Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Norvēģija balstās uz trīs vaļiem – enerģētikas, kuģniecības un zivīm. Bet, domājot par nākotni, norvēģu biznesa attīstības vidē dominē tādi atslēgas vārdi kā atjaunojamie energoresursi, tīrās tehnoloģijas, klimata izmaiņu apturēšana, ilgtspējīga arhitektūra. Atjaunojamo energoresursu blokā norvēģi debitē vēja ģeneratoru parkos Lielbritānijā, palīdz Francijai ar pieredzi hidroenerģijas jomā, investē saules enerģijā, piedāvā savus iztukšotos naftas laukus oglekļa glabāšanai, plāno pāreju uz sašķidrināto dabas gāzi kā kuģu degvielu, ir pieņēmuši pasīvo dzīvojamo ēku standartu un izveidojuši fondu Enova, lai finansiāli motivētu pasīvo ēku celtniecību. Norvēģi aktīvi šķiro atkritumus, uz ielām var redzēt elektomobiļus, un vienā no Seed Foruma (starptautisks sēklas kapitāla piesaistes forums) sesijām 3 no piedāvātajiem 8 projektiem bija saistīti ar elektromobiļiem. Jo Norvēģija domā «zaļi» un saprot, ka tas ir vienīgais attīstības scenārijs, lai varētu turpināt dzīvot «zaļi» (nozīmē – labi), nenodarot vēl papildu kaitējumu videi, bet arī neatsakoties no patērētāju dzīves veida.

Norvēģija patiesi šķiet esam miera osta krīzes satrakotajā Eiropā – arodbiedrības runā par algu paaugstinājumiem, bezdarbs turas 3% ietvaros, mājokļu cenas un mājsaimniecību patēriņš aug. Viss iepriekšminētais ir padarījis Norvēģiju par pievilcīgu vietu, uz kuru ar cerībām raugās daudzas valstis, par ko liecina pastiprināta ārzemnieku piedalīšanās norvēģu pašmāju izstādēs.

Mājokļu cenu pieaugums rada pieprasījumu dzīvojamo ēku būvniecības segmentā, kas kopā ar valdības īstenotajiem būvniecības stimulēšanas pasākumiem rada pieprasījumu pēc celtniecības materiāliem un būvniecības pakalpojumiem. Tāpēc šobrīd tas ir sektors, kur ir abpusēja interese par sadarbību, jo Latvijā būvniecība ir viena no krīzes smagāk skartajām nozarēm. No Latvijas uzņēmumiem Norvēģijā jau kādu laiku veiksmīgi darbojas UPB, Arčers, Staļi, Rīgas Parkets, Arbo. Brīvdienu māju hytte nišā jau daudzus gadus tirgū ir Latlaft, Moriss Celtniecība, Woodlaft, Timber House, WWL un citi.

Japāņiem interesē Latvijas tekstils un loģistikas iespējas, eiropiešiem - ekoloģiski tīra dzīvošana.

Tādu informāciju sniedza Latvijas Ārzemju ekonomisko pārstāvniecību vadītāji, tiekoties ar Latvijas Ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu.

Japānā Latvijas pārstāvniecība darbojās tikai kopš šī gada janvāra, tomēr tā sava vadītāja, japāņu valodā runājošā Dmitrija Belusova vadībā paguvusi jau noorganizēt vairākas lielas japāņu uzņēmēju delegācijas uz Latviju. Japāņus īpaši interesējot sadarbība tekstilizstrādājumu un transporta jomā. Lielo japāņu loģistikas ieceru ar Austrumeiropu dēļ, Sanktpēterburgas osta vien nespējot tikt galā ar lielo apjomu, šeit liels potenciāls saskatāms Rīgas ostai, tā D.Belusovs.

Savukārt eiropiešus no Latvijas produkcijas īpaši interesē dažādi kokrūpniecības un mašīnbūves izstrādājumi. Lielu piekrišanu pēdējā laikā gan Skandināvijā, gan Eiropā bauda latviešu koka karkasa mājas - tās sevišķi iemīļotas Francijā. Kļūstot populārākai idejai par tā saucamajām pasīvajām vai zema enerģijas patēriņa mājām, eiropieši labprāt pievēršas praktiskiem risinājumiem no videi draudzīgiem materiāliem.

Atšķirība algās padara Latviju interesantu investoriem, bet mūsu uzņēmējiem paver ceļu uz Norvēģijas tirgu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Turīgā Skandināvijas valsts Norvēģija nebūt nav vērienīgākais Latvijas ekonomiskais partneris, taču nenoliedzami svarīgs, tādēļ arī šopavasar Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar ministriem un paprāvu uzņēmēju delegāciju devās draudzības vizītē, kur liela uzmanība tika veltīta tieši abu valstu ekonomiskajai sadarbībai.

Galvenais, kas norvēģus interesē Latvijā, ir «salīdzinoši lētais, bet kvalificētais darbaspēks», vizītes laikā Dienai atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), turklāt attiecības valstu starpā, kuru ekonomiskais līmenis tik ļoti atšķiras, vienmēr ir interesantas, «jo ir tāds savienoto trauku princips» – mazāk attīstītā valsts būs lielākā ieguvēja.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos par 18% pieaudzis TAX free pirkumu skaits, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, liecina veikalu tīkla Euroskor novērojumi. Šis ir augstākais rādītājs pēdējo gadu laikā.

«Lai arī daudzās nozarēs tirdzniecība Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ ir samazinājusies, apavu tirdzniecības segmentā vērojams pretējais – pirkumu skaits no austrumu valstu tūristiem, īpaši Krievijas pilsoņiem, būtiski pieaudzis,» norāda veikalu tīkla Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis.

«Interesanti, ka, lai arī TAX free apavu pirkumu skaits audzis par 18%, vidējā pirkuma vērtība samazinājusies par 14%, turklāt dārgākos veikalos kritušies ir abi rādītāji,» uzsver A. Lūsis.

Arī Global Blue Latvija pētījums par TAX free pirkumiem Latvijā laika posmā no šā gada janvāra līdz augustam apliecina ārvalstu tūristu pirkumu skaita pieaugumu. «Turklāt ir dubultojies to pircēju skaits, kuri Latvijā no Krievijas ieradušies ar mašīnu – no tā varam secināt, ka viens no viņu mērķiem, apmeklējot mūsu valsti, bijusi iepirkšanās,» skaidro A. Lūsis.

Ar svinīgu kapsulas ierakšanu, otrdien, 26.jūnijā uzsāksies oficiālie Norvēģu uzņēmuma "Heimdal Byggsystem International AS" meitas uzņēmuma Latvijā SIA "HBSI Production" ražotnes celtniecības darbi Ventspilī. Norvēģijas uzņēmuma investīciju projekts dzīvojamo ēku moduļu ražotnei Latvijā uzsākts ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Rūpnīca ražos "bloka māju moduļus" ar pilnu iekšējo apdari. Paredzēts, ka uzņēmums ražos līdz 2000 dzīvojamo ēku moduļu gadā. Saražotā produkcija tiks eksportēta sākumā uz Norvēģiju un nākotnē arī uz citām valstīm. Projekta īstenošana Latvijā paver Latvijas uzņēmumiem jaunas iespējas piegādāt dažādus izejmateriālus, konstrukcijas un iekārtas moduļu sistēmām.

Norvēģus kompānijas investīciju apjoms 1.kārtā būs apmērām 10 miljoni latu un uzņēmums plāno izveidot līdz 120 jaunām darba vietām. Pirmajā projekta realizācijas kārtā tiks izbūvēts ražošanas angārs aptuveni hektāra plātībā, darbus ir plānots pabeigt līdz 2008.gada vidū.

Jaunā ražotne atradīsies Ventspils Brīvostas teritorijā, Rūpniecības ielā 27.

Pieci uzņēmīgi Latvijas amatnieki no 24. līdz 26.novembrim Norvēģijas lielākajā izstāžu centrā Norges Varesmesse piedalās amatnieku un rokdarbnieku izstādē Arts and Crafts Skandināvijā, Db.lv informēja Ārlietu ministrija.

Latvijas amatnieki ar dažādiem Latvijā darinātiem rokdarbiem centīsies atjaunot senās tirdzniecības tradīcijas starp Latviju un Norvēģiju. Viņi uz Norvēģiju ir atveduši dažādus lina, ādas, metāla un keramikas izstrādājumus, kā arī īpašas, ar rokām gatavotas dekoratīvās sveces. Latvijas stenda kopējā platība izstādē aizņem vairāk nekā 40 kvadrātmetru.

Mūsu valsts delegācijas vadītājs Oskars Polmanis, audumu maisiņu fabrikas Kiklin direktors, uzskata, ka Latvijas amatnieki spēj radīt daudz interesantu lietu. "Dalība izstādē ir viens no veidiem, kā vienam ar otru iepazīties, apzināt Norvēģijas tirgu un saprast, ar ko varētu ieinteresēt norvēģus. Domāju, ka par turpmākām sadarbības iespējam varēsim spriest tikai pēc izstādes noslēguma, taču jau tagad jūtam, ka izstāde būs veiksmīga."

Otrdien, 26.jūnijā, uzsāksies oficiālie Norvēģu uzņēmuma Heimdal Byggsystem International AS meitas uzņēmuma Latvijā SIA HBSI Production ražotnes celtniecības darbi Ventspilī. Rūpnīca ražos bloka māju moduļus ar pilnu iekšējo apdari.

Paredzēts, ka uzņēmums ražos līdz 2000 dzīvojamo ēku moduļu gadā. Saražotā produkcija tiks eksportēta sākumā uz Norvēģiju un nākotnē arī uz citām valstīm.

Norvēģus kompānijas investīciju apjoms 1.kārtā būs apmērām 10 miljoni latu un uzņēmums plāno izveidot līdz 120 jaunām darba vietām. Pirmajā projekta realizācijas kārtā tiks izbūvēts ražošanas angārs aptuveni hektāra plātībā. Darbus ir plānots pabeigt 2008.gada vidū.

Jaunā ražotne atradīsies Ventspils Brīvostas teritorijā, Rūpniecības ielā 27.

Vēsturiskais 16. jūlija Īslandes parlamenta balsojums var padarīt Norvēģiju par vienīgo Skandināvijas valsti, kas nav Eiropas Savienībā.

Eirointegrācijas piekritēji uzskata, ka norvēģiem nāksies iestāties ES, turklāt jo ātrāk, jo labāk. Savukārt eiroskeptiķi uzskata, ka Īslandes lēmums nekādi neietekmēs norvēģus. Tomēr jebkurā gadījumā gaidāmas asas politiķu debates, kas var pat sagraut agrākās koalīcijas, uzskata portāla slon komentētājs Pāvels Prohorovs.

Brisele vienmēr izturējusies labvēlīgi pret iespējamo Īslandes un Norvēģijas iestāju ES, ko nav ietekmējusi pat Islandes pašreizējā ekonomiskā krīze. Īslandes lēmumu jau akceptējusi gan Eiropas Komisija, gan prezidējošā Zviedrija.

Swedbank līzings un What car.lv kopīgi veidotā aptauja liecina, ka Latvijā izteikti dominē mazlietotu un lietotu auto tirgus. Aptuveni 80% potenciālo auto pircēju iegādātos šādus auto. PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi

Aptaujājot 1443 respondentus, iegūtie rezultāti uzrāda, ka interese par auto iegādi tirgū joprojām ir. Izteikta tendence pircēju motivācijā un kritērijos - absolūts racionālu motīvu pārsvars pretstatā līdzšinējiem gadiem. Līdz ar to šīm jaunām pieprasījuma tendencēm pakāpeniski nepieciešams pielāgoties arī auto tirgum.

Kas Jūs šobrīd mudinātu iegādāties auto?

SAGATAVE PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi SAGATAVE PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi

Uzņēmēju interese par zemes iegādi nav gājusi mazumā, izriet no Ober Haus Real Estate šā gada trešā ceturkšņa tirgus pārskata.

Ir uzņēmēji, kas vēlētos iegādāties zemi komercapbūvei, lai uzbūvētu ražotnes un noliktavu telpas, kas atbilst kompānijas standartiem un prasībām. Lai gan tirgū ir plašs piedāvājums, tomēr prasītā zemes gabalu cena lielākoties neesot adekvāta esošajai tirgus situācijai.

Tirgū ir parādījušies banku pārņemtie komercobjekti, par kuriem klientiem ir liela interese. Bankām primārais esot telpu noma, jo pārdot par pašreizējām tirgus cenām nav izdevīgi, ziņo kompānija.

Industriālo platību segmentā nomas maksa faktiski neesot mainījusies. Maksa par neapsildītiem, veciem angāriem ir vidēji 0,7 eiro/m2; par vecās industriālās zonās atjaunotiem cehiem vidēji – 1 – 2,5 eiro/m2; par ekspluatācijā tikko nodotu A klases kompleksu Rīgas apkārtnē – 2,5 – 4 eiro/m2. Vidējās apsaimniekošanas izmaksas ir robežās no 0,4 līdz 0,8 eiro/m2.

Tuvāko divu gadu laikā aptuveni septītā daļa jeb 14% no Latvijas iedzīvotājiem plāno iegādāties mājokli, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru TNS Latvia.

Mājokļa iegādi biežāk plāno Rīgas (36%) un Pierīgas (18%) iedzīvotāji.

Salīdzinoši biežāk nekā caurmērā mājokļa iegādi plāno gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (49%) un vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti (29%).

Mājokļa iegādes divas biežākās motivācijas ir dzīves apstākļu uzlabošana (55%) un patstāvīgas dzīves uzsākšana, pirmā mājokļa iegāde (37%). Vien aptuveni katrs desmitais respondents no tiem, kuri plāno iegādāties mājokli tuvāko divu gadu laikā, mājokļa iegādi motivē ar investīciju nekustamajā īpašumā.

Lielākā daļa iedzīvotāju, kuri tuvāko divu gadu laikā neplāno iegādāties mājokli, neizjūt nepieciešamību iegādāties mājokli vai arī viņiem jau ir savs mājoklis (71%). Tomēr daļu respondentu no plāniem par mājokļa iegādi attur dažādi šķēršļi. Divi biežāk minētie šķēršļi ir nepietiekami vai neregulāri ienākumi un nekustamā īpašuma augstās cenas.

Situācija dzīvojamo platību tirgū patlaban nav pati spožākā un to ir ietekmējuši daudzi aspekti, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

«Pirmais ceturksnis vispār bija tāds diezgan stīvs, jo bija lielas neskaidrības par termiņuzturēšanās atļauju programmu, kreditēšanu, par Maksātnespējas likumu, tāpat arī sarežģītā ģeopolitiskā situācija pasaulē. Faktiski bija apstājies gan vietējais tirgus, gan nerezidentu tirgus,» stāstīja Valtere.

Viņa sacīja, ka patlaban situācija vietējā tirgū normalizējas, darījumu ir vairāk, jo «nolikto atslēgu» princips definēts kā izvēles iespēja, līdz ar to bankas atgriezušās pie saprātīgām kreditēšanas programmām ar pircējiem saprotamiem un adekvātiem nosacījumiem.

«Ja runājam par sērijveida dzīvokļu tirgu, cenas nekrītas, tās ir stabilas ar minimālu paaugstināšanās tendenci. Pillar patlaban jau ir iztirgojis gandrīz visu pārņemto dzīvojamo segmentu, arī katrā no Pillar attīstītajiem jaunajiem projektiem nepārdoti palikuši tikai daži dzīvokļi. Tā ir absolūti normāla situācija visiem attīstītājiem, ka katrā no projektiem ir divi trīs nepārdoti dzīvokļi,» skaidroja Valtere.

Pašlaik banku un to meitas uzņēmumu īpašumā varētu būt ap 7800 objektu visā Latvijas teritorijā, šādus datus ir apkopojusi kompānija Ober Haus Real Estate.

Kopējā skaitā ietilpst gan dzīvojamās platības, gan pabeigti un nepabeigti jaunie projekti, gan zemes gabali un komercobjekti. Kompānija pieņem, ka kopējais skaits varētu būt lielāks, jo vienā reģistrētā adresē var būt arī vairāki desmiti atsevišķu platību, kas nav atsevišķi reģistrētas – piemēram, daudzdzīvokļu jaunā projekta gadījumā tajā esošie dzīvokļi vēl nav sadalīti atsevišķos dzīvokļu īpašumos, tādējādi datos tie figurē kā mājas domājamās daļas. Tāpat ir iespējams, ka ir vēl citi uzņēmumi, uz kuru vārda reģistrēti banku īpašumi. Tomēr šādu objektu skaits nevarētu būt liels.

SIA Ober Haus Real Estate Latvia valdes priekšsēdētāja Aija Āboliņa norādījusi, ka ikdienā, sadarbojoties ar bankām, esot redzams, ka būtiski atšķirīgs ir gan banku īpašumā esošo objektu skaits (no 10 un līdz pat 2329), gan arī banku stratēģija īpašumu pārdošanā. Daļa īpašumus pēc to pārņemšanas uzreiz izliekot pārdošanā, bet ir arī struktūras, kas pašlaik cenšas realizēt tikai daļu, pārējos īpašumus pieturot vēlākam laikam. Jebkurā gadījumā vēl vairākus gadus bankas un to meitas kompānijas ar savu īpašumu portfeli ieņems nozīmīgu vietu nekustamā īpašuma tirgū, uzsvēra kompānijas vadītāja.

2006. gadā vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ir veikusi Igaunijas Hansapank.

To rāda SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas apkopotie dati. Tieši finanšu un nekustamā īpašuma jomas ir tās, kurās pērn ārvalstu investori investējuši tieši caur uzņēmumu pamatkapitālu, atzīst SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka teju vai 90 milj. Ls ārvalstu tiešo investīciju pērn nonākuši finanšu sektorā strādājošo kompāniju pamatkapitālā. A. Brūvelis secina, ka šajā jomā kopējie ārzemnieku ieguldījumi ir pat vēl lielāki, jo šajā ciparā ietverti tikai lielākie ārzemnieku ieguldījumi, turklāt bez bankām ir vēl citas tā dēvētās nebankas.

Īpašums kā magnēts

A. Brūvelis norāda, ka nekustamais īpašums visdažādākajos veidos ir faktiski ārvalstu investorus gluži kā magnēts pievelkoša joma. 2006. gadā tiešās ārvalstu investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā, kuri darbojas nekustamo īpašumu jomā, pārsniedza 110 milj. Ls. Turklāt tie ir tikai lielo investoru ieguldījumi, neskaitot ieguldījumus dažu simtu tūkstošu Ls apmērā. Vēl vairāk - jārēķinās, ka tikai lielie ārvalstu investori ir ieguldījuši caur pamatkapitālu teju vai 10 milj. Ls ar nekustamo īpašumu tieši saistītajā - būvniecības biznesā. "Iepriekšminētie cipari varētu būt vēl iespaidīgāki, ja šajā jomā ieskaitītu ārzemnieku ieguldījumus kompānijās, kuras nodarbojas ar mežsaimniecību un lauksaimniecību," uzsver A. Brūvelis. Viņš arī atgādina, ka nekustamo īpašumu mērķprojektu īstenotāji un apsaimniekotāji ir ņēmuši kredītus, kuri novirzīti to pašu nekustamo īpašumu projektu attīstībai, un reģistrējuši lielas komercķīlas.

Vēloties strādāt ar gudro māju tehnoloģijām, Gļebs Kiseļovs izvēlējies uzrunāt Čehijas ražotāju Elko EP, lai kļūtu par kompānijas produkcijas izplatītāju.

«2016. gadā beidzu studijas Lielbritānijā un vēlējos strādāt saistībā ar gudro māju tehnoloģijām. Sazinājos ar čehu ražotāju Elko EP, kam līdzās citiem produktiem ir arī privātmāju automatizēšanas tehnoloģijas. Tā kā uzņēmumam Latvijā nebija pārstāvju, sākām sadarboties. Atvēru viedo māju uzņēmumu Echoo Smart Homes, kas gada laikā kļuva par ražotāja lielāko izplatītāju Baltijas mērogā. Partneriem patika, ka bez pieredzes ķērāmies klāt lieliem projektiem, tāpēc šī gada janvārī tie man piedāvāja atvērt meitasuzņēmumu, nevis būt tikai izplatītājam,» saka Gļebs. Iepriekš uzņēmums strādāja kā Echoo Smart Homes, kas ir jauns un ne pārāk pazīstams zīmols. Tagad, strādājot ar ražotāja zīmolu, ir vieglāk piekļūt lielajiem projektiem.

Homburg uzņēmumu grupa ir pabeigusi nekustamā īpašuma attīstības projekta Zolitūdē, Priedaines un Anniņmuižas ielu krustojumā, pirmo kārtu – nelielu tirdzniecības centru, kurā enkurnomnieks ir pārtikas lielveikals Maxima XX. Būvdarbus objektā veica uzņēmums RE&RE.

Pirmā kārta ir 5000 kvadrātmetru liels tirdzniecības centrs, kura celtniecības darbi sākti 2010. gada augustā, bet atklāšana paredzēta šonedēļ, 3. novembrī. Centrs ir būvēts saskaņā jauno Maxima dizaina koncepciju. To pārvaldīs SNC Lavalin, ko paredz savstarpējā vienošanās ar Homburg grupu ar mērķi nodrošināt īpašumu pārvaldīšanu visās Baltijas valstīs. Kanādas uzņēmums SNC Lavalin darbību Latvijā sāks šā gada beigās.

DB iepriekš ziņoja, ka šajā projektā plānots ieguldīt 14 miljonus eiro, tostarp investīcijas pirmajā kārtā ir aptuveni 7 milj. eiro.

Kopējais investīciju apjoms komercnekustamajā īpašumā Baltijā, 2014. gadā sasniedzis vairāk nekā 855 miljonus eiro, salīdzinot ar 784,2 miljoniem eiro 2013. gadā, liecina Colliers International dati.

Šajā investīciju apjomā iekļauti komercobjekti, attīstības objekti ar pārdošanas cenu virs 0,4 miljoniem eiro, izņemot zemesgabalus.

Latvijā kopumā investēti 316,9 miljoni eiro, Lietuvā - 298.1 miljons eiro un Igaunijā - 240 miljoni eiro. Latvijā liela daļa investīciju 2014. gadā notikušas jaukta tipa apbūves projektos, bet Lietuvā vairāk darījumu notikuši ar naudas plūsmas objektiem, pārsvarā biroju telpu segmentā. Igaunijā vairāk investēts industriālajās un mazumtirdzniecības komerctelpās.

Investori joprojām ir fondi un aktīvu pārvaldītāji, ar līdzekļu izcelsmi galvenokārt no Ziemeļvalstīm, arī Krievijas, taču parādās jauni investori arī no Rietumeiropas, kā arī veidojas jaunas pašmāju investoru grupas. Colliers eksperti prognozē līdzīgu investīciju apjomu Baltijas valstīs arī 2015. gadā. Tendences norāda uz to, ka ar vien jauni profesionālie investori no citiem reģioniem varētu ienākt Baltijas komercnekustamā īpašuma tirgū, norāda Colliers eksperti.

Nekustamā īpašuma attīstīšanas un tirdzniecības grupa Pillar nolēmusi apturēt īpašumu rekonstrukcijas programmu, kuras kopējās investīcijas 2013. – 2014. gadu laikā bija plānotas vismaz 2,5 miljonu eiro apmērā, informē ABLV Bank pārstāvji.

SIA Pillar Management izpilddirektore Ieva Valtere uzsver, ka līdz ar izmaiņām likumā lielākos zaudējumus ekonomikai radīs netiešā procesu ietekme. Prognozējama lielo investoru aktivitātes samazināšanās, kuri bija plānojuši investīcijas balstoties uz līdzšinējo normatīvo bāzi un tās ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu.

Patiesos ieguvumus no termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) naudas izteiksmē ir ļoti grūti aprēķināt, jo nekustamā īpašuma iegādi vienmēr pavada arī citi izdevumi: remonta izdevumi, mēbeļu iegāde, sadzīves izdevumi un citi, skaidro eksperte. Tā rezultātā kopējais ieguldījums Latvijas ekonomikā ir krietni vien lielāks par oficiāli deklarētajiem 330 miljoniem. Saskaņā ar konsultāciju kompānijas Deloitte Latvia veiktā pētījuma Latvijas biznesa-imigrācijas programmas rezultātu analīze (TUA programmas) rezultātiem, kopējais ieguldījums Latvijas ekonomikā no TUA nekustamā īpašuma programmas daļas trīs gadu laikā sasniedzis 545 miljonus latu, uzsver eksperte, piebilstot - ja tiktu saglabāti līdzšinējie noteikumi, tad nekustamā īpašuma pircēji apmaiņā pret TUA kopumā varētu ieguldīt Latvijas ekonomikā vēl aptuveni 1,24 miljardus latu. Tādēļ šīs programmas ierobežošana nav ekonomiski pamatota.

Pateicoties mūsu vērtētāju komandai un Colliers starptautiskam tīklam, jau tagad esam daudzu korporatīvo klientu un privātpersonu pirmā izvēle gadījumos, kad ir nepieciešams veikt komerciāla vai attīstības nekustamā īpašuma vērtējumu. Lai to sasniegtu, esam nokomplektējuši pieredzes bagātu speciālistu komandu, esam veidojuši vietējā tirgū tehnoloģiski progresīvāko darba platformu, ieviesām un ikdienas darbā izmantojam vienu no pasaulē vadošajiem naudas plūsmas modelēšanas un analīzes rīkiem ARGUS Enterprise, kā arī nodrošinām regulāru zināšanu un pieredzes apmaiņu ar kolēģiem Latvijas, Baltijas un plašākā Eiropas mērogā.Līdz ar to mūsu pakalpojums izceļas ar ērti pārskatāmu un viegli uztveramu nodevumu, demonstrē niansētu izpratni par konkrēto nekustamā īpašuma objektu un tirgus kontekstu, kā arī ļauj izsekot vērtētāja veiktajai analīzei, izdarītajiem pieņēmumiem un secinājumiem. Iesaistītie eksperti ir orientēti uz profesionālu, maksimāli atvērtu un atbalstošu komunikāciju ar darba pasūtītāju un citām iesaistītajām pusēm gan pašā vērtēšanas procesa gaitā, gan arī pēc gala nodevuma iesniegšanas pasūtītājam.

Kāpēc izvēlēties starptautiski atzītu vērtētāju?

Vērtēšanas komandas kodolu veido četri sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji, katrs ar vairāk kā 15 gadu profesionālo pieredzi. Turklāt divi no ekspertiem ir starptautiskās organizācijas RICS (Royal Institution of Chartered Surveyors – Karaliskās zvērinātu mērnieku institūcijas) biedri un reģistrēti vērtētāji.[1] Vēl jo vairāk – Colliers šobrīd ir vienīgais vērtēšanas uzņēmums Latvijā, kurš ir pieteicies un kvalificējies RICS uzraudzības mehānismam – Firm Regulated by RICS. Šis statuss ir kā papildu garantija, kas klientam nodrošina:

No 17. maija Latvijā sāks darboties ieķīlāto un banku pārņemto īpašumu katalogs Banksale.eu, kas jau tagad pieejams Lietuvā.

Specializētais portāls ietvers apjomīgu, vienotu datubāzi par banku un līzinga kompāniju no parādniekiem pārņemto īpašumu pārdošanu Latvijā, sola portāla veidotāji. Ieķīlāto, banku pārņemto un pārdodamo īpašumu katalogs Banksale.eu sastāv no trim daļām: nekustamais īpašums (mājas, dzīvokļi, zemes gabali, komercobjekti, rūpnieciskie objekti), transports (vieglais,komerctransports, lauksaimniecības), aprīkojums (birojam, sadzīvei, mājai). Lietuvā banku pārņemto un pārdodamo īpašumu katalogs Banksale.eu savu darbību uzsāka janvārī, un strauji kļuva populārs.

Mēnesī to apmeklē ne mazāk kā 50 tūkstoši unikālo lietotāju, apgalvo projekta autori. Pateicoties Banksale.eu, bankas vairāku mēnešu laikā pārdevušas vairākus desmitus nekustamā īpašumu objektu, simtiem transporta un aprīkojuma vienību. Projekta īstenotāji cer, ka līdz gada beigām Banksale.eu datubāzē būs ne mazāk kā 10 tūkstoši banku pārdošanā laisto īpašuma vienību. Banksale.eu katru dienu izsūta informāciju vairāk nekā 10 tūkstošiem potenciālo investoru: investīciju fondiem, kapitāla pārvaldīšanas uzņēmumiem u.c.

Pietiekami interesantu soli spērusi Ārvalstu investoru padome (ĀIP), paziņojot, ka nodokļu sistēma Latvijā tāda nu ir, kā ir, un tāpēc labāk būtu to pārveidot.

Respektīvi, iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) jāsamazina no 25 līdz 15 %, jāpalielina PVN likme uz 20 līdz 22 %, kā arī jāceļ akcīzes nodokļu likmes un straujāk jātuvina tirgus vērtībai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas bāze, turkāt attiecinot to arī uz fizisko personu īpašumiem.

Db jau ilgstoši ir uzstājis, ka IIN līdz 15 % ir samazināms, turklāt pilnīgi visām uzņēmumu grupām. Savukārt visi pārējie priekšlikumi Latvijas pašreizējai ekonomiskajai situācijai nav atbilstoši. Pirmkārt, PVN un akcīzes nodokļa likmju kāpināšana vēl vairāk saasinātu situāciju saistībā ar jau tāpat strauji kāpjošo inflācijas tempu. Otrkārt, ar NĪN bāzes tuvināšanu tirgus vērtībai mūsu valstī allaž ir bijusi sarežģīta situācija.

Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā 2016. gadā sasniedzis 341.3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394.4 miljoniem eiro 2015. gadā, informē Colliers International. Šajā investīciju apjomā ir iekļauti tikai komercobjekti ar pārdošanas cenu virs 0.4 miljoniem eiro, kas tika iegādāti ar mērķi gūt nomas ienākumus. Investīcijas attīstības objektos un zemes gabalos sasniedza papildus 82 miljonus eiro.

Lielākā aktivitāte tika novērota tirdzniecības segmentā, kam sekoja biroju segments. 2016.gada aktīvākie investori ir bijuši EfTEN Capital un Northern Horizon Capital. Tirgū ienāca arī jauni investori, lielākais no kuriem ir starptautiskais investīciju fonds Lone Star.

Kopējais top 10 investīciju darījumu apjoms 2016. gadā veidoja 281 miljonu eiro.

Vissliktākajā situācijā šobrīd atrodas nekustamo īpašumu projektu attīstītāji Jūrmalā, jo tur ir ļoti daudz projektu, kas ir gan pabeigti, gan celtniecības stadijā, un nevienam nav noslēpums, ka Jūrmala ir orientēta tikai un vienīgi uz ārvalstu klientiem, sacīja ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmuma Pillar izpilddirektore Ieva Valtere.

Jautāta, vai nākotnē Jūrmalā ir iespējami kādu attīstītāju bankroti un situācija, ka paliek daudzi pusuzbūvēti vai uzbūvēti un nepārdoti projekti, Valtere sacīja, ka teorijā tāda iespēja vienmēr pastāv.

«Man nav zināms, ka ABLV Bank būtu finansējusi kādus projektus Jūrmalā, līdz ar to šādā veidā Pillar nevarētu iegūt savā īpašumā kādu Jūrmalas projektu. Citām bankām ir līdzfinansēti projekti Jūrmalā, taču šajos projektos vienmēr bijis arī liels pašu investoru naudas ieguldījums, bankas finansēja salīdzinoši mazu daļu,» skaidroja Valtere.

Pillar vadītāja norādīja, ka tajā tirgus segmentā, kurā lielākā pircēju daļa bija termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāji, situācija ir ļoti bēdīga. Ir ļoti liela neskaidrība, pieprasījums pēc mājokļiem ir ļoti neliels.