Nekustamo īpašumu tirgum vajag kontroli

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultātes profesors Jānis Briņķis uzskata, ka pēdējā laikā nodotajām mājām lielākoties ir laba kvalitāte un ar tām var lepoties. "Tomēr, nepieciešama stingra kontrole no būvinspektoru un pasūtītāju puses. Pasūtītāji patlaban slikti kontrolē būvniecības procesu. Bieži brāķis tiek pieļauts steigas dēļ, bet tas vairāk skar ēkas ārējo izskatu, nevis tās drošumu", atzīst J.Briņķis.

SIA "Rīgas Pilsētbūvnieks" ģenerāldirektora konsultants Valdis Trops uzsver, ka kopumā situācija attiecībā uz jauno projektu kvalitāti pasliktinās, jo trūkst darbaspēka, bet projektētāju līmenis varētu būs augstāks. "Pie mums tikai 6% strādājošo ir nodarbināti celtniecības nozarē, Īrijā šajā jomā darbojas 12%", uzsver V.Trops.

Eksperti prognozē, ka nākotnē liela nozīme būs attīstītāja pieredzei un reputācijai, tiks pastiprināta kvalitātes kontrole un apstiprināta virkne likumprojektu. Kā viens no iespējamajiem attīstības scenārijiem tiek piedāvāta pāreja uz Eiropas tradīcijām, kur nozīmīga loma ir īrētiem dzīvokļiem.

Pagājušajā gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēma aptuveni 100 sūdzības, kas saistītas ar jaunajiem projektiem. Pamatā sūdzības skar siltumizolāciju, plaisas sienās, līgumus, kas ierobežo patērētāju tiesības, komunikāciju trūkumu (piemēram, nav gāzes). Tomēr, liela daļa sūdzību izrādās nepamatotas.

Latvijas Namīpašnieku asociācijas prezidents Dmitrijs Trofimovs apgalvo, ka Latvijā aktuālās jauno ēku problēmas pastāv visā pasaulē, pie tam, pircēju sūdzības bieži nav pamatotas. "Piemēram, reti kurš zina, ka ēkai nepieciešams nosēsties pirmajos gados pēc celtniecības, tādēļ parādās plaisas", uzsver D.Trofimovs.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Santa Bikseniece uzskata: lai mājoklis būtu kvalitatīvs un tiktu ievērotas nākamo iemītnieku tiesības, nepieciešams izstrādāt un ieviest celtniecības standartus, kas regulētu būvkonstrukciju kvalitātes normas. Līga Plaude papildina: "Nepieciešams paaugstināt prasības attiecībā pret tehnisko projektēšanu, kā arī prasības projekta nodošanas laikā. Ir vērts kontrolēt projektu arī tā būvniecības laikā, nevis tikai sākuma un beigu stadijā".

Ilvars Metnieks uzskata, ka standartu neesamība neļauj noteikt celtniecības kvalitātes līmeni. "Patlaban viss tiek celts un nodots ekspluatācijā, vadoties no celtniecības normatīviem, kas nav galarezultāta kvalitātes garantija. Padomju valsts standarti neder mūsdienu kvalitātes problēmu risināšanai, tie jau ir arhaiski. Eksistē jaunas metodes, materiāli, tendences", - uzsver Ilvars Metnieks, Latvijas Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.