Pasaulē pašlaik ir 2473 cilvēki, kuru turība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, kas ir par 6,4% vairāk nekā pērn, bet Lielbritānijā saistībā ar mārciņas vērtības kritumu pēc konsultatīvā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības miljardieru skaits sarucis par 20%.

Par to liecina konsultāciju kompānijas Wealth-X jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem miljardieru kopējā turība pasaulē sasniedz 7,68 triljonus ASV dolāru (6,9 triljonus eiro), kas ir 3,9% no visiem pasaules civiliedzīvotājiem piederošajiem aktīviem. Pērn miljardieri kontrolēja 4% no pasaules mājsaimniecībām piederošajiem aktīviem.

Visvairāk miljardieru - 806 - ir Eiropā, veidojot 32,6% no visiem pasaules miljardieriem. Gada laikā to skaits ir pieaudzis par 4%, lai gan, piemēram, Lielbritānijā, kur pērn bija 130 miljardieru, pašlaik to skaits ir sarucis līdz 106 cilvēkiem.

Āzijā dzīvo 26,1% no visiem pasaules miljardieriem, to skaitam sasniedzot 645, kas ir par 15,2% vairāk nekā pērn. Savukārt Ziemeļamerikā miljardieru skaits pieaudzis par 3,1% - līdz 628 cilvēkiem - un tur dzīvo 25,4% no pasaules miljardieriem.

Pasaules bagātnieku turība pagājušajās gadā vairojusies rekordlielos apjomos, bet Ķīnā ik nedēļu radušies divi jauni miljardieri, piektdien paziņoja Šveices banka UBS un auditorfirma PwC.

Miljardieru bagātība pērn piedzīvojusi jebkad lielāko pieaugumu - par 19% līdz 8,9 triljoniem dolāru (7,8 triljoniem eiro), kuru savā starpā dala 2158 personas.

Taču ķīniešu miljardieri savu bagātību vairojuši teju divas reizes straujāk, kura pieaugusi par 39% līdz 1,12 triljoniem dolāru (980 miljardiem eiro).

«Pēdējā desmitgadē ķīniešu miljardieri ir izveidojuši dažas no pasaules lielākajām un veiksmīgākajām kompānijām, paaugstinājuši dzīves standartus,» pavēstīja UBS pārstāvis. «Taču tas ir tikai sākums. Ķīnas milzīgais iedzīvotāju daudzums, tehnoloģiju inovācijas un ražīgums kombinācijā ar valdības atbalstu sniedz bezprecedenta iespējas personām ne tikai būvēt uzņēmumus, bet arī uz labo pusi mainīt cilvēku dzīves.»

Apakšveļas ražotāja, kompānijas Spanx dibinātāja Sāra Blekleja (Sara Blakely) kļuvusi par pirmo sievieti miljardieri, kas pievienojusies Microsoft līdzdibinātāja Bila Geitsa un ASV investora Vorena Bafeta kustībai, kuras ietvaros turīgi cilvēki labdarībai novēl pusi savas bagātības.

V. Bafeta un B. Geitsa aizsāktajai kustībai pievienojušies vēl deviņi bagātnieki, kas vienojušies labdarībai ziedot vismaz pusi sava īpašuma. Starp tiem ir arī S. Blekleja, kura 41 gada vecumā kļuva par miljardieri, tādējādi kļūstot par jaunāko sievieti pasaulē, kas ieguvusi šādu statusu.

Spanx dibinātāja pavēstījusi, ka ar labdarību vēlas atbalstīt sievietes. «Kopš tā laika, kad es biju maza meitenei, es vienmēr zināju, ka palīdzēšu sievietēm. Es nekad neaizmirsīšu, ka pasaulē ir miljoniem sieviešu, kurām liktenis neizdalīja tik labas kārtis, kā man,» sacījusi miljardiere. S. Blekleja jau iepriekš ziedojusi ievērojamas naudas summas sieviešu atbalstam.

Miljonāri visā pasaulē pārceļas dzīvot uz citām valstīm biežāk nekā jebkad to darījuši, raksta Bloomberg.

2018.gadā uz citu valsti dzīvot pārcēlušies aptuveni 108 tūkstoši miljonāru, salīdzinot ar 95 tūkstošiem.

Kā norāda Bloomberg, miljonāri maina dzīvesvietu lielākoties nodokļu režīmu dēļ vai arī, lai izvairītos no valsts ekonomiskās vai politiskās spriedzes. Visvairāk par savu jauno mītnes vietu miljonāri izvēlējušies Austrāliju, jo šajā valstī ir zems kriminālais līmenis un augsta kopējā drošība, kā arī labvēlīga nodokļu vide.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras bijušas miljonāru iecienītākās valstis pērn!

#1/12

Spānija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#2/12

Grieķija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#3/12

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#4/12

Izraēla

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#5/12

Singapūra

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 0%

#6/12

Jaunzēlande

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#7/12

Karību salas

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 3%

#8/12

Apvienotie Arābu Emirāti

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 2%

#9/12

Šveice

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 3000

Pieaugums gada laikā: 1%

#10/12

Kanāda

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 4000

Pieaugums gada laikā: 1%

#11/12

ASV

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 10 000

Pieaugums gada laikā: 0%

#12/12

Austrālija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 12 000

Pieaugums gada laikā: 3%

Skatīties pārējos attēlus

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Pasaules bagātākie cilvēki pirmdien kļuva par 35,4 miljardiem ASV dolāru bagātāki, jo akciju tirgus indeksi pieauga, palielinoties spekulācijām, ka Hilarija Klintone tiks ievēlēta ASV Valsts prezidenta amatā, raksta Bloomberg.

Bloomberg miljardieru indeksa vērtība dienas laikā pieauga par 0,8% līdz 4,4 triljoniem dolāru.

Kā liecina miljardieru ziedojumi, ASV miljardieri labprātāk ASV Prezidenta amatā redzētu Hilariju Klintoni.

Cabot Wealth Management eksperts Roberts Luiss skaidro, ka tirgus uztvere ir, ka Klintones prezidentūra būs tāda līdzīga kā iepriekšējos astoņos gados, ja runā par likumdošanu un izmaiņas ekonomikā būs mazākas nekā, ja uzvarētu Donalds Tramps.

ASV miljardieri veido trešdaļu no Bloomberg miljardieru indeksa un guvuši lielākos ienākumus, 22 miljardu dolāru apmērā. Visvairāk guvis Amazon.com dibinātājs Džefs Bezoss – 2,6 miljardus dolāru.

Miljardieru skaits pasaulē šogad samazinājies, ņemot vērā Krievijas Ukrainā sākto karu, monetāro politiku izmaiņas, lejupslīdi akciju tirgos un Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos, liecina Šveices bankas UBS apkopotie dati.

Šveices lielākās bankas informācija liecina, ka 2022.gada martā pasaulē bija 2668 dolāru miljardieri, kas ir par 87 mazāk nekā pirms gada.

Šo miljardieru kopējā bagātība veido 12,7 triljonus dolāru, salīdzinot ar 13,1 triljonu dolāru pērn.

"Taču kopējās bagātības apjoms un miljardieru skaits kopš marta, visticamāk, ir samazinājies vēl vairāk, ņemot vērā aktīvu cenu kritumu," skaidro UBS.

Banka norāda, ka šogad bijuši 273 jauni miljardieri, bet 360 miljardieri no šī saraksta izkrituši.

Visvairāk miljardieru reģistrēti finanšu un investīciju nozarē (392) un tehnoloģiju sektorā (348).

Tikmēr vislielākais miljardieru skaits fiksēts Āzijas un Klusā okeāna reģionā - 1084, lai arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas sarucis par 59 bagātniekiem.

Krievijas 19 miljardieri kopš gada sākuma zaudējuši 14,5 miljardus ASV dolāru vērtu bagātību, liecina Bloomberg Billionaires Index.

Tajā pašā laikā 64 ASV miljardieru bagātība kopš gada sākuma augusi par 56,5 miljardiem dolāru.

Krievijas bagātākais iedzīvotājs Ališers Usmanocs, kurš savu bagātību guvis tērauda un dzelzs rūdas ieguves nozarē, šogad zaudējis 2,5 miljardus dolāru, samazinot savu kapitālu gandrīz par 13% līdz 17,7 miljardiem dolāru. Krievijas tērauda nozares pārstāvis Vladimirs Lisins zaudējis gandrīz 17% no bagātības jeb 2,4 miljardus dolāru, bet uzņēmējs Andrejs Meļņišenko zaudējis 2,1 miljardu dolāru jeb 14% no savas aktīvu vērtības.

Lielākais kapitāla pieaugums, ko spējis gūt Krievijas miljardieri, ir viens miljards dolāru.

Ja kāds, veicot ieguldījumus, būtu sekojis līdzi bagātāko miljardieru ieguldījumiem pagājušajā ceturksnī, to kopējā peļņa trīs mēnešos 2,5 reizes pārspētu S&P 500 indeksa pieaugumu, raksta MarketWatch.

Indekss iBillionaire, kas apkopo to ieguldījumu cenas, kuros investējuši miljardieri, pēdējo trīs mēnešu laikā pieaudzis par vairāk nekā 4,3%, savukārt S&P 500 pieaudzis vien par 1,73%.

Indeksā iekļauti tādu miljardieru kā Vorena Bafeta, Karla Ikana, Leona Kūpermana, Džona Polsona un citu ieguldījumi.

iBillionaire indekss identificē S&P 500 akcijas, kuras izvēlējušies miljardieri, un iekļauj tādas akcijas kā Netflix, Forest Laboratories, Yahoo, Apple un Google.

Indeksā apkopotas 30 S&P 500 iekļautās akcijas, kurās vislielāko naudas apjomu ieguldījuši finanšu miljardieri.

Vairāki Krievijas miljardieri piedāvā atcelt tiem piemērotās sankcijas apmaiņā pret ieguldījumiem Ukrainas atjaunošanā, vēsta aģentūra "Associated Press" (AP).

AP rīcībā esošās ziņas liecina, ar attiecīgu piedāvājumu vairāki miljardieri vērsusies pie Kanādas finanšu ministres Kristijas Frīlandes.

Aģentūra atgādina, ka ministre pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados strādāja par žurnālisti Maskavā, kur nodibinājusi kontaktus. To, ka miljardieri piedāvājums saņemts, Frīlande apstiprināja pagājušajā nedēļā notikušajā G7 finanšu ministru tikšanās laikā. AP informācijas avots arī norāda, ka par šo piedāvājumu zinot arī Ukraina.

Pagaidām publiski izskanējis par Krievijas miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena Ukrainai ziedotiem 150 miljoniem eiro, savukārt pašu Ukrainas bankas pamatkapitālu palielināšot līdz miljardam eiro.

«Es nevaru dzīvot turīgi, ja arī citi nedzīvo turīgi. Esmu salīdzinājis tos pakalpojumus, kurus sniedzu šeit Latvijā. Ja es šos pašus pakalpojumus sniegtu kādā no lielajām ekonomikām...,» sacījis zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Jautāts, vai jāreizina ar desmit, advokāts laikrakstam Neatkarīgā teicis: «Vismaz. Ja ne ar 100. Pasaules kontekstā esmu diezgan trūcīgs advokāts. Protams, advokātu ir tik daudz, un viedoklis, ka visi ir turīgi, ir nepareizs. Vienai daļai iet ļoti smagi. Jo tirgus ir tik liels, cik ir. Un tendence tirgum ir samazināties. Tieši tā dēļ, ka no Latvijas cilvēki aizbrauc. Tas neattiecas tikai uz advokatūru. Tas attiecas uz jebkuru sfēru. Jo mazāks iedzīvotāju skaits, jo mazāk iespēju nopelnīt.»

«Mana vēlme ir dzīvot pārtikušā Latvijā, kur labklājība ir katrā ģimenē. Ar nožēlu jāsaka, ka tas tā nav. Liela iedzīvotāju daļa dzīvo nabadzībā, reālā nabadzībā. Galvenais iemesls, kāpēc mēs dzīvojam nabadzībā, ir jāmeklē mūsos pašos - Latvijas iedzīvotāju zemajā pašapziņā, zemajā pašnovērtējumā. Un tāpēc piedzīvojām treknos gadus, kad gribējām izrādīties kas vairāk nekā esam, un dabūjām tās smagās sekas, kas ir šodien. Un, ja šodien kāds saka, ka Latvija ir piedzīvojusi veiksmes stāstu, tad tam negribu piekrist. Negribu piekrist, raugoties uz statistikas rādītājiem. Tik daudz iedzīvotāju ir aizbraukuši no Latvijas. Aizbraukuši ir ne tikai vājākie un nevarīgākie, aizbraukuši ir tie, kas ir sociāli, ekonomiski aktīvi. Neaktīvie nodzeras un neko nedara. No manas juridiskās tēmas raugoties... Aizvien vairāk fizisko personu ir spiestas pieteikt savu maksātnespēju. Tas nebūt neliecina par veiksmes stāstu ekonomikā,» skaidrojis advokāts.

Latvijā ir tikai pāris simtu turīgu cilvēku, bet masveidīgās nabadzības iemesls ir visa veida bagātības noniecināšana, intervijā žurnālam Playboy saka advokāts Aldis Gobzems.

«Turīgu cilvēku ir ļoti maz. Pāris simtu, ne vairāk. Latvijā dzīvo nabagu tauta,» skarbs ir Gobzems.

Tāpat ir svarīgi no turīgo cilvēku loka izsvītrot kredītu miljonārus. Jo tas ir liels jautājums, vai šādus cilvēkus var saukt par turīgiem. Turīgā sabiedrībā ir jābūt izteiktam vidusslānim, bet šeit tā nav. Tā ir visa mūsu biznesa problēma, ka esam radījuši saskaitāmu turīgu cilvēku slāni. «Vai 300 latu alga bez sociālajām garantijām liecina par vidusslāni?» retoriski jautā advokāts.

«Latvijā noniecina visa veida bagātību,bet, ja tu noniecini to, pēc kā tiecies, tu neko nedabūsi. Tev ir līdz galam jātic tam, ko tu vēlies. Un, ja tu līdz galam ticēsi, tev tas būs,» pārliecināti pauž Gobzems.

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Vairāk nekā 80 miljonāri pirmdien atklātā vēstulē aicinājuši valdības visā pasaulē piemērot bagātniekiem lielākus nodokļus, lai palīdzētu finansēt ekonomikas atveseļošanu no krīzes, ko radījusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Miljonāri vēstulē pauduši viedokli, ka viņiem būtu nekavējoties, pamatīgi un uz ilgu laiku jāpiemēro augstāki nodokļi.

Vēstules parakstītāju vidū ir uzņēmējs Džerijs Grīnfīlds, režisori Ričards Kērtiss un Abigeila Disneja.

"Kad Covid-19 skāris pasauli, miljonāriem kā mums ir kritiska loma mūsu pasaules dziedēšanā. (..) Nē, mēs neesam tie, kas rūpējas par slimajiem intensīvās aprūpes nodaļās. Mēs nevadām ātrās palīdzības mašīnas (..). Mēs nepiepildām pārtikas veikalu plauktus un nepiegādājam pārtiku. Bet mums ir nauda, daudz naudas. Nauda, kas tagad ir izmisīgi nepieciešama un būs nepieciešama turpmākajos gados, mūsu pasaulei atkopjoties no šīs krīzes," teikts vēstulē.

#Cilvēki kļūst aizvien izdomas bagātāki, lai tikai varētu saņemt ES maksājumus.

Pagājušajā gadā Lauku atbalsta dienests (LAD) nav izmaksājis atbalstu par pieteiktiem 74 ha pupiņu un ķirbju platībām, ietaupot 65 tūkstošus eiro.

Par to Dārzkopju konferences dalībniekus piektdien informēja LAD direktore Anna Vītola-Helviga. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka cilvēki kļūst aizvien izdomas bagātāki, lai tikai varētu saņemt ES maksājumus. Ja iepriekšējos gados tika konstatētas problēmas ar garšaugu kultūrām – ķimenēm un koriandru, tad pērn parādījās pupiņas un ķirbji.

Pavisam LAD pērn lauksaimniekiem dažādos maksājumos izmaksājis aptuveni 600 miljonus eiro.

Asociācijas Latvijas Dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš zina teikt, ka pupiņu lauki atradās Neretas pusē. Tās īpašnieks ir firma, kas reģistrēta Rīgā un pieder Lietuvas pilsoņiem. Pēc lauku apskates un kontrolēm tika konstatēts, ka šo kultūraugu skaits neatbilst prasībām, kā arī ķirbji iesēti pārāk vēlu. Visticamāk, šajā gadījumā var sekot tiesvedība ar LAD, jo lietā iesaistītas lielas naudas summas, piebilda J. Bērziņš.

Svārstīgie akciju tirgi, krītošās naftas cenas un spēcīgāks dolārs aizvadītajā gadā mainījis pasaules turīgāko cilvēku bagātību apmērus, un pirmo reizi kopš 2009. gada licis kopējam apjomam samazināties raksta Forbes.

Pērn pasaulē kopumā bija 1810 miljardieri, kas ir mazāk nekā rekordskaits iepriekšējā gadā – 1826. Viņu kopējā bagātība pērn bija 6,48 triljoni dolāru, kas ir par 570 miljardiem dolāru mazāk nekā iepriekšējā gadā. Pērnais gads bija arī pirmais kopš 2010.gada, kad vidējā miljardiera bagātības summa sarukusi – tagad tā ir 3,6 miljardi, kas ir par 300 miljoniem mazāk nekā iepriekš.

No saraksta izkritis 221 cilvēks, bet ienācis – 198 jauns miljardieris. Vēl 29 miljardieri pērn nomira, savukārt 29 – atgriezās sarakstā. No tiem, kas sarakstā bijuši abus gadus, 892 bagātības apmērs ir mazāks nekā iepriekšējā gadā, bet 501 savu bagātību palielinājuši.

Pēdējie trīs mēneši ir bijuši finansiāli sāpīgi daudziem amerikāņiem, bet ne miljardieriem, vēsta "CNN".

ASV miljardieri kopš 18. marta ir kļuvuši par 565 miljardiem dolāru bagātāki, liecina domnīcas "Institute for Policy Studies" pētījums.

Saskaņā ar aplēsēm miljardieru kopējā bagātība tagad sasniegusi 3,5 triljonus dolāru, kas ir par 19% vairāk, salīdzinot ar laiku, kad sākās pandēmija, teikts ziņojumā.

"Amazon" bosa Džefa Bezosa turība vien pieaugusi par 36,2 miljardiem, salīdzinot ar 18. martu.

Kopš tās dienas gandrīz 43 miljoni amerikāņu ir pieteikušies bezdarbnieku pabalstiem. Pandēmijas izraisītā krīze īpaši smagi skārusi darba ņēmējus ar zemākiem ienākumiem, jo īpaši tūrisma un pakalpojumu nozarē.

Šie skaitļi liek aizdomāties par ASV patlaban notiekošo protestu iemesliem, un eksperti lēš, ka turības nevienlīdzība valstī šīs krīzes dēļ, iespējams, vēl vairāk saasināsies.

Kāpēc Latvijā atmirušās koksnes apjoms ir vairākkārtīgi lielāks nekā Somijā un Zviedrijā? Iemesli ir vairāki. Viens no tiem - atšķiras normatīvo aktu prasības mežu īpašniekiem Latvijā, Somijā vai Zviedrijā. Turklāt Latvijā veidojas tā dēvētās “toksiskās teritorijas”, kuras nav ekonomiski izdevīgi apsaimniekot.

Latvijā ir kļūdaina dabas aizsardzības politika, jo balstās uz segregāciju, nodalot īpaši aizsargājamas teritorijas, kur netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība. Dabas aizsardzības plānos nav paredzēta integrēta pieeja, kas, saudzējot dabu, ļautu arī zemes īpašniekiem gūt ienākumus, apsaimniekojot savu īpašumu.

Jau šobrīd, kad daudzviet pasaulē runā par meža platību samazināšanos, Latvijā meža platības pieaug un mežs aizņem 53% no visas zemes.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 8. septembra numurā:

ASV 20 turīgāko cilvēku bagātība patlaban sasniedz 732 miljardus ASV dolāru, kas nozīmē, ka viņi ir bagātāki par 152 miljoniem cilvēku, kuri veido vismaz 50% bagātāko ASV mājsaimniecību, atsaucoties uz Politikas studiju institūta datiem, raksta MarketWatch.

Kā liecina jaunākais Forbes 400 bagātāko cilvēku saraksts, viņiem pieder bagātība 2,34 triljonu dolāru vērtībā

«Palielinās bagātības koncentrācija,» saka eksperts Džošs Hoksijs.

Ja 1% bagātāko amerikāņu maksātu 1% nodoklī, tas desmit gadu laikā radītu 2,6 triljonus ASV dolāru, kas ir vairāk nekā valdība tērē izglītībai un vides aizsardzībai.

ASV vidējā klase patlaban atgūstas no Lielās recesijas. Amerikāņu ģimeņu neto vērtība, kas ir starpība starp viņu aktīviem un saistībām, ir aptuveni 81,4 tūkstoši dolāru, kas ir tālu no 2007.gadā sasniegtās vērtības – 135,7 tūkstošiem dolāru.

Tikmēr Forbes miljardieru sarakstā iekļauti 1826 bagātnieki, kuru kopējā vērtība ir 7,05 triljoni dolāru. Šajā gadā sarakstam pievienojušies 400 jauni miljardieri, palielinot kopējo bagātības vērtību par nepilniem 2 triljoniem dolāru.

Pasaules pieci turīgākie cilvēki kopš 2020.gada vairāk nekā dubultojuši savu bagātību, secināts starptautiskās humānās palīdzības organizācijas "Oxfam" ziņojumā.

"Oxfam" norāda, ka šo cilvēku bagātība palielinājusies no 405 miljardiem dolāru 2020.gadā līdz 869 miljardiem dolāru pērn.

Taču vienlaikus šajā periodā gandrīz pieci miljardi cilvēku pasaulē kļuvuši nabadzīgāki, teikts ziņojumā.

Miljardieri šobrīd ir par 3,3 triljoniem dolāru bagātāki salīdzinājumā ar 2020.gadu, neskatoties uz vairākām krīzēm, kas negatīvi ietekmējušas globālo ekonomiku, tostarp koronavīrusa pandēmija.

"Oxfam" ikgadējais ziņojums par nevienlīdzību pasaulē tradicionāli tiek publiskots pirms Davosas Pasaules ekonomikas foruma, kas šogad ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs augsta ranga amatpersonas.

Organizācija pauž bažas par aizvien pieaugošo nevienlīdzību pasaulē, bagātākajiem cilvēkiem un uzņēmumiem kļūstot aizvien turīgākiem, pateicoties akciju cenu kāpumam, kā arī tiem iegūstot aizvien lielāku varu.

Pirmdien 300 pasaules bagātākie cilvēki kopumā zaudēja bagātību 44,4 miljardu ASV dolāru apmērā, jo akciju tirgi visā pasaulē piedzīvoja lielāko kritumu mēneša laikā, bet rubļa vērtība saruka līdz vēsturiski zemākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Vislielāko naudas summu zaudēja Krievijas miljardieri Genādijs Timčenko un Leonīds Mihelsons, kuru bagātības apmērs saruka par 3,2 miljardiem dolāru pēc tam, kad kompānijas Novatek akcijas cena samazinājās par gandrīz 18%, liecina Bloomberg Bollionaires Index, kas apkopo datus par bagātākajiem cilvēkiem pasaulē.

Visi sarakstā iekļautie Krievijas un Ukrainas miljardieri pirmdienas laikā zaudēja naudu – kopumā 12,8 miljardus dolāru.

Vladimirs Lisins, kas ir Krievijas vērtīgākā tērauda ražotāja Novolipetsk Steel vadītājs, zaudēja 1,2 miljardus dolāru, jo kompānijas akcija cena saruka par 7,1%. Viņa bagātības apmērs patlaban ir 10,6 miljardi dolāru, kas ir par 3,9 miljardiem mazāk nekā gada sākumā.

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Krievijas oligarhi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas savus aktīvus vismaz 50 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

"Krievijas miljardieri, kuri pakļauti starptautiskām sankcijām un prezidenta Vladimira Putina spiedienam repatriēt savu bagātību, kopš iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas aktīvus desmitiem miljardu vērtībā," teikts aģentūras ziņojumā.

Pagājušajā mēnesī oligarhu Igora Šilova un Marka Kurcera kontrolēto uzņēmumu "United Medical Group Cy PLC" un "MD Medical Group Investments PLC" akcionāri apstiprināja šo uzņēmumu pārcelšanu no Kipras uz Krieviju.

"Bloomberg" ziņoja, ka līdz ar šo pārcelšanu bagātāko Krievijas pilsoņu pārvesto aktīvu kopējā vērtība pieaugs līdz vismaz 50 miljardiem dolāru.

Krievijas miljardieri ilgstoši bija praktizējuši savu aktīvu turēšanu Eiropā, izmantojot investoriem draudzīgas juridiskas sistēmas, iespēju saņemt dividendes ārvalstu valūtās, un zemus nodokļus.

Akciju tirgos pērn bija vērojams kritums, taču daļai pasaules bagātāko cilvēku tas neliedza kļūt vēl bagātākiem, raksta Bloomberg.

Viens no tiem ir spēles Fortnite dibinātājs Tims Svīnijs, kura bagātības apmērs pērn pieauga par 7,2 miljardiem dolāru. Savukārt Endeavour Energy Resources īpašnieka Otrija Stīvensa bagātība palielinājas par 11,4 miljardiem dolāru.

«Pērnais gads bija labs bagātības palielināšanai,» uzskata WE Family Offices vadošais partneris Maikls Zauners. «Tas bija sarežģīts gads finanšu tirgiem, taču cilvēkiem, kuri rada bagātību ar kompāniju palīdzību, tas bija labs, jo ekonomika pati par sevi ir spēcīga,» viņš saka.

Kopumā 31 Bloomberg Billionaires Index iekļautais bagātnieks pērn spēja vairot savu turību, neskatoties uz to, ka tirdzniecības karu un akciju tirgus kritums dzēsa indeksā iekļauto cilvēku bagātības apmēru par gandrīz pustriljonu dolāru – 451 miljardu dolāru. Iepriekšējā gadā bagātāko cilvēku turība pieauga par triljonu dolāru.