SIA Līvānu ķieģelis apturējis keraterm bloku ražošanas ceha darbību, no darba atlaižot 76 darbiniekus.

Kā Db skaidroja uzņēmums direktors Viktors Šilovs, šāds lēmums pieņemts sakarā ar to, ka pieprasījums pēc keraterm blokiem šogad krities līdz nullei. Līdz šim SIA Līvānu kieģelis mēnesī saražoja 3200-3500 m3 keraterm bloku. Saražotā produkcija pārsvarā tikusi realizēta vietējā tirgū, bet neliela daļa tās tikusi eksportēta uz Lietuvu un Krieviju, kas savukārt nav bijis izdevīgi augsto transporta izmaksu dēļ.

Darbu uzņēmumā joprojām turpina mehāniskais cehs, kurā strādā 25 darbinieki. Pērn uzņēmums strādājis ar vairāk kā 1 miljonu latu lielu apgrozījumu, un arī šogad V.Šilovs prognozē līdzīgu rezultātu sakarā ar produkcijas cenas celšanos.

Līdz pat aprīļa beigām Līvānu novada domei tā arī nav izdevies satikt SIA Lettglas jauno īpašnieku, valdes locekli Haraldu Rolfu Linhartu.

Tā kā uz SIA Lettglas juridisko adresi Līvānos, Zaļā ielā 23, domes sūtītās vēstules ir palikušas bez atbildes, dome ir nosūtījusi vēstuli H.R.Linhartam personīgi gan uz viņa uzrādīto adresi Vestbādenā (Vācijā) gan uz jaunā īpašnieka Waterford Northeast Limited juridisko adresi Londonā (Anglija). Vēstulē īpašnieks informēts par domes lēmumu attiecībā uz Līvānu stikla muzeja pārņemšanu vai atsavināšanu, kā arī pieprasīts sniegt rakstisku atbildi un informēt par iespējamo tikšanās laiku.

SIA Lettglas Db informēja, ka ziņas no H.R.Hlinharta tiek gaidītas 5.maijā. Vēl pagājušonedēļ darbu turpinājusi SIA Lettglas administrācija, bet šodien, 30.aprīlī, tā jau devusies brīvdienās.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi SIA Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība iesniegtos ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus Līvānu novada Līvānu pilsētā. Ar šī gada 1.decembri uzņēmuma klientiem maksa par kubikmetra dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi, kā arī par izmantotā ūdens novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām un tā attīrīšanu kopā būs 1,46 eiro, nformē SPRK komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere.

Attiecīgi maksa par ūdensapgādes pakalpojumu kubikmetru būs 0,51 eiro, bet maksa par kanalizācijas pakalpojumu - 0,95 eiro. Tarifos nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis.

Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība regulatorā ar iesniegumu izskatīt un apstiprināt jaunu tarifu projektu vērsās 2014.gada 10.jūnijā. Iesniegtais tarifu projekts paredzēja 0,53 eiro kubikmetrā par ūdensapgādes pakalpojumiem un 0,93 eiro kubikmetrā par kanalizācijas pakalpojumiem. Regulators tarifu projekta izvērtēšanas gaitā lūdza komersantu iesniegt papildus skaidrojumus un izmaksas pamatojošos dokumentus, kā rezultātā uzņēmums iesniedza precizēto tarifu projektu. Precizējumi samazināja ūdensapgādes pakalpojumu tarifu par 0,02 eiro, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifu palielināja par 0,02 eiro.

ES Phare 2001 BBC programmas līdzfinansētā Līvānu novada domes projekta «Ilgtspējīgu stratēģiju ieviešana Līvānu novada ekonomiskajā attīstībā — I fāze» ietvaros ir izstrādāta Līvānu novada industriālo teritoriju plānojuma 1. redakcija, ko veica konsultatntu firma «GRUPA 93». Izstrādājot industriālo teritoriju plānojumu, ir izvērtēts Latgales attīstības plāns, Latgales pilsētu attīstības stratēģija un Latgales telpiskās struktūras plāns, kā arī citi dokumenti. Plānojuma dokumentā ir apskatīta Līvānu novada telpiskā organizācija, Līvānu novada attīstību ietekmējošie faktori, industriālās teritorijas Līvānu novadā, galvenās problēmas un vajadzības industriālo teritoriju attīstībai, piecu galveno industriālo teritoriju apraksts un virzieni to attīstībai — mērķi, uzdevumi, iniciatīvas, projekti un rīcības. Līvānu novada industriālo teritoriju plānojuma virsuzdevums ir stiprināt Līvānu konkurētspēju, savukārt konsultanti uzsver, ka akcents jāliek uz esošo uzņēmumu attīstību, īpaši labvēlīgu attieksmi un pievilcīgas vides radīšanu šiem uzņēmumiem tieši Līvānu novadā.

Ja laiks nekļūs siltāks, pirmdien, 22. septembrī centralizētā siltuma padeve tiks uzsākta Līvānu skolās un bērnudārzos, kā arī dzīvojamajās mājās, vēl līdz novembrim saglabājot esošo tarifu.

Kā atzīst SIA Līvānu siltums vadība, uzņēmums ir pilnībā gatavs apkures sezonai, un saskaņā ar domes izpilddirektora Ulda Skreivera 2008. gada 18. septembra rīkojumu šajās brīvdienās tiks iekurts šķeldas apkures katls, lai jau pirmdien mācību iestādēs būtu silti.

Līvānu domes vadība skaidro, ka apkures sezonas pirmajos mēnešos – septembrī un oktobrī, maksa par apkuri tiks aprēķināta pēc iepriekšējā gada tarifa, kas ir Ls 33.75 Ls pat megavatstundu. Savukārt no novembra maksa par apkuri Līvānos varētu pieaugt vidēji līdz 41.23 Ls par megavatstundu (tarifs atkarīgs no svārstīgās gāzes cenas tirgū). Tiesa, jaunais tarifs vēl jāapstiprina sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, un tas varētu stāties spēkā no novembra.

Jauns peldbaseins septembra beigās atklāts ne vien Valmierā, bet arī Latgales pilsētā Līvānos.

Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina ēkas kopējā platība ir 1100m2, tajā ietilpst sporta baseins 11 x 25 metri (4 celiņi), bērnu baseins 5 x 7 metri, SPA zona (sauna, tvaika pirts, hidromasāžas vanna, aukstais baseins), ģērbtuves, dušas. Ēka ir aprīkota ar audio un videonovērošanas sistēmu, informē Līvānu novada domes pārstāvis Jānis Vaivods. Apmeklētāju kontrolei iegādāta un uzstādīta aproču sistēma.

Būvniecība veikta projekta Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina jaunbūve un sporta zāles – angāra pārbūve ietvaros. Līvānu peldbaseina būvniecības un vieglatlētikas manēžas pārbūves būvdarbu izmaksas ir 1 996 742 eiro ar PVN 21%. Pašvaldība šim nolūkam ņēma aizņēmumu Valsts kasē. Daļu līdzekļu ziedoja arī vairāki Līvānu novada uzņēmumi: SIA Līvānu kūdras fabrika un SIA Zelta zeme, SIA Ceram Optec, SIA Grīva L, SIA Granvia, SIA Baltik sistēm, SIA Līvānu mājas un logi, SIA Mežrozīte HES.

Līvānu novada dome izstrādā ieceri publiskās un privātās partnerības projektam Peldbaseina izbūve Līvānu pilsētā.

Lēmumprojekts par finanšu-ekonomiskā pamatojuma izstrādi privātās – publiskās partnerības projektam (PPP) Peldbaseina izbūve Līvānu pilsētā 30. oktobrī tiks skatīts Līvānu novada domes sēdē. Lēmumprojekts jau atbalstīts Līvānu novada domes 21. oktobra finanšu komitejas sēdē.

"Pagaidām doma ir tikai par izpētes jeb finanšu-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, kas būtu konkrēts dokuments tālākajām sarunām ar iespējamajiem investoriem," uzsver domes investīciju un attīstības daļas vadītāja Gunta Ozoliņa. Šobrīd izdevīgi izpēti veikt arī tādēļ, ka pašvaldība var pretendēt uz Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzekļiem, iesniedzot projekta pieteikumu līdz 14. novembrim. Ja izpētes ieceri atbalstīs, tad Norvēģijas puse segs 90% no tehniski ekonomiskā pamatojuma izmaksām, bet pašvaldībai būs jāfinansē vien 10%, kas varētu būt aptuveni 2500 latu.

Līvānu novada dome pirmoreiz īstenojusi privātīpašniekam pilsētā piederoša bīstama grausta piespiedu nojaukšanu.

Divstāvu mājas grausts Rīgas ielā 22, Līvānos, atradies centrālās ielas malā un apdraudējis gājējus, īpaši bērnus. Pašvaldība jau vairākus gadus saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par ēkas bīstanību, bet visus pašvaldības lūgumus ēku sakārtot, tās īpašnieks atstājis bez ievērības, kā rezultātā pašvaldība jautājumu risinājusi juridiskā ceļā.

Būvju ekspertīzes veikšanu apmaksājusi Līvānu novada dome. Tās 2008. gada 13. marta slēdzienā atzīts, ka ēkas ir bīstamas un apdraud sabiedrisko drošību. Septembrī veikta ēku nojaukšana, kas pašvaldībai izmaksājusi aptuveni 10 tūkst. Ls. Šos izdevumus Līvānu dome cer atgūt, ar tiesas starpniecību vēršot piedziņu pret īpašnieka mantu –168 m2 platībā zemi Rīgas ielā 22.

Valdībā apstiprinātas izmaiņas bērnu spēļu un rekreācijas laukumu drošības noteikumos, paredzot to rūpīgāku pārbaudi, kā arī reģistrēšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Bērnu spēļu laukumu un tajos esošo iekārtu uzraudzību veic PTAC, kas pēdējo gadu laikā veiktajās pārbaudēs konstatējis neatbilstības visos pārbaudītajos spēļu laukumos. Ik gadu dzirdēts par cietušiem bērniem drošuma prasībām neatbilstošu spēļu vai citu aktivitāšu iekārtu lietošanas dēļ.

Ar mērķi veidot bērniem drošu vidi un maksimāli samazināt iespējamo traumu risku spēļu laukumos, 2020. gada 7. janvāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar PTAC izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi".

Apstiprinātie noteikumi paredz speciālās drošuma prasības publiskai lietošanai paredzētiem spēļu un rekreācijas laukumiem, tajos uzstādītajām iekārtām, aprīkojumam, kā arī to novērtēšanas kārtību.

Eiropas auto nomas un līzinga pakalpojumu sniedzējs Sixt, kas Rīgā nodrošina velosipēdu nomu, šogad plāno palielināt velosipēdu iznomāšanas staciju skaitu.

Uzņēmums iesniedzis Rīgas domē iesniegumu par piecu zemesgabalu nomu velonomas punktu izveidošanai. Vienu no punktiem plānots izvietot Aleksandra Grīna bulvārī, līdzās Uzvaras parkam, pie viesnīcas Maritim Park Hotel, otru - Mūkusalas ielā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, trešo - Doma laukumā, ceturto - atjaunotā Spīķeru kvartāla teritorijā, Krasta ielā, bet vēl vienu punktu iecerēts izvietot Meža prospektā, netālu no zooloģiskā dārza ieejas.

Jautājums par zemesgabalu iznomāšanu Sixt uz laiku līdz pieciem gadiem pirmdien, 10.martā, tiks skatīts Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un Satiksmes departaments norādījis, ka tiem nav iebildumu zemesgabalu daļu iznomāšanai velonomas punktu tīkla ierīkošanai, taču, ja komiteja atbalstīs zemesgabalu iznomāšanu, Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma pārvalde publiskos informāciju par zemesgabaliem, lai mēneša laikā arī citas personas varētu iesniegt iesniegumus par zemesgabalu iznomāšanu. Ja uz zemesgabalu iznomāšanu noteiktajā laikā pieteiksies vēl kāds pretendents, zemesgabali iznomājami, rīkojot nomas tiesību izsoli.

Līvānu novada dome nolēmusi ņemt 150 tūkst. Ls lielu aizņēmumu Valsts kasē Līvānu novada kultūras centra ēkas rekonstrukcijas turpināšanai.

Kopējās projekta „Līvānu novada kultūras centra ēkas rekonstrukcija un aprīkojuma iegāde” izmaksas ir 1.95 milj. Ls, no kuriem 75% tiek sedz Eiropas Savienība programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” prioritātes „Policentriska attīstība” ietvaros. „Tas ir vienīgais kultūras centrs Līvānu novadā, un citur nav kur rīkot sabiedriskus pasākumus. Līdz šim tas ir bijis bēdīgā stāvoklī, jo tam pērn iebruka jumts,” stāsta Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers.

Līvānu novada kultūras centra rekonstrukcija uzsākta jau pagājušā gada nogalē un to plānots pabeigt līdz 2009.gada 1.jūnijam. Būvdarbus veic SIA Jēkabpils PMK.

26.jūnijā Līvānos sākas akcija Dāvini ziedus savai pilsētai!, kas ievada pilsētas svētku pasākumus šajā nedēļas nogalē.

Līvānu pilsētas svētku laikā, pie Latgales mākslas un amatniecības centra 28. jūnijā plkst. 17:00 svinīgi tiks atklāts tradicionālais floristu veidotais Ziedu vilnis. Pilsētas svētku organizatori un Ziedu viļņa veidotāji aicina visus Līvānu novada iedzīvotājus sveikt savu pilsētu, dāvinot gan pašu audzētus, gan pļavās augošus ziedus un citus augus kopīgas kompozīcijas izveidei.

Šī būs Līvānu 82. dzimšanas diena kopš pilsētas statusa piešķiršanas, 27.jūnijā pirmo reizi paredzēts atskaņot Līvānu himnu (dzejniece Kornēlija Apškrūma, komponiste Lilita Kauliņa) un sveikt Līvānu Goda pilsoni – 2008, kā arī plānoti citi pasākumi. 28.jūnijā svētki sāksies plkst. 6:00 ar makšķerēšanas sacensībām, bet vakarā svētki tiks noslēgti ar dažādiem koncertiem, kuros muzicēs Intars Busulis, Sweet Waterz un Lauku muzikanti.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam, noteiktas ievērojamas izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē no 28. novembra plkst. 2.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00. Db.lv informēja Rīgas dome.

Saistībā ar NATO samitu no 28.11.2006. plkst. 02.00 līdz 29.11.2006. plkst. 19.00 būs ievērojamas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos. 27. novembrī (pirmdien) sabiedriskais transports visos maršrutos kursēja pēc sestdienas kustības grafika.

Darba dienu mēnešbiļetes būs derīgas 28. un 29. novembrī (otrdien, trešdien).

Decembra mēnešbiļetes, kuras ir paredzētas darba dienām, būs derīgas 2. decembrī (sestdien). 27. novembrī (pirmdien) darbadienu mēnešbiļetes nebija derīgas.

28. un 29. novembrī pasažieri, kas iegādājušies braukšanas kartes slēgtajos maršrutos un transporta veidos, drīkst tās izmantot braukšanai citos sabiedriskā transporta maršrutos un transporta veidos.

Finanšu ministrijas izstrādājusi noteikumu projektu par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem ar mērķi ieviest vienotu regulējumu mantas iznomāšanā. Tā ir iecerēts samazināt korupcijas risku un veicināta vienlīdzība starp potenciālajiem mantas iznomāšanas pretendentiem.

Noteikumu projekts paredz noteikt tiesisko regulējumu valsts, pašvaldību un citu atvasinātu publisko personu kustamas mantas un nekustamas mantas (izņemot zemi) iznomāšanas kārtībai un izņēmumiem, kā arī nomas maksas noteikšanas metodikai. Tie ietver arī atsevišķus nomas līguma tipveida nosacījumus, tai skaitā izņēmumus nomas līgumu slēgšanas termiņiem un nosacījumus nomas objekta nodošanai apakšnomā. Šie noteikumi attiecas gan uz nomas objekta iznomāšanu publisko funkciju veikšanai, gan privātām vajadzībām.

Līdz šim nav bijis spēkā neviens ārējs normatīvais akts, kas noteiktu valsts un pašvaldības mantas (izņemot zemi) iznomāšanas kārtību, tā rezultātā nav bijusi noteikta vienota kārtība, kas nodrošina valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma nodošanu lietošanā par likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” noteikto iespējami augstāko cenu.

SIA «Līvānu kūdras fabrika» lielākais īpašnieks Nīderlandē reģistrētais uzņēmums «Van Dongen Beheer B.V.» palielinājis savu līdzdalību kūdras fabrikā, iegūstot savā īpašumā kapitāla daļas, kuras iepriekš piederēja citam Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam «Vadoin B.V.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim «Van Dongen Beheer B.V.» piederēja 63,89% kūdras fabrikas kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» piederēja kapitāldaļas 28,78% apmērā no uzņēmuma pamatkapitāla.

Taču šī gada jūlijā reģistrētas izmaiņas, saskaņā ar kurām «Van Dongen Beheer B.V.» pieder 92,67% SIA «Līvānu kūdras fabrika» kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» vairs nav starp uzņēmuma dalībniekiem. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.jūlijā.

Neskatoties uz SIA «Līvānu kūdras fabrika» tiešo dalībnieku maiņu, tā patiesā labuma guvējs nav mainījies - tā ir Thanja Van Dongen, kura kontrolē gan «Van Dongen Beheer B.V.», gan «Vadoin B.V.».

Pārējie uzņēmuma dalībnieki - Nīderlandē reģistrētā kompānija «Fred van Dongen B.V.» ar 5% kapitāldaļu, Nīderlandes pilsonis Freddy Gerardus Van Dongen ar 2,25% kapitāldaļu, kā arī Latvijas pilsoņi Jānis Dubovskis un Kaspars Dubovskis, kuriem katram pieder pa 0,04% uzņēmuma pamatkapitāla daļu - nav mainījušies.

Preiļu rajona tiesa saņēmusi pieteikumu no četriem SIA Lettglas (bijušais Līvānu stikls) darbiniekiem par uzņēmuma maksātnespēju, Db uzzināja Preiļu rajona tiesā.

Arī SIA Lettglas pārvaldniece Svetlana Goreva apstiprina, ka šāds pieteikums ir iesniegts, bet no SIA Lettgglas īpašnieka, Waterford Northeast Limited rīkotājdirektora Haralda Linharta, ziņas pēdējo nedēļu laikā nav saņemtas.

Jau iepriekš uzņēmumā izveidotā iniciatīvas grupa iesniegusi Preiļu rajona tiesā iesniegumu par darba algu par šī gada martu un aprīli neizmaksāšanu.

SIA Lettglas ražošana ir apturēta kopš šī gada 7.aprīļa, bet kopš 15. aprīļa - pūstās produkcijas apstrāde. Uzņēmumam ir arestēti konti sakarā ar parādiem par ienākumu un sociālo nodokli.

Pašreiz ar Līvānu novada domi tiek risināts jautājums par Līvānu stikla muzeja ekspozīcijas saglabāšanu, tā kā tā arī ir Waterford Northeast Limited īpašums. H.Linharts pieļaujot iespēju to atstāt pilsētai, ja tiks dzēsti uzņēmuma parādi Līvānu novada domei 11.98 tūkst. Ls apmērā. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Aivars Vaivods jau iepriekš pieļāvis šādu iespēju.

SIA Light Guide Optics International vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem eiro, kas pašlaik starp ražojošajiem uzņēmumiem varētu būt augstākais atalgojums Latvijā, spriež Daumants Pfafrods, Light Guide Optics International vadītājs.

Tas ir stāsts par uzņēmuma filozofiju un attieksmi pret saviem darbiniekiem, atzīst D. Pfafrods, uzsverot, ka cilvēka darbs ir jānovērtē. Pirmkārt, kvalificēts darbaspēks mūsu valstī ir ļoti ierobežotā daudzumā, otrkārt, cilvēks ar salīdzinoši zemu atalgojumu kompānijai nav tik lojāls un vienmēr meklēs iespējas strādāt kaut kur citur, domā D. Pfafrods. Manuprāt, darba laikā cilvēkiem nav jādomā par ikdienišķām problēmām, bet maksimāli jākoncentrējas uz darāmo, atzīmē Light Guide Optics International vadītājs, piebilstot, ka ieguldījums darbiniekos ilgtermiņā vienmēr atmaksājas.

Fragments no intervijas

Light Guide Optics International vairākkārt iekļuvis dažādos Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topos. Kas ir uzņēmumam ļāvis tik veiksmīgi augt un attīstīties?

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam noteiktas šādas izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē no 28. novembra plkst. 2.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00.

Trolejbusi

1. trolejbusa maršruts būs slēgts;

3. maršruta trolejbusi būs slēgts;

4. trolejbusu maršruts no Šmerļa kursēs pa Brīvības gatvi, Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Duntes ielu līdz Sarkandaugavai. Uz Šmerli kursēs pa Duntes ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu līdz Stabu ielai, pa Stabu ielu, Brīvības ielu un tālāk līdz galapunktam Šmerlī;

5. maršruta trolejbusi no stadiona "Daugava" kursēs pa maršrutu līdz Stabu ielai, pa Stabu ielu, Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu un atpakaļ;

7. trolejbusa maršruts būs slēgts;

8. trolejbusu maršruts no Ābolu ielas kursēs pa maršrutu līdz 2. trolejbusu parkam un atpakaļ;

«Padomju laikā nostiprinājies rūpniecības pilsētas statuss Līvāniem piestāv joprojām, kaut arī pārmaiņu laiki cirtuši sāpīgas rētas. Līvāniešiem joprojām sāp sirds par stikla rūpnīcas likteni, kurā tiek vainoti negodprātīgi investori,» raksta laikraksts Diena.

Arī visā PSRS slavenās Līvānu mājas tur vairs neražo, slēgts būvmateriālu kombināts, likvidēti arī citi uzņēmumi. Tomēr Līvānos no jauna izveidojušās ievērības cienīgas ražotnes, kas sekmīgi atrod eksporta tirgus, pēc pētījuma par pilsētu, skaidro laikraksts.

Līvānu rūpnīcas kādreiz deva darbu tūkstošiem cilvēku, māju būves kombināts vien nodarbinājis 1700 cilvēku. 90. gadu sākumā, pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad ražotnes viena pēc otras tika likvidētas gan izejvielu trūkuma, gan noieta tirgu zuduma dēļ, pilsētā iestājās bezdarbs.

Vairāku uzņēmumu privatizācija beidzās bēdīgi. Arī no kādreizējā lepnuma - Līvānu Stikla fabrikas - palikušas tikai skumjas atmiņas. Tās ziedu laikos darbinieku skaits bijis ap 1200. «Mums visu laiku stāsta, ka mūs laimīgus darīs investori un investīcijas. Diemžēl pa šiem 20 gadiem neesmu sastapis nevienu investoru, kas klajā laukā uzbūvētu ražotni un dotu darbu. Visi šie saucamie investori nāk šeit ar mērķi pārņemt jau esošas materiālas vērtības, uzņēmumus pa lēto,» situāciju skarbi vērtējis Saeimas deputāts Jānis Klaužs, kurš investorus saucot par zombijiem - izēd uzņēmumu no iekšpuses, nenokārto saistības un pamet. Tieši tā, pēc viņa teiktā, noticis ar Vācijas uzņēmumu Herner Glass, kas 2001. gadā pārņēma toreiz jau maksātnespējīgo a/s Līvānu stikls.

Bankrotējušās rūpnīcas Lettglas ēkā esošais Līvānu stikla muzejs tiks pārdots Līvānu novada pašvaldībai par simbolisku cenu.

Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers informēja, ka šobrīd kolekcija atrodas bankrotējušās rūpnīcas Lettglas ēkā un tās faktiskais īpašnieks ir Swedbank, kas apķīlājusi visus rūpnīcas īpašumus. Ar banku panākta vienošanās, ka līdz 7. aprīlī plānotajai izsolei muzeja kolekcija tiks pārdota pašvaldībai. „Cenu es šobrīd negribu nosaukt, bet pašvaldībai tā ir simboliska. Mēs esam vienojušies ar banku, ka kolekcijai ir vērtība tikai tad, ja tā atrodas Līvānos un ir nesadalīta. Banka nāks mums pretī, jo tā ir arī zināma publicitāte,” atzina U.Skreivers.

Iespējams, muzejam tiks atrastas jaunas telpas, visticamāk, Līvānu novada Mākslas un amatniecības centrā, kur atrodas stikla kausēšanas krāsns. Demonstrējot stikla pūtēju darbu, varētu piesaistīt tūristus, cer Līvānu novada domes vadība.

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu, Saeimas deputāti prasa skaidrojumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Pieprasījumu parakstījuši pašreizējai valdībai opozīcijā esošas ZZS Saeimas frakcijas deputāti: Armands Krauze, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Māris Kučinskis un neatkarīgā deputāte Karīna Sprūde.

"Lai arī jau daudzus gadus no Veselības ministrijas un SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) vadības tiek runāts par morāli degradējošo ārstniecības iestāžu telpu, materiāli tehniskā stāvokļa uzlabošanu, ka vēl jo aktuālāki kļuvuši COVID-19 pandēmijas apstākļos, bet Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā atrodams šīs slimnīcas valdes lēmums par daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera laukumu izveides finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu," pieprasījuma pamatojumu skaidro Saeimas deputāts Armands Krauze.

Līvānu pilsētas svētku laikā 28. jūnijā tiks atklāts Līvānu 1. vidusskolas sporta stadions.

Kopējās izmaksas stadiona izbūvei ir 388,5 tūkst. Ls, ko finansē Līvānu novada dome un Latvijas valsts (investīcijas pašvaldībām). Līdz šim tik labi aprīkots un moderns stadions bija pieejams tikai kaimiņu pilsētās. Tas būs pieejams visu pilsētas skolu audzēkņiem, kā arī pieaugušajiem Līvānu sportistiem.

Lai veiktu jaunā stadiona būvdarbus, nāciess nojaukt esošās konstrukcijas - metāla vingrošanas stieņus, šķēršļu joslas, basketbola grozus, futbola vārtus un vecos solus. Tā vietā tagad ir izveidots 2160 m2 plašs futbola laukums, būs nožogoti laukumi basketbolam (448 m2) un volejbolam (360 m2). Ap stadionu būs mūsdienīgi sešu joslu 100 metru skrejceļi ar gumijotu segumu, kas ir mazāk traumatisks par kādreiz pielietotajiem.

Četru mēnešu laikā izpildīti divi reisi, pārvadāti trīs pasažieri un ieņēmumi no pārdotajām biļetēm ir 2,10 eiro – šāds rezultāts ir pilotprojektam par sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma.

Latvijā pilotprojekts par sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma tika uzsākts 16. maijā 20 km garajā maršrutā Līvāni–Mežancāni–Līvāni. Pakalpojuma izmantošanas pārbaudīšanu plānots pabeigt 15. septembrī. Dienu pirms pilotprojekta noslēguma Līvānu novada vadība laikrakstam norāda, ka šādu iznākumu prognozējusi jau maijā.

«Mēs necerējām, ka atsaucība būs lielāka, ne velti reiss iepriekš notika tikai reizi nedēļā. Kopumā šaubāmies, vai pakalpojums – transports pēc pasūtījuma - iedzīvosies,» secina Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle. Skepses iemesli ir iedzīvotāju kontingents, kas dzīvo nomaļos apvidos, – tie pārsvarā ir seniori, kuriem nav autotransporta, un viņu raksturs attur no šāda pakalpojuma izmantošanas. «Iedzīvotājs padomā, ka nebūs ērti sev vienam saukt transportu, un to nedara. Otrs iemesls – nav iespējams paredzēt, kā vecais cilvēks jutīsies pēc dienas. Transports pēc pasūtījuma ir jāizsauc 24 stundas iepriekš, un cilvēks baidās saukt, domājot, ka būs jāmaksā sods kā par nepamatotu neatliekamās palīdzības izsaukšanu,» skaidro G. Kraukle. Otra iedzīvotāju grupa, kas dzīvo maršruta Līvāni–Mežancāni teritorijā, ir viensētu saimnieki, kuriem ir savs transports, un sabiedriskā transporta piedāvājums viņus neinteresē.