Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gada I pusgadā būvvaldes izsniegušas 2818 atļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai ar kopējo platību 618,3 tūkst. m². 2006.gada I pusgadā tika izsniegta 2520 atļaujas ar kopējo platību 555,9 tūkst. m². 2007.gada I pusgadā vasarnīcu un dārza māju būvniecībai izsniegtas 544 būvatļaujas. Būvatļaujas tiek izsniegtas jaunu objektu būvniecībai kā arī objektu kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

No kopējā izsniegto būvatļauju skaita viena dzīvokļa māju būvniecībai 2184 būvatļaujas jeb 78% izsniegtas jaunu māju būvniecībai. 2006.gada I pusgadā izsniegto būvatļauju skaits jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībā sastādīja 76% no kopējā izsniegto būvatļauju skaita šāda tipa objektu būvniecībai.

Visvairāk būvatļaujas jaunu viena dzīvokļu māju būvniecībai 2007.gada I pusgadā izsniegtas Rīgas rajonā – 909 būvatļaujas, kas sastāda 42% no kopējā šāda tipa būvatļauju skaita republikā. Ogres rajonā izsniegtas 173 būvatļaujas (8%), Rīgā - 145 būvatļaujas (7%), Jelgavā – 109 (5%), Bauskas rajonā – 81 (4%), Jelgavas rajonā – 80 (4%), Saldus rajonā – 62 (3%), Tukuma rajonā – 61 (3%), Jūrmalā – 53 (2%).

Izsniegto būvatļauju skaitam Latvijā ir tendence samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007.gadā būvvaldes izsniegušas 5341 atļauju viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai ar kopējo platību 1171,1 tūkst. m². Savukārt 2006.gadā tika izdotas 5868 atļaujas - kopējā platība 1296,5 tūkst. m². Samazinājies arī piešķirto būvatļauju skaits vasarnīcu un dārza māju būvniecībai. 2007.gadā izsniegtas 1073 šāda veida būvatļaujas, kas ir par 22% mazāk nekā 2006.gadā. Būvatļaujas tiek piešķirtas jaunu objektu būvniecībai kā arī objektu kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

No kopējā izsniegto būvatļauju skaita viena dzīvokļa māju būvniecībai 4009 būvatļaujas jeb 75% piešķirtas jaunu māju celtniecībai. 2006.gadā izdoto būvatļauju skaits jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībā veidoja 78% no kopējā izsniegto būvatļauju skaita šāda tipa objektu celtniecībai.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā būvvaldes izsniegušas 5868 atļaujas viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai ar kopējo platību 1296,5 tūkst. m², Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Investīciju un nekustamā īpašuma statistikas daļa.

Savukārt 2005.gadā tika izsniegtas 4928 atļaujas ar kopējo platību 1064,9 tūkst. m². Palielinājies arī izsniegto būvatļauju skaits vasarnīcu un dārza māju būvniecībai. 2006.gadā saņemtas 1378 būvatļaujas, kas ir par 28% vairāk nekā 2005.gadā. Būvatļaujas tiek izsniegtas jaunu objektu būvniecībai kā arī objektu kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

2006.gadā no kopējā saņemto būvatļauju skaita viena dzīvokļa māju celtniecībai 4580 būvatļaujas jeb 78% izsniegtas jaunu māju būvniecībai. 2005.gadā izsniegto būvatļauju skaits jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībā veidoja 77% no kopējā izsniegto būvatļauju skaita šāda tipa objektu celtniecībai.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektoru Armandu Agrumu, kurā viņš stāsta par sadarbību ar uzņēmējiem, rajona attīstību un vērtībām, kā arī problēmām, ar kurām jāsaskaras, strādājot šajā amatā.

- Kāda ir Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas sadarbība ar uzņēmējiem? Kas parasti ir šīs sadarbības iniciators?

Uzsākot strādāt par izpilddirektoru 2005.gada jūlijā, sadarbības faktiski nebija, jo bija beigušies tie laiki, kad uzņēmējam kaut kas bija vajadzīgs no izpilddirekcijas. Uzņēmēji faktiski izpilddirekciju vairs neapmeklēja.

Sākumā iniciators sadarbībai biju es pats, jo nāku no uzņēmējiem. Jau pirmajos mēnešos saņēmu ļoti daudz lūgumu pēc palīdzības, gan no invalīdu biedrībām, gan no represētajām personām, gan no bērnu namiem un skolām u.c. Lūgumi bija dažādi, bet skaidrs bija viens, ka budžetā tam naudas nav. Tādēļ nolēmu atvērt izpilddirekcijā ziedojumu kontu labdarībai, pirmie ziedotāji, protams, bija paša paziņas, bet vēlāk, redzot labos darbus, parādījās sekotāji. Sevišķu paldies gribu pateikt firmām: SIA Roadeks, SIA Prizma, A/S Admirāļu klubs, A/S Unibanka, t/c Olympia, SIA Krūza.

Visiem, kam lauku apvidos ir piešķirta lietošanā zeme, un kas nav iesnieguši lauku zemes pieprasījumus līdz pagājušā gada 31. augustam, kas bija noteikts kā iepriekšējais termiņš, vēl ir iespēja iesniegt pieteikumus Valsts zemes dienestā līdz šā gada 30. novembrim.

Tie, kas pieteikumus iesniegs, saglabās tiesības šo zemi izpirkt un iegūt īpašumā. Savukārt, kas neiesniegs pieteikumus, zaudēs tiesības zemi izpirkt par privatizācijas sertifikātiem un kadastrālo vērtību, un iegūs tiesības zemi nomāt no pašvaldības, maksājot nomas maksu pusprocenta apjomā no kadastrālās vērtības. Ja pēc kāda laika viņi vēlēsies zemi nopirkt, tas vairs nenotiks zemes reformas likumu ietvaros, bet to varēs iegādāties kā jebkuru pašvaldības zemes gabalu valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.

Kopumā zemes lietotāju rīcībā līdz 2005. gada 1. septembrim bija ap 113 000 zemes vienību, no kurām līdz pagājušā gada 1. septembrim pieteicās un pamatojoties uz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā iesniegto zemes robežu plānu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļautas vairāk kā 86 000 zemes vienības. Līdz šā gada 30. novembrim vēl varētu pieteikties izpirkt vairāk par 25 000 zemes vienību. Uz 1.novembri, kad no papildus pieteikšanās lauku zemes izpirkšanai atvēlētā laika bija palikušas tikai 30 dienas, Valsts zemes dienestā bija saņemti pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 ha platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts Latgalē, kur palicis visvairāk zemesgrāmatā neierakstītās zemes – 757 zemes vienību izpirkšanai 1 272 ha platībā. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši tikai aptuveni 10% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības. VZD aicina zemes lietotājus izmantot tiem normatīvajos aktos dotās tiesības iegūt zemi īpašumā un neatlikt izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanu uz pēdējo brīdi, lai pēdējās dienās pirms pieteikšanās beigām neradītu sev neērtības, veidojot rindas VZD klientu apkalpošanas centros.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada aprīļa beigās bija 4.8% , kas ir par 0.1 procenta punktu mazāk salīdzinot ar martu.

Jāatzīmē, ka 2008.gada aprīlī Centrālā statistikas pārvalde publicēja to aktuālo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu Latvijas Republikas lielākajās pilsētās un rajonos 2007. gadā, kurš tiks izmantots bezdarba līmeņa aprēķināšanai aprīlī un turpmākos mēnešos. Līdz ar to, aprēķinot reģistrētā bezdarba līmeni, ņemot par pamatu aktualizēto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, piemēram, Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes rajonā bezdarba līmenis aprīlī salīdzinājumā ar martu ir būtiski pieaudzis, taču šis pieaugums saistīts ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos Rēzeknes pilsētā un rajonā. Taču kopumā valstī 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 20 500 personām.

Valsts zemes dienests (VZD) visiem zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos bija iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu un kas saņēmuši VZD lēmumu par tiesībām zemi izpirkt, atgādina, ka līdz nākamajam termiņam zemes izpirkšanas procedūrā atlicis nepilns pusgads.

Normatīvie akti paredz, ka, lai izpirktu pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 2008.gada 1.septembrim vai nu jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana (t.i. VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēmā) jābūt reģistrētam zemes robežu plānam) vai jāveic priekšapmaksa par izpērkamo zemi (t.i. jābūt VZD iesniegtam apliecinājumam par veikto priekšapmaksu.

VZD aicina zemes izpircējus laikus veikt nākamos soļus zemes izpirkšanai, lai, nokavējot termiņus, nezaudētu tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību.

Zemes kadastrālā uzmērīšana jāpasūta mērniecības darbu veikšanai licencētai juridiskajai personai vai Latvijas Mērnieku Biedrības sertificētai fiziskajai personai. Licencēto juridisko personu un sertificēto fizisko personu saraksts, kā arī informācija par to, kuras mērniecības firmas darbojas katrā Latvijas rajonā, pieejama VZD interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv sadaļas Mērniecība apakšsadaļā Licences un sertifikāti.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada augusta beigās bija 5.2%, salīdzinot ar šā gada jūliju tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.1%.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 897 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada augusta sākumā bija 55 436, bet augusta beigās – 56 333 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss augustā tika piešķirts 8 078 personām, tas ir par 383 cilvēkiem mazāk nekā jūlijā. Augustā 2 869 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008.gada augustā zaudēja 7 257 cilvēki, tas ir, par 132 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. 3620 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Augustā Latvijā bezdarba līmenis samazinājies 8, palicis nemainīgs 7, bet palielinājies 18 rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2007.gada augusta beigās bija 5,4% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā), liecina Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtā informācija. Zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Tukuma rajonā.

Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada jūliju samazinājies par 0,3 procenta punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada augusta sākumā bija 60635, augusta beigās - 57940 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2695 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), augustā bija 5,0%.

2007.gada augustā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6380 personām, tas ir par 437 cilvēkiem jeb 6,4% mazāk nekā 2007.gada jūlijā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada augustā zaudēja 9144 cilvēki, tas ir par 620 cilvēkiem jeb 7,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada jūnija beigās bija 4.9%, salīdzinot ar maiju tas palielinājies par 0.1 punktu.

Bezdarbnieku statuss jūnijā tika piešķirts 8 350, tas ir par 1 273 cilvēkiem vairāk nekā maijā.

Zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts: Tukuma rajonā – 3.0 %, Valmieras rajonā – 3.1%, Jelgavas rajonā – 4.2%, Cēsu rajonā – 4.3%, Rīgas rajonā – 4.3%, Ventspils rajonā – 4.6%, Bauskas rajonā – 4.9%, Aizkraukles rajonā – 5.0%, Ogres rajonā – 5.0%, Saldus rajonā – 5.2%, Talsu rajonā – 5.4%, Valkas rajonā – 5.4%, Limbažu rajonā – 5.5%, Madonas rajonā – 5.6%, Jēkabpils rajonā – 6.0%, Liepājas rajonā – 6.2%, Gulbenes rajonā – 6.4%, Alūksnes rajonā – 6.7%, Kuldīgas rajonā– 7.2%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada janvāra beigās bija 5,0% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada decembri palielinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada janvāra sākumā bija 52321, janvāra beigās – 53325 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 1004 cilvēkiem jeb 1,9%, Db.lv informēja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļa.

2008.gada janvāra beigās 3132 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1511 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, janvāra beigās bija 4,7%.

2008.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7598 personām, tas ir, par 1595 cilvēkiem jeb 26,6% vairāk nekā 2007.gada decembrī. Bezdarbnieka statusu 2008.gada janvārī zaudēja 6664 cilvēki, tas ir, par 1260 cilvēkiem jeb 23,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Janvārī bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 43,3% personu iekārtojušās darbā, bet 42,6% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada septembra beigās bija 5.3%, salīdzinot ar šā gada augustu tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.2%.

„ Bezdarba līmenis valstī nav palielinājies lēcienveidīgi, bet gan pakāpeniski, kopš jūnija pieaugot par 0.1 procenta punktu mēnesī. NVA jau jūlijā prognozēja, ka līdz ar ekonomisko lejupslīdi bezdarbs un reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī palielināsies, tāpēc šodien būtiski pieaudzis sabiedrības pieprasījums pēc NVA sniegtajiem pakalpojumiem,” skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 1 311 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada septembra sākumā bija 56 333, bet septembra beigās – 57 644 bezdarbnieki. Bezdarbnieku statuss septembrī tika piešķirts 9 986 personām, tas ir par 1 908 cilvēkiem vairāk nekā augustā. Septembrī 3 744 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2008.gada marta beigās bija 4,9%, kas ir par 0,1 procentu punktu mazāk, salīdzinot ar februāri, liecina sniegtā informācija medijiem.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 623 cilvēkiem. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada marta sākumā bija 53429, marta beigās – 52806 bezdarbnieki.

Arī bezdarbnieku statuss martā tika piešķirts par 176 cilvēkiem mazāk.

Īpaši jāuzsver, ka martā 3153 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008.gada martā zaudēja 7206 cilvēki, tas ir, par 562 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Diemžēl 3149 personu zaudēja bezdarbnieku statusu, jo nepildīja bezdarbnieku pienākumus.

Martā Latvijā samazinājies arī bezdarba līmenis 22 rajonos un pilsētās. Tajā pašā laikā tas palicis nemainīgs sešos (6), bet palielinājies piecos (5) rajonos un republikas nozīmes pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts: Tukuma rajonā – 3,5%, Valmieras rajonā – 3,5%, Jelgavas rajonā – 3,9%, Cēsu rajonā – 4,1%, Rīgas rajonā – 4,2%, Limbažu rajonā – 4,5%, Ogres rajonā – 4,5 %, Talsu rajonā – 4,9%, Bauskas rajonā – 5,0%, Aizkraukles rajonā – 5,1%, Saldus rajonā – 5,1%, Ventspils rajonā – 5,4%, Madonas rajonā – 5,7%, Jēkabpils rajonā – 6,0%, Valkas rajonā – 6,0%, Alūksnes rajonā – 6,1%, Gulbenes rajonā – 6,7%, Liepājas rajonā – 6,3%, Kuldīgas rajonā– 6,7%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada decembra beigās bija 4,9% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada novembri palielinājies par 0,1 procenta punktu, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada decembra sākumā bija 51660, decembra beigās –52321 bezdarbnieks. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 661 cilvēku jeb 1,3%.

2007.gada decembra beigās 2587 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1558 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, decembra beigās bija 4,6%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada novembra beigās bija 4,8% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada oktobri samazinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada novembra sākumā bija 52383, novembra beigās – 51660 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 723 cilvēkiem, informē Nodarbinātības valsts dienesta Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departaments.

2007.gada novembra beigās 3804 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1604 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, novembra beigās bija 4,5%.

2007.gada novembrī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6568 personām, tas ir par 574 cilvēkiem jeb 8,0% mazāk nekā 2007.gada oktobrī. Bezdarbnieka statusu 2007.gada novembrī zaudēja 7349 cilvēki, tas ir par 2167 cilvēkiem jeb 22,8% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Novembrī bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 41,8% personu iekārtojušās darbā, bet 49,9% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada jūnija beigās bija 5,8% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī mēneša laikā bezdarba līmenis, salīdzinājumā ar maiju, samazinājies par 0,1 procenta punktu, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2007.gada jūnija sākumā bija 62833, jūnija beigās – 62287 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 546 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), jūnijā bija 5,4%.

2007.gada jūnijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7559 cilvēkiem, tas ir par 712 cilvēkiem jeb 10,4% vairāk kā maijā. Bezdarbnieka statusu jūnijā zaudēja 8154 cilvēki, tas ir, par 1040 cilvēkiem jeb 11,3% mazāk kā iepriekšējā mēnesī. Jūnijā bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 49,7% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada maija beigās bija 4.8%, salīdzinot ar aprīli tas palicis nemainīgs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 684 cilvēkiem. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008. gada maija sākumā bija 52897, maija beigās – 52213 bezdarbnieki, Db.lv informē Nodarbinātības valsts aģentūra.

Bezdarbnieku statuss maijā tika piešķirts par 775 cilvēkiem mazāk nekā aprīlī. Maijā 3049 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada maijā zaudēja 7838 cilvēki, tas ir, par 15 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. 3894 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo nepildīja bezdarbnieku pienākumus.

Maijā Latvijā bezdarba līmenis samazinājies 15 rajonos un republikas nozīmes pilsētās. Tajā pašā laikā tas palicis nemainīgs 12, bet palielinājies 6 rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada oktobra beigās bija 5.6%, salīdzinot ar šā gada septembri tas palielinājies par 0.3 procenta punktiem. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.3%, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA).

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā, 5.6% reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā nav destabilizējošs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 3 405 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada oktobra sākumā bija 57 644, bet oktobra beigās – 61 049 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss oktobrī tika piešķirts 12 048 personām, tas ir par 2 062 cilvēkiem vairāk nekā septembrī.

Oktobrī 3 193 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada oktobrī zaudēja 8 731 cilvēks, tas ir, par 5 cilvēkiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. 4 615 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada februāra beigās bija 5,0% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2008.gada janvāri palicis nemainīgs, Db.lv informēja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļa.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada februāra sākumā bija 53325, februāra beigās – 53429 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 104 cilvēkiem jeb 0,2%.

2008.gada februāra beigās 3801 bezdarbnieks ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1205 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, februāra beigās bija 4,6%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada jūlija beigās bija 5,7% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada jūniju samazinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada jūlija sākumā bija 62287, jūlija beigās - 60635 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 1652 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), jūlijā bija 5,3%.

2007.gada jūlijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6817 personām, tas ir par 742 cilvēkiem mazāk nekā 2007.gada jūnijā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada jūlijā zaudēja 8524 cilvēki, tas ir par 370 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Jūlijā bezdarba līmenis samazinājies 28, palicis nemainīgs 3, bet pieaudzis 2 valsts rajonos un pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis jūlijā reģistrēts: Tukuma rajonā - 4,1%, Rīgas rajonā - 4,5%, Bauskas rajonā - 4,6%, Jelgavas rajonā - 4,6%, Valmieras rajonā - 4,6%, Cēsu rajonā - 4,7%, Ogres rajonā - 5,0 %, Saldus rajonā - 5,4%, Talsu rajonā - 5,7%, Ventspils rajonā - 6,0 %, Aizkraukles rajonā - 6,5%, Valkas rajonā - 6,5%, Kuldīgas rajonā- 6,6%, Liepājas rajonā - 6,7%, Madonas rajonā - 6,7%, Gulbenes rajonā - 6,8%, Alūksnes rajonā - 6,9%, Limbažu rajonā - 6,9%. No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgā 3,4%, Ventspilī - 4,4%, Jelgavā - 4,7%, Jūrmalā - 4,8%, Daugavpilī - 5,1%, Liepājā - 5,4%, Jūlijā Rēzeknē bezdarba līmenis bija 8,3%. Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē: jūlijā Rēzeknes rajonā tas bija 19,1%, Ludzas rajonā - 18,7%, Balvu rajonā - 16,5%, Krāslavas rajonā - 15,6%, Daugavpils rajonā - 12,6%, Preiļu rajonā - 12,0%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada septembra beigās bija 5,1% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada augustu samazinājies par 0,3 procenta punktiem, informēja Nodarbinātības valsts aģentūra.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada septembra sākumā bija 57940, septembra beigās – 54690 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 3250 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), septembrī bija 4,8%.

2007.gada septembrī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6248 personām, tas ir par 132 cilvēkiem jeb 2,1% mazāk nekā 2007.gada augustā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada septembrī zaudēja 9557 cilvēki, tas ir par 413 cilvēkiem jeb 4,5% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada augusta beigās bija 5,4% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada jūliju samazinājies par 0,3 procenta punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada augusta sākumā bija 60635, augusta beigās - 57940 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2695 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), augustā bija 5,0%.

2007.gada augustā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6380 personām, tas ir par 437 cilvēkiem jeb 6,4% mazāk nekā 2007.gada jūlijā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada augustā zaudēja 9144 cilvēki, tas ir par 620 cilvēkiem jeb 7,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Augustā bezdarba līmenis samazinājies 31, bet palicis nemainīgs 2 valsts rajonos un pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts: Tukuma rajonā - 3,9%, Bauskas rajonā - 4,4%, Jelgavas rajonā - 4,4%, Rīgas rajonā - 4,5%, Valmieras rajonā - 4,5%, Cēsu rajonā - 4,6%, Ogres rajonā - 4,9 %, Limbažu rajonā - 5,0%, Saldus rajonā - 5,0%, Talsu rajonā - 5,5%, Ventspils rajonā - 5,6 %, Valkas rajonā - 5,8%, Aizkraukles rajonā - 5,9%, Liepājas rajonā - 6,4%, Alūksnes rajonā - 6,5%, Kuldīgas rajonā- 6,5%, Madonas rajonā - 6,5%, Gulbenes rajonā - 6,6%.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2007.gada oktobra beigās bija 4,9% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā), liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada septembri samazinājies par 0,2 procenta punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada oktobra sākumā bija 54690, oktobra beigās – 52383 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2307 cilvēkiem.

2007.gada oktobra beigās 3936 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1617 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, oktobrī bija 4,5%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada jūlija beigās bija 5,7% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā), liecina Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtā informācija.

Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada jūniju samazinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada jūlija sākumā bija 62287, jūlija beigās - 60635 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 1652 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), jūlijā bija 5,3%.

2007.gada jūlijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6817 personām, tas ir par 742 cilvēkiem mazāk nekā 2007.gada jūnijā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada jūlijā zaudēja 8524 cilvēki, tas ir par 370 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2007.gada maija beigās bija 5,9% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī mēneša laikā bezdarba līmenis, salīdzinājumā ar aprīli, samazinājies par 0,2 procenta punktiem, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtā informācija.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2007.gada maija sākumā bija 65118, maija beigās - 62833 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2285 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), maijā bija 5,4%.

2007.gada maijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6847 personām, tas ir par 905 cilvēkiem jeb 15,2% vairāk nekā 2007.gada aprīlī.