Bijušā miljonāra un lielākā zemes īpašnieka Gata Saknīša parāds Rietumu bankai ir vismaz 12.46 miljoni latu.

Ģimenes īpašumi, kas piederēja G. Saknītim , viņa sievai Evijai un tuviniekiem, pa daļām tiek izpārdoti izsolē. Neraugoties uz to, G. Saknīša sieva nezaudē optimismu.

Jāatgādina, ka augustā izsolē nokļuva desmitiem G. Saknīša nekustamo īpašumu, bet pagājušās nedēļas nogalē zem izsoles āmura nokļuva arī sievas Evijas Ādažos esošie nekustamie īpašumi, bet oktobrī un novembrī gaidāmas G. Saknīša un viņa vecāku īpašumu izsoles, raksta Privātā dzīve.

„Es esmu optimiste. Lai vai kā – es neskumstu naudas vai kādu mantu trūkuma dēļ. Dzīvē ir daudz kā skaista, ko nemaz nevar nopirkt par naudu,” tā situāciju komentē E. Saknīte.

Jelgavas tiesā šodien pirmajā izsolē pārdots uzņēmējam Gatim Saknītim piederošs īpašums Roņi Jelgavas rajona Sidrabenes pagastā, Db pastāstīja zvērināta tiesu izpildītāja Indra Andrejeva.

Gatis SaknītisDarījuma summu un īpašuma pircēju viņa gan neatklāja. Īpašumu veido divi zemesgabali, kuru kopējā platība ir 62. hektāri. Īpašuma novērtējums ir 72 900 latu.

Kā iepriekš ziņoja Db.lv, izsolē pērn rudenī bija grūtības pārdot uzņēmēja Gata Saknīša sievai Evijai piederošo automašīnu 2006. gada Bentley Continental GT, kuras novērtējums ir 100 000 latu.

Db.lv arī ziņoja, ka bijušajam lielākajam privātajam zemes īpašniekam valstī G. Saknītim izdevies iekļūt lielāko valsts nodokļu parādnieku sarakstā gan kā privātpersonai, gan kā GS Nekustamie Īpašumi pietuvinātai personai.

Rīgas rajona tiesā skatītā lieta, kurā vienu no Latvijas lielākajiem zemes īpašniekiem Gati Saknīti apsūdz kukuļdošanā policistam, ieguvusi negaidītu pavērsienu, raksta laikraksts Telegraf.

Jau vēstīts, ka uzņēmējam Gatim Saknītim izvirzīta apsūdzība kukuļdošanā. Autovadītājs G. Saknītis, lai policists viņam nerakstītu administratīvo protokolu, devis kukuli 40 latu apmērā. Gadījums noticis 2008. gada janvārī. Policija apturēja Saknīša auto Toyota Land Cruiser uz Rīgas – Ainažu šosejas.

Tiesā ticis uzrādīts oficiāls paziņojums par spriedumu ceļu policistiem, kuri apsūdzēti kukuļa izspiešanā. Policisti atzīts par vainīgu 200 latu liela kukuļa izspiešanā no apturēta autovadītāja 2008. gadā. Kā laikrakstam norādījis G. Saknīša advokāts Jurijs Močuļskis, starp šiem policistiem bijis arī Saknīša lietā iesaistītais policists.

Krimināllietas, kurā kādreiz viens no lielākajiem zemes īpašniekiem Latvijā Gatis Saknītis apsūdzēts par 40 latu kukuļa došanu ceļu policistam, izskatīšana tiesā atlikta līdz oktobrim.

Tieša Db.lv uzzināja, ka lietas izskatīšana atlikta, jo uz tiesas sēdi nav varējusi ierasties tiesas piesēdētāja.

G. Saknītis par ātruma ierobežojumu neievērošanu tika aizturēts 2007.gada 4.janvārī. Tiesas gaitā atklājās, ka G. Saknīša aizturēšana bijusi speciāli organizēta valsts policijas operācija, kuras realizācijai tika izmantota arī videokamera. VP norāda, ka apdzīvotā vietā – Baltezerā uzņēmējs ar savu mašīnu braucis par 17 kilometriem ātrāk nekā tas atļauts.

Sākotnēji uzņēmējs policijas darbiniekam devis 20 latus, taču, kad tie atdoti atpakaļ, summu dubultojis. Pēc tam uzņēmējs tika aizturēts.

G. Saknīša aizstāvība gan noliedz, ka uzņēmējs būtu devis kukuli. Tiek apšaubīts arī fakts, ka radara ierīcē fiksētais ātrums 67 kilometri stundā ir attiecināms uz G. Saknīša vadīto auto.

No nu jau bijušā lielākā privātā zemes īpašnieka Gata Saknīša nolemts piedzīt parādu vairāk nekā 460 000 Ls, šodien, 17.decembrī, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Kā izriet no diviem Rīgas Kurzemes rajona tiesas lēmumiem, kuru norakstu kopijas ir laikraksta Dienas bizness rīcībā, G. Saknītis, kurš jau iepriekš publiski atzinis, ka viņam ir problemātiska aizņēmumu iegūšana bankā, pagājušā gada 23.martā no 1966. gadā dzimušā Jura Borisjuka aizņēmies kopumā 60 tūkstošus latu, bet 10. aprīlī - vēl 70 tūkstošus latu.

Aizņēmumu atdošanas termiņš bijis viens mēnesis, un, tā kā G. Saknītis parādu nav atdevis, saskaņā ar aizdevuma līgumiem sācis uzkrāties līgumsods - 0,5% no parāda summas par katru kavēto dienu. Tā kā uzņēmējs parādu nav atmaksājis vairāk nekā gadu, par 60 tūkstošu aizņēmumu soda nauda sakrājusies 157,5 tūkstošu latu apmērā, bet par 70 tūkstošu latu kredītu - Ls 177 450.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atļāvusi Rietumu bankai piedzīt parādu no uzņēmēja Gata Saknīša.

Uzņēmējs Gatis SaknītisTiesas izsniegtais izpildraksts ļauj izpildīt jau pavasarī Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas nospriesto: no G. Saknīša, viņa ģimenes locekļiem un ar viņiem saistītajiem uzņēmumiem NGE, Aģentūra GS un GS Nekustamie Īpašumi piedzenams parāds pavisam 12.4 milj. apmērā. Kā Db uzzināja tiesā, tās izsniegtajā izpildrakstā kā piedzenamā summa norādīti 12.4 milj. Ls.

Tāpat tiesa neapmierināja Rietumu bankas lūgumu par tiesību atzīšanu saņemt procentus – 0.2% dienā no nesamaksātā parāda.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Gata Saknīša ģimenei piederošos zemes īpašumus pārdod izsolē.

Nekustamais īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala 1.36 ha (13 605m²) un tas novērtēts par LVL 12 000. Savukārt trešdien, 27. augustā pulksten 10.00, rīko G. Saknīša mātei Agrai Saknītei piederošā nekustamā īpašuma Ādažos Pasta ielā 1A, pirmo izsoli. Nekustamais īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala 0.2184 ha (2 184m²) platībā un novērtēts par summu - LVL 50 000. Trešdien izsolīs arī A. Saknītes SIA NGE piederošo nekustamo īpašumu Indras, Ropažu pagastā. Nekustamais īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala 7.8 ha platībā un tas novērtēts uz LVL 14 000.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Tiesā ir pārsūdzēts spriedums, ar kuru uzņēmējam, kādreiz vienam no lielākajiem zemes īpašniekiem Latvijā Gatim Saknītim par kukuļdošanu policistam tika piespriesti divi gadi nosacīti.

Rīgas rajona tiesas spriedumu, kurš tika paziņots oktobrī, ir pārsūdzējis Saknīša advokāts Juris Močuļskis jaunākais, kurš norādījis, ka Saknītis ceļu policistam ir devis naudu, tomēr uz šādu rīcību viņš esot tīši izprovocēts un kukulis esot izspiests.

Apelācijas sūdzība tiesā tika saņemta 19.novembrī

G. Saknītis par ātruma ierobežojumu neievērošanu tika aizturēts 2007.gada 4.janvārī. Tiesas gaitā atklājās, ka G. Saknīša aizturēšana bijusi speciāli organizēta valsts policijas operācija, kuras realizācijai tika izmantota arī videokamera. VP norāda, ka apdzīvotā vietā – Baltezerā uzņēmējs ar savu mašīnu braucis par 17 kilometriem ātrāk nekā tas atļauts.

Augstākās tiesas Senāts neizšķīra strīdu, kurā uzņēmēja Gata Saknīša māte Agra Saknīte lūdza atcelt ar advokātu* Viktoru Tihonovu noslēgto pirkuma līgumu.

Senāta sēdē šodien tika nolemts nodot strīda izskatīšanu paplašinātā Senāta sastāvā, respektīvi, trīs senatoru vietā tagad nāksies lemt septiņiem.

Iepriekšējās instances tiesa bija nospriedusi, ka starp A. Saknīti un V. Tihonovu noslēgtais pirkuma līgums atceļams, taču V. Tihonovs par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Strīda būtība ir šāda: advokāts no sava klienta G. Saknīša mātes pirms trijiem gadiem par 80 tūkst. Ls nopirka trīsistabu dzīvokli Rīgas centrā. Tā kā dzīvokļa vērtība bijusi divreiz lielāka, V. Tihonovs faktiski guvis mantisku labumu no sava klienta, uzskata prasītāju puse. Tāpat A. Saknīte vērš uzmanību uz to, ka viņai šī līguma rezultātā radušies zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Saskaņā ar likumdošanu par braukšanu alkohola vai narkotisko vielu ietekmē piemērojams ne tikai bargs administratīvais sods vairāku simtu latu apmērā, transportlīdzekļa konfiskācija vai pat cietumsods, bet apdrošināšanas kompānija, pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas cietušajam, visu izmaksāto summu regresa kārtībā ir tiesīga piedzīt no ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā vadītāja.

Tātad iereibušajam līgotājam būs jāmaksā no savas kabatas. Savukārt KASKO apdrošināšanas gadījumā vainīgais saņems atteikumu, tādējādi pašam apmaksājot gan sava transportlīdzekļa remontu, gan atmaksājot regresa prasību apdrošinātājam.

Apdrošināšanas speciālisti atgādina, ka Latvijā apdrošināšanas atlīdzības maksimālais iespējamais apmērs saskaņā ar likumdošanu var sasniegt 250 000LVL katrai cietušajai personai un 70 000 LVL par mantai vai īpašumam nodarīto zaudējumu, ko regresa kārtībā var piedzīt no transportlīdzekļa vadītāja, kurš reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu.

Saskaņā ar OCTA Likuma 41.pantu apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Nesamaksātos uzņēmumu nodokļu parādus varētu piedzīt no tām personām, kuras faktiski rīkojušās juridiskās personas vārdā – prokūristi, komercpilnvarnieki un atsevišķos gadījumos pat dalībnieki.

Šādu scenāriju paredz valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.–2022. gadam. Finanšu ministrijai jāsagatavo grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, to attiecinot uz arī uz personām, kuras faktiski ir rīkojušās juridiskās personas vārdā. Turklāt paredzēts, ka pārskatīšanai tiks pakļauts nosacījums attiecībā uz to, ka pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē. Tā kā šī ir tikai ideja, tad vairāki DB aptaujātie atteicās to vērtēt, vienlaikus norādot, ka par to varētu spriest, tikai redzot konkrētu grozījumu projektu, kura vēl neesot. Tiesa, paredzēts, ka šie grozījumi būs vienotā paketē ar 2020. gada valsts budžeta projektu. Vienlaikus gan bija jautājumi par to, cik daudz līdz šim nodokļu administrācija esot piedzinusi nesamaksātos parādus no valdes locekļiem, un arī par to, vai potenciālā jauninājuma kontekstā, kad nodokļu parādus varētu piedzīt arī no prokūristiem, pilnvarniekiem, cik daudz naudas un mantas ir šiem cilvēkiem, jo nodokļu parādi ir simtos miljonu eiro mērāmi.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Nesen FM publicēja ziņu (1), ka plānots ieviest valdes solidāru atbildību par uzņēmuma nesamaksātajiem nodokļiem, kas izveidojušies pēc nākamā gada 1. janvāra. Drīz pēc tam publiskots arī pats likumprojekts un tā anotācija (2). Galvenā doma nav peļama – valsts vērsīsies pret negodīgajiem valdēs, kas pamet dēļ nodokļu parādiem grimstošu kuģi un izveido jaunu, ar pēc iespējas līdzīgu nosaukumu, ar no kuģa pārņemtiem aktīviem un bez satīrīšanas aiz sevis.

Piemērs

Likumprojektā paredzēts, ka jāpiepildās visiem trijiem kritērijiem, lai nodokļus varētu piedzīt no valdes. (3) Tomēr, tas var izrādīties nemaz ne tik sarežģīti. Piemēram, VID audita laikā ar informācijas pieprasīšanu ārvalstu nodokļu administrācijām uzņēmumam iespējams ilgstoši neatmaksāt PVN. Alternatīvs variants – biznesa projekts izrādījies neveiksmīgs. Tādēļ uzņēmumam izveidojas nodokļu parāds, kas pārsniedz EUR 16 000. Bankas un citi kreditori tajā pašā laikā novēršas. Arī VID nepiekrīt kavētos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt, jo kritēriji ir subjektīvi – VID var sadalīt vai atlikt, bet tam parasti nepieciešams kāds nodrošinājums.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien pilnībā apmierināja bijušās AS Parex banka (tagad AS Reverta) prasību pret bijušo bankas akcionāru Viktoru Krasovicki un viņa dēlu Georgiju Krasovicki, atzīstot noslēgto dāvinājuma līgumu par spēkā neesošu.

Kā aģentūru informē AT preses sekretāre Baiba Kataja, tiesa atzina par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2011.gada 19.maijā starp V.Krasovicki kā dāvinātāju un G.Krasovicki kā apdāvināto slēgto dāvinājuma līgumu ar uzlikumu.

AT noteica no V.Krasovicka Reverta labā piedzīt tiesas izdevumus 4800,66 eiro apmērā. Tāda pati summa piedzenama no G.Krasovicka.

Pilns spriedums būs pieejams 8.aprīlī, un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē 2012.gada aprīlī prasību apmierināja, tomēr šis spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca AT.

Parādnieku iespējas samazināt atmaksājamo summu nostiprinātas likumā. Ir vispārpieņemta un likumā atrunāta prakse, ka, slēdzot darījumu, līgumā tiek atrunāts arī līgumsods, kas kādai no pusēm būs jāapmaksā gadījumā, ja līgums netiek izpildīts.

Tiesu prakse liecina, ka bieži līgumsods krietni pārsniedz līguma darījumu, taču vēl nesen likums nedeva iespēju parādniekam lūgt tiesu samazināt līgumsodu.

Kopš 1. jūlija spēkā stājušies grozījumi Civillikumā, kas piešķir personai, kurai jāmaksā līgumsods, tiesības lūgt tā samazināšanu līdz saprātīgam apmēram, ja pieprasītais līgumsods ir pārmērīgs. Līgumsoda pārmērīgums tiek noteikts, līgumsoda apmēru samērojot ar līguma neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Db jau vēstīja (17.12.2007.), ka no kādreizējā lielākā zemes īpašnieka Latvijā — Gata Saknīša — tiesa lēma piedzīt vairāk nekā 460 tūkstošus latu lielu parādu, jo, uz mēnesi aizņemoties 130 tūkstošus latu no kāda Jura Borisjuka, viņš piekrita līgumsodam — 0.5 % no parāda summas par katru kavēto dienu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi SIA "Tokyo city" par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tiesa pasludinājusi "Tokyo city" par maksātnespēju ceturtdien, 24.februārī.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Kristīne Mergina.

Vienlaikus kreditoru pieteikšanās termiņš noteikts līdz 2022.gada 25.martam.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem (VID), 2022.gada 23.februārī "Tokyo city" bija nodokļu parāds 11,579 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka 2021.gada 6.septembrī darbu apturēja visi "Tokyo city" restorāni un piegādes dienests saistībā ar VID īstenotajām darbībām.

"Tokyo city" izpilddirektore Gaļina Gaile iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka VID, nespējot piedzīt nodokļu parādus no trim uzņēmumiem - SIA "Resto Court", SIA "Stollons" un SIA "Restograd", kas tika likvidēti 2019.gadā un kuri Latvijā iepriekš bija analoģiskas franšīzes ņēmēji, nolēmis šo kompāniju parādu 10,5 miljonu eiro apmērā piedzīt no "Tokyo city". Uzņēmuma ieskatā tas darīts nepamatoti.