Pēc gandrīz četru gadu biznesa attīstības tepat Latvijā un eksporta tirgos, bērnu modes zīmola un veikala Lazy Francis īpašniece Olga Krūze atvērusi veikalu Londonā, kur tuvākajos divos gados cer atvērt vēl divus

Latvijā mode kā bizness pasaules izpratnē neeksistē, un vienīgā iespēja, lai tā būtu uzņēmējdarbība, ir attīstīties eksportā, uzskata Olga Krūze. Vairāk par modi kā biznesu, izglītību un savu pieredzi viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas:

Tu minēji, ka valsts neatbalsta modes industriju. Kā tu to domā?

Man kā nelielam uzņēmumam, vietējam ražotājam un zīmolam, kurš visu sāka no nulles, nav nekādu atvieglojumu nodokļu ziņā. Piemēram, novembrī atvēru veikalu Londonā, un tur bērnu apģērbam un apaviem vispār netiek piemērots PVN. Man tas dod iespēju piedāvāt patīkamākas un konkurētspējīgākas cenas pircējiem, kas savukārt nozīmē lielāku apgrozījumu, ātrāku atpazīstamību un, cerams, straujāku un kaut kādā ziņā vieglāku attīstību. Latvijā viss ir sarežģīti un kļūst vēl sarežģītāk. Jauni cilvēki brauc prom. Uz nopietnu valsts atbalstu un kaut vai nelielām izmaiņām nodokļu sistēmā vietējie ražotāji, kuriem nav «ko mazgāt», sen vairs necer. Ja tuvākajā laikā pacels PVN likmi, es nopietni domāšu par mazumtirdzniecības likvidēšanu Latvijā.

Lielu uzmanību darba apģērbam pievērš apkalpojošā sfērā strādājošie, bet arvien biežāk arī ražošanas uzņēmumi izvēlas ne vien funkcionālus, bet arī izskatīgus tērpus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lai gan darba apģērbam ir būtiska to funkcionalitāte, pēdējos divos gados klienti ir aktīvi sākuši pievērst uzmanību apģērba izskatam, jo cilvēki tajā pavada lielāko dienas daļu un vēlas izskatīties glīti. Tādēļ nepārtraukti tiek izstrādāti jauni modeļi un meklēti jauni audumi un to toņi,» stāsta Līga Bļodniece, SIA Sakta Tukums tirgzinību un tirdzniecības speciāliste. Darba apģērba izskata nozīmīgumu akcentē arī Staņislavs Vasiļonoks, Irve attīstības vadītājs. Turklāt, salīdzinot ar ārzemju izstādēs redzēto, viņš ievērojis, ka Latvijas uzņēmējiem darba apģērbu izskats ir īpaši svarīgs. Piemēram, Vācijā darba apģērbā dominē spil- gti oranžā krāsa, bet mums tā ir novērojama gandrīz tikai ceļu būvē un arī tad darbiniekiem galvenokārt ir individuāli šūdināti tērpi un tiem pāri uzvilkta oranžā veste. «Latvijā visi grib skaisti izskatīties – tā ir daļa no uzņēmuma reputācijas. Uzņēmuma darba drošības speciālisti ir ieinteresēti, lai apģērbs atbilstu visām darba drošības prasībām un būtu ērts, savukārt mārketinga speciālisti vēlas, lai apģērbs labi izskatītos, būtu ieturēts t.s. korporatīvajās krāsās, ar logo,» atklāj S. Vasiļonoks. Reizēm panākt kompromisu, lai abas puses būtu apmierinātas, neesot viegli. Irve ir savi speciālisti, kuri izstrādā darba tērpu dizainu, bet ir gadījumi, kad uzņēmums piesaista arī citus dizainerus. 80% pasūtījumu uzņēmums veic savā ražotnē, bet Irve ir arī sadarbības partneri – ja, piemēram, ir liels pasūtījums, ko uzņēmums nevar izpildīt savā ražotnē, apģērbi tiek sašūti citās ražotnēs Latvijā vai Lietuvā. «Speciāla dizainera mums nav, bet ir tehnologi, kuri materializē mūsu kopīgās idejas. Par apģērbu dizainu atbildīgās personas sapulcējas, izrunā un apspriež nepieciešamās izmaiņas, vēlmes, to uzskicē, izvērtē un sašuj. Kad apģērbs ir sašūts, tiek noorganizēta atkārtota sapulce, kurā apspriež, vai modelis ir izdevies, kā paredzēts, vai viss atbilst klienta darba specifikai,» teic L. Bļodniece.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas bērnu apģērbu zīmols Leny Tomy Factory nākamā gada vasarā plāno piedāvāt svētku apģērbus arī bērnu māmiņām un jaunietēm. Pēc zīmola radītājas Lienes Andersones domām, tā būs liela uzdrošināšanās, jo prasības pieaugušo apģērbam ir citādākas. Tomēr pieaugušie par savu apģērbu ir gatavi maksāt vairāk, jo, piemēram, iegādāto kleitu varēs uzvilkt vairākas reizes atšķirībā no bērna apģērba, kas ātri kļūst par mazu.

Ideja radusies pirms vairākām sezonām, ņemot vērā pieprasījumu pēc izlaiduma kleitām 9. un 12. klašu jaunietēm. «Pie mums salonā vēršas arī bērnu māmiņas, kuras norāda, ka vēlētos sev līdzīgus svētku tērpus kā viņu bērniem. Tērpu kolekcijas audumi, kurus regulāri pasūtām Parīzes izstādē, ir piemēroti gan bērnu, gan pieaugušo apģērbam. Esam nolēmuši 2019.gada pavasara - vasaras kolekcijā piedāvāt apģērbu modeļus arī pieaugušajiem, un, domājot par māmiņām un meitiņām, centīsimies izstrādāt arī saskaņotus tērpus,» stāsta zīmola īpašniece un radītāja L. Andersone.

Zīmols Leny Tomy Factory tika izveidots 2008.gada augustā un šogad svin savu desmito pastāvēšanas gadu. «Man piedzima trešais bērns, dēls Tomass un ar trīs dienu starpību manai brāļa sievai - meitiņa Lenija. Ar Lenijas mammu runājām par to, ko var vai nevar Latvijā nopirkt bērniem, kā mēs viņus ģērbjam, kas mums patīk. Es ievēroju, ka 2008. gadā, salīdzinot ar 90.gadiem, piedāvājumā nekas daudz nav mainījies – mazuļu drēbītes un sedziņas ir vienveidīgas, salīdzinoši mazā izvēlē. Tā mums radās ideja, ka mēs pašas varētu kaut ko ražot bērniem. Vārds pa vārdam līdz nolēmām izveidot Leny Tomy Factory. Tas bija diezgan spontāns lēmums, bet ļoti aizraujošs un interesants. Lenija un Tomass bija pirmie modeļi, kuriem visi tērpi tika šūti un pielaikoti,» uzņēmuma pirmsākumus atceras L.Andersone.

Neraugoties uz rudens sezonas izraisītajiem sadārdzinājumiem atsevišķos segmentos, kopumā oktobris Latvijā ir noslēdzies ar nulles vērtām patēriņa cenu izmaiņām. Savukārt gada inflācija ir nokritusies līdz jaunam minimumam – 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam transportam, sakariem, alkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikai cenu pieaugumu visvairāk veicināja sezonāls dārzeņu sadārdzinājums par 26,7%. Noslēdzoties akcijām, gaļai un gaļas izstrādājumiem cenas pieauga par 0,7%, pienam un piena produktiem – par 0,5%, tējai un kafijai – par 2,1%, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem – par 4,2%. Savukārt kartupeļi kļuva lētāki par 9,4%, maize un graudaugu izstrādājumi par 0,7%, olas – par 2,2%.

Alkoholiskajiem dzērieniem, akciju iespaidā, cenas samazinājās par 1,4%, tai skaitā stiprie alkoholiskie dzērieni kļuva lētāki par 1,4%, vīns - par 1,8% un alus - par 1,2%.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Izlaidums asociējas ne tikai ar kāda svarīga dzīves posma beigām, skaistajiem ziediem absolventa rokās, bet arī izmaksām, kas mēdz sasniegt vairākus simtus eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Absolvējot kādu mācību iestādi, jārēķinās, ka naudas maks būs jāatver gana plaši. Izmaksu pozīciju ir daudz – ziedi, dāvanas, cienasts, fotogrāfa pakalpojumi, apģērbs, apavi u.c. DB veica vairāk nekā 20 cilvēku aptauju, lai noskaidrotu vidējo summu, kas jāatvēl izlaidumam. Aptaujāti tika gan bērnudārznieku, pamatskolas un vidusskolas beidzēju vecāki, gan augstskolu beidzēji. Lielākā daļa atzina, ka izlaidums nebūt nav lēts prieks. No kopējām izmaksām, kurās ietilpst ziedi un dāvanas skolotājiem, nevar izvairīties, bet ietaupīt var uz apģērba rēķina. Vairāki vecāki atzina, ka bērnudārzs nebūt nav tā vieta, kur izrādīt savu statusu un sapucēt atvasi pēc iespējas košāk, greznāk un šikāk, tādēļ var iztikt ar svinīgajām drēbēm, kas jau ir krājumos, vai arī tās iegādāties par sapratīgu cenu. Prasīgāki pēc smalkākām drānām ir pamatskolas un vidusskolas beidzēji, kuru vecākiem par atvašu pucēšanu nākas tērēt vairāk, bet augstskolas absolventi DB atzina, ka apģērbam nepievērš tik lielu nozīmi, kā to darīja, beidzot vidusskolu, jo sapratuši, ka šādām ārišķībām naudu var nešķiest.

Bērnu ballīšu organizēšanas biznesa nišā brīva vieta ir, taču jaunpienācējiem jāpiedāvā kaut kas oriģināls, vēl nebijis, izriet no DB aptaujāto uzņēmumu pārstāvju teiktā.

Vecāki bērnu priekam naudu nežēlo, taču lūkojas, lai pakalpojums būtu kvalitatīvs. Aptaujātie eksperti atzīst – reti nākas dzirdēt, ka kāds kaulētos par cenu, taču klienti vēlas detalizēti zināt, kas pakalpojumā ietilps. Visbiežāk bērnu pasākumu organizatori strādā divos virzienos – rīko ballītes pašu telpās vai dodas izbraukumos. Otrs darbības virziens vairāk pieprasīts ir vasaras sezonā.

SIA Rotaļu fabrika mājvietu atradusi t/c Olimpija, sākotnēji tā specializējās tikai bērnu pieskatīšanas lauciņā, taču, sekojot klientu pieprasījumam, sākusi organizēt arī bērnu dzimšanas dienas svinības. «Sākumā pasākumus organizējām tikai pastāvīgiem klientiem, bet tad jau kā pa kluso telefonu kļuvām populāri, tagad tos organizējam bieži – katru dienu un brīvdienās pat vairākas ballītes,» stāsta SIA Rotaļu fabrika īpašniece Iveta Leja.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis oktobrī, salīdzinot arpagājušā gada attiecīgo mēnesi, saglabājās nemainīgs. Precēm cenas samazinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 1%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2013.gada oktobrī, salīdzinot ar 2012.gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam transporta precēm un pakalpojumiem, ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas produktu cenas 12 mēnešu laikā pieauga par 0,6%. Visvairāk cenas pieauga pienam un piena produktiem (+5,1%), svaigai gaļai (+2,0%), maizei un graudaugu izstrādājumiem (+1,2%), sieram (+4,9%), savukārt lielākais cenu kritums bija vērojams augļiem (-6,3%), tējai un kafijai (-8,5%), olām (-9,6%) un cukuram (-3,9%). Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,6%, bet tabakas izstrādājumu – par 3,1%.

Turpinot samazināties cenu izaugsmes tempiem, Latvijas ekonomika aizvien vairāk sāk stūrēt deflācijas virzienā, proti, janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gada inflācija ir sarukusi apmēram par procentpunktu līdz 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām 2013. gada janvārī, salīdzinot ar 2012.gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai, kā arī cenu kritumam sakaru pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Pārtikas preces un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās vidēji par 2,9%. Visvairāk cenas pieauga dārzeņiem un kartupeļiem (+13,9%), svaigai gaļai (+5,6%), olām (+28,1%), augļiem (+9,6%), zivīm un zivju izstrādājumiem (+2,5%), savukārt lielākais cenu kritums bija vērojams desām un žāvējumiem (-1,2%), sieram (‑2,7%), cukuram (-3,7%). Telekomunikāciju ierīcēm cenas samazinājās par 14,4% un telekomunikāciju pakalpojumiem – par 6,5%. Apģērbam cenas samazinājās vidēji par 2,7%, savukārt apaviem – par 3,5%.

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada augustā, salīdzinot ar 2015. gada augustu), saglabājās nemainīgs, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 1,2 %, bet pakalpojumiem pieauga par 3,0 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada augustā, salīdzinot ar 2015. gada augustu, bija cenu kāpumam atpūtai un kultūrai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, sakaru grupai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,5 %. Cenas pieauga cukuram, svaigiem dārzeņiem, cūkgaļai, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, zivīm un jūras veltēm. Savukārt lētāka kļuva mājputnu gaļa, svaigi augļi, piens, siers un biezpiens, olas un sviests.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri - patēriņa cenas augušas par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 3,9%.

Statistikas pārvaldē informē, ka būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9%) un svaigiem dārzeņiem (+4,5%). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5%), kā arī cūkgaļai (+2,2%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2%), šokolādei (+5,1%), skābajām krējumam (+4%), brokastu pārslām (+8,3%). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8%), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1.janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar astoņiem gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8%), olām (-3,3%) un biezpienam (-3,3%).

2015.gada janvārī, salīdzinot ar 2014.gada decembri, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,1%. Precēm tas palielinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,1%, norāda Ekonomikas ministrijā (EM).

Tradicionāli janvārī ir vērojams cenu pieaugums, tomēr šogad janvārī vērotais cenu pieaugums bija zemākais kopš 1998.gada (neņemot vērā deflāciju 2013.gada janvārī). Tas saistīts ar pasaules cenu kritumu gan naftai, gan pārtikas produktiem. Izslēdzot degvielas un pārtikas cenas, patēriņa cenu līmenis janvārī pieaugtu par 0,5%.

Lielākā ietekme uz cenu palielinājumu janvārī bija elektroenerģijas cenu kāpumam saistībā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Elektroenerģijai cenas pieauga vidēji par 27,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,88 procentpunktiem. Cenas palielinājās arī citiem ar mājokļa uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem – atkritumu apsaimniekošanai un ar ūdens piegādi saistītiem pakalpojumiem, bet nedaudz samazinājās gāzei un siltumenerģijai.

Ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas gaidas, kas kopš vasaras ietekmē izejvielu cenu kāpumu pasaules biržas likušas atgriezties inflācijai arī Latvijā. Septembrī dzive Latvijā kļuvusi par pusprocentu dārgāka.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām septembrī bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, transportam, alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpes precēm un pakalpojumiem, izglītības pakalpojumiem.

Apģērbam un apaviem cenu kāpumu ietekmēja gan jaunās sezonas kolekciju nonākšana tirdzniecībā, gan iepriekšējo atlaižu noslēgums, kā rezultātā apavi sadārdzinājās par 9,7%, bet apģērbs – par 3,5%.

Pārtikas grupā vislielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem, jo sezonas laikā cenas samazinājās vidēji par 5,4%. Akciju rezultātā lētākas kļuva desas un žāvējumi (-1,1%), tēja un kafija (‑2,1%), sulas un atspirdzinošie dzērieni (-4,7%), piens un piena produkti (-0,3%). Savukārt cenas pieauga maizei par 2,0%, svaigai gaļai – par 3,0%, augļiem – par 0,9%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri), palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,8 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, palielinājās par 6,2 %. Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, augļiem, cukuram, sviestam, skābajam krējumam, pienam, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, kefīram, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, svaigām vai atdzesētām zivīm, jogurtam, saldumiem, šokolādei un gaļas izstrādājumiem. Savukārt lētāki kļuva kartupeļi.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada februārī, salīdzinot ar 2013.gada februāri, palielinājās par 0,5%. Precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,5%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir saglabājies nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014.gada februārī, salīdzinot ar 2013.gada februāri, bija cenu kāpumam pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas produktu cenas 12 mēnešu laikā pieauga par 0,8%. Visvairāk cenas pieauga pienam un piena produktiem (+6,8%), dārzeņiem un kartupeļiem (+9,2%), gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,0%), sieram (+4,7%), zivīm un zivju izstrādājumiem (+1,8%), kā arī eļļai un taukiem (+2,0%). Savukārt lielākais cenu kritums bija vērojams tējai un kafijai (-11,0%), augļiem (-6,6%), olām (-15,1%), cukuram (-6,7%), kā arī maizei un graudaugu izstrādājumiem (-0,5%).

Pašmāju modes un dizaina zīmols ZIB* radījis sporta apģērbu kolekciju sievietēm, cerot, ka tā motivēs enerģiskam un aktīvam dzīvesveidam.

«Ideja par ZIB* sporta līniju nav jauna,» stāsta zīmola vadītāja Inga Priedīte. «Kolekcijas izstrāde prasīja daudz laika un pūļu. Jo ir milzu

atšķirība, vai radām apģērbu ikdienai, vai sporta aktivitātēm. Sporta apģērbam vienlaicīgi ir jāpilda daudz šķietami nesavienojamu uzdevumu, kā, piemēram, jāpasargā no aukstuma, vēja un tajā pašā laikā jāelpo, jābūt gaisa caurlaidīgam. Apģērbam jābūt vieglam un ērtam, bet ļoti izturīgam.»

Sporta apģērbu kolekcija iekļauj topus, sporta bikses un ārjakas. Apģērbi veidoti, kombinējot dažādus materiālius, tostarp trīsslāņu membrānas tipa audumu, kā arī tekstilmateriālu, kas radīts no pārstrādātām PET pudelēm.

Septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada viršu mēnesi kopējais dzīves dārdzības līmenis Latvijā ir sarucis par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2013. gada septembrī, salīdzinot ar 2012. gada septembri, bija energoresursu, tajā skaitā autodegvielas, siltumenerģijas un dabasgāzes, kā arī telekomunikāciju pakalpojumu cenu samazinājumam, kuru patēriņš mājsaimniecību izdevumu struktūrā veido ievērojamu daļu.

Transporta grupā cenas samazinājās degvielai (-6,6%) un automašīnām (-3,6%), savukārt sakaru pakalpojumi gada laikā kļuva par 6,7% lētāki, ko ietekmēja mobilo telekomunikāciju un interneta pakalpojumu cenu samazinājums.

Gada laikā cenas kāpušas uztura produktiem, ar veselību saistītajām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī sabiedriskās ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri), palielinājās par 0,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,3 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,8 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga mājputnu gaļai, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, dārzeņiem, cukuram, maizei, piena produktiem, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, sālim un garšvielām, svaigām vai atdzesētām zivīm, olām. Savukārt lētāks kļuva siers un biezpiens, piens, svaigi augļi.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, palielinājās par 1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem par 3,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,4%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 0,1%. Zemākas cenas nekā pērn bija pienam un piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, eļļai un taukiem, olām, savukārt cenas palielinājās dārzeņiem, saldumiem un medum, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī sieram.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada janvārī, salīdzinot ar 2013.gada janvāri palielinājās par 0,4%. Precēm cenas samazinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem ir saglabājies nemainīgs.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni šajā janvārī, salīdzinot ar pagājušo janvāri, bija cenu kāpumam personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas produktu cenas 12 mēnešu laikā pieauga par 0,1%. Visvairāk cenas pieauga dārzeņiem un kartupeļiem (+11%), pienam un piena produktiem (+5,3%), sieram (+3,6%), gaļai un gaļas izstrādājumiem (+0,5%), savukārt lielākais cenu kritums bija vērojams tējai un kafijai (-12,1%), olām (-18,2%), maizei un graudaugu izstrādājumiem (-2,4%), kā arī augļiem (-4,7%).