Rīdziniecei Ritai Muceniecei par Garciemā pārdoto dārza mājiņu Valsts ieņēmumu dienestā aprēķināts 4287 latu liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kopā ar soda naudu par nokavēto nodokļa maksājumu – 5380 lati, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.
Pensionētā modes māksliniece Rita Muceniece stāstījusi, ka dārza mājiņu bijusi spiesta pārdot tāpēc, ka pēc dzīvesbiedra nāves palikusi viena. Bet no pensijas, kas viņai ir mazāka par valstī noteikto iztikas minimumu, vairs nespējusi samaksāt par īrēto dzīvokli denacionalizētajā Rīgas namā.
Samaksājot par īri, dzīvokļa apkuri un pārējiem komunālajiem pakalpojumiem, no 163 latu pensijas mēnesī pāri paliek ap 40 latiem, ar kuriem pārtikai un zālēm nepietiek.
«Pārdodot īpašumu, es cerēju, ka saņemtā nauda būs atspaids vecumdienās un man nebūs jāgrimst komunālo maksājumu parādos. Taču cerētā atspaida vietā valsts atņem vēl to pašu, uzkraujot tādu nodokli, kas dzen mani vēl lielākā trūkumā. Vispirms valsts piespiež mani pārdot īpašumu, pēc tam spiež vēl nodokli,» viņa stāstījusi.
Padomju varas laikā viņas vīram Garciemā piešķirti 600 kvadrātmetri zemes, kur ar abu dzīvesbiedru pūlēm vēlāk tikusi uzcelta ēka. Bet viņu pastāvīgā dzīvesvieta – dzīvoklis Rīgā – namu denacionalizācijas laikā nonācis cita īpašnieka rokās.
R. Muceniece atzinusi, ka, noslēdzot darījuma līgumu, neesot zinājusi par pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Vēlāk viņa noskaidrojusi, ka ar nodokli neapliek tādu pārdoto nekustamo īpašumu, kas tā pārdevējam piederējis vismaz piecus gadus un vismaz gadu bijusi deklarētā dzīvesvieta. «Bet šo dārza mājiņu nekā nevarēju pārvērst par manu deklarēto pastāvīgo dzīvesvietu tāpēc, ka ziemās tur nav iespējams dzīvot. Deklarējot pastāvīgo dzīvesvietu Garciemā, es iekultos vēl lielākā nelaimē – būtu jāzaudē dzīvokļa īres tiesības saimnieka mājā,» viņa skaidrojusi.
R. Muceniece uzskatot, ka ar šādiem nodokļu likumiem valsts nodarījusi viņai ne tikai materiālu, bet arī morālu kaitējumu.
«Dažiem par pārdoto vienīgo īpašumu šis nodoklis nav jāmaksā. Toties citi spiesti to maksāt, kaut arī labi zināms, ka vasarnīcas un daudzus citus īpašumus nav iespējams deklarēt kā pastāvīgo dzīvesvietu. Turklāt no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtais paziņojums daudziem uzkrīt kā sniegs uz galvas – cilvēki nemaz nezina, ka, pārdodot īpašumu, valstij jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Noslēdzot līgumus, diemžēl arī notāri to cilvēkiem nepasaka,» teikusi sieviete.
Latvijas zvērinātu notāru padomē laikrakstam sacīts, ka zvērinātiem notāriem nav pienākuma brīdināt īpašumu pārdevējus par nodokļu maksājumiem. Tas esot atkarīgs no notāra godaprāta.
Sekojiet ziņām