Foto: Unsplash.com / Thanh Nguyen

Mājokļu siltināšana pēdējā laikā ir ļoti aktuāls temats, ņemot vērā daudzās priekšrocības, ko šis process piedāvā. Lasiet šo rakstu un uzziniet, kādas mājas daļas nepieciešams siltināt, kādus ieguvumus tādējādi izjutīsiet, un kur atrodami visi nepieciešamie materiāli siltināšanas darbiem!

Kāpēc mājas siltināšana ir tik būtiska?

Domājot par ēku siltināšanu, kā galveno plusu lielākoties min siltākas telpas gada aukstajos mēnešos. Taču siltināšana piedāvā vēl virkni priekšrocību, no kurām svarīgākās ir šādas:

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Šobrīd paveikti aptuveni 80% fasādes atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbu Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Komandanta ielā 9, Daugavpilī, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi".

Atjaunotā ēkas fasāde uzlabos vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē. Ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada augustā.

Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos.

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ēkai projekta ietvaros tiek veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas iekšpagalma ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un logu apjoma samazināšana, ārdurvju nomaiņa, pandusa ierīkošana nodrošinot vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana. Projekta rezultātā Latvijas Nacionālais arhīvs iegūs atjaunotas ekspluatējamas inženierkomunikācijas sistēmas, kā arī būtisku komunālo (apkures) pakalpojumu izmaksu samazinājumu.

Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībā - Daugavpils zonālajā valsts arhīvā uzsākti būvdarbi energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos.

«Energoefektivitātes projekta rezultātā līdz 2022. gada rudenim plānots par vairāk nekā pusi samazināt apkures patēriņu ēkā - no 182.31 (kWh/m2 gadā) uz 71.29 (kWh/m2 gadā), tā ietaupot iestādes un nodokļu maksātāju līdzekļus, kā arī uzlabojot arhīva tehnisko un estētisko stāvokli,» atklāja K.Gruškevica.

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ēkai tiks atjaunotas inženierkomunikācijas sistēmas, veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un logu apjoma samazināšana, ārdurvju nomaiņa, ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana. Plānoto darbu sarakstā, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, iekļauta arī pandusa ierīkošana.

97 dzīvokļu ēkas renovācijas projekta īstenošana Daugavpilī, gatavojoties apkures sezonai, sola līdz pat 65% siltumenerģijas ietaupījumu. Ēkas atjaunošanas darbiem piešķirts Swedbank aizdevums, kā arī saņemts ALTUM grants ES fondu līdzfinansētās energoefektivitātes programmas ietvaros.

Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā 1,3 miljonu eiro, Swedbank finansējums šajā atjaunošanas projektā ir 50% no izmaksām jeb nepilni 700 tūkstoši eiro.

1980. gadā Šaurā ielā celtās 5 stāvu 97 dzīvokļu ēkas renovāciju koordinēs SIA “DMP”, kura darbības joma ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana. Būvdarbus veiks SIA “Builder Industry”.

Projekta ietvaros ir plānota fasādes un cokola siltināšana, jumta kapitālais remonts un bēniņu pārseguma siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, logu un durvju nomaiņa, ieeju durvju nomaiņa, lodžiju aizstiklošana, apkures sistēmas pārbūve, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas atjaunošana, ventilācijas sistēmas atjaunošana, zibensaizsardzības ierīkošana u.c. darbi.

Šodien jaunajās mājās Pārdaugavas sirdī – Āgenskalnā, Kalnciema ielā 14, darbu uzsāk divu prokuratūras iestādes darbinieki - Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūra un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra. Atjaunotajā ēkā strādās 34 prokuratūras darbinieki.

«Šis ir vēl viens būtisks solis pretim labākai un efektīvākai valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanai. Tas iezīmē nākotnes Latvijas valsts pārvaldes tendenci – valsts iestāžu optimizāciju. Pielāgojot ēku Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras iestāžu vajadzībām, esam sakārtojuši, atjaunojuši un nodevuši ilgstošai lietošanai vēl vienu valsts nekustamo īpašumu, radījuši modernu un prokuratūrai piemērotu darba vidi, vienlaikus palielinot prokuratūras darba efektivitāti un samazinot izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem,» atklāj Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

«Apkartējā vide ļoti ietekmē cilvēkus, tāpēc man ir prieks, ka mēs veidojam vidi, kur nebūs zemi griesti un varēs izstiepties ne tikai ķermenis, bet arī prāts un gars. Valsts pārvaldei ir jārēķinās, ka, ja mēs gribam noturēt labus darbiniekus, tad ar atalgojumu vien nepietiks, darba videi arī ir liela nozīme,» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un LR Kultūras ministriju ir sagatavojusi Latvijas Nacionālā arhīva attīstības koncepciju par ēkas atjaunošanas darbiem - Rīgā, Skandu ielā 14.

Kopumā Latvijas Nacionālajā arhīvā, funkcionālo un teritoriālo struktūrvienību statusā, ir apvienoti 15 valsts arhīvi. Skandu ielā 14 vien tiek uzglabāti aptuveni 1,5 miljoni dažādu dokumentu, ēka šobrīd ir minimāli apgūta. Plānotā energoefektivitātes projekta rezultātā tiks izmantots konkrētā nekustamā īpašuma attīstības potenciāls, ļaujot tajā pakāpeniski izveidot Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centru.

VNĪ 2018.gada beigās noslēdza sadarbības līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par ES struktūrfondu finansējuma piesaisti projekta īstenošanai. 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, 15% ir Valsts budžeta līdzfinansējums - kopējais projekta budžets ir 3,5 miljoni eiro. Iepirkumā par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu piedalījās četri pretendenti, par uzvarētāju atzīta SIA LC būve, kuras piedāvātā līgumcena ir 2,7 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Septembra sākumā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) jau ir paveikta vairāk nekā puse projektā paredzēto būvdarbu, tostarp noslēgumam tuvojas ēkas fasādes un jumtu izbūves darbi, kā arī “Black box” ir pabeigta ārsienu siltināšana, iekšējām zāles sienām ir izveidots labu akustiku nodrošinošs apmetums un visā teātra ēkā norit darbi pie inženiertehnisko sistēmu izbūves, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Līdz ar alumīnija logu rāmju montāžu ēkas daļai gar Lāčplēša ielu jau ir skaidri redzams teātra atjaunotais siluets, kas turpmāk priecēs Valmieras iedzīvotājus un teātra apmeklētājus. Būvniecības darbu temps patiešām ir labs. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamā gada otrajā pusē teātra darbinieki varēs pilnībā atgriezties savā mājvietā un lietot visas telpas, kas būs renovētas un padarītas daudz energoefektīvākas,” uzsver Gavrilova.

Objektā jau ir paveikta lielākā daļa ārsienu flīzēšanas, dekoratīvā apmetuma un jumtu izbūves darbu, turpinās pamatu siltināšana, inženiertehnisko komunikāciju (apkures, ventilācijas, gaisa dzesēšanas, elektrotīklu) izbūve. Līdz šā gada novembra beigām plānots pilnā apjomā pabeigt ēkas jumtu un fasāžu izbūvi, paralēli turpinot darbus ēkas iekštelpās.

Investējot vairāk nekā 3 miljonus eiro, Babītes novada Piņķos realizēts līdz šim lielākais daudzdzīvokļu mājas renovācijas projekts energoefektivitātes programmas ietvaros.

1973. gadā būvētā piecu stāvu ēka ar 180 dzīvokļiem un kopējo platību 16 496 m2 tehniski un vizuāli bija nokalpojusi.

Renovācijā investēti 3 150 611 eiro, no kuriem 1 658 693 eiro ir bankas "Citadele" aizdevums, savukārt pārējā summa ir "ALTUM" grants jeb dāvinājums no ES fondu līdzekļiem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros.

Pēc dzīvokļu īpašnieku biedrības "Saules 2" iniciatīvas uzsāktais mājas renovācijas projekts īstenots trīs gadu laikā.

Ineta Ventniece, biedrības "Saules 2" pārstāve, stāsta: "Mājai ziemas sezonā ilgstoši bija problēmas ar apkuri – vienā mājas pusē dzīvokļos ļoti karsts, savukārt otrā pusē nebija vairāk par 15 grādiem. Apkures sistēma bija novecojusi, un nepieciešamība to mainīt lielā mērā motivēja uzsākt ēkas renovāciju."

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Investīcijām apgaismojumā ir paredzama ieguldījumu atdeve, tādēļ tās ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā, pauž SIA «Efekta» valdes loceklis Nauris Buļs, komentējot Dienas Biznesa veikto uzņēmumu vadītāju aptauju par energoefektivitāti.

SIA «Efekta» strādā ar dažāda lieluma uzņēmumiem dažādās nozarēs, un arī uzņēmuma pieredze rāda, ka visbiežāk uzņēmumi energoefektivitātes jomā investē pasākumos, kas saistīti ar ēkām, t.i. apgaismojumā, apkurē, ēku siltināšanā, arī ventilācijā. «Šie ir klasiski pasākumi, kur samērā vienkārši ir paredzama ieguldījumu atdeve,» secina N. Buļs.

SIA «Efekta» novērojusi, ka uzņēmumi iegulda naudu iekārtās un procesos, taču šos līdzekļus neuzskata par ieguldījumu energoefektivitātē, tomēr šīs investīcijas ļoti bieži samazina enerģijas patēriņu uz vienu saražotu vienību vai uz apgrozījumu, tātad tiek paaugstināta energoefektivitāte.

«Ir saprotams, ka uzņēmumi neiegulda pasākumos, kas līdz šim tirgū vēl nav sevi pierādījuši vai par ko vienkārši trūkst informācijas, līdz ar to nav pārliecības par investīciju atdevi. Šeit es redzu, ka sadarbībai starp uzņēmumiem un energoauditoriem jābūt produktīvākai, lai uzņēmēji būtu informētāki par tendencēm un aktualitātēm energoefektivitātes jomā,» norāda SIA «Efekta» valdes loceklis.

Kļūstot pieejamam Eiropas Savienības finansējumam, pamazām tempu uzņem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma

Tiesa, apstiprināto projektu skaits palielinās lēni; daļa pieteikumu sastopas ar vairākām problēmām, tostarp netiek sasniegts gaidītais ietaupījums, iedzīvotāju maksājums pēc renovācijas veikšanas var palielināties.

Lai nodrošinātu Latvijas pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs, Ekonomikas ministrija (EM) Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas periodā ir atbildīga par vairākām programmām energoefektivitātes paaugstināšanai gan gala lietotāju sektorā, gan enerģijas ražošanā un pārvadē ar kopējo publisko finansējumu 375,8 milj. eiro apmērā. Pieteikto projektu skaits aug lēnām, un sagaidāms, ka straujāks kāpums būs nākamajā gadā. Tiesa gan, spieķus riteņos liek augošās izmaksas būvniecības sektorā un citi faktori. «Gada pirmā puse bija klusāka projektu īstenošanā. Apsaimniekotāji, biedrības ar pieredzi sāka aktīvi darboties, bet lielākā daļa potenciālo projektu īstenotāju pamazām iešūpojās. Priecē fakts, ka, sākot no augusta, aktivitāte ir būtiski paaugstinājusies,» raksturo DNB bankas Mazo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Pāne. Kopumā valstī šīs programmas ietvaros ir plānots nosiltināt aptuveni 1030 mājas, šobrīd šis ir finansēšanas virziens ar potenciālu, uzskata Swedbank Korporatīvo klientu attiecību vadītāja Liāna Vikmane. Aktivitāti uzrāda arī Rīga, kas iepriekš bijusi kūtrāka, gan Pierīga, no reģioniem aktīvākā ir Kurzeme un Vidzeme. Projekta vidējais apjoms, investējot energoefektīvos pasākumos piecu stāvu daudzdzīvokļu mājām, varētu būt ap 200 tūkst. eiro; iedzīvotāji šo izmaksu segšanai var piesaistīt ES grantu līdz 50%, ko administrē Altum. Taču, ja visu projektu būvniecības laiks sakritīs, tas noteikti ietekmēs izmaksas. Jau šobrīd ir novērojams cenu pieaugums celtniecībā, viņa brīdina.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā.

Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris.

Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) gada nogalē veica kārtējo pārbaudi topošā lielveikala IKEA būvobjektā. Pārbaudes secinājums: konstatētas nebūtiskas atkāpes, kas pārsvarā saistītas ar nepilnībām dokumentācijā.

BVKB direktore Svetlana Mjakuškina stāsta, ka būvobjektu kontrolēs tiek pārbaudīts viss būvniecības process, sākot no dokumentācijas un būvdarbu žurnāla līdz skrūvju savienojumiem un konstrukciju metāla sastāvam. Galvenais pārbaužu mērķis ir pārliecināties, vai būvobjekts atbilst projektam, piemēram, vai praksē izmantoti tie paši metāli, kas norādīti projektā, vai tam atbilst skrūvju pievilkšanas spēks utt. Lai par to pārliecinātos, BVKB eksperti un būvinspektori objektā arī veic savus mērījumus. Piemēram, lai noteiktu konstrukcijās izmantotā metāla sastāvu, ir iegādāti īpaši aparāti, kuru cena ir ap 50 000 eiro. S. Mjakuškina uzsver, ka līdztekus mērījumiem pārbaudes balstās arī uz risku analīzi.

Mūkusalas Biznesa centrā pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas enerģijas patēriņš samazināts vairāk nekā divas reizes, "Dienas Biznesam" atklāj centra līdzīpašnieks Klāvs Vasks

Enerģijas ietaupījuma pamatā ir ne vien ēku siltināšana, bet arī vienotas ventilācijas un siltumenerģijas uzraudzības sistēmas ieviešana visā ēkā, kā arī ēkas īpašnieka, telpu apsaimniekotāja un nomnieku sadarbība ar vienotu mērķi, kas ļāvis samazināt izmaksas.

Sistēma maina paradumus

"Pirms aptuveni diviem gadiem mēs pirmajā ēkā sākām ar pilotprojektu un izveidojām vienotu energopatēriņa uzraudzības sistēmu. Pēc divām nodzīvotām ziemām bijām patīkami pārsteigti, ka mūsu reālais siltuma ietaupījums ir aptuveni 50% pret to, kas mums bija pirms sistēmas ieviešanas," sacīja K. Vasks.

Atziņa pēc veiktā darba ir tāda, ka ēku siltināšana neļauj ietaupīt pietiekami daudz līdzekļu, ja netiek mainīti ēku iemītnieku paradumi.

Ēku energoefektivitātes projektus jāīsteno ātrākā tempā, kā arī ir jāizvērtē finansējuma pieejamības un kreditēšanas nosacījumi, norāda Latvijas Būvniecības apvienības (LBA) pārstāvji.

Apvienības pārstāvji norāda, ka viens no šī brīža energoefektivitātes procesu klupšanas akmeņiem ir projekta realizācijas termiņi, proti, šobrīd no ieceres līdz tās realizācijai var paiet pat četri gadi. Līdz ar to procesa laikā rodas dažādi neparedzēti apstākļi, kas iespaido tālākos procesus un rezultātā var rasties sniega bumbas efekts.

Pēc LBA paustā, ņemot vērā, ka energoefektivitātes pasākumos tiek izmantoti publiski līdzekļi, pastiprinātai kontrolei būtu jāsaglabājas, bet svarīgi to noteikt kā uz rezultātu vērstu.

Tāpat apvienībā atzīmē, ka atbalsta saņēmēji sagaida, ka iesniegtā pieteikuma atbilstību finansējuma, tehniskiem un lietvedības noteikumiem pārbauda viena iestāde vienu reizi, lai neveidotos situācijas, kad pārbauda dažādas iestādes daudzās kombinācijās un katrai no tām var rasties sava interpretācija.

Pēdējos gados Latvijas ekonomikā arvien vairāk ir iezīmējusies atpalicība no Lietuvas un Igaunijas, un nupat publiskajā telpā arvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par nepieciešamību veicināt aktīvāku kreditēšanu Latvijā.

Latvijas Banka apgalvo, ka jau vairāk nekā 10 gadus esam ieslīdējuši hroniskā kreditēšanas mazspējā, tiek norādīts uz pārāk zemu konkurenci banku nozarē, un no politiķu puses izskan idejas par papildus nodokļa ieviešanu. Kopējais banku kredītportfelis kopš 2008. gada tiešām būtiski ir sarucis un, ja kaimiņos kreditēšanas dinamika ir pozitīva jau vairākus gadus, tad Latvijā kopējais izsniegto kredītu apjoms ir sācis augt tikai pērn.

Tas gan nenozīmē, ka bankas nevēlas kreditēt. Ir daudz strukturālie un citi no bankām neatkarīgie apstākļi, kas ierobežo kreditēšanas pieaugumu Latvijā. No ekonomikas izaugsmes viedokļa gan ir svarīgi uzsvērt, ka ražojošo nozaru kreditēšanā starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm nav nekādas atšķirības. Piemēram, rūpniecībai un lauksaimniecībai izsniegto kredītu apjoms Latvijā 2022. gada beigās bija 2,3 miljardi eiro, kas ir tieši tik pat, cik Lietuvā un tikai par 0,1 miljardu mazāk nekā Igaunijā.

Eiropas fondu ērai jeb Kohēzijas politikai šogad tiek svinēti 30 gadi. ES naudas atdeve un efektivitāte ir atkarīga ne vien no projektu kvalitātes un ieviesēju godaprāta, bet arī no atbalsta piešķiršanas veida – naudu var aizdod ar atliktu maksājumu vai citiem atvieglotiem nosacījumiem, to var dāvināt (grants), biznesu var veicināt arī ar ne–finanšu atbalstu.

Šo atbalsta veidu pareiza «kompozīcija» bieži vien ir izšķiroša auglīgam projekta rezultātam. Viena no būtiskām ES atbalsta jomām ir biznesa veicināšana – ieguldījumu efektivitāte te ir īpaši aktuāla. Mūsu pieredze rāda, ka ilgtermiņā vislabāk strādā tie veicināšanas instrumenti, kur ir sabalansēti vairāki atbalsta veidi. Piemēram, grants kombinācijā ar izdevīgu aizdevumu dod lielāku atdevi un rada būtisku multiplikatora efektu, nevis tikai naudas dāvinājums vien.

Te vietā būtu pāris cipari – granta ietekme uz tautsaimniecību matemātiski ir 1 pret 1, proti, katrs dāvinātais eiro tautsaimniecībā ienes to pašu vienu eiro. Finanšu instrumentu gadījumā multiplikatora efekts ir kā minimums 1 pret 4, proti, katrs eiro sev piesaista vēl vismaz četrus, dažos gadījumos pat 1 pret 8 un vairāk. Labākais piemērs finanšu instrumentu efektam ir mūsu mājokļu garantiju programma ģimenēm ar bērniem – valdība programmas īstenošanai līdz šim piešķīrusi 16 miljonus eiro, Altum izsniegusi bankām garantijas vairāk nekā 60 miljonu eiro, savukārt bankas ar mūsu garantiju palīdzību hipotekārajos kredītos izsniegušas jau vairāk nekā pus miljardu eiro. Grantos šie 16 miljoni eiro būtu vienkārši uzdāvināti, un viss.

Tallina un Viļņa atkal ir priekšā Rīgai, valdība mikrouzņēmumu īpašniekus padara par blēžiem un dzīvokļu īpašniekiem lētāk un drošāk ir neizīrēt dzīvokļus.

Aigars Šmits - SIA "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs, sarunā ar Jāni Maršānu - Dienas Biznesa izdevēju, stāsta savu redzējumu par nekustamā īpašuma tirgū notiekošo, analizē problēmas un piedāvā iespējamos risinājumus.

Video uzzināsi:

Video fragmenti:

00:01:00 - Pirms krīzes dzīvoklis maksāja vairāk

00:05:32 - Nav pamata investēt Latvijā

00:11:26 - Lētāk neizīrēt un maksāt komunālos

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Kreditēšanas attīstīšanai ir jādomā par plašāku iespēju izmantošanu, tostarp citu valstu banku iesaisti Latvijas un Baltijas tirgū, intervijā atzīmēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijā ir ne tikai četras lielās bankas, bet arī virkne mazo banku, kuras ir mainījušas biznesa modeli, un daudzas no tām savu nākotni redz tieši Latvijas ekonomikas kreditēšanā, kas ir labi, bet tās joprojām ir nelielas un arī to ietekme uz tirgu kopumā ir neliela un izmaiņas prasīs daudzus gadus.

"Līdz ar to turpmāka šī sektora konsolidācija Latvijas ekonomikai arī nāktu par labu, jo tad šīs bankas kļūtu lielākas, jaudīgākas, ar lielāku tirgus daļu un spēju kopumā rezultātu padarīt labāku. Ja ar šīm bankām nepietiks, mēs skatāmies uz iespējām piesaistīt citus tirgus spēlētājus, kas palīdzētu strauji situāciju mainīt," sacīja Kazāks.