Savu otro ēdināšanas iestādi "Kebabosta" atvēra laikā, kad citi lēma par darbības sašaurināšanu.

Šobrīd "Kebabosta" strādā divās pilsētās – Madonā un Līvānos. ""Madonas "Kebabosta" jau ir pietiekami nostabilizējusies, kas ļauj domāt arī par paplašināšanos. Lai arī Madonā darbojamies jau divus gadus, joprojām ir cilvēki, kuri pie mums nāk pirmo reizi. Ļoti patīkami ir tas, ka motivācija viesoties "Kebabostā" ir radusies no draugu un paziņu ieteikumiem. Arī klienti jautā, kad atvērsimies viņu pilsētā. Tas ir apstiprinājums tam, ka virziens, kurā dodamies, ir īstais," biznesa portālam db.lv saka Liene Kājiņa, "Kebabosta" (SIA "Autem") vadītāja Madonā.

Vaicāta, kāpēc otra ēdināšanas vieta atvērta tieši Līvānos, viņa teic, ka šo pilsētu kā savu otru "ostu" uzņēmums izvēlējās vairāku sakritību rezultātā – vieta, laiks, pašreizējās un plānotās iespējas. "Protams, arī iekšējā intuīcija, kas teica – jā, šeit mums var izdoties," norāda L. Kājiņa.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Mīksto mēbeļu ražotājs SIA Sencis, veicot reorganizāciju, nodalījis tirdzniecību no ražošanas, atvēris pirmo Līvānos ražoto dizaina mēbeļu salonu Lett, nākamo plāno atvērt Skandināvijā

20 gadu darba pieredze mīksto mēbeļu ražošanā Mihailam Šlujevam pērn likusi mest pamatīgu kūleni, proti, reorganizēta mīksto mēbeļu ražošanas SIA Sencis, no kuras atdalīta tirdzniecība, vienlaikus izveidota SIA Lett, kurai pieder dizaina mēbeļu salons ar tāda paša nosaukuma zīmolu Rīgā. «To, ka Līvānos varam saražot augstas kvalitātes un pievienotās vērtības dizaina mīkstās mēbeles, līdz šim zināja Skandināvijas zīmolu saimnieki, kuri daļu savu produktu pasūtīja pie mums, taču par šādu ražošanas uzņēmuma varēšanu nezināja Latvijas patērētāji,» lielo pārmaiņu faktorus stāsta SIA Lett un SIA Sencis īpašnieks Mihails Šlujevs.

Latvijā SIA Sencis kā mēbeļu ražotāja ir pazīstama ar ekonomiskās klases mīksto mēbeļu ražošanu un tirdzniecību. Šajā segmentā pēdējos gados ļoti pieaugusi konkurence ar lētākajiem Polijas un Lietuvas ražotājiem, tāpēc ilgstoši neko nedarīt nebija iespējams,» uz vienu pārmaiņu iemeslu norāda M. Šlujevs.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Līdz pat aprīļa beigām Līvānu novada domei tā arī nav izdevies satikt SIA Lettglas jauno īpašnieku, valdes locekli Haraldu Rolfu Linhartu.

Tā kā uz SIA Lettglas juridisko adresi Līvānos, Zaļā ielā 23, domes sūtītās vēstules ir palikušas bez atbildes, dome ir nosūtījusi vēstuli H.R.Linhartam personīgi gan uz viņa uzrādīto adresi Vestbādenā (Vācijā) gan uz jaunā īpašnieka Waterford Northeast Limited juridisko adresi Londonā (Anglija). Vēstulē īpašnieks informēts par domes lēmumu attiecībā uz Līvānu stikla muzeja pārņemšanu vai atsavināšanu, kā arī pieprasīts sniegt rakstisku atbildi un informēt par iespējamo tikšanās laiku.

SIA Lettglas Db informēja, ka ziņas no H.R.Hlinharta tiek gaidītas 5.maijā. Vēl pagājušonedēļ darbu turpinājusi SIA Lettglas administrācija, bet šodien, 30.aprīlī, tā jau devusies brīvdienās.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" kļuvis pieejams arī Latgales iedzīvotājiem.

"Barbora.lv" atver pirkumu saņemšanas punktus Daugavpilī, Balvos, Jēkabpilī, Līvānos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē un Dagdā, nodrošinot pārtikas iegādi internetā arī Latvijas reģionu iedzīvotājiem.

Piedāvāt attālinātas preču pasūtīšanas pakalpojumus reģionos "Barbora.lv" plānojusi jau ilgāku laiku, un pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar koronavīrusu un izsludināto ārkārtas situāciju valstī ir pasteidzinājuši šo idejas īstenošanu.

Attīstību reģionos "Barbora.lv" veic ciešā sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīklu "Maxima".

Latgalē produktu saņemšanas punkti atrodas – Daugavpilī – Strādnieku ielā 103 ("Maxima X" veikalā), Balvos – Bērzpils ielā 15 ("Maxima X" veikalā), Jēkabpilī – Brīvības ielā 108 ("Maxima XX" veikalā), Līvānos – Domes ielā 4 ("Maxima XX" veikalā), Ludzā – Latgales ielā 61 ("Maxima X" veikalā), Preiļos ­– Rēzeknes ielā 4A ("Maxima X" veikalā), Rēzeknē – Atbrīvošanas alejā 141 ("Maxima XX" veikalā), Dagdā – Daugavpils ielā 8A ("Maxima X" veikalā).

Optiskās šķiedras ražotājs SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") pagājušajā gadā strādāja ar 52,998 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 40,4% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 65,6% un bija 22,951 miljons eiro, liecina Lursoft informācija.

Līvānos bāzētās kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn bijis ļoti straujas uzņēmuma attīstības gads, kurā tika gan palielināts apgrozījums visās produktu grupās, gan pabeigti nozīmīgi investīciju projekti ražošanas telpās un iekārtās, kas ļaus attīstīt papildu ražošanas jaudas turpmākajos gados.

Uzņēmums Līvānos ceļ ražošanas sektora atalgojuma latiņu 

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem...

Ziņojumā teikts, ka medicīnas kūļu katetru pārdošanas apmērs 2022.gadā pieauga par aptuveni 5,5 miljoniem eiro jeb par 88%, salīdzinot ar 2021.gadu. Medicīnas produktu apgrozījums pērn audzis par 7,9 miljoniem eiro jeb 31%, bet industriālo produktu apgrozījums 2022.gadā audzis par 955 000 eiro jeb 17%.

Pērn uzņēmums pabeidzis jaunās medicīnas produktu ražošanas iecirkņa ēkas rekonstrukciju, lai nodrošinātu medicīnas produktu ražošanas apjomu paplašināšanas iespējas atbilstoši pieaugošajam klientu pieprasījumam.

"Lightguide" pārtraucis sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, bet tā veidojusi tikai aptuveni 1% no kopējā apjoma, līdz ar to būtisku ietekmi neatstās.

Pagājušā gada izdevumos ir iekļauti 842 614 eiro pētniecības un attīstības izmaksām. Uzņēmuma pētniecībā un attīstībā tiek pastāvīgi nodarbināti astoņi darbinieki uz pilnu slodzi, un tiem aprēķinātās atlīdzības kopsumma ir 504 751 eiro.

"Lightguide" norāda, ka 2023.-2024.gadā plāno veikt lielus ieguldījumus ražošanas infrastruktūras attīstībā, rekonstruējot 2020.gadā iegādātās ražošanas ēkas. Šogad uzņēmums sācis rekonstruēt otru ražošanas ēku, lai to pielāgotu medicīnas kūļu katetru ražošanai lielos apjomos.

Pagājušā gada beigās uzņēmums nodarbināja 265 cilvēkus, tādejādi gada laikā radītas 47 jaunas darba vietas.

Jau ziņots, ka 2021.gadā "Lightguide" strādāja ar 37,758 miljonu eiro apgrozījumu un guva 13,862 miljonu eiro peļņu.

"Lightguide" darbības veids ir optisko šķiedru, to izstrādājumu un metāla detaļu ražošana un realizācija.

Kompānija reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5 096 644 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Hermans Tondorfs (18,21%), Daumants Pfafrods (18,21%), Māris Stafeckis (12,12%), Rolfs Peters Tancers (12,12%), Artūrs Pfafrods (6,09%), Jānis Pfafrods (6,09%), Jānis Škapars (6,09%), Aldis Vanags (6,09%), Artūrs Krauklis (6,09%), Andrejs Pastars (3,04%), Inese Pastare-Irbe (3,04%) un Teiss Peters Klaubergs (2,83%).

Līvānos noslēgusies publiskā apspriešana par lielveikala būvniecības ieceri Rīgas ielā 89 un pieguļošās teritorijas labiekārtošanu.

Publiskajā apspriešanā saņemtas 42 aptaujas lapas. 37 iedzīvotāji atbalsta būvniecības ieceri, bet 5 cilvēki ir pret to. Rezultātā dome akceptējusi šo būvniecības ieceri un uzdevusi tās autoram SIA Marno J, veicot būvniecību, ņemt vērā iedzīvotāju ierosinājumus. Uzņēmumam pieder zeme 3545 m2 platībā, bet 1500 m2 uzņēmums nomās papildus no pašvaldības.

Veikala telpas paredzētas 1800 m2 platībā.

Daudzi līvānieši ierosina veikalā nodrošināt ne tikai pārtikas preču tirdzniecību, bet arī kvalitatīvu sporta preču, apavu un apģērbu tirdzniecību, jo šādu veikalu Līvānos trūkst. Tāpat daudzi vēlas veikalā redzēt kafejnīcu, kur iespējams apmeklēt ģimenēm ar bērniem, kā arī atpūtas iespējas – trenažieru vai boulinga zāli.

Līvānos bērnudārzu rindu problēmu veiksmīgi risina, rekonstruējot esošās bērnudārza telpas un tādējādi nodrošinot ar vietām bērnudārzā vairāk bērnu.

2008.gada 1. septembrī rindā uz iekļūšanu bērnudārzā Līvānos bija reģistrēti 257 bērni. Lai risinātu šo problēmu, Līvānu novada domes speciālisti sadarbībā ar PII Rūķīši izstrādāja projektu Pirmsskolas izglītības iestādes Rūķīši renovācija un labiekārtošana. 2008. gada 24. oktobrī projekts iesniegts Latgales plānošanas reģionā, nepieciešamā atzinuma saņemšanai par projekta atbilstību plānošanas reģiona prioritātēm un noteiktajām kvotām. Pēc tam projekts tiks vērtēts arī Valsts reģionālās attīstības aģentūrā.

Līvāni ir viena no pirmajām pašvaldībām valstī, kas, negaidot ziemu, uzsākusi Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma apguvi pirmsskolas izglītības iestādes attīstībai. Ēkas renovācija uzsākta 2008. gada 12. augustā. Darbu veicēja SIA Jēkabpils PMK būvniecības darbus plāno pabeigt šā gada decembrī. Projekta kopējās izmaksas ir 258.32 tūkst. Ls, no kuriem 219.57 tūkst. Ls (85%) ir ERAF līdzfinansējums.

Turpinot vietējās nozīmes maršrutu autobusu tarifu vienādošanu, no 2017.gada 1.februāra minimālā braukšanas maksa par 0,10 eiro pieaugs SIA Jēkabpils autobusu parks apkalpotajos maršrutos Preiļu un Līvānu teritorijā, informē Autotransporta direkcija.

Saskaņā ar tarifu vienādošanas koncepciju maksai par braucienu starp pirmajām pieturvietām reģionālās nozīmes attīstības centros, tostarp Līvānos un Preiļos, ir jāsastāda 0,50 eiro. Izlīdzinot autobusu tarifus, pasažieri visā Latvijā par braucienu sabiedriskajā transportā maksās pēc vienādiem principiem, kā arī būs iespējams ieviest lojalitātes programmas.

Ņemot vērā, ka gan Preiļos, gan Līvānos vēsturiski minimālā braukšanas maksa jeb maksa par pirmajiem septiņiem brauciena kilometriem bijusi ļoti zema, pirmajā tarifu vienādošanas posmā tika ieviests starpposms, nosakot, ka pilnībā tie tiks izlīdzināti braukšanas maksas vienādošanas otrajā posmā. Tādējādi no 1.februāra Preiļu un Līvānu teritorijā minimālā braukšanas maksa pieaugs par 0,10 eiro, sasniedzot 0,50 eiro. Savukārt pārējos abu novadu maršrutos, kas ir ārpus Preiļu un Līvānu teritorijas, biļetes cena paliks nemainīga.

Līvānu novada domes Investīciju un attīstības daļa izstrādājusi, un dome akceptējusi vairākus projektu pieteikumus iesniegšanai dažādās investīciju programmās.

To skaitā ir divi projekti – Uz ūdens balstītā kopējā tūrisma piedāvājuma radīšana Latgalē un Utenas apgabalā (Water Joy) un Latvijas – Lietuvas pārrobežu basketbola un strītbola turnīru organizēšana.

Projekta Uz ūdens balstītā kopējā tūrisma piedāvājuma radīšana Latgalē un Utenas apgabalā (Water Joy) galvenais ieguvums būtu laivu mājas rekonstrukcija pie Latgales mākslas un amatniecības centra, Daugavas krastā. Tajā tiktu iekārtots aktīvā tūrisma centrs – laivu, katamarānu un velosipēdu nomas punkts, informācijas punkts, sporta piederumu novietne un laivu piestātne.

Līvānos plānots organizēt arī starptautiskos sporta svētkus. Projekts divus gadus nodrošinātu arī dalības iespējas starptautiskajās tūrisma izstādēs Balttour Rīgā un Vivatour Viļņā. Projekta apstiprināšanas gadījumā Līvānu pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums 51.41 tūkst. eiro apmērā un nepieciešamības gadījumā jāiegulda priekšfinansējums – 342.71 tūkst.eiro.

Investējot 600 tūkstošus eiro, automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls un degvielas mazumtirgotājs Latvijā Neste atklājis jaunu uzpildes staciju (DUS) Līvānos.

Kā informē uzņēmums, tad Līvānu DUS būs piemērota vadītājiem, kas ikdienā brauc gan ar vieglo, gan ar smago autotransportu. Piemēram, ātrgaitas sūknis būs speciāli paredzēts smago automašīnu uzpildei, kas arīdzan ir aprīkots ar Neste bezkaršu degvielas uzpildes sistēmu Truck+. Šī sistēma šoferiem nodrošina ātrāku degvielas uzpildi, jo netiek izmantota degvielas karte. Savukārt uzņēmumiem un autoparku pārvaldītājiem Truck+ sniedz uzlabotu degvielas patēriņa kontroli un precīzāku uzskaiti. Tāpat kā citās DUS, arī jaunajā Neste stacijā būs pieejams arī AdBlue šķidrums izplūdes gāzu attīrīšanai.

Līvānu DUS būs pieejami visi Neste produkti: Futura 95 un Futura 98 benzīns, kā arī Futura dīzeļdegviela. Tāpat jaunajā stacijā pieejama Neste Pro Diesel - dīzeļdegviela, kas atbilst Eiropas, ASV un Āzijas valstu autoražotāju degvielas prasībām, kas apkopotas Pasaules degvielas hartā (WWFC - Worldwide Fuel Charter).

26.jūnijā Līvānos sākas akcija Dāvini ziedus savai pilsētai!, kas ievada pilsētas svētku pasākumus šajā nedēļas nogalē.

Līvānu pilsētas svētku laikā, pie Latgales mākslas un amatniecības centra 28. jūnijā plkst. 17:00 svinīgi tiks atklāts tradicionālais floristu veidotais Ziedu vilnis. Pilsētas svētku organizatori un Ziedu viļņa veidotāji aicina visus Līvānu novada iedzīvotājus sveikt savu pilsētu, dāvinot gan pašu audzētus, gan pļavās augošus ziedus un citus augus kopīgas kompozīcijas izveidei.

Šī būs Līvānu 82. dzimšanas diena kopš pilsētas statusa piešķiršanas, 27.jūnijā pirmo reizi paredzēts atskaņot Līvānu himnu (dzejniece Kornēlija Apškrūma, komponiste Lilita Kauliņa) un sveikt Līvānu Goda pilsoni – 2008, kā arī plānoti citi pasākumi. 28.jūnijā svētki sāksies plkst. 6:00 ar makšķerēšanas sacensībām, bet vakarā svētki tiks noslēgti ar dažādiem koncertiem, kuros muzicēs Intars Busulis, Sweet Waterz un Lauku muzikanti.

Konkurences padomē iesniegts ziņojums par SIA Maxima Latvija un SIA Elvi Grupa apvienošanos.

KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme skaidroja, ka lieta nav par abu mazumtirdzniecības tīklu apvienošanos, bet tas ir nomas jautājums konkrētā objektā. Tiesa, I. Jaunzeme nekonkretizēja, par kuru tirdzniecības objektu ir runa. Maksimālais lietas izskatīšanas laiks ir 4 mēneši, tā laikā KP dos savu vērtējumu, kā apvienošanās ietekmēs situāciju konkrētajā pilsētā.

Elvi Grupas sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Grigāne informēja, ka konkrētais tirdzniecības objekts atrodas Līvānos, kur SIA Latgales būves piederošajā tirdzniecības centrā savulaik atradies Elvi Grupas veikals, taču pēc uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas tas slēgts. Viņa pieļāva, ka visticamāk, tagad šīs telpas vēlas nomāt SIA Maxima Latvija.

Pretendentu trūkuma dēļ šodien nav notikusi izsole, kurā bija plānots izsolīt maksātnespējīgās SIA Lettglas īpašumus - divus zemes gabalus Līvānos.

Šī bija jau trešā izsole, DB norādīja maksātnespējas administrators Arnolds Vende. Zemesgabala Līvānos, Rīgas ielā 5, sākumcena bija noteikta 2160 latu, solis - 200 latu, savukārt zemes gabala Lāčplēša ielā 2a - sākumcena 189 lati, solis - 100 latu. Administrators pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas īpašumus piedāvās bankai, ja banka atteiksies, tad būs jālemj par jaunas izsoles - ar lejupejošu soli, rīkošanu.

Uz abiem zemes gabaliem ir nostiprinātas hipotēkas - attiecīgi par 100,4 un 52,4 tūkstošiem latu.

Maksātnespējīgās SIA Lettglas ēkas pēc neveiksmīgas izsoles pārņēma Swedbank. SIA Lettglas maksātnespēju Preiļu rajona tiesa pasludināja 2008. gada maijā.

No 26. septembra ir sākusies pieteikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajam reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis. Konkursa mērķis ir atrast un pilnveidot labākās biznesa idejas visas Latvijas ietvaros, tādejādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinot interesi par uzņēmējdarbību kopumā.

Konkursa laikā tā dalībniekiem tiks dota iespēja ne tikai iepazīstināt ar savām biznesa idejām, bet arī piedalīties apmācībās, kas palīdzēs izstrādāt biznesa plānus. Konkursā Biznesa ekspresis var piedalīties ikviens interesents vai interesentu grupa līdz 4 cilvēkiem. Katram dalībniekam ir jābūt vismaz 18 gadus vecam. Konkursā iespējams piedalīties ar savu oriģinālu biznesa ideju, ko ir vēlme attīstīt un pilnveidot. Uzvaras gadījumā, piešķirtā naudas balva ir paredzēta biznesa tālākai attīstīšanai.

Reģionālais biznesa ideju konkurss Biznesa ekspresis norisināsies divos posmos:

1. posms – biznesa ideju iesniegšana – norisināsies no 26. septembra līdz 23. oktobrim. Visi interesenti tiek aicināti iesniegt biznesa idejas, kas tālāk tiks nodotas konkursa komisijai izvērtēšanai.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Lai Latgalē un Latvijā veiksmīgi attīstītos uzņēmējdarbība, lai vairotos veiksmes stāstu skaits, jaunā paaudze uzņēmējdarbībai jāsāk gatavot jau no «autiņiem», - apkopojot tikšanos ar Latgales skolu jauniešiem rezultātus, secinājuši Latgales uzņēmējdarbības centra un Latgales plānošanas reģiona (LPR) vadības pārstāvji.

«Bērnudārzos tas darāms caur spēlēm un rotaļām, skolās - vienkāršā un visiem saprotamā veidā sniedzot jauniešiem informāciju par uzņēmējdarbības pamata lietām, līdzīgi kā tas ir daudzās attīstītajās vecās Eiropas valstīs,» šādu pārliecību Latgales uzņēmējdarbības centra organizētajā noslēguma pasākumā pauda Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Ar jauniešiem ir jāstrādā, viņi ir jāiepazīstina ar uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem, jādod iespēja apmeklēt šos uzņēmumus un iepazīties ar to darbību, lai jaunieši reālajā dzīvē redzētu, kā notiek ražošana, produkcijas eksports un viss pārējais. Tā viņus var ieinteresēt pievērsties uzņēmējdarbībai.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.