VAS Starptautiskā lidosta Rīga ir saņēmusi maksājumu par Lietuvas lidsabiedrībai FlyLAL sniegtajiem pakalpojumiem šā gada vasarā. FlyLAL rēķina apmaksa ir pamats, lai lidsabiedrība varētu veikt aizkavēto reisu Nr. TE709 uz Viļņu, informē lidosta Rīga.

Lietuvas lidsabiedrība FlyLAL kopš vasaras vidus bija parādā VAS Starptautiskā lidosta Rīga, turklāt tā nevēlējās pildīt savas saistības, lai vienotos par debitoru parādu dzēšanu, tāpēc starptautiskā lidosta Rīga iesniedza Lietuvas lidsabiedrības FlyLAL gaisa kuģa kapteinim atkārtoti rēķinus par sniegtajiem virszemes apkalpošanas pakalpojumiem.

FlyLAL lidmašīna ieradās lidostā Rīga 25. oktobrī pulksten 23.50, un saskaņā ar sarakstu tai bija jāveic atpakaļreiss no Rīgas uz Viļņu 26. oktobrī pulksten 6.35. Ņemot vērā FlyLAL izvairīšanos apmaksāt rēķinus par lidsabiedrības lidmašīnu virszemes apkalpošanu Rīgā, lidosta Rīga bija spiesta pieņemt lēmumu par reisa Nr.TE709 aizturēšanu līdz brīdim, kamēr tiks nokārtotas parādsaistības.

Līdz ar Viļņas apgabaltiesas uzlikto arestu airBaltic īpašumiem, aviokompānija grasās samazināt reisu skaitu Lietuvā, palielinot reisu skaitu Rīgā.

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.Pilnībā no Lietuvas tirgus gan airBaltic neaizies un savu bāzi Viļņā neslēgs. «Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks - tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem. Vienlaikus līdz gada beigām tikšot atklāti pieci jauni reisi no Rīgas uz citiem galamērķiem. Tāpat parādījušās spekulācijas, ka airBaltic turpmāk varētu Lietuvā operēt caur Kauņas lidostu. Šobrīd Lietuvas tirgus ienes ievērojamu daļu no airBaltic ienākumiem - no Viļņas Latvijas aviokompānija apkalpo 20 maršrutus, kamēr no Rīgas 47 maršrutus.

Šodien, 30.05.2011., Rīgas apgabaltiesai jālemj, vai atstāt spēkā flyLAL prasību par lidostas Rīga un airBaltic mantas apķīlāšanu 40 milj. Ls vērtībā, šodien raksta Dienas bizness

Lietuvas bankrotējušās aviosabiedrības flyLAL prasība pret lidostu Rīga un airBaltic savas absurditātes dēļ varētu likt smieties, ja vien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada 19. janvārī jau nebūtu atzinusi Lietuvas tiesu spriedumu par spēkā esošu. No šī sprieduma izriet, ka flyLAL ir tiesības pēc prasības nodrošinājuma pret Lidostu Rīga un airBaltic vairāk nekā 40 milj. Ls apmērā. Nevar izslēgt, ka arī Rīgas apgabaltiesa, kas ir jau otrā instance šīs lietas izskatīšanai Latvijā, atstās spēkā 2008. gada 31. decembrī pieņemto Viļņas apgabaltiesas spriedumu. Tas iespējams, jo, atbilstoši ES tiesību normām, ES dalībvalstu kompetentās iestādes nolēmums izpildāms arī citās ES dalībvalstīs, to pēc būtības vairāk nepārskatot. Ja šis tiesas lēmums netiktu tālāk pārsūdzēts, tas nozīmētu, ka divi Latvijas aviācijas stūrakmeņi – Starptautiskā lidosta Rīga un nacionālā aviokompānija airBaltic nonāktu lietuviešu kontrolē. Ar apķīlātu kustamo un nekustamo mantu, kas atbilst gandrīz pilnai lidostas Rīga aktīvu vērtībai vai tam finanšu ieguldījumam, ko pērnā gada nogalē no valsts saņēma airBaltic, Lietuvas puse varētu brīvi diktēt lidostas Rīga un airBaltic attīstību. Turklāt, tā kā pēc flyLAL bankrota lēmumus pieņem flyLAL kreditori, no kuriem lielākais ir tagad arī jau maksātnespējīgās Snoras bankas administrators, visas kārtis palēnām būtu viņa rokās. DB jau rakstīja, ka Lietuvas tiesu lēmums tika pieņemts pēc lietuviešu aviokompānijas flyLAL pieteikuma, kurā minēts, ka savulaik – līdz 2009. gadam – lidostā Rīga piemērotā atlaižu politika airBaltic veicinājusi negodīgu konkurenci Baltijas aviācijā un tādējādi arī flyLAL bankrotu, jo, pateicoties pat 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga, airBaltic Lietuvas tirgū varējis startēt ar ievērojami zemākām biļešu cenām nekā konkurenti. Lai segtu savus zaudējumus, ko flyLAL aplēsa 40,7 milj. Ls vērtībā, Lietuvas tiesa kā iespējamās flyLAL tālākās prasības nodrošinājumu pieprasīja arestēt Starptautiskās lidostas Rīga un airBaltic kustamo un nekustamo īpašumu. airBaltic pārstāvji šādu flyLAL argumentāciju sauc par nonsensu.

Uz bankrota sliekšņa stāvošā Lietuvas lidsabiedrība flyLAL nolēmusi lauzt janvāra sākumā noslēgto vieošanos par 100% akciju pārdošanu Šveices fondam Swiss Capital Holding (SCH).

«Kompānija ir sākusi līguma laušanas procedūru ar Swiss Capital Holding,» teikts flyLAL paziņojumā. Tajā lidsabiedrības vadītājs Vitauts Kaikaris norāda, ka Šveices fonds, parakstot vienošanos, apstiprināja savus nodomus investēt Lietuvas kompānijā, taču nav pildījis savas saistības un nav laikā veicis maksājumu. «Tāpēc, ka potenciālais Lietuvas aviokompānijas investors nav izpildījis savas saistības, flyLAL aptur savu darbību un neizslēdz bankrota iespēju,» uzsver Kaikaris. «Mēs to darām tāpēc, lai novērstu turpmāku parādu palielināšanos un kreditoru stāvokļa pasliktināšanos.»

Eiropas Savienības (ES) Tiesa nolēmusi, ka ar Lietuvas tiesas lēmumu var arestēt aviokompānijas airBaltic un Rīgas lidostas īpašumu 200 miljonu litu (57,92 miljonu eiro) vērtībā, vēsta portāls Delfi.lt.

Tiesa šādu lēmumu pieņēmusi 23.oktobrī, un tas paver durvis bankrotējušās Lietuvas lidsabiedrības flyLAL-Lithuania Airlines (flyLAL) kreditoriem prasīt zaudējumu atlīdzināšanu 200 miljonu litu apmērā par iespējamo airBaltic negodīgo rīcību, paziņoja FlyLAL administrators Aurimans Valaitis.

Pēc viņa teiktā, tagad ir jāsagaida Latvijas Augstākās tiesas lēmums un jāveic darbības īpašuma arestam Latvijā.

Starptautiskajā lidostā Rīga portālam Nozare.lv norādīja, ka Latvijas Augstākā tiesa bija vērsusies ES tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem par to, kā interpretējama ES regula par citas dalībvalsts tiesu nolēmumu atzīšanu. Latvijas tiesās flyLAL atsaucas uz šo regulu, lūdzot izpildīt Lietuvas tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu. ES Tiesa Latvijas Augstākajai tiesai ir sniegusi atbildes par regulas interpretāciju, līdz ar ko Augstākā tiesa atsāks lietas izskatīšanu, lai pieņemtu lēmumu pēc būtības.

Biznesa vidē ir izplatīts maldīgs uzskats, ka E-rēķins ir PDF rēķins, kas nosūtīts elektroniski un derīgs bez paraksta – tā nav!

Kas ir e-rēķins?

E-rēķins ir digitāla formāta rēķins, kas tiek sagatavots no rēķina izrakstītāja ERP, grāmatvedības, vai kādas citas sistēmas, kas ir konfigurētas ar zemāk aprkastītu E-rēķinu formāta savienojumu, un nosūtīts uz rēķina saņēmēja sistēmu, neizmantojot epastu, vai fizisku piegādi.

“Šeit ir būtiski, lai jebkurš uzņēmums padomātu par savas sistēmas esošo vai plānoto nodrošinājumu” saka Mārtiņš Kaļva, procesu automatizācijas eksperts no MS Solutions

Kas uzņēmējus sagaida nākotnē?

Šāda E-rēķinu sistēma, ļaus efektīvi apmainīt rēķinu saturu mašīnlasāmā formā, kas būs viegli apstrādājams sistēmām un būtiski samazinās kļūdu iespēju un nepieciešamību pēc manuālas apstrādes resursiem.

Augstākā tiesa (AT) trešdien atjaunoja tiesvedību strīdā starp bankrotējušo Lietuvas lidsabiedrību flyLAL-Lithuania Airlines (flyLAL) un starptautisko lidostu Rīga, kā arī nacionālo lidsabiedrību "airBaltic" par aresta uzlikšanu atbildētāju mantai.

Kā aģentūrai LETA norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šodien tiesas sēdē tika skatīti vairāki lietas dalībnieku pieteiktie lūgumi. Tiesa apmierināja lidostas lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas Rīga nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu.

Lidosta un airBaltic lūdza apturēt tiesvedību lietā sakarā ar pieteikuma iesniegšanu Viļņas apgabaltiesā par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Šos lūgumus tiesa noraidīja.

Tiesa arī uzdeva pieteicējai flyLAL iesniegt tiesai pierādījumus prasības nodrošinājuma summas aprēķina pamatotībai.

Pēc sešiem gadiem arī Latvijas valsts amatpersonas beidzot gatavas iejaukties absurda juridiskā kāzusa risināšanā, kas rada draudus Latvijas aviācijas sektora pastāvēšanai.

Acīmredzot bija jāsagaida Eiropas Savienības tiesas lēmums, kas dod zaļo gaismu visai absurdam Lietuvas tiesas pieņemtam lēmumam, lai arī Latvijas atbildīgie politiķi beidzot sāktu kustēties. Runa ir par bankrotējušas Lietuvas aviokompānijas flyLAL prasību, kuras nodrošināšanai paredzēta Starptautiskās lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas airBaltic mantas aprakstīšana 60 miljonu eiro vērtībā. Tikai tagad premjere Laimdota Straujuma LNT raidījumā saka, ka vērsīsies pēc palīdzības Eiropas Komisijā, Latvijas Ārlietu ministrija ir nosūtījusi notu Lietuvai, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir gatavs pret Lietuvu izmantot visus juridiskos rīkus, lai flyLAL prasību pret abiem Latvijas flagmaņiem – lidostu Rīga un airBaltic – atceltu. Lieliska mobilizācija augstākajā valsts līmenī, tomēr jājautā – kāpēc tas notiek tikai tagad?!

Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, ar kuru apķīlāta starptautiskās lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas airBaltic manta 40 milj. Ls apmērā. Lidostas Rīga blakus sūdzība par nelabvēlīgo lēmumu tiesa noraidīja.

Šo lēmumu gan vēl var pārsūdzēt 30 dienu laikā. Jāatgādina, ka pret lidostu un airBaltic vērsās Lietuvas bankrotējusī aviosabiedrības flyLAL. DB jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada 19. janvārī atzina Lietuvas tiesu spriedumu par spēkā esošu.

No šī sprieduma izriet, ka flyLAL ir tiesības pēc prasības nodrošinājuma pret Lidostu Rīga un airBaltic vairāk nekā 40 milj. Ls apmērā. Lietuvas tiesu lēmums tika pieņemts pēc lietuviešu aviokompānijas flyLAL pieteikuma, kurā minēts, ka savulaik – līdz 2009. gadam – lidostā Rīga piemērotā atlaižu politika airBaltic veicinājusi negodīgu konkurenci Baltijas aviācijā un tādējādi arī flyLAL bankrotu, jo, pateicoties pat 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga, airBaltic Lietuvas tirgū varējis startēt ar ievērojami zemākām biļešu cenām nekā konkurenti.

Lietuvas valsts nolēmusi nepieņemt finansiālās grūtībās nonākušās lidsabiedrības flyLAL-Lithuania Airlines piedāvājumu pārņemt uzņēmumu savā kontrolē un izpirkt akciju kontrolpaketi (51%) par vienu litu (0.204 latiem).

Par to vakar paziņoja Lietuvas satiksmes un komunikāciju ministrs Eligijs Masjulis.

«Sanemuši atbildi no valsts, keramies pie citiem lidzekliem. Apsveram vairakus risinajumus un par tiem zinosim,» sacija flyLAL generaldirektors Vitauts Kaikaris. Īpaši izveidotā ministrijas darba grupa nolēmusi, ka valsts «neuzņemsies atbildību par smago situāciju, kas izveidojusies privātā kompānijā», paziņoja ministrs preses konferencē. «Mēs izvērtējām situāciju un nolēmām, ka flyLAL stāvoklis gada laikā ir ļoti pasliktinājies. Pēc manām domām, tas ir ļoti novēlots piedāvājums - to vēl varēja apspriest septembrī - oktobrī,» viņš secināja. Pēc Masjuļa vārdiem, līdz ar lidsabiedrības iegādi valstij būtu jāuzņemas atbildība par kompānijas finansiālajām saistībām. «Mūsu atteikums nozīmē, ka tālākais uzņēmuma liktenis noskaidrosies ļoti drīz,» viņš teica. Tomēr viņš apsolīja, ka ministrija pieliks visas pūles, lai pat bankrota gadījumā aviopārvadātājs izpildītu saistības pret pasažieriem.

Lietuvas Apelācijas tiesa pirmdien vēlreiz noraidījusi Viļņas apgabaltiesas 2016.gada janvārī pasludināto spriedumu attiecībā uz bankrotējušās Lietuvas nacionālās aviokompānijas "flyLAL-Lithuanian Airlines" prasību par vairāk nekā 16 miljonu eiro kompensācijas piedziņu no lidsabiedrības "airBaltic", kuru tā vainoja negodīgā konkurencē un "FlyLAL" izstumšanā no tirgus.

"Tiesa konstatējusi, ka aizliegtas vienošanās nav bijis, jo atbildētāji ["airBaltic" un Rīgas lidosta] pildījuši savas obligātās Latvijas tiesību aktos noteiktās saistības. Tādēļ tiesa noraidījusi "FlyLAL" argumentus, ka "airBaltic" īstenojusi negodīgu cenu veidošanas stratēģiju, centusies kropļot konkurenci, izstumt konkurentus no tirgus vai radīt šķēršļus to ienākšanai tirgū," teikts Apelācijas tiesas atzinumā.

Apelācijas tiesa 2020.gada martā jau bija atcēlusi Viļņas apgabaltiesas spriedumu, bet šogad februārī Lietuvas Augstākā tiesa nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē, norādot, ka Apelācijas tiesa iepriekš nepareizi kvalificējusi prasības pamatojumu un nav noteikusi visus būtiskos apstākļus, lai kvalificētu iespējamu Līguma par Eiropas Savienību pārkāpumu.

Bankrotējušās Lietuvas lidsabiedrības flyLAL vietā uzņēmumu grupas flyLAL Group īpašnieki ierosinājuši veidot jaunu nacionālo aviokompāniju valsts paspārnē, vēsta Lietuvas televīzijas raidījums Panorāma.

Valstij ne vien vajadzētu investēt šai pasākumā nodokļu maksātāju naudu miljoniem litu apmērā, bet arī piešķirt lielas atlaides daļēji privātajai kompānijai, televīzijai paudis viens no kompānijas īpašniekiem, flyLAL Group valdes loceklis Ģedimins Žiemelis.

Veidojot jaunu nacionālo lidsabiedrību, viņš ieteicis par pamatu izmantot rentablo flyLAL meitsabiedrību flyLAL Charters, kas no tās atdalījusies vēl pirms bankrota.

Jaunā kompānija vēlētos ne vien simtprocentīgas atlaides Viļņas lidostā, kas būtu paredzētas vienīgi tai, bet arī slēptas dotācijas no rentablā uzņēmuma Oro navigacija 15 milj. litu apmērā un ekskluzīvas tiesības bez jebkādas konkurences veikt pārvadājumus no Viļņas maršrutos, kādi būtu vajadzīgi valstij. Tam flyLAL Group juristi esot atraduši pamatojumu Eiropas Savienības (ES) konkurences direktīvā.

Lietuvas lielākā lidsabiedrība flyLAL, kura ieslīgusi finansiālās grūtībās un ir pārtraukusi lidojumus, iesniegusi tiesā prasību par bankrotu, šodien raksta Dienas bizness.

«Mēs meklējām visus iespējamos veidus, lai turpinātu darbību, bet tā kā vairs nevarējām veikt lidojumus un nesaskatījām iespēju atjaunot darbību, bijām spiesti griezties tiesā ar prasību par savu bankrotu,» skaidroja flyLAL ģenerāldirektors Vitauts Kaikaris. Pēc viņa vārdiem, tas bijis «vienīgais pareizais lēmums». Lidsabiedrības vadītājs izteicis nožēlu, ka notikušais «sāpīgi skar kompānijas pasažierus, darbiniekus un biznesa partnerus».

Tikmēr Lietuvas transporta ministrs Eligijus Masjulis ir izveidojis darba grupu lidsabiedrības darbības novērtēšanai. Viņš solījis, ka valsts centīsies noskaidrot, vai flyLAL bankrots nav veicināts tīšām, un nepieciešamības gadījumā vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.

Krahu piedzīvojusī Lietuvas lidsabiedrība flyLAL ir griezusies Viļņas apgabaltiesā, cerot atgūt licenci lidojumu veikšanai, kura patlaban ir apturēta.

Tas teikts flyLAL paziņojumā presei.

Aviokompānija apgalvo, ka ne Lietuvas Civilās aviācijas administrācija, ne Transporta un komunikāciju ministrija nav pietiekami pamatojušas savu lēmumu apturēt kompānijas darbības un lidojumu licenci. flyLAL ģenerāldirektors Vitauts Kaikaris paziņojumā norādījis, ka kompānija nav saņēmusi no šīm institūcijām nekādus norādījumus par trūkumiem lidojumu drošībā, kas kalpotu par pamatu licences apturēšanai.

Tikmēr Lietuvas transporta ministrs Elišijus Masjulis paziņojis, ka iespējamais flyLAL bankrots ir devis triecienu visai valstij, taču, ja lidsabiedrības vadība veiks savlaicīgus pasākumus, kompānija varētu turpināt darbu, vēstī portāls delfi.lt, atsaucoties uz ministra teikto intervijā laikrakstam Lietuvos Žinios pagājušajā nedēļā.

Tuvu bankrotam esošā Lietuvas aviokompānijas FlyLAL potenciālais pircējs esot Šveices finanšu un investīciju kompānija Swiss Capital Group. Tā ziņo Lietuvas biznesa avīze Verslo žinios. FlyLAL pārstāvji izskanējušo informāciju gan neapstiprina, un arī Db šo jautājumu komentēt nevēlējās.

Ar potenciālajiem investoriem tiekot uzturēts kontakts, un konkrētāki rezultāti būšot zināmi tuvāko nedēļu laikā. Vienlaikus gan Lietuvas aviokompānija pieļauj iespēju pārtraukt lidojumus no Viļņas lidostas un savu darbību pārcelt ārpus Lietuvas robežām.

Iepriekš jau Lietuvas aviokompānija mēģināja vērsties pie Lietuvas valdībā ar piedāvājumu valstij pārņemt uzņēmumu savā kontrolē un nopirkt 51% kompānijas akciju par vienu litu, taču piedāvājums tika noraidīts.

Jau šobrīd lidsabiedrība sākusi samazināt reisu skaitu.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem Viļņas lidosta pārtrauca apkalpot daļu aviokompānijas FlyLAL Lithuanian Airlines reisus, jo kompānija nav norēķinājusies par milzīgajiem parādiem, kas krājušies jau kopš augusta. No otrdienas pārtraukti lidojumi uz Stambulu, no trešdienas uz Parīzi, savukārt no nākamās nedēļas FlyLAL vairs nelidos uz Romu. Samazināts arī reisu skaits uz Milānu un Frankfurti. Aviokompānija ir parādā lidostai ap 6 milj. eiro.

Rīgas lidostas un piekoptās atlaižu politikas dēļ Lietuvas nacionālā aviokompānija flyLAL sākot ar 26. oktobri pārtrauks reisus no starptautiskās lidostas Rīga.

Viņš norādīja, ka airBaltic un flyLAL apkalpo vienu un to pašu pasažieru mērķa grupu, taču nesaņemot tādas pašas atlaides kā airBaltic, Lietuvas nacionālā lidsabiedrība nespēj konkurēt ar labākas pozīcijas izkarojušo airBaltic.

Sarunas sākumā G. Ziemelis gan teica, ka flyLAL lidostu Rīga pamet tikai uz ziemas sezonu. Tikai, atbildot uz atkārtotiem jautājumiem, viņš atzina, ka viņa vadītā kompānija lidojumus no Rīgas nolēmusi pārtraukt uz nenoteiktu laiku.

Starptautiskās lidostas Rīga pārstāvis Mārtiņš Langrāts komentārus par flyLAL lēmumu atteicās sniegt.

Lietuvas aviokompānija flyLAL bankrotēs jau ziemā. Tā uz laikraksta Bizness&Baltija jautājumu, kādi ir pēdējie jaunumi airBaltic un flyLAL strīdā, atbildējis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, piebilstot, ka "nebūs aviokompānijas, nebūs problēmas".

Ministrs norādījis, ka par FlyLAL bankrotu liecinot vairāki fakti. Proti, Rīgas lidosta tiek attīstīta uz tranzīta reisu rēķina, kas netiek darīts Viļņā. Lietuvas vietējā aviopārvadājumu tirgū ir kritums. Jau iepriekš piedāvāts iegādāties flyLAL, bet Latvijas puse atteikusies, un lietuvieši nolēmuši "uztaisīt skandālu", skaidro A. Šlesers.

Lietuvas aviokompānija flyLAL, kas šī gada sākumā agresīvi iegāja Igaunijas tirgū, nolēmusi ziemas sezonā pārtraukt savu darbību valstī, ziņo BBN.

flyLAL ziemas periodā neveiks lidojumus maršrutā Tallina - Viļņa. Aviokompānija atpirks no pasažieriem jau iegādātās aviobiļetes, kuras jau pārdotas uz lidojumiem ziemas periodā, vai apmainīs tās pret citām.

Lietuvas aviokompānija norāda, ka ziemas periodā pieprasījums pēc lidojumiem caur Viļņas lidostu ievērojami samazinās, un tāpēc flyLAL ir spiests pārtraukt lidojumus šajā sezonā.

Pēdējais lidojums no Tallinas uz Viļņu tiks veikts šī gada 24. oktobrī, norāda flyLAL.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam ikmēneša rēķinu summas nomaksa prasa būtisku daļu no ikmēneša ienākumiem. Lai rēķinu nomaksai atvēlētos līdzekļus nejauši neiztērētu un visu mēnesi nebūtu jādomā par rēķiniem, pēc DNB bankas pasūtījuma īstenotajā aptaujā atklāts, ka lielākā daļa jeb 62,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju rēķinus apmaksā uzreiz pēc algas saņemšanas mēneša pirmajā pusē.

Aptuveni katrs piektais (26,4%) respondents rēķinu apmaksu veic pakāpeniski visa mēneša garumā, bet 7% aptaujāto rēķinu apmaksu novilcina līdz mēneša beigām. Visapzinīgākie rēķinu apmaksā ir 18 līdz 24 gadus veci jaunieši – 75,5% šīs grupas aptaujāto norādījuši, ka rēķinu apmaksu veic līdz ar algas saņemšanu. Savukārt 46 līdz 55 gadus veci respondenti biežāk nekā citas vecuma grupas norādījuši, ka rēķinu apmaksu veic pakāpeniski visa mēneša garumā (katrs trešais) vai novilcina to līdz mēneša beigām (9,4%). Arī sievietes (65,9%) steidz rēķinus nomaksāt ātrāk nekā vīrieši (59,2%).

Rēķinu maksājumu kavēšana biznesa sektorā kļuvusi par tik būtisku problēmu, ka nopietni ietekmē uzņēmumu ekonomisko attīstību un reizēm pat dzīvotspēju.

Pēc “Factris Latvia” novērojumiem, maksājumu kavējumu problēma īpaši saasinās tieši vasaras laikā, kas daudziem uzņēmumiem biznesā ir karstākais gada laiks.

Tās ir nozares, kas pieredz strauju, uz sezonalitāti balstītu apgrozījuma pieaugumu. Viena no tādām ir lauksaimniecība, īpaši ogu, augļu un dārzeņu tirdzniecība, kur sākas straujš ražas ievākšanas process, taču mazumtirgotāji nereti atliek rēķinu apmaksu uz vēlāku laiku. Arī būvniecībā vasarā nepieciešams algot vairāk darbinieku.

Kopumā rēķinu apmaksas kavēšanos vasarā veicina arī atvaļinājumu laiks, kad daudzi par finansēm atbildīgie darbinieki dodas brīvdienās. Maziem un vidējiem uzņēmumiem vasarā nereti galvassāpes rada arī lielveikalu ilgie apmaksas termiņi – produkcija tiek nodota veikaliem, bet samaksa par preci tiek saņemta vien pēc 60-90 dienām.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Pretēji Satiksmes ministra Aināra Šlesera paustajam, airBaltic prezidents Bertolds Fliks Db norāda, ka no Lietuvas tirgus Latvijas nacionālā aviokompānija tomēr neaizies.

"Nē, mēs neaiziesim no Lietuvas. Mēs samazināsim savu darbības apjomu Lietuvā, tomēr prom neaiziesim," Db norāda B. Fliks. Sīkākus komentārus viņš sola sniegt šodien pulksten 15:00 speciāli sasauktā preses konferencē.

A. Šlesers žurnālistiem iepriekš paziņoja, ka airBaltic aizies no Lietuvas aviopārvadājumu tirgus, un lielāko daļu lidojumu pārcels uz Rīgu. Tā ir kā reakcija uz Lietuvas tiesas pieņemto lēmumu arestēt airBaltic un Rīgas lidostas īpašumus aptuveni 40 miljonu latu apmērā, lai tādējādi apmierinātu Lietuvas aviokompānijas flyLAL prasību.

femairBaltic /emno Lietuvas prom nedosieslyLAL iesniedzis prasību Viļņas tiesā pret airBaltic un Rīgas lidostu par iespējamiem konkurences pārkāpumiem, kas lietuviešiem esot radījuši 40 miljonu latu zaudējumus.