Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Mājokļu projektu Tekstiliāna, Brūkleņu parks, SunDays attīstītājs Capitolia Group atzīts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra dati.

Toreiz tika norādīts, ka uzņēmuma projektos Tekstiliana un SunDays fonds savu ieguldījumu jau ir veicis, bet finansējumu projektu tālākai attīstībai nodrošinās vietējās bankas. Tekstilianai Nordea banka bija apstiprinājusi projekta būvniecības finansējumu 100 % apmērā. Bija saņemta būvatļauja. Kopējas investīcijas projektā plānotas aptuveni 55 miljoni eiro. Sundays kompleksā Jūrmalā, Vaivaros tika plānots investēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pieteikumu atzīt Capitolia Group par maksātnespējīgu bija iesniegusi SIA Kuģu stūris. Tiesa prasību apmierināja. Maksātnespējas reģistrā ieraksts veikts 28. maijā.

Projektu Tekstiliāna, Brūkleņparks un Sundays attīstītājam — Capitolia Group draud maksātnespēja.

Maksātnespējas reģistra informācija liecina, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā reģistrēts SIA Kuģu stūris pieteikums atzīt SIA Capitolia Group par maksātnespējīgu.

Tā kā projekti ir lieli un vērienīgi, kompānijai savulaik tika piesaistīti sadarbības partneri — ASV finanšu milzis Lehman Brothers, kas pērn bankrotējis, un Izraēlas kompānija Direct Capital.

Vēl pagājušā gada rudenī uzņēmuma vadītājs Moše Ritblats (Moshe Ritblat) pauda, ka viens no kompānijas dalibniekiem ir fonds Lehman Brothers Real Estate Partners III, taču tā ir no Lehman Brothers Inc. juridiski neatkarīga institūcija. Tādējādi Lehman Brothers finansiālās grūtības nekādā veidā neietekmēšot nekustamā īpašuma attīstītāja Capitolia Group projektu tālāku virzību Latvijā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Capitolia Group ir izsludinājis starptautisku konkursu, lai izvēlētos būvkompāniju, kura veiks dzīvojamā kompleksa Tekstiliana būvdarbus, informēja Capitolia Group direktors Mošē Ritblats.

Šo konkursu Capitolia Group organizē sadarbībā ar SIA Projektu vadības un attīstības birojs.

Interese par Tekstiliana būvniecību esot ļoti daudzām ārvalstu un arī vietējām kompānijām, kuras nozarē darbojas jau vairākus gadu desmitus. Konkursa nolikumu pavisam ir izņēmušas 9 dažādas būvkompānijas no četrām dažādām valstīm.

"Mūsu galvenie izvēles kritēriji būs būvnieka pieredze kvalitatīvu projektu celtniecībā, pārliecinoša kompānijas finansiālā stabilitāte, kā arī spēja uzticētos darbus paveikt laikā un atbilstoši mūsu norādījumiem. Tāpēc partnerus meklējam ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām," informēja Capitolia Group direktors, piebilstot: "Pēdējā laikā būvniecības kompānijas ir gatavas veikt darbus par mazākām izmaksām nekā pirms gada un tas ļaus mums ietaupītos līdzekļus novirzīt mājokļu kvalitātes un komforta paaugstināšanai."

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. «Nordea ir viena no retajām bankām Eiropā ar AA- reitingu, kas ir augstāks nekā Latvijas valstij. Tāpat Nordea ir viena no 29 sistēmiskajām bankām pasaulē, kas nodrošina globālo finanšu stabilitāti,» par savu darbavietu stāsta J. Buks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmkārt šī ir viena no visdinamiskākajām un straujāk augošajām nozarēm. Ja paskatāmies uz banku darbību pirms desmit gadiem un šodien, tad tās ir fundamentāli atšķirīgas nozares. Ja mēģinām iedomāties, kā bankas izskatīsies pēc desmit gadiem – tas būs kaut kas pilnīgi atšķirīgs no šodienas. Atcerēsimies, ka pirmie bankomāti un attālinātie norēķini tika ieviesti tikai pirms 30 gadiem. Industrija strauji mainās katru gadu un tas ir ļoti interesanti.

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Izsniegto būvatļauju skaitam Latvijā ir tendence samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2007.gadā būvvaldes izsniegušas 5341 atļauju viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai ar kopējo platību 1171,1 tūkst. m². Savukārt 2006.gadā tika izdotas 5868 atļaujas - kopējā platība 1296,5 tūkst. m². Samazinājies arī piešķirto būvatļauju skaits vasarnīcu un dārza māju būvniecībai. 2007.gadā izsniegtas 1073 šāda veida būvatļaujas, kas ir par 22% mazāk nekā 2006.gadā. Būvatļaujas tiek piešķirtas jaunu objektu būvniecībai kā arī objektu kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai.

No kopējā izsniegto būvatļauju skaita viena dzīvokļa māju būvniecībai 4009 būvatļaujas jeb 75% piešķirtas jaunu māju celtniecībai. 2006.gadā izdoto būvatļauju skaits jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībā veidoja 78% no kopējā izsniegto būvatļauju skaita šāda tipa objektu celtniecībai.

Arī Nordea plāno uzsākt 2. pensiju līmeņa jeb valsts fondētu pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu.

Darbību sāks ieguldījumu pārvaldes a/s Nordea Pensions Latvia, kas ir daļa no dzīvības apdrošināšanas un pensiju kapitāla pārvaldītāja Nordea Life&Pensions grupas. Nordea Pensions Latvia ir saņēmusi licenci valsts fondētās pensiju shēmas līdzekļu pārvadīšanai, tādējādi Nordea varēs piedāvāt saviem klientiem pieteikties Nordea ieguldījumu plāniem. Nordea būs jau desmitā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kas darbojas 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldē.

«Esam veltījuši daudz laika šī pakalpojuma attīstībai un ieviešanas sagatavošanas darbiem. Tādēļ šodien esam priecīgi paziņot, ka tuvākajā laikā Nordea Pensions Latvija sāks pārvaldīt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Mūsu klientiem būs iespēja papildināt Nordea izmantoto produktu un pakalpojumu klāstu, piesakoties kādam no pensiju 2. līmeņa Nordea piedāvātajiem ieguldījumu plāniem», apstiprina Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Globālā finanšu krīze aizvien vairāk ietekmē arī Baltijas valstis, Poliju un Krieviju. Baltijas valstis, jo īpaši Igaunija un Latvija, kas pieredzēja visspēcīgāko uzplaukumu, tagad saskaras ar krasu lejupslīdi, kas var ieilgt, secina Nordea eksperti savā jaunākajā publikācijā Baltic Rim Outlook.

Nordea Markets vecākais analītiķis Ansi Rantala (Anssi Rantala) uzsvēra, ka kopš pēdējā Nordea makroekonomikas apskata šā gada septembrī tendences pasaules ekonomikā ir krasi pasliktinājušās. Tas negatīvā virzienā ir ietekmējis arī Nordea prognozes par Baltijas valstu izaugsmes izredzēm tuvāko divu gadu laikā. "Latvijas ekonomika piedzīvo strauju lejupslīdi un recesija visdrīzāk ieilgs. Saskaņā ar Nordea prognozēm, Latvijā IKP šogad sasniegs 1.5% kritumu, bet nākošgad – IKP sasniegs līdz pat 4.2 negatīvu atzīmi. Krasais patēriņa un investīciju apjoma samazinājums pazeminās inflāciju, bet tikai pakāpeniski. Lats pašlaik atrodas zem spiediena, bet savā pamata scenārijā mēs paredzam, ka netiks mainīti eiro un lata attiecību nosacījumi."

2016. gada sākumā Nordea izveidojusi jaunu Tirgus analīzes nodaļu Baltijas valstīs, par kuras vadītāju kļuvis pašreizējais Nordea bankas Galvenais ekonomists Lietuvā Žīgimants Maurics (Žygimantas Mauricas). Viņš turpmāk būs arī atbildīgs un nodrošinās ekspertu analīzi un sniegs komentārus par makroekonomikas procesiem un norisi Baltijas valstīs un pasaulē.

«Baltijas valstis līdzdarbosies Nordea Grupas Tirgus analīzes organizācijas ietvaros, kas šobrīd pastāv 19 valstīs visā pasaulē. Šādas izmaiņas nodrošinās iespēju ātrāk reaģēt uz izmaiņām tirgū,» komentē Ž. Maurics.

Jaunā struktūrvienība sadarbībā ar globālo Nordea Tirgus analīzes organizāciju nodrošinās izpētes procesus, rezultātus publicējot Nordea ekonomikas apskata (Nordea Economic Outlook) tīmekļa vietnē nexus.nordea.com. Tāpat arī tiks piedāvāta detalizētāka izpēte un analīze par Baltijas valstu un pasaules ekonomiku, kā arī Nordea ekonomisti visās Baltijas valstīs cieši sadarbosies, apmainoties ar labāko pieredzi un praksi, veicot izpēti un paužot komentārus par makroekonomikas procesiem vietējos tirgos – Latvijā un Igaunijā.

Ja tiks īstenoti pašvaldības un privāto investoru attīstības projekti, jau tuvāko piecu līdz 10 gadu laikā tuvējā Pārdaugava var kļūt par nākamo Rīgas centru, pēc šonedēļ notikušās ekspertu apaļā galda diskusijas, secinājis SIA Capitolia Group direktors Moše Ritblats.

Capitolia Group pārstāvis runājot par Pārdaugavas attīstības plāniem un nekustamā īpašuma tendencēm, norāda, ka tuvējai Pārdaugavai ir ļoti liels attīstības potenciāls, tomēr tieši pašvaldības rīcība izšķirs, vai šis potenciāls tiks realizēts dzīvē.

“Ja pašvaldība būs gatava investēt transporta infrastruktūras, sociālās nozīmes un kultūras iestāžu veidošanā, sekos privāto investoru investīcijas, kuri ieguldīs līdzekļus mūsdienīgos mājokļu, biroju un iepirkšanās centru projektos. Pozitīvi ir vērtējams solis uzsākt Latvijas nacionālās bibliotēkas celtniecību, jo šī ēka var kļūt par vienu no Latvijas simboliem un dot arī ekonomiskus ieguvumus, piesaistot tūristus no ārvalstīm. Tajā pašā laikā, nav jāapstājas un jāturpina realizēt citi kultūras un sabiedriskie objekti, piemēram, jaunā koncertzāle. Jāturpina ieguldīt līdzekļus arī mūsdienīgas satiksmes infrastruktūras attīstībā, lai Rīga spētu konkurēt ne tikai Baltijas, bet visā Ziemeļeiropas reģionā. Lai arī vēl daudzas lietas ir jāpaveic, esam lieli optimisti par tuvējās Pārdaugavas attīstību, tāpēc vienu no mūsu jaunajiem projektiem - Tekstiliana esam nolēmuši attīstīt jaunā Rīgas sirdī – Torņakalnā”, norāda M. Ritblats.

Vērtspapīru tirgus kritumi ir neatņemama ieguldījumu procesa sastāvdaļa. Kopš 1923. gada kritumi akciju tirgū 10–20% apmērā ir novēroti vidēji ik pēc diviem gadiem. Arī mūsdienās līdzīgas tendences ir saglabājušās, tāpēc vērtspapīru tirgus būtība ir nemainīga – izaugsme nevar turpināties nepārtraukti, jo tā ir cikliska.

Lēmums sākt darbību finanšu tirgos, veicot pirmo ieguldījumu, bieži nav viegls. Ir nepieciešams izvēlēties piemērotus finanšu instrumentus un īsto laiku, kad veikt ieguldījumus.

Tāpēc, lai veicinātu izpratni par dažādiem ieguldījumu produktiem un stiprinātu klientu pārliecību par ieguldīšanas priekšrocībām, Nordea banka īsteno vebināru jeb tīmekļsemināru ciklu, kurā labākie Baltijas valstu ieguldījumu eksperti sniedz padomus un dalās par šobrīd aktuālajām ieguldījumu iespējām.

Pieteikties Nordea vebināriem un uzzināt vairāk par ieguldījumiem iespējams Nordea mājaslapā www.nordea.lv/vebinari.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm, vainojot Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā.

29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka jauno sūdzību viņš iesniedzis, pamatojoties viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka saņēmusi Braudera sūdzību, kurā viņš aicina izmeklēt aizdomas par krāpšanu, viltošanu, negodīgu rīcību un naudas atmazgāšanu.

«Nordea» apstiprinājusi, ka ir informēta par Braudera sūdzību un sadarbojas ar attiecīgo valstu iestādēm, kā ari norādījusi, ka bankas princips ir detalizēti neiztirzāt šādus jautājumus. Banka arī uzsvērusi, ka tā seko klientu aktivitātēm un par aizdomīgiem gadījumiem ziņo atbildīgajām iestādēm.

Panamas dokumentu noplūde, kas jau tiek dēvēta par pasaulē vērienīgāko, Ziemeļvalstīs vissmagāk skārusi banku Nordea, kura, kā tiek pieļauts, palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas, vēsta zviedru laikraksts Dagens Industri.

Laikraksts vēsta, ka šajā informācijas noplūdē par Nordea atrodami vairāk nekā 10 000 dokumentu.

Kā liecina medijos nonākušie dokumenti, Nordea palīdzējusi saviem klientiem izveidot ofšoru uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs. Kopumā Nordea piedalījusies 300-400 čaulas uzņēmumu izveidē.

Luksemburgā strādājošā Nordea International Private Banking pārstāvējusi vairāku savu klientu intereses attiecībās ar uzņēmumiem Panamā.

Jau 2009.gadā banka ieviesa iekšējos noteikumus, kas liek bankai informēt varasiestādes par līdzīgu veida darbībām, skaidro Nordea preses pārstāvis Magnuss Nelins. Taču Zviedrijas televīzijas reportieris Joahims Dufermarks vēsta, ka šie noteikumi nav ievēroti, jo šāda veida palīdzība klientiem turpinājusies arī 2010.-2012.gadā.

Līdz februāra beigām būtu jābūt saņemtām nepieciešamajām konkurences un finanšu tirgus uzraugu atļaujām plānotajai Nordea un DNB bankas darbības apvienošanai Baltijā, un tad lavīnveidīgi sāksies apvienošanās process, sacīja Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Kamēr atļauju nav, tikmēr kredītiestādes vēl nedrīkst runāt par biznesa apvienošanu pēc būtības - kā to organizēt, ko darīt ar klientiem u.c. Pagaidām abas bankas var vien diskutēt par atbalsta funkciju principiem, ieskicēt apvienotās organizācijas pārvaldības un vadības funkcijas - kāds būs pārvaldības modelis un kas būs vadītāji. Pašlaik DNB katrā valstī - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - ir suverēna organizācija, bet Nordea ir Baltijas organizācija ar Baltijas funkcijām. Buks domā, ka apvienotā organizācija būs «kaut kas pa vidu šiem abiem modeļiem».

Par plāniem apvienot Nordea un DNB bankas biznesu Baltijā tika paziņots pērn augusta beigās, savukārt novembrī tika paziņots par Erki Rāzukes iecelšanu apvienotās bankas valdes priekšsēdētāja amatā un Nila Melngaiļa iecelšanu Baltijas organizācijas padomes priekšsēdētāja amatā. «Šo cilvēku pieredze un reputācija man rada pārliecību, ka apvienotā organizācija būs izcila, spējīga un spēcīga banka,» sacīja Buks.

Nekustamā īpašuma attīstītājs "Estera Development" no Igaunijas kompānijas "US Real Estate" iegādājies bijušās hokeja arēnas Rīgas Sporta pils teritoriju, kurā plāno attīstīt dzīvojamo apbūvi, informē attīstītāja pārstāvji.

Darījuma summa netiek atklāta.

Īpašums sastāv no sešiem zemes gabaliem starp Tērbatas, Krišjāņa Barona, Lielgabalu un Artilērijas ielām.

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka 27.maijā divus zemesgabalus Krišjāņa Barona ielā 75 par 150 000 eiro un 1 425 823 eiro no SIA "Centra attīstības uzņēmums" iegādājusies SIA "Estera Sporta pils".

"Estera Development" plāno uzbūvēt kopā sešas daudzstāvu ēkas ar vairāk nekā 700 dzīvokļiem vidējā tirgus segmentam. Pagaidām "Estera Development" neatklāj projektā plānotās investīcijas.

"Estera Development" līdzdibinātājs un izpilddirektors Ulo Adamsons norāda, ka attīstītājs redz lielu potenciālu šobrīd nepietiekami nodrošinātajā Rīgas dzīvojamo ēku tirgū. Sporta pils kvartāla attīstība rada potenciālu vēl 700 dzīvokļiem pašā Rīgas centrā, palielinot "Estera Development" projektu portfeli Latvijā līdz 3000 dzīvokļiem.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 13.11 miljonu LVL dotācijas piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ar ministra rīkojumu 200 000 latu piešķirti Aizputes novadu veidojošajam Kalvenes pagastam, kas valsts atbalstu izmantos pamatskolas sakārtošanai, pagasta padomes ēkas rekonstrukcijai, kultūras nama remontam un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

712 000 latu dotācija piešķirta Krustpils novadu veidojošajām pašvaldībām. Kūku pagasts valsts atbalstu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu rekonstrukcijai, Vīpes pagasts remontēs kultūras manu, labiekārtos pakalpojumu sniegšanas punktu, veiks dažādus remontdarbu pamatskolā, Mežāres pagasts renovēs iedzīvotāju pakalpojumu punktu, sakārtos pašvaldības ielas, Variešu pagasts renovēs kultūras manu, Atašienes pagasts nomainīs jumtu vidusskolai, veiks pasākumus siltumenerģijas zudumu mazināšanai un ūdensapgādes uzlabošanai. Visas pašvaldības daļu no finansējuma izmantos novada administratīvās ēkas celtniecībai.

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»