Noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

Kalnozols celtniecība pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas, pilnībā noslēdzoties darījumam starp Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu, liecina uzņēmumu sniegtā informācija medijiem.

Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols ir būtiski samazinājis savu ietekmi būvniecības biznesā. Intervijā laikrakstam Dienas bizness V. Kalnozols pieļauj iespēju, ka kādreiz varētu censties atpirkt pārdotās daļas, kā arī pauž viedokli, ka līdzīgas finansiālās problēmas, kādas radušās viņam, varētu būt visiem lielajiem Latvijas būvniekiem.

Kāpēc īsti tik nolemts pārdot 75 % Kalnozols celtniecība?

Jau vairākus gadus mēs meklējām nopietnu partneri, un, manuprāt, lietuviešu kompānija MG Baltic Investment ir ļoti pieņemama - tā ir pietiekami pieredzējusi Lietuvas tirgū. Man arī savā ziņā ļoti pieņemami ir lietuvieši kā mūsu brāļu tauta. Tāpat pēdējā laikā mums arvien vairāk un vairāk naudas vajadzēja atstāt gan pie pasūtītāja gan bankā, kas ir saistīts ar izpildes garantijām, un līdz ar to mums ir iesaldēti līdzekļi 3,6 miljonu latu apmērā, trūkst apgrozāmo līdzekļu, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc piesaistījām šo investoru. Viens no iemesliem, kāpēc nāk investors, ir 2,6 miljonu latu ieguldījums statūtkapitālā, kas uzlabo naudas plūsmu un mēs varam savlaicīgi norēķināties ar visiem kreditoriem, kas mums ir.

Lietuvas koncerns MG Baltic Investment darījuma gaitā iegūs 75% no Kalnozolsceltniecība, savukārt atlikušie 25% paliek līdzšinējās īpašnieces SIA Ranka K īpašumā.

Būvkompānijas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs un viens no īpašniekiem Valdis Kalnozols Db skaidroja, ka darījums jau ar investoru ir noslēgts, savukārt ar mazākuma akcionāriem ir panākta mutiska vienošanās, ka līgums ar viņiem tiks parakstīts pirmdien. To apliecināja arī divi no Kalnozols celtniecība mazākuma akcionāriem Gundars Spalis un Nils Treijs.

"Pašlaik ir parakstīts pirkuma līgums ar Kalnozolu, bet pirkšanas process noslēgsies tikai tad, kad būsim saņēmuši Konkurences padomes atļauju noslēgt šo darījumu," sacīja koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors Raimonds Kurlianskis (Raimondas Kurlianskis). Viņš piebilda, ka parasti šīs atļaujas saņemšanas process aizņem mēnesi. "Ņemot vērā, ka bijām personīgi pazīstami ar Kalnozola vadītāju, tad tas lielā mērā nospēlēja lomu, ka pirkšanai izvēlējāmies Kalnozolu," uzsvēra viņš.

Būvkompānijas Kalnozols Celtniecība 2007.gada pirmo trīs mēnešu operatīvie finanšu rezultāti liecina, ka apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu periodu, ir pieaudzis par 19%.

Kalnozols Celtniecība pagājušo gadu noslēdza ar 641 310 latu lielu peļņu pretstatā 2005.gada lielajiem 2,73 miljonu latu zaudējumiem. Apgrozījums tika palielināts par 10%, sasniedzot gandrīz 28 miljonu latu, un tas turpina augt arī šogad. Salīdzinot, uzņēmuma 2005.gadā apgrozījums bija 25 miljoni latu, bet 2004.gadā - 16 miljoni latu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,94 miljonu latu.

Pagājušajā gadā uzņēmums Kalnozols celtniecība ekspluatācijā ir nodevis 9 būves un veicis celtniecības darbus 31 objektā.

Neraugoties uz Kalnozols Celtniecība un citu Latvijas uzņēmumu būvniecības apjoma un peļņas pieaugumu, mainīgais būvniecības tirgus un pastāvošās celtniecības garantiju sistēmas rezultātā garantijās iesaldētie miljoni rada brīvi apgrozāmo finanšu līdzekļu trūkumu, kas var piespiest uzņēmējus kavēt maksājumus saviem kreditoriem.

No celtniecības tirgus pazudušajam uzņēmumam SIA MTK Construction (bij. SIA Kalnozols celtniecība) viss jāsāk no jauna, tomēr atdzīvināt to esot iespējams, šodien vēsta Dienas bizness.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš bijis gan būvnieka lomā, gan amatā Rīgas domē intervijā laikrakstam stāsta par to, kas noticis ar viņa pārstāvēto uzņēmumu, par būvniecības tirgu kopumā, kā arī par kukuļu shēmām valsts institūcijās. "To taču visi zina, tikai par to nav pieņemts runāt," skaidro V. Kalnozols.

Kas noticis ar bijušo Kalnozols celtniecība? Kādēļ uzņēmums ir pazudis no tirgus?

Mums bija asa vārdu apmaiņa ar MTK vadību, kas bija bezjēdzīga. Pēc tam tika iesniegta prasība tiesā pret mani, sākās karš. Bet karš uzņēmuma iekšienē noved pie uzņēmuma kraha, uz kura robežas esam.

Latvijas celtniecības kompānijas SIA Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu pēc pāris nostrādātiem mēnešiem atstājis Ivo Čerbakovs, kompānija nomainījusi arī nosaukumu uz MTK Construction, šodien, 17.oktobrī, atsaucoties uz BNS, vēsta laikraksts Dienas bizness.

"Tas man ir jauns izaicinājums – atgūt kompānijas labo reputāciju un vārdu būvniecības tirgū," stājoties amatā, norādīja I. Čerbakovs.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada augusta beigās noslēdzās darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti tika veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu. Turpmāk Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova, toreiz informēja uzņēmums.

Db.lv piedāvā iepazīties ar uzņēmuma Kalnozols celtniecība jaunā valdes priekšsēdētāja CV.

Biznesa portāls Db.lv jau rakstīja, ka noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Kā rezultātā uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

CURRICULUM VITAE.

Ivo Čerbakovs (1976. gada 17. jūnijs)

Izglītība

2003.-2007. - maģistrantūras studijas Biznesa augstskolā Turība, programmā - uzņēmējdarbības vadība. Iegūts maģistra grāds.

1995.-2000. - mācības Latvijas Policijas akadēmijas Juridiskajā fakultātē. Iegūta jurista kvalifikācija. Piešķirts tiesību zinātņu bakalaura grāds.

Šā gada oktobrī SIA Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu pēc pāris nostrādātiem mēnešiem atstāja Ivo Čerbakovs, viņa vietā valdes priekšēdētāja pienākumus uzņēmumā MTK Construction pildīs Inga Stakinova.

Ingas Stakinovas CV

Profesionālā pieredze

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi Lietuvas kompānijas MG Baltic Investment prasību pret uzņēmēju Valdi Kalnozolu un viņa uzņēmumiem Kalnozols un partneri un SIA Ranka K par 5.87 miljonu latu zaudējumu piedziņu.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā būs atceļami arī pieņemtie lēmumi par prasības nodrošināšanu, Db uzzināja tiesā.

MG Baltic Investment bija norādījis, ka tam radušies zaudējumi, jo 2007. gadā uzņēmumam pērkot 51.62 % kapitāldaļu no V. Kalnozola, SIA Ranka K, kā arī SIA Kalnozols un partneri, kapitāldaļu pārdevējiem bija jāsniedz atzinums par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

MG Baltic Investment lūdza arī apķīlāt dažādus īpašumus - prasības nodrošināšanai, tomēr šī prasība tika apmierināta tikai daļēji, proti, apķīlāti V. Kalnozola īpašumi R. Kalnozoli, Vasiļi, Bērzmalas, Vinķeles 1 un daļas no īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā.

Lietuvas kompānijas MG Baltic Investment strīdā ar uzņēmēju Valdi Kalnozolu un viņa uzņēmumiem par 5.87 miljonu latu zaudējumu piedziņu, saīsinātais tiesas spriedums būs zināms 7. decembrī.

Šodien Rīgas apgabaltiesa izskatīja lietu pēc būtības, Db informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

MG Baltic Investment radušies zaudējumi, jo 2007. gadā uzņēmumam pērkot 51.62 % kapitāldaļu no V. Kalnozola, SIA Ranka K, kā arī SIA Kalnozols un partneri, kapitāldaļu pārdevējiem bija jāsniedz atzinums par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

MG Baltic Investment lūdza apķīlāt dažādus īpašumus - prasības nodrošināšanai, tomēr šī prasība tika apmierināta tikai daļēji, proti, apķīlāti V. Kalnozola īpašumi R. Kalnozoli, Vasiļi, Bērzmalas, Vinķeles 1 un daļas no īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā.

Attīstītāju grupa Baltic Investment Group ir iegādājusies ēkas Rīgā, Dzirnavu ielā 128. Šajā adresē savulaik ir bijis gan zirgu tramvaja depo, gan noliktavu telpas un garāžas.

«Šobrīd Baltic Investment Group rēķinās ar 3 miljonu eiro lielām sakotnējām investīcijām, bet summa realizācijas gaitā varētu krietni palielināties,» teica Baltic Investment Group valdes loceklis Ļevs Golands.

Pēdējos gados telpas ir bijušas pamestas un pussagruvušas, un bojāja ielas kopējo skatu. Ļ. Golands uzskata, ka tagad šis rajons kļūs vizuāli pievilcīgāks - tiks atjaunotas ēkas un sakārtots iekšpagalms, ēkās tiks iekārtotas biroju telpas, tirdzniecības vietas un kafejnīcas.

Pēc Baltic Investment Group valdes locekļa Ļ. Golanda teiktā, objekts Dzirnavu ielā 128 sastāv no divām ēkām - viena atrodas pie Dzirnavu ielas, bet otra - tieši aiz tās, pagalmā. Šīs ēkas sākotnēji piederēja Rīgas zirgu tramvaja uzturētājiem, un tajās atradās tramvaju vagoni, kā arī tajās bija ierīkoti zirgu stendi. Laika gaitā šajā adresē ir bijušas arī noliktavu telpas un garāžas.

Rīgas apgabaltiesa aizstājusi uzlikto apķīlājumu SIA Pilsētmāju institūts Urban Art īpašumiem Vienības gatvē 186A (projekts Dienvidu Pakavs 1), Vienības gatvē 192 (projekts Dienvidu Pakavs 2), Vienības gatvē 192A, Neretas, Bauskas un Mežkalna ielā, kas tika piemērots pēc SIA Kalnozols Celtniecība prasības tiesvedībā pret Urban Art par būvdarbu pabeigšanu daudzdzīvokļu mājā Dienvidu Pakavs 1, ar naudas līdzekļu apķīlājumu.

"Sākotnēji tiesas apgrūtinājums, nodrošinot būvuzņēmēja prasību Ls 1,115 miljonu apmērā, tika uzlikts Urban Art nekustamajiem īpašumiem, neraugoties uz to, ka Urban Art īpašumu vērtība lēmuma pieņemšanas brīdī sasniedza 14 miljonus latu. Aizstāvot klientu intereses, tiesu darbi ar būvuzņēmēju tiks turpināti," informēja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art.

„Esmu gandarīta par tiesas lēmumu mainīt prasības nodrošinājumu. Iespējams, īpašumu apķīlāšanas mērķis bija Urban Art darbības apturēšana, nevis prasības nodrošināšana. Tikai pēc blakussūdzības noraidīšanas un tiesas lēmuma spēkā stāšanās Kalnozols Celtniecība pārstāvji sāka apmeklēt Dienvidu Pakavu 1 un interesēties par būvdarbu atsākšanu. Vislielākās neērtības no 2007. gada 6. februāra ilgušais īpašumu apķīlājums radīja tiem vienpadsmit dzīvokļu pircējiem, kas nebija paspējuši reģistrēt īpašuma tiesības Zemesgrāmatā. Pateicos Urban Art sadarbības partneriem par atbalstu šajā sarežģītajā laikā,” norāda SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Dr. Laimdota Šnīdere.

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Līdz ar svinīgo atklāšanu, būvkompānija Kalnozols celtniecība pabeigusi jaunās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Centrālās administratīvās ēkas Vecrīgā rekonstrukciju, informē Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols.

Rekonstrukcijas ietvaros tika gandrīz pilnībā pārbūvēta ēka, kuras kopējā platība ir 4 300 kv. m., saglabājot tikai ēkas nesošās konstrukcijas un kolonnas. Agrākās aktu zāles vietā tika izbūvēts papildu stāvs, iegūstot septiņu stāvu ēku iepriekšējo sešu vietā. Darbinieku ērtībām tika izbūvēts lifts, kas agrāk ēkā nemaz nav bijis. Izveidota arī terase, no kuras paveras skaists skats uz Daugavu. Pilnībā restaurēta ēkas fasāde, rekonstruēti morāli un fiziski novecojušie inženiertīkli, veikta iekštelpu pārbūve, ēkas siltināšana, pagraba padziļināšana un daudzi citi darbi. Izveidota arī moderna apsardzes drošības sistēma ar video novērošanu.

Valsts objekta būvniecību sekmējuši pērn nodokļos samaksātie 7 miljoni latu.

Šodien Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā tika izskatīts pieteikums par SIA Kalnozols celtniecība maksātnespēju. Tiesa nolēma noraidīt SIA Stasenko prasības pieteikumu un izbeigt maksātnespējas procesu.

Oskars Priede, SIA Kalnozols celtniecība mārketinga direktors: "Par šādu rezultātu bijām pārliecināti jau no paša sākuma. 75% kapitāldaļu turētājs UAB MG Baltic Investment savā vēstulē tiesai norāda, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir uzlabojies salīdzinājumā ar iepriekšējiem taksācijas periodiem un ir atzīstams par stabilu.

Uzņēmums turpina darboties ierastajā kārtībā un sekmīgi realizē iesāktos projektus. Patiešām esam gandarīti, ka kopš prasības par maksātnespēju ierosināšanas mūs atbalstīja gan darbinieki, gan pasūtītāji, gan arī apakšuzņēmēji. Diemžēl likumdošanas nepilnību dēļ no nepamatotu prasību par maksātnespēju ierosināšanas nav pasargāts neviens uzņēmums. Ņemot vērā, ka prasība tika iesniegta īsi pēc mūsu darījuma ar investoru, izsakām cerību, ka konkrētais solis netika veikts ar mērķi izjaukt darījumu. Līdzīgos gadījumos parasti tiek iesniegta prasība par parādu piedzīšanu."

Būvkompānijas Kalnozols Celtniecība 2007.gada pirmo trīs mēnešu operatīvie finanšu rezultāti liecina, ka apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu periodu, ir pieaudzis par 19%, Db.lv informēja Kalnozols Celtniecība mārketinga direktors Oskars Priede.

Kalnozols Celtniecība pagājušo gadu noslēdza ar 641 310 latu lielu peļņu pretstatā 2005. gada lielajiem 2,73 miljonu latu zaudējumiem. Apgrozījums tika palielināts par 10%, sasniedzot gandrīz 28 miljonu latu, un tas turpina augt arī šogad.

Salīdzinot, uzņēmuma 2005. gadā apgrozījums bija 25 miljoni latu, bet 2004.gadā - 16 miljoni latu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,94 miljonu latu.

Pagājušajā gadā uzņēmums Kalnozols celtniecība ekspluatācijā ir nodevis 9 būves un veicis celtniecības darbus 31 objektā.

Daudzu lielu nekustamā īpašuma attīstības projektu iesaldēšana izraisījusi zināmu cenu stabilizāciju celtniecības materiālu tirgū.

To Db apstiprināja gan vairāku lielu būvkompāniju vadītāji, gan projektu attīstītāji. Domas dalījās jautājumā, vai atsevišķu celtniecības materiālu cenas šobrīd krīt vai kāpj. Vairāki uzņēmumi - RBSSkals, Kalnozols celtniecība, PBLC - norādīja, ka noteiktas materiālu grupas ir kļuvušas lētākas, taču kompānijas Latvijas energoceltnieks, Skonto būve un SRV Terbelat pārstāvji apliecināja, ka var būt runa par zināmu stabilitāti, taču kopumā būvmateriālu izmaksas tikai kāpj, tiesa, ne tik strauji kā citu gadu. Projektu attīstītāji Valērija Barjera nekustamie īpašumi komercdirektors Jānis Brants stāsta, ka cenu krišanos nav novērojis, savukārt SIA Bauplan Nord valdes loceklis Jans Brinks (Jan Brink) prognozē, ka īpaši augstais pieprasījums pēc būvdarbiem vismaz nākotnē nedaudz samazināsies un tas nozīmē ekstrēmā cenu kāpuma pieauguma pierimšanu. Pirmās pazīmes viņš jau esot pamanījis. 2007. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2006. gada 2. ceturksni, būvniecības izmaksas Latvijā cēlās vidēji par 29.1%, kas ir straujākais izmaksu pieaugums Baltijā, liecina CSP dati.

Nevienu no Latvijā iegādātajiem dzīvojamajiem īpašumiem Lielbritānijas uzņēmums One Baltic Investment Group (One Baltic) tuvāko gadu laikā neplāno pārdot, visi īpašumi tiek izīrēti, sacīja One Baltic izpilddirektors Jurijs Ušeņins.

«Investīciju projektus Rīgā neuztveram kā spekulatīvus projektus, One Baltic stratēģija neparedz īstermiņa investīcijas, piemēram, - šodien nopirkām, rīt pārdodam. Lielākā daļa One Baltic nopirkto kvadrātmetru ir tādi kā Kaivas ielā 50 - nepabeigti dzīvokļi bez apdares, kurus iepriekšējais īpašnieks nav spējis pabeigt. One Baltic sadarbībā ar vietējām būvfirmām veic dzīvokļu apdari un tad tos piedāvā īres tirgū,» skaidroja Ušeņins.

Viņš piebilda, ka One Baltic cenšas ieviest jaunievedumus Latvijas īres tirgū, piemēram, jau veicot Mārupē iegādāto dzīvokļu apdares darbus, potenciālajiem īrniekiem tika piedāvāts - ja īrnieks vēlas noslēgt ilgtermiņa īres līgumu, piemēram, uz trīs gadiem, tad īrniekam ir dzīvokļa izpirkšanas tiesības. Turklāt pēdējā gada laikā iemaksātā īres maksa tiks skaitīta kā iemaksa par dzīvokļa iegādi.

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Lielbritānijas uzņēmums One Baltic Investment Group gada laikā nekustamo īpašumu iegādē Latvijā investējis aptuveni 40 miljonus eiro (28 miljonus latu), norāda One Baltic izpilddirektors Jurijs Ušeņins.

Patlaban One Baltic jau ir noformējis sākotnējo investīciju portfeli, tāpēc uzņēmums vērtē iespējas tirgū un pirks interesantus dzīvojamo vai biroju ēku objektus, taču konkrēti investīciju apjomu plāni tuvākajam laikam netiek izvirzīti, skaidroja Ušeņins.

Uzņēmums Latvijā ir iegādājies biroju ēkas Tērbatas ielā 14 un Vienības gatvē 87H, dzīvojamās ēkas Raiņa bulvārī 3, Kaivas ielā 50, kompleksu Vāgnera rezidence Vāgnera ielā 18 un 20, kā arī ēku Zeltrītu ielā 26 Mārupē.

Ar Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmumu Ektornet noslēgtais darījums 2011.gada decembrī par 353 dzīvokļu iegādi Kaivas ielā 50, Rīgā par 15,6 miljoniem eiro (10,92 miljoni latu) ir lielākais One Baltic darījums Latvijā.

Šodien, 19.jūnijā, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā izskatīts pieteikums par SIA Kalnozols celtniecība maksātnespēju. Tiesa nolēmusi noraidīt SIA Stasenko prasības pieteikumu un izbeigt maksātnespējas procesu, Db.lv informēja Kalnozols celtniecība pārstāve Ilze Līpiņa.

SIA Kalnozols celtniecība mārketinga direktors Oskars Priede, komentējot tiesas lēmumu, sacīja: "Uzņēmums turpina darboties ierastajā kārtībā un sekmīgi realizē iesāktos projektus. Patiešām esam gandarīti, ka kopš prasības par maksātnespēju ierosināšanas mūs atbalstīja gan darbinieki, gan pasūtītāji, gan arī apakšuzņēmēji. Diemžēl likumdošanas nepilnību dēļ no nepamatotu prasību par maksātnespēju ierosināšanas nav pasargāts neviens uzņēmums. Ņemot vērā, ka prasība tika iesniegta īsi pēc mūsu darījuma ar investoru, izsakām cerību, ka konkrētais solis netika veikts ar mērķi izjaukt darījumu. Līdzīgos gadījumos parasti tiek iesniegta prasība par parādu piedzīšanu."

Esošā akcionāru struktūra traucē Lattelecom attīstību, jo katram no esošajiem akcionāriem ir savi tālejošie mērķi. Turklāt Lattelecom starptautiskajā tirgū ir pietiekami spēcīgs konkurents saviem īpašniekiem Zviedru telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera.

Piedāvājums, kas pašlaik ir izteikts saistībā ar Lattelecom pārdošanu paredz, ka darījuma rezultātā uzņēmuma darbinieki un vadība kopā ar privātā kapitāla fonda iegūst 100% Lattelecom, bet TeliaSonera 100% Latvijas Mobilā telefona.

Tā intervijā Db norādīja finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldes kompānijas Lazard (Francija), kas nodarbojas ar Lattelecom pārdošanas darījuma sagatavošanu un finansējuma piesaisti no uzņēmuma darbinieku un vadības puses, rīkotājdirektors Vincents Stradiks (Vincent Le Stradic).

Kas šobrīd notiek ar Lattelecom vadības izteikto piedāvājumu uzņēmuma akcionāriem, piedāvājot iespēju darbiniekiem un vadībai izpirkt 100% uzņēmuma daļu. Kādi ir tuvākie mērķi, kas ir jāizdara? Kādi ir jūsu pašreizējie uzdevumi darījumā?

Pagājušajā nedēļā mainījās ēkas Kaļķu ielā 28, kurā atrodas viesnīca Hotel de Rome, īpašnieks. Jaunais īpašnieks Baltic Investment Group vēlas izdzīt pašreizējo viesnīcas Hotel de Rome operatoru Riga-Hotel-GmbH.&Co Betriebs-KG, kurš, savukārt, solās turpināt strādāt viesnīcā, «cik ilgi vien varēs».

Ēka, kur atrodas viesnīca Hotel de Rome, partiju apvienības Vienotība birojs, Narvesen veikals, Citadeles banka un veikals Andrew’s Ties un citi nomnieki, tika nodota jaunajam īpašniekam Baltic Investment Group pagājušajā nedēļā.

Jau 18. jūlijā – dienā, kad ēka tika pārdota, jaunie īpašnieki esot pilnībā vēlējušies pārņemt arī viesnīcas pārvaldīšanu, taču piektdienas rītā konfliktā iesaistījās jauno īpašnieku nolīgta apsardzes firma. Pašreizējā viesnīcas ēkas nomnieka advokāts norādījis, ka šāda attiecību kārtošana nav Rietumvalstīm raksturīga un vēlas, lai viesnīcas operētāja maiņa notiktu «civilizētā veidā». Pašreizējais Hotel de Rome viesnīcas operators ir aicinājis konfliktā iesaistīties arī Valsts Policiju (VP).

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi būvkompānijas SIA MTK Construction maksātnespējas lietu. Pieteikumu par to iesniegusi SIA Vides dizaina grupa (VDG).

Par administratoru tiesā ieteikts Valerijs Andrejevs, taču viņš vēl nav apstiprināts, tāpēc no komentāriem par lietu atteicies. VDG šī ir jau otrā prasība, kas iesniegta tiesā pret MTK Construction. Uzņēmuma VDG valdes loceklis Aigars Krīgalis Db pavēstīja, ka prasība iesniegta par 2111 Ls, kurus MTK Construction atteikušies maksāt VDG. Parāda summa ir garantijas ieturējums par 2006. gadā pabeigtajiem bruģēšanas darbiem dzīvojamo māju projektā Tomsona terases 2. A. Krīgalis nenoliedza, maksātnespēja pieteikta par nelielu summu, lai arī pasteidzinātu ģenerāluzņēmēju norēķināties. VDG ir būvkompānija, kas specializējusies arī bruģēšanā un teritoriju apzaļumošanā. MTK Construction pārtāvji Db komentēja, ka strīds ar VDG jau tiekot risināts kopš 2006. gada rudens un VDG neesot pabeiguši darbus projektā Dienvidu pakavs, un MTK Construction pabeiguši darbus paši, savukārt VDG tik un tā prasot samaksu. Uzņēmuma pārstāvji arī uzskata, ka šoreiz VDG iesnieguši maksātnespējas pieteikumu, izmantojot nepilnības Maksātnespējas likumā, nenorādot visus lietas faktiskos apstākļus. Tomēr sīkāk MTK Construction pārstāvji lietu nekomentēja, norādot, ka strīds tiks izskatīts tiesā.

Investējot 3,5 miljonus eiro, attīstītāju grupa Baltic Investment Group būvē jaunu dzīvojamo ēku Purvciemā, uz robežas ar Rīgas centru.

Jaunā ēka tiks uzcelta starp Dzelzavas maģistrāli un Ieriķu ielu – viena kvartāla attālumā no t/c Domina un Zemitānu tilta.

Attīstītāju grupas Baltic Investment Group (BIG) valdes loceklis Ļevs Golands atzīmē, ka atrašanās vieta šeit ir izdevīga māja tiks uzcelta dzīvojamā kvartāla iekšienē.

Piecstāvu ēka ir ieplānota ar apakšzemes garāžu, liftu, piektā stāva dzīvokļiem būs pieejamas terases. Mājas pagalmā ir iecerēts bērnu rotaļu laukums, līdzās mājai atradīsies apakšzemes stāvvieta, bet šobrīd nekoptā teritorija tiks labiekārtota un apzaļumota.

Baltic Investment Group (BIG) ir attīstītāju grupa, kas darbojas Latvijas dzīvojamā un komerciālā nekustamā īpašuma tirgū kopš 2010. gada. Grupas sastāvā ietilpst uzņēmumi, kas specializējas jaunu dzīvojamo un biroju ēku celtniecībā un esošo renovēšanā. Pašreizējo un perspektīvo Baltic Investment Group projektu portfeli veido vairāk nekā 11000 kv.m dzīvojamā īpašuma un 3000 kv. m komercplatību Rīgas un Jūrmalas centrālajos rajonos.