Savu otro ēdināšanas iestādi "Kebabosta" atvēra laikā, kad citi lēma par darbības sašaurināšanu.

Šobrīd "Kebabosta" strādā divās pilsētās – Madonā un Līvānos. ""Madonas "Kebabosta" jau ir pietiekami nostabilizējusies, kas ļauj domāt arī par paplašināšanos. Lai arī Madonā darbojamies jau divus gadus, joprojām ir cilvēki, kuri pie mums nāk pirmo reizi. Ļoti patīkami ir tas, ka motivācija viesoties "Kebabostā" ir radusies no draugu un paziņu ieteikumiem. Arī klienti jautā, kad atvērsimies viņu pilsētā. Tas ir apstiprinājums tam, ka virziens, kurā dodamies, ir īstais," biznesa portālam db.lv saka Liene Kājiņa, "Kebabosta" (SIA "Autem") vadītāja Madonā.

Vaicāta, kāpēc otra ēdināšanas vieta atvērta tieši Līvānos, viņa teic, ka šo pilsētu kā savu otru "ostu" uzņēmums izvēlējās vairāku sakritību rezultātā – vieta, laiks, pašreizējās un plānotās iespējas. "Protams, arī iekšējā intuīcija, kas teica – jā, šeit mums var izdoties," norāda L. Kājiņa.

Parādi par apkuri lieli, bet atteikšanās no apkures mēdz būt birokrātiska, šodien raksta Dienas bizness.

Tuvojoties siltajam laikam, 89% Rīgas ēku jau atslēgta centralizētā siltumapgāde, informē a/s Rīgas siltums. Pēc spēkā esošiem normatīviem lēmumu par ēkas apkures pieslēgšanu vai atslēgšanu pieņem nekustamā īpašuma īpašnieks vai apsaimniekotājs. Atkarībā no tā, cik veiksmīgi organizēta konkrētās ēkas pārvaldība, reizēm tomēr no dārgajiem maksājumiem par siltumu nav nemaz tik vienkārši tikt vaļā, piemēram, gadījumos, ja jāsavāc vismaz 50% mājas iedzīvotāju paraksti, lai apkuri atslēgtu. Tas savukārt mudina domāt, ka, neskatoties uz pēdējo gadu vaimanāšanu par iedzīvotāju slikto maksājumu disciplīnu par siltumenerģiju, ēku apsaimniekotāju un siltumuzņēmumu interesēs varētu būt apkures sezonu turpināt pēc iespējas ilgāk.

Mīksto mēbeļu ražotājs SIA Sencis, veicot reorganizāciju, nodalījis tirdzniecību no ražošanas, atvēris pirmo Līvānos ražoto dizaina mēbeļu salonu Lett, nākamo plāno atvērt Skandināvijā

20 gadu darba pieredze mīksto mēbeļu ražošanā Mihailam Šlujevam pērn likusi mest pamatīgu kūleni, proti, reorganizēta mīksto mēbeļu ražošanas SIA Sencis, no kuras atdalīta tirdzniecība, vienlaikus izveidota SIA Lett, kurai pieder dizaina mēbeļu salons ar tāda paša nosaukuma zīmolu Rīgā. «To, ka Līvānos varam saražot augstas kvalitātes un pievienotās vērtības dizaina mīkstās mēbeles, līdz šim zināja Skandināvijas zīmolu saimnieki, kuri daļu savu produktu pasūtīja pie mums, taču par šādu ražošanas uzņēmuma varēšanu nezināja Latvijas patērētāji,» lielo pārmaiņu faktorus stāsta SIA Lett un SIA Sencis īpašnieks Mihails Šlujevs.

Latvijā SIA Sencis kā mēbeļu ražotāja ir pazīstama ar ekonomiskās klases mīksto mēbeļu ražošanu un tirdzniecību. Šajā segmentā pēdējos gados ļoti pieaugusi konkurence ar lētākajiem Polijas un Lietuvas ražotājiem, tāpēc ilgstoši neko nedarīt nebija iespējams,» uz vienu pārmaiņu iemeslu norāda M. Šlujevs.

Atpūtnieki pirmām kārtām lūko pēc piknika vietām, kuras var izmantot bez maksas. Par komerciālu piedāvājumu piknika vietas var kļūt ar papildu «āķīšiem»

Nav īsti skaidrs, kā radies vārds «pikniks», bet jēga ir saprotama – doties dabā, zaļumos, līdzi ņemot kaut ko ēdamu. Vikipēdijas šķirklī var lasīt norādi, ka pikniks ir maltīte dabā, tomēr atšķirībā no dienišķās maizes, ko bauda zemnieki, uz brīdi piesēžot, lai notiesātu azaidu, piknika obligātā sastāvdaļa ir atpūta. Tātad – daba, maltīte un vaļas brīdis. Ja pievēršas vietai, kur pikniks var notikt, pirmajā mirklī varētu domāt – kas gan cilvēkam daudz vajadzīgs? Zaļa zālīte? Vēlams, lai tā būtu īsi nopļauta. Ceļš, kas uz to aizved? Vēlams – līdzens. Galds, soli, lai būtu ērtāk, vēlmes pēc ērtībām aug arī piknikotājiem.

Britu mārciņas vērtība pirmdien kritās, turpinoties neskaidrībai par Brexit, bet ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Neskaidrība sasniedza kulmināciju, kad Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņoja, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Mārciņas vērtības kritums palīdzēja pieaugt Londonas biržas indeksam FTSE 100, jo šajā biržā ir pārstāvēti daudz multinacionālo uzņēmumu ar peļņu citās valūtās.

Eirozonā Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss palielinājās. Volstrītas biržu indeksi uzrādīja nelielus pieaugumus.

«Pateicoties mārciņas nedrošajam startam, FTSE varēja turpināt savu neseno kāpumu,» atzīmēja tirdzniecības grupas «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, tirgus dalībniekiem reaģējot uz ziņām par lielas tērauda kompānijas iegādi un uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu piesardzīgu optimismu par procentlikmju pazemināšanu.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā saruka, naftas cenām pieaugot pēc ziņām, ka arvien vairāk uzņēmumu izvairās no jūras kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā saistībā ar Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumiem kravas kuģiem.

Japānas tērauda rūpniecības uzņēmums "Nippon Steel" ir piekritis iegādāties ASV kompāniju "US Steel Corp." par 14,1 miljardu ASV dolāru, pirmdien paziņoja abi uzņēmumi. "US Steel Corp." akcijas cena pēc šī paziņojuma pieauga par vairāk nekā 26%.

Irānas atbalstītie Jemenas hutiešu nemiernieki pirmdien paziņoja, ka ir uzbrukuši diviem "ar Izraēlu saistītiem" kuģiem Sarkanajā jūrā, turpinot izdarīt spiedienu uz Izraēlu tās karā pret grupējumu "Hamās" Gazas joslā.

Turpinot vietējās nozīmes maršrutu autobusu tarifu vienādošanu, no 2017.gada 1.februāra minimālā braukšanas maksa par 0,10 eiro pieaugs SIA Jēkabpils autobusu parks apkalpotajos maršrutos Preiļu un Līvānu teritorijā, informē Autotransporta direkcija.

Saskaņā ar tarifu vienādošanas koncepciju maksai par braucienu starp pirmajām pieturvietām reģionālās nozīmes attīstības centros, tostarp Līvānos un Preiļos, ir jāsastāda 0,50 eiro. Izlīdzinot autobusu tarifus, pasažieri visā Latvijā par braucienu sabiedriskajā transportā maksās pēc vienādiem principiem, kā arī būs iespējams ieviest lojalitātes programmas.

Ņemot vērā, ka gan Preiļos, gan Līvānos vēsturiski minimālā braukšanas maksa jeb maksa par pirmajiem septiņiem brauciena kilometriem bijusi ļoti zema, pirmajā tarifu vienādošanas posmā tika ieviests starpposms, nosakot, ka pilnībā tie tiks izlīdzināti braukšanas maksas vienādošanas otrajā posmā. Tādējādi no 1.februāra Preiļu un Līvānu teritorijā minimālā braukšanas maksa pieaugs par 0,10 eiro, sasniedzot 0,50 eiro. Savukārt pārējos abu novadu maršrutos, kas ir ārpus Preiļu un Līvānu teritorijas, biļetes cena paliks nemainīga.

Līvānos bērnudārzu rindu problēmu veiksmīgi risina, rekonstruējot esošās bērnudārza telpas un tādējādi nodrošinot ar vietām bērnudārzā vairāk bērnu.

2008.gada 1. septembrī rindā uz iekļūšanu bērnudārzā Līvānos bija reģistrēti 257 bērni. Lai risinātu šo problēmu, Līvānu novada domes speciālisti sadarbībā ar PII Rūķīši izstrādāja projektu Pirmsskolas izglītības iestādes Rūķīši renovācija un labiekārtošana. 2008. gada 24. oktobrī projekts iesniegts Latgales plānošanas reģionā, nepieciešamā atzinuma saņemšanai par projekta atbilstību plānošanas reģiona prioritātēm un noteiktajām kvotām. Pēc tam projekts tiks vērtēts arī Valsts reģionālās attīstības aģentūrā.

Līvāni ir viena no pirmajām pašvaldībām valstī, kas, negaidot ziemu, uzsākusi Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma apguvi pirmsskolas izglītības iestādes attīstībai. Ēkas renovācija uzsākta 2008. gada 12. augustā. Darbu veicēja SIA Jēkabpils PMK būvniecības darbus plāno pabeigt šā gada decembrī. Projekta kopējās izmaksas ir 258.32 tūkst. Ls, no kuriem 219.57 tūkst. Ls (85%) ir ERAF līdzfinansējums.

Pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" kļuvis pieejams arī Latgales iedzīvotājiem.

"Barbora.lv" atver pirkumu saņemšanas punktus Daugavpilī, Balvos, Jēkabpilī, Līvānos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē un Dagdā, nodrošinot pārtikas iegādi internetā arī Latvijas reģionu iedzīvotājiem.

Piedāvāt attālinātas preču pasūtīšanas pakalpojumus reģionos "Barbora.lv" plānojusi jau ilgāku laiku, un pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar koronavīrusu un izsludināto ārkārtas situāciju valstī ir pasteidzinājuši šo idejas īstenošanu.

Attīstību reģionos "Barbora.lv" veic ciešā sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīklu "Maxima".

Latgalē produktu saņemšanas punkti atrodas – Daugavpilī – Strādnieku ielā 103 ("Maxima X" veikalā), Balvos – Bērzpils ielā 15 ("Maxima X" veikalā), Jēkabpilī – Brīvības ielā 108 ("Maxima XX" veikalā), Līvānos – Domes ielā 4 ("Maxima XX" veikalā), Ludzā – Latgales ielā 61 ("Maxima X" veikalā), Preiļos ­– Rēzeknes ielā 4A ("Maxima X" veikalā), Rēzeknē – Atbrīvošanas alejā 141 ("Maxima XX" veikalā), Dagdā – Daugavpils ielā 8A ("Maxima X" veikalā).

Konkurences padomē iesniegts ziņojums par SIA Maxima Latvija un SIA Elvi Grupa apvienošanos.

KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme skaidroja, ka lieta nav par abu mazumtirdzniecības tīklu apvienošanos, bet tas ir nomas jautājums konkrētā objektā. Tiesa, I. Jaunzeme nekonkretizēja, par kuru tirdzniecības objektu ir runa. Maksimālais lietas izskatīšanas laiks ir 4 mēneši, tā laikā KP dos savu vērtējumu, kā apvienošanās ietekmēs situāciju konkrētajā pilsētā.

Elvi Grupas sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Grigāne informēja, ka konkrētais tirdzniecības objekts atrodas Līvānos, kur SIA Latgales būves piederošajā tirdzniecības centrā savulaik atradies Elvi Grupas veikals, taču pēc uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanas tas slēgts. Viņa pieļāva, ka visticamāk, tagad šīs telpas vēlas nomāt SIA Maxima Latvija.

26.jūnijā Līvānos sākas akcija Dāvini ziedus savai pilsētai!, kas ievada pilsētas svētku pasākumus šajā nedēļas nogalē.

Līvānu pilsētas svētku laikā, pie Latgales mākslas un amatniecības centra 28. jūnijā plkst. 17:00 svinīgi tiks atklāts tradicionālais floristu veidotais Ziedu vilnis. Pilsētas svētku organizatori un Ziedu viļņa veidotāji aicina visus Līvānu novada iedzīvotājus sveikt savu pilsētu, dāvinot gan pašu audzētus, gan pļavās augošus ziedus un citus augus kopīgas kompozīcijas izveidei.

Šī būs Līvānu 82. dzimšanas diena kopš pilsētas statusa piešķiršanas, 27.jūnijā pirmo reizi paredzēts atskaņot Līvānu himnu (dzejniece Kornēlija Apškrūma, komponiste Lilita Kauliņa) un sveikt Līvānu Goda pilsoni – 2008, kā arī plānoti citi pasākumi. 28.jūnijā svētki sāksies plkst. 6:00 ar makšķerēšanas sacensībām, bet vakarā svētki tiks noslēgti ar dažādiem koncertiem, kuros muzicēs Intars Busulis, Sweet Waterz un Lauku muzikanti.

Investējot 600 tūkstošus eiro, automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls un degvielas mazumtirgotājs Latvijā Neste atklājis jaunu uzpildes staciju (DUS) Līvānos.

Kā informē uzņēmums, tad Līvānu DUS būs piemērota vadītājiem, kas ikdienā brauc gan ar vieglo, gan ar smago autotransportu. Piemēram, ātrgaitas sūknis būs speciāli paredzēts smago automašīnu uzpildei, kas arīdzan ir aprīkots ar Neste bezkaršu degvielas uzpildes sistēmu Truck+. Šī sistēma šoferiem nodrošina ātrāku degvielas uzpildi, jo netiek izmantota degvielas karte. Savukārt uzņēmumiem un autoparku pārvaldītājiem Truck+ sniedz uzlabotu degvielas patēriņa kontroli un precīzāku uzskaiti. Tāpat kā citās DUS, arī jaunajā Neste stacijā būs pieejams arī AdBlue šķidrums izplūdes gāzu attīrīšanai.

Līvānu DUS būs pieejami visi Neste produkti: Futura 95 un Futura 98 benzīns, kā arī Futura dīzeļdegviela. Tāpat jaunajā stacijā pieejama Neste Pro Diesel - dīzeļdegviela, kas atbilst Eiropas, ASV un Āzijas valstu autoražotāju degvielas prasībām, kas apkopotas Pasaules degvielas hartā (WWFC - Worldwide Fuel Charter).

Līvānu novada domes Investīciju un attīstības daļa izstrādājusi, un dome akceptējusi vairākus projektu pieteikumus iesniegšanai dažādās investīciju programmās.

To skaitā ir divi projekti – Uz ūdens balstītā kopējā tūrisma piedāvājuma radīšana Latgalē un Utenas apgabalā (Water Joy) un Latvijas – Lietuvas pārrobežu basketbola un strītbola turnīru organizēšana.

Projekta Uz ūdens balstītā kopējā tūrisma piedāvājuma radīšana Latgalē un Utenas apgabalā (Water Joy) galvenais ieguvums būtu laivu mājas rekonstrukcija pie Latgales mākslas un amatniecības centra, Daugavas krastā. Tajā tiktu iekārtots aktīvā tūrisma centrs – laivu, katamarānu un velosipēdu nomas punkts, informācijas punkts, sporta piederumu novietne un laivu piestātne.

Līvānos plānots organizēt arī starptautiskos sporta svētkus. Projekts divus gadus nodrošinātu arī dalības iespējas starptautiskajās tūrisma izstādēs Balttour Rīgā un Vivatour Viļņā. Projekta apstiprināšanas gadījumā Līvānu pašvaldībai jānodrošina līdzfinansējums 51.41 tūkst. eiro apmērā un nepieciešamības gadījumā jāiegulda priekšfinansējums – 342.71 tūkst.eiro.

Pretendentu trūkuma dēļ šodien nav notikusi izsole, kurā bija plānots izsolīt maksātnespējīgās SIA Lettglas īpašumus - divus zemes gabalus Līvānos.

Šī bija jau trešā izsole, DB norādīja maksātnespējas administrators Arnolds Vende. Zemesgabala Līvānos, Rīgas ielā 5, sākumcena bija noteikta 2160 latu, solis - 200 latu, savukārt zemes gabala Lāčplēša ielā 2a - sākumcena 189 lati, solis - 100 latu. Administrators pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas īpašumus piedāvās bankai, ja banka atteiksies, tad būs jālemj par jaunas izsoles - ar lejupejošu soli, rīkošanu.

Uz abiem zemes gabaliem ir nostiprinātas hipotēkas - attiecīgi par 100,4 un 52,4 tūkstošiem latu.

Maksātnespējīgās SIA Lettglas ēkas pēc neveiksmīgas izsoles pārņēma Swedbank. SIA Lettglas maksātnespēju Preiļu rajona tiesa pasludināja 2008. gada maijā.

Līvānos noslēgusies publiskā apspriešana par lielveikala būvniecības ieceri Rīgas ielā 89 un pieguļošās teritorijas labiekārtošanu.

Publiskajā apspriešanā saņemtas 42 aptaujas lapas. 37 iedzīvotāji atbalsta būvniecības ieceri, bet 5 cilvēki ir pret to. Rezultātā dome akceptējusi šo būvniecības ieceri un uzdevusi tās autoram SIA Marno J, veicot būvniecību, ņemt vērā iedzīvotāju ierosinājumus. Uzņēmumam pieder zeme 3545 m2 platībā, bet 1500 m2 uzņēmums nomās papildus no pašvaldības.

Veikala telpas paredzētas 1800 m2 platībā.

Daudzi līvānieši ierosina veikalā nodrošināt ne tikai pārtikas preču tirdzniecību, bet arī kvalitatīvu sporta preču, apavu un apģērbu tirdzniecību, jo šādu veikalu Līvānos trūkst. Tāpat daudzi vēlas veikalā redzēt kafejnīcu, kur iespējams apmeklēt ģimenēm ar bērniem, kā arī atpūtas iespējas – trenažieru vai boulinga zāli.

Optiskās šķiedras ražotājs SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") pagājušajā gadā strādāja ar 52,998 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 40,4% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 65,6% un bija 22,951 miljons eiro, liecina Lursoft informācija.

Līvānos bāzētās kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn bijis ļoti straujas uzņēmuma attīstības gads, kurā tika gan palielināts apgrozījums visās produktu grupās, gan pabeigti nozīmīgi investīciju projekti ražošanas telpās un iekārtās, kas ļaus attīstīt papildu ražošanas jaudas turpmākajos gados.

Uzņēmums Līvānos ceļ ražošanas sektora atalgojuma latiņu 

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem...

Ziņojumā teikts, ka medicīnas kūļu katetru pārdošanas apmērs 2022.gadā pieauga par aptuveni 5,5 miljoniem eiro jeb par 88%, salīdzinot ar 2021.gadu. Medicīnas produktu apgrozījums pērn audzis par 7,9 miljoniem eiro jeb 31%, bet industriālo produktu apgrozījums 2022.gadā audzis par 955 000 eiro jeb 17%.

Pērn uzņēmums pabeidzis jaunās medicīnas produktu ražošanas iecirkņa ēkas rekonstrukciju, lai nodrošinātu medicīnas produktu ražošanas apjomu paplašināšanas iespējas atbilstoši pieaugošajam klientu pieprasījumam.

"Lightguide" pārtraucis sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, bet tā veidojusi tikai aptuveni 1% no kopējā apjoma, līdz ar to būtisku ietekmi neatstās.

Pagājušā gada izdevumos ir iekļauti 842 614 eiro pētniecības un attīstības izmaksām. Uzņēmuma pētniecībā un attīstībā tiek pastāvīgi nodarbināti astoņi darbinieki uz pilnu slodzi, un tiem aprēķinātās atlīdzības kopsumma ir 504 751 eiro.

"Lightguide" norāda, ka 2023.-2024.gadā plāno veikt lielus ieguldījumus ražošanas infrastruktūras attīstībā, rekonstruējot 2020.gadā iegādātās ražošanas ēkas. Šogad uzņēmums sācis rekonstruēt otru ražošanas ēku, lai to pielāgotu medicīnas kūļu katetru ražošanai lielos apjomos.

Pagājušā gada beigās uzņēmums nodarbināja 265 cilvēkus, tādejādi gada laikā radītas 47 jaunas darba vietas.

Jau ziņots, ka 2021.gadā "Lightguide" strādāja ar 37,758 miljonu eiro apgrozījumu un guva 13,862 miljonu eiro peļņu.

"Lightguide" darbības veids ir optisko šķiedru, to izstrādājumu un metāla detaļu ražošana un realizācija.

Kompānija reģistrēta 2004.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5 096 644 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Hermans Tondorfs (18,21%), Daumants Pfafrods (18,21%), Māris Stafeckis (12,12%), Rolfs Peters Tancers (12,12%), Artūrs Pfafrods (6,09%), Jānis Pfafrods (6,09%), Jānis Škapars (6,09%), Aldis Vanags (6,09%), Artūrs Krauklis (6,09%), Andrejs Pastars (3,04%), Inese Pastare-Irbe (3,04%) un Teiss Peters Klaubergs (2,83%).

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga, pirms G20 sarunām Argentīnā valdot cerībai, ka ASV un Ķīnas prezidenti tajās varētu vienoties par tirdzniecības strīda risinājumu.

Indeksu kāpumu veicināja arī naftas cenu stabilizēšanās, Breksita vienošanās noslēgšana un Itālijas samiernieciskāka nostāja budžeta strīdā ar Eiropas Komisiju.

Akciju cenas pagājušajā nedēļā bija kritušās, ko noteica satraukums par tirdzniecības konfliktiem un procentlikmju celšanām.

Londonas biržas indekss pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjere Terēza Meja un pārējo 27 ES valstu līderi noslēdza vienošanos par Breksita nosacījumiem.

Itālijas vicepremjers Luidži di Maio pirmdien pavēstīja, ka ir atvērts iespējai samazināt deficīta prognozes, kas iekļautas valsts nākamā gada budžeta likumprojektā. Eiropas Komisija (EK) trešdien bija oficiāli noraidījusi Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

Investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas, zelta cena pasaulē pirmdien sasniedza rekordaugstu līmeni.

Analītiķi norāda, ka investorus satrauc spriedze ASV un Ķīnas attiecībās, inficēšanās ar koronavīrusu gadījumu skaita pieaugums ASV, kā arī politiķu nespēja vienoties par jaunās ekonomikas stimulēšanas pasākumu paketes pieņemšanu Kongresā.

Turklāt zelta cenas kāpumu veicina arī ASV dolāra kursa samazināšanās, kuras iemesls ir gaidāmais ASV Federālās rezervju sistēmas lēmums saglabāt bāzes procentlikmi rekordzemā līmenī.

Zelta cena pirmdien uz brīdi pieauga līdz 1945,72 dolāriem par Trojas unci, pārsniedzot iepriekšējo rekordu 1921,18 dolāru par Trojas unci, kas tika reģistrēts 2011.gadā.

Kopš šā gada sākuma zelta cena pieaugusi par vairāk nekā 25%, bet pirmdien kāpums bija 2%.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, tirgu dalībniekiem gatavojoties jauniem patēriņa inflācijas datiem, kas var dot jaunu skaidrību par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) cīņu pret inflāciju.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas kopš gada sākuma ir krasi pieaugušas, ko veicināja entuziasms iegādāties ar mākslīgo intelektu saistītu uzņēmumu akcijas, bet šis kāpums apsīka pagājušajā nedēļā.

FRS mēnešiem ilgi ir saglabājusi bāzes procentlikmi 23 gadu augstākajā līmenī, plānojot samazināt inflāciju līdz 2%.

Otrdien gaidāmie ASV patēriņa inflācijas dati tiks rūpīgi izvērtēti, meklējot pazīmes par to, vai inflācijas pieaugums janvārī ir vienreizēja vai ilgstoša parādība.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" samazinājās.

Kriptovalūtas ""Bitcoin" vērtība pirmdien pieauga līdz vairāk nekā 72 700 ASV dolāriem, un pieauga arī zelta cenas.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas pieauga, karam starp Krieviju un Ukrainu radot problēmas Krievijas naftas rūpniecībā.

ASV naftas cenas pieauga par 1,6% pēc ziņām, ka jauns Ukrainas drona uzbrukums izraisījis ugunsgrēku svarīgā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā.

Analītiķi arī norādīja uz ģeopolitiskā saspīlējuma palielināšanos pēc uzbrukuma Piemaskavas koncertzālei, par kuru uzņēmās atbildību teroristu grupējums "Islāma valsts".

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien pirmoreiz atzina, ka šo teroraktu ar 139 bojāgājušajiem sarīkojuši "radikālie islāmisti", bet mēģināja viņus saistīt ar Ukrainu.

"Paaugstinātais saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju ir apturējis kāpumu akciju tirgos, kas bija redzēts pagājušajā nedēļā," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem pēc pagājušās nedēļas kāpuma atkal pievēršot uzmanību ekonomikas datiem.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pirmdien kritās pēc piektdienas tirdzniecības sesijas, kurā divi no šiem indeksiem bija pieauguši līdz jauniem rekordiem.

Tokijas biržas indekss pieauga līdz visu laiku augstākajam līmenim pēc tam, kad tas piektdien pārspēja rekordu, kas nebija mainīts kopš 1989.gada.

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indeksam bija niecīgs pieaugums.

Akciju cenu kāpumu pagājušajā nedēļā bija sekmējusi ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labas peļņas publiskošana. Pirmdien šī uzņēmuma akcijas cena pieauga par 0,4%.

Investori tagad gaida, kad ceturtdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas Federālajai rezervju sistēmai (FRS) ir iecienīts inflācijas rādītājs.

Trīs lielāko Saeimas opozīcijas partiju līderi pirmdien pēcpusdienā, kā ierasts, tiekoties Saskaņas centra deputāta Saeimas prezidija locekļa Andreja Klementjeva kabinetā, saskaņoja datumus, kad vasarā opozīcija varētu sasaukt parlamenta ārkārtas sēdes, ziņo Diena.lv.

Apspriežoties, opozīcijas līderi savā starpā lietoja arī politisko slengu, norādot gan uz to, ka, piemēram, ir jāpagaida līdz rudenim, kad mēs būsim pie varas, kā arī ironiski un draudzīgi apspriedās savā starpā kā vienots spēks.

Sanāksmē piedalījās LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers, Tautas partijas vadītājs Andris Šķēle, SC vadītājs Jānis Urbanovičs, kā arī A. Klementjevs. Tāpat klāt bija TP un LPP/LC Saeimas frakciju vadītāji, attiecīgi Māris Kučinskis un Andris Bērziņš. Visi seši politiķi A. Klementjeva kabinetā apspriedās skaļi un daļu viņu runāto varēja sadzirdēt pat koridorā. Tā piemēram opozīcija apsprieda ceturtdien Saeimā gaidāmo balsojumu par Elektronisko mediju likumu un bija dzirdams, kā viņi apspriež nebalsot par kādu no priekšlikumiem. Tā laikā A. Šlesers piebilda: "Lembergs arī neatbalsta, viņš man atsūtīja īsziņu." Bija dzirdams arī vēl kāda klātesošā piebilde, ka Lembergs "ir pret pederastiem". Noprotams, ka partiju līderi ir runājuši par likumprojekta 140. priekšlikumu, kas paredz likumā noteikt, ka audio un audiovizuālos komerciālajos paziņojumos nedrīkst kurināt naidu un aicināt diskriminēt kādu personu vai personu grupu arī pēc seksuālās orientācijas. Tas ļauj saprast, ka Ventspils mērs A. Lembergs vienojas ar opozīcijas partijām par balsojumiem Saeimā. Koalīcījā esošā Zaļo un zemnieku savienības un tās līderis Augusts Brigmanis pauž nepārprotamu atbalstu valdībai. Neoficiāli gan izskan runas, ka atsevišķos balsojumos ZZS sadarbojas ar opozīciju.

Polijas lauksaimnieki, kas piektdien plāno sākt nedēļu ilgu robežas ar Lietuvu daļēju bloķēšanu, pārbaudīs, kādas preces kravas automašīnās tiek vestas pār robežu, pirmdien paziņoja protesta akcijas organizators Karols Pečinskis.

"Protesta akcijai jāsākas 1.martā plkst.10," viņš sacīja Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai, piebilstot, ka tā nebūs pilnīga blokāde, bet lauksaimnieki kopā ar Polijas varasiestāžu pārstāvjiem "vēlēsies pārbaudīt, kas tiek vests kravas automašīnas, īpašu uzmanību pievēršot transportlīdzekļiem, kuros varētu vest lauksaimniecības produkciju". "Protams, tas neattiecas uz privātiem transportlīdzekļiem," uzsvēra Polijas lauksaimnieku pārstāvis.

Viņš paskaidroja, ka protesta akcijas mērķis ir palielināt spiedienu uz Polijas valdību saistībā ar "iespējams ne pilnīgi legāliem lauksaimniecības produktu pārvadājumiem starp Poliju un Lietuvu". "Es lūdzu būt saprotošiem, jo mēs tikai vēlamies pievērst uzmanību," piebilda Pečinskis.

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Dienas sākumā liras kurss sasniedza rekordzemu līmeni - 7,24 liras par ASV dolāru un 8,12 liras par eiro, bet mazliet paaaugstinājās pēc Turcijas centrālās bankas paziņojuma, ka tā ir gatava īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti. Vēlāk liras kursa kritums atsākās.

«Investori pirmdien turpināja bažīties par Turcijas liras straujo kritumu un to, ka finanšu krīze šajā valstī izplatīsies pārējā Eiropā,» raksta «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

Savukārt «Economist Intelligence Unit» analītiķe Agate Demarē norādījusi, ka «līdz šim liras sabrukuma ietekme Eiropā un citur pasaulē bijusi ierobežota. Tomēr pēc dažiem mēnešiem Rietumvalstu bankas sāks sajust krīzes ietekmi, jo Turcijas uzņēmumiem būs grūti samaksāt tos parādus, kas ir ārvalstu valūtā».