobrīd izmēģināt jauno 25 metru peldbaseinu ar sešiem celiņiem ir aicināti visi interesenti.

Darba dienās peldēšanas sporta entuziasti uz Olimpiskā centra āra peldbaseinu var doties no plkst. 8.00 līdz 22.00, bet sestdienās un svētdienās peldbaseina darba laiks būs no plkst. 10.00 līdz 23.00.

Lai varētu saņemt peldbaseina pakalpojumus, jāvēršas viesnīcas Restart reģistratūrā.

Liepājā šonedēļ sāksies Ezermalas ielas un gājēju tilta pār Tirdzniecības kanālu pārbūve atbilstoši SIA "Firma L4" izstrādātajam būvprojektam.

Kopējais pārbūvējamais ielas garums ir 1,1 kilometrs, tilta – 115,5 metri.

Galvenie darbi šajā projektā ir Ezermalas ielas un gājēju un velosipēdistu tilta pārbūve, kas ietver brauktuves, nobrauktuvju un pieslēgumu uz blakus esošajiem īpašumiem un ielas atzara uz Parka ielu pārbūvi, ietves pārbūvi un veloceļa izbūvi, arī stāvvietu un stāvlaukuma izbūvi (92 automobiļiem), labiekārtojumu un vide pieejamības risinājumus, tostarp 98 jaunu koku stādīšanu, lietus ūdens kanalizācijas izbūvi, ielas apgaismojuma pārbūvi un izbūvi, tāpat elektrības, sadzīves kanalizācijas un ūdens apgādes tīklu pārbūvi un izbūvi.

Savukārt gājēju un velosipēdistu tilta pārbūve ietver pretslīdes klāja izbūvi, tilta balstu remontu, tilta konstrukciju tīrīšanu un krāsošanu, margu izbūvi, ūdens atvades risinājumu un apgaismojuma izbūvi.

Sakarā ar Rīgas domes Kultūras departamenta koncertorganizācijas Ave Sol iesniegumu par Miķeļdienas gadatirgus sarīkošanu Doma laukumā ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Miķeļdienas gadatirgus notiks 27. sepetmbrī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 Doma laukumā, Jaunielā, Jēkaba iela, Zirgu ielā un Tirgoņu ielā.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot pasākuma dalībnieku transportlīdzekus ar speciālām caurlaidēm, kas izsniegtas Rīgas domes Kultūras departamenta koncertorganizācijā Ave Sol):

No 26. septembra plkst. 6.00 līdz 27. septembra plkst. 21.00:

– Doma laukumā,

– Smilšu ielā, (labajā pusē) posmā no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra līdz Jēkaba ielai;

– Tirgoņu ielā.

27. septembrī no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00:

– Jaunielā, posmā no Doma laukuma līdz Krāmu ielai;

– Šķūņu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Amatu ielai;

– Zirgu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Meistaru ielai;

– Jēkaba ielā, posmā no Doma laukuma līdz Mazajai Pils ielai;

Pabeigta un ekspluatācija nodota pirmā no astoņām Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvatļaujām, tostarp pirmā būve – transformatoru apakšstacija. Jaunā apakšstacija jau šobrīd apgādā Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju ar elektrību, nodrošinot modernākas un drošākas inženierkomunikācijas.

Tāpat pabeigtās būvatļaujas ietvaros projekta dienvidu pusē no Maskavas ielas līdz Lāčplēša ielai veikta uzbēruma un infrastruktūras demontāža, visā projekta zonā pabeigti apjomīgie apakšzemes komunikāciju un inženiertīklu pārbūves darbi.

Rail Baltica Rīgas Centrālais mezgls kā “projektē un būvē” (design&build) projekts ir sadalīts astoņās dažādas intensitātes, funkcionalitātes un novietojuma būvatļaujās. Oficiāli pabeigta un februārī ekspluatācijā nodota pirmā no tām. Būvprojekti ir atsevišķi nodalītas Rīgas Centrālā mezgla projekta daļas, kuras tiek projektētas, saskaņotas un izbūvētas neatkarīgi viena no otras, lai izmaiņas vienā no posmiem neaizkavētu un neietekmētu citu projekta posmu īstenošanu.

Par baseina izbūvi Bauskā sāka domāt un runāt jau pirms 10 gadiem, taču vēl līdz šai dienai baseina pilsētā nav. Pašlaik viss apstājies pie tā, ka Bauskas baseina būvdarbu iepirkums apturēts, ceturtdien raksta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Bauskas novada administrācijas izpilddirektora vietnieces Inetas Ruhockas «Bauskas Dzīvei» sagatavotajā hronoloģiskajā pārskatā par peldbaseina jeb oficiāli dēvētā daudzfunkcionālā sporta un atpūtas centra būves notikumu gaitu kā pirmais minēts 2011. gada 7. jūlijā novada domes ārkārtas sēdē pieņemtais lēmums par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi peldbaseina celtniecībai Bauskā. Turpmāk secīgi rit nākamie darbi. Tiek izsludināts konkurss projekta izstrādei. Pašvaldība iecerējusi būvēt zemas enerģijas patēriņa celtni. Ekspluatācijā tā varētu būt lētāka, taču šādas ēkas būve prasa krietni lielākus līdzekļus. Par sākotnēji iecerētajiem diviem miljoniem latu (2 840 000 eiro) objektu nevarēs uzbūvēt.

Valmierā taps peldbaseins, kuru plānots veidot atbilstoši Starptautiskās Peldēšanas federācijas prasībām, lai tajā varētu rīkot starptautiskas sporta sacensības un Peldēšanas federācija atzītu sasniegtos rezultātus, aģentūru LETA informēja SIA Vidzemes Olimpiskais centrs valdes priekšsēdētājs Artis Jansons.

Pie Vidzemes Olimpiskā centra (VOC) sākušies pirmie sagatavošanas darbi Valmieras jaunā peldbaseina celtniecības ieceres realizēšanai. Stāvlaukuma vietā tiks izbūvēts baseins, tāpēc tagad tiek iekārtota teritorija, kur transportlīdzekļus novietot pēc jaunbūves atvēršanas.

Peldbaseina plānotais garums ir 25 metri (m). Tam būs astoņi celiņi, baseina dziļums no 1,2 līdz 2,3 m. Tiek plānots izveidot arī divus mazāka izmēra bērnu baseinus dziļumā līdz 0,9 m, tribīnes, kurās sportistiem līdzi just varēs 300 skatītāju, rehabilitācijas zonu ar baseiniem, vannām, pirtīm un terapijas kabinetiem, sauso treniņu zonu, 300 vietu ģērbtuves, medicīnas kabinetus, kā arī telpas tehniskajām vajadzībām.