Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Ļoti skaidri un noslīpēti kā dārgakmeņi - tā par biznesa mērķiem teic Elita Moiseja. Runājot konkrētāk, nākamgad industriālo parku attīstītājs NP Properties grib noturēties pašreizējā līmenī.

«Būtu labi, ja spētu apgrozījumu palielināt par 5 - 10 %, bet to mēs vēl redzēsim,» NP Properties valdes priekšsēdētāja E. Moiseja piebilst. Šogad apgrozījums ir krities - par aptuveni piekto daļu salīdzinājumā ar 2008. gadu, tomēr tas esot krietni labāk nekā vidēji nekustamā īpašuma tirgū, kur samazinājums ir 25 - 30 %. Kā tas panākts? Elita Moiseja stāsta, ka, krīzei sākoties, uzņēmums rīkojās diezgan strauji. «Jau 2008. gada vidū samazinājām visu, ko varēja. Kopumā izmaksas samazinājām par gandrīz 30%. Bijām diezgan gatavi visam, kas būs, tomēr tas bija kā cunami, kas nāk virsū, un tu neko nevari izdarīt.»

Pretēji pasaule praksei, Latvijā netiek izmantota puse no funkcijām, ko paredz un nodrošina industriālie parki, uzskata industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Šāda situācija izveidojusies, jo Latvijā šī nozare nav sakārtota un nefunkcionē valsts mērogā, kas savukārt neļauj nodrošināt lielu daļu atbalsta mehānismu industriālo parku nomniekiem. Apmēram pirms desmit gadiem Latvijas valdība izveidoja industriālo parku atbalsta koncepciju, taču tā netika ieviesta. Rezultātā industriālo parku joma attīstās pašplūsmā, balstoties uz privātu iniciatīvu, bez valdības atbalsta.

Viņa atgādina, ka Latvijas industriālajos parkos darbojas ārvalstu un pašmāju ražotāji, bet Latvijā industriālie parki joprojām tiek pieskaitīti kategorijai «operācijas ar nekustamo īpašumu», kas ir pretrunā ar pasaules praksi.

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 18 miljonu eiro apmērā industriālo teritoriju attīstīšanas kompānijai Nordic Partners Properties, informē bankas pārstāvji.

Aizdevuma mērķis ir refinansēt uzņēmuma saistības un uzņēmuma akcionāru ieguldījumus, kā arī investēt NP Jelgavas biznesa parka ražošanas un noliktavu telpu paplašināšanā un citos biznesa attīstības projektos.

NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja: «Nordic Partners grupai jau iepriekš ir bijusi pozitīva pieredze sadarbībā ar SEB banku, kura sevi ir apliecinājusi kā ļoti profesionālu un stabilu sadarbības partneri. Ņemot vērā arī to, ka SEB bankai ir būtiska pieredze un zināšanas komerciālo nekustamo īpašumu darījumu finansēšanā, vienojāmies par sadarbību NP Properties esošo industriālo parku tālākā attīstībā. NP Properties arī turpmāk plāno jaunu komercīpašumu attīstīšanu, līdz ar to sagaidām, ka arī nākotnē SEB banka varētu būt viens no sadarbības partneriem, kas sekmētu un veicinātu jauno projektu īstenošanu.»

Nordic Partners Properties industriālajos parkos pēdējos gados ir samazinājies ārvalstu kompāniju skaits – iepriekš tas veidoja vairāk nekā 50% no kopējā nomnieku skaita, savukārt patlaban no 135 uzņēmumiem tikai viena trešdaļa jeb 32% ir starptautiskas kompānijas.

65% Nordic Partners Properties platību iznomātas pašmāju un starptautiskiem ražotājiem, turklāt tieši eksportējošiem ražotājiem – metālapstrādes, mašīnbūves, kokrūpniecības, pārtikas industrijas u.c.

Ārvalstu investoriem daudz svarīgāk par izdevīgajām īpašumu cenām krīzes laikā un darbaspēka izmaksām ir prognozējamība – gan attiecībā uz Latvijas nodokļu sistēmu, gan energoresursiem un jebkurām citām izmaksām, kuru apjoms tiešā veidā atkarīgs no valsts politikas. Gan minētie faktori, gan arī citu valstu priekšrocības veicinājušas situāciju, kad ārvalstu investoru interese ir nekonkrēta un piesardzīga. Šādu situāciju prognozējam aptuveni vēl divus gadus, saka industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja

Industriālo parku attīstītājs NP Properties šā gada pirmajā pusgadā no jauna vai pēc pārjaunošanas klientiem iznomājis ražošanas, noliktavu un biroju telpas 15,2 tūkst. m2 platībā, kas ir par aptuveni 20% vairāk, nekā identiskā laikā pērn.

NP Properties pirmajos sešos mēnešos sasniegtais apgrozījums ir 6 miljoni eiro, kas par nepilniem 5% pārsniedz gada sākumā plānoto, informē uzņēmums.

Rezultāti tiek skaidroti ar elastīgu un mērķtiecīgu sadarbību ar industriālo parku nomniekiem, kuru skaitu ekonomiskās recesijas laikā izdevies saglabāt gandrīz nemanīgu – pēdējos divos gados zaudēti 5% nomnieki.

NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja neslēpj, ka labāki telpu iznomāšanas rezultāti zināmā mērā ir skaidrojami ar atkārtots telpu maiņas bumu. Iepriekš tas noticis uzņēmumu restrukturizācijas dēļ vai lieliem uzņēmumiem būtiski samazinot telpu platības, savukārt tagad telpu platība tiek rūpīgi pārvērtēta galvenokārt gaidāmā energoresursiem sadārdzinājuma dēļ. Lielā mērā pieprasījumu pēc telpām ietekmē arī to atrašanās vieta. Piemēram, pieprasījums pēc telpām Rīgā ir samērā augsts un aktīvs, bet ārpus Rīgas tas šobrīd ir ievērojami zemāks nekā iepriekš. Tas skaidrojams ar loģistikas, transporta izmaksām, uz kuru rēķina var ieekonomēt, darbību izvēršot vai pārnesot uz galvaspilsētu.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA NP Properties 2011. gadā ir iznomājis telpas aptuveni 51 tūkst.m2; kopumā iznomāts par 13% vairāk platības, nekā gadu iepriekš.

2011. gadā vairāk nekā 50% platību NP Properties industriālajos parkos ir iznomāti jauniem klientiem. 60% platību ir iznomāti ražotājiem.

2010. gadā industriālo parku segmentā tika sasniegts cenu ziņā zemākais punkts, savukārt šogad, būtiski palielinoties pieprasījumam pēc augstākas kvalitātes telpām un aprīkojuma, kas likumsakarīgi radīja nepieciešamību pēc papildus investīcijām, pieauga arī industriālo telpu nomas maksa – aptuveni 10% robežās, informē NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

NP Properties parkos šī gada vienpadsmit mēnešos tika pieprasītās ražošanas un biroju telpas ar augstākām kvalitātes prasībām, kas nomas cenas jaunajiem nomniekiem palielināja vidēji līdz pat 10%. Nākamajā gadā tiek prognozēta nomas maksas cenu stabilizācija, un jauns cenu kāpums netiek gaidīts.

Industriālo parku attīstītājs Nordic Partners Properties šā gada pirmajā ceturksnī iznomājis vai atjaunojis nomas līgumus par 13,4 tūkst. m2 – par 3,8 tūkst. m2 vairāk nekā pagājušā gadā pirmajos trijos mēnešos.

No jauna iznomātas telpas ir 11 tūkst. m2 platībā. Par Nordic Partners Properties industriālo parku nomniekiem šogad kļuvis telemārketinga uzņēmums Studio Moderna, datoru un perifēro iekārtu ražotājs Eurolcds, savas telpas paplašinājuši jau esošie nomnieki – mēbeļu ražotājs Accenta un IT uzņēmums C.T. & CO.

Rezultāti norādot uz pieaugošo aktivitāti industriālo parku jomā un perspektīvām šī segmenta attīstībai Latvijā, uzskata uzņēmums. Šogad pieaugums lielā mērā būšot atkarīgs no tā, cik ražošanu un eksportu atbalstoši apstākļi būs valstī kopumā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Projektus paredzēts īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks līdz 2023.gada 28.aprīlim, ieskaitot.

Investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda (AF) finansējums ir 80 miljoni eiro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 miljoni eiro, bet maksimālais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Industriālo parku attīstītājs Nordic Partners Properties 2010.gadā visvairāk platību ir iznomājis dažādu nozaru pašmāju un starptautiskiem ražotājiem – gandrīz 65% no kopējās iznomātās platības.

Kopumā šī gada 11 mēnešos iznomātas ražošanas, noliktavu un biroju telpas aptuveni 28 tūkst. m2 platībā, tostarp 18,8 tūkst. m2. iznomāti jauniem klientiem, bet 15,1 tūkst. m2 esošajiem klientiem pēc līgumu pagarināšanas.

Uzņēmums gadu cer noslēgt ar pozitīviem rezultātiem, ko lielā mērā ietekmē industriālo parku telpu iznomāšanas rezultāti, vērtēja Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

2010. gadā visvairāk telpu šogad ir iznomāts eksportējošiem ražotājiem. Nākamgad varētu pieaugt interese no nišas ražotājiem.

Lielākās platības šogad ir iznomātas SIA Nordic Metalplast (Jelgavas Biznesa parks) – 2300 m2. Tas ir itāļu uzņēmums, kas nodarbojas ar dažādu metāla un plastmasas ceļa zīmju ražošanu. 3100 m2 ir iznomāti augsto metālkosnstrukciju ražotājiem SIA Belmast (Daugavpils Industriālais parks). Savukārt kopumā visvairāk platības šogad iznomātas Nordic Industrial Park (Olainē, Rūpnīcu ielā) – aptuveni 9500 m2.

Aprīlī paredzētais elektroenerģijas tarifu pieaugums vēl vairāk gremdēs ražotājus un uzņēmējus, uzskata industriālo parku attīstītāja SIA NP Properties.

Latvenergo elektroenerģijas tarifu celšana patērētājiem, kas pieslēgti t.s. brīvās elektrības tīklam, no šī gada aprīļa liecina, ka, neskatoties uz publiski deklarēto valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, patiesībā ar reālajiem darbiem tiek darīts viss, lai to vēl vairāk gremdētu. Šāds lēmums negatīvi ietekmēs ne tikai ražotājus, bet uzņēmējdarbības vidi kopumā, pauda SIA NP Properties vadība.

Šī gada 17.februārī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēma lēmumu paaugstināt obligāto iepirkumu komponenšu lielumu elektroenerģijai, kas tiek iegādāta no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā vai no atjaunojamajiem energoresursiem. NP Properties aicina valdību iejaukties SPRK lēmumā un nepieļaut vismaz šogad elektroenerģijas tarifu pieaugumu, līdz situācija ekonomikā valstī stabilizēsies.

Pēdējos gados palielinājusies cilvēku interese par iespējām iegādāties īpašumus tuvāk pilsētas centram, šo tendenci, lemjot par jauniem projektiem galvaspilsētā, ņem vērā arī būvnieki un attīstītāji, stāsta Aleksandra Strode, SIA LNK Properties valdes locekle.

Prestižākais un pieprasītākais Rīgas rajons pašlaik ir Klusais centrs, kas kā pilsētas centra vēsturiskā daļa iekļauts arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, atzīmē A. Strode. Tāpat lielu interesi novērojam par iespējām iegādāties īpašumus arī Skanstes rajonā, kur līdzās augstākās klases dzīvojamajiem kompleksiem iedzīvotājiem pieejami gan dažādi biznesa centri, gan sporta arēna, skolas, bērnudārzi un zaļie parki, gan ērta infrastruktūra, kas tiek aktīvi attīstīta, skaidro LNK Properties valdes locekle.

Taupa laiku

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēlas dzīvot tuvāk pilsētas centram, ir laika ekonomija, secina A. Strode. “Pēdējos gados Rīgas centrā un tā tuvumā attīstītas vairākas augstas klases biroju ēkas, kas nozīmē, ka liela daļa cilvēku ikdienā strādā tieši galvaspilsētas centrā. Izvērtējot ceļā pavadīto laiku uz un no darba, cilvēki bieži izdara izvēli iegādāties mājokli tuvāk savai darbavietai. Bez tam centrs sniedz arī citas priekšrocības – te pieejams gan plašs restorānu un kafejnīcu klāsts, gan dažādas izklaides un sporta iespējas. Mūsdienu straujajā ritmā ir svarīgi, ka viss, kas mums vajadzīgs, atrodas tepat netālu, tāpēc novērojam, ka pieprasījums pēc šāda tipa mājokļiem ik gadu aug,” skaidro LNK Properties valdes locekle.

Pašmāju virtuves un iebūvējamo mēbeļu ražotājs Accenta industriālajā parkā Nordic Technology Park veicis ražošanas telpu paplašināšanu par 50%, līdz ar to uzņēmuma kopējā nomāto telpu platība ir aptuveni 9400 m2.

Kompānija tādējādi ir kļuvusi par trešo lielāko Nordic Partners Properties industriālo parku nomnieku (pēc platības). Palielinoties pieprasījumam pēc Accenta ražotās produkcijas, tika veikta vērienīga ražotnes paplašināšana, palielinot ražošanas jaudas vietējam un eksporta tirgiem. Šobrīd uzņēmuma produkcijas stratēģiski nozīmīgākie eksporta tirgi ir Zviedrija, Somija, Norvēģija.

Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja norāda, ka tik vērienīga telpu paplašināšana veikta pirmo reizi pēdējā gada laikā. Sadarbību ar Nordic Partners Properties ražotājs Accenta sācis 2007.gadā.

AS Baltic RE Group panākusi vienošanos ar SIA TER Properties par sabiedrības daļu iegādi, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Plānots, ka AS Baltic RE Group iegādāsies daļas 80% apmērā no SIA TER Properties kopējā pamatkapitāla; šis darījums pilnībā tiks pabeigts 2017. gada laikā.

AS Baltic RE Group šobrīd risina sarunas ar SIA TER Properties dalībniekiem par sabiedrības atlikušo daļu iegādi.

Pēc SIA TER Properties daļu iegādes, SIA TER Properties tiks iekļauta AS Baltic RE Group koncerna sastāvā kopā ar esošajām AS Baltic RE Group meitas sabiedrībām.

SIA TER Properties pamatdarbība ir augstas klases nekustamā īpašuma pārvaldība un stratēģiskā attīstība. Caur Sabiedrībai pilnībā piederošo meitas sabiedrību SIA BB 21, SIA TER Properties pieder nekustamais īpašums Brīvības bulvārī 21, Rīgā.

Šī gada pirmajā ceturksnī industriālo parku attīstītājs SIA NP Properties iznomājis vai pārjaunojis ražošanas, noliktavu un biroja telpas 9583 m2 platībā, kas ir par aptuveni 1500 m2 vairāk, nekā vidēji vienā ceturksnī pērn.

Aktivitāti industriālo telpu segmentā pamatā veicina uzņēmumu reorganizēšana, tāpēc vajadzība pēc mazākām telpām, tirgus dalībnieku maiņa, kā arī nepieciešamība pielāgot telpas biznesa specifikai un kopumā mērķis atrast labāko tirgus piedāvājumu gan attiecībā uz kvalitāti, gan nomas maksu, novērojis uzņēmums.

To uzņēmumu vietā, kuri atstājuši Latvijas tirgu vai izbeiguši darbību, tiek radīti jauni, nelieli biznesi, kas savukārt ir viens no pamata faktoriem, kas nodrošina aktivitāti industriālo telpu nomas tirgū. Ņemot vērā šo tendenci, būtiski pēc iespējas veicināt perspektīvu un inovatīvu biznesa ideju realizēšanu, kur savukārt liela nozīme ir banku kreditēšanai, sprieda NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs Nordic Partners Properties ir sagatavojis ierosinājumus vienotu kritēriju ieviešanai un industriālo parku nozares definēšanai, ko pēc vairāku neatkarīgu ekspertu izvērtējuma virzīs attiecīgajās institūcijās.

Pagājušā gada rudenī pirmo reizi desmit gados valdības deklarācijā paredzēts atbalsts arī industriālo, tehnoloģisko un biznesa parku darbības veicināšanai. Lai to praktiski īstenotu, vispirms nepieciešama nozares definēšana un vienoto kritēriju ieviešana valsts mērogā. Šī nozare būtu jānodala no kategorijas operācijas ar nekustamo īpašumu, kas neatbilst patiesajām industriālo parku funkcijām, saka NP Jelgavas Biznesa Parks vadītāja Arta Nordmane.

Valsts mērogā būtu nepieciešama industriālo parku nozares definēšana un vienotu kritēriju ieviešana, pēc NP Jelgavas Biznesa Parks apmeklējuma un pēc tikšanās ar ražotājiem atzina arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. NP Properties ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram pieder industriālo parku tīkls. Industriālie parki top bijušo rūpnīcu atjaunotajās teritorijās. NP Properties galvenie un lielākie klienti ir ražošanas uzņēmumi. «Tas šajā darbā man personīgi un mūsu komandai sniedz vislielāko gandarījumu - redzēt kā mūsu parkos top un tiek radīts,» atzīst Elita Moiseja.

Šobrīd apstiprinātais finansējuma piešķiršanas mehānisms, kas paredz atbalstu pašvaldībām industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas, ierobežos godīgu konkurenci un radīs naudas neliederīgas izmantošanas vai pat izšķērdēšanas riskus.

Tā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un Latvijā jau esošie industriālo parku attīstītāji, iznomātāji un operatori.

Iepriekš līdzīgi realizētos pašvaldību projektos uzbūvēto objektu nomas maksa esot vismaz trīs reizes zemāka kā tirgus cena.

2021. gada 4. februārī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANMP) projektu". Tajā paredzēts, ka 82,5 miljoni eiro tiks atvēlēti industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas. Tāpat šobrīd tiek saskaņota ES struktūrfondu programma SAM 5.1.1, kas paredz 112 miljonu eiro novirzīšanu tādam pašam mērķim. Kopējais pieejamais finansējuma apjoms tātad būtu 194 miljoni eiro. Šo summu paredzēts novirzīt, lai organizētu konkursu pašvaldību nevis privāto attīstītāju vai ražotāju starpā.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Latvijas nekustamo īpašumu tirgū pietrūkst brīvu industriālo telpu, kuras iznomāt ražotāju vajadzībām, norāda industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Saskaņā ar NP Properties rīcībā esošo informāciju šobrīd iznomāšanai tirgū pieejamo industriālo platību vakance ir vien aptuveni 4% un jaunas platības nekustamo īpašumu tirgū parādīsies, visticamāk, tikai 2015. gadā.

E. Moiseja skaidro: «Interesanti, ja pērn lielu interesi savas ražotnes izvietot Latvijā izrādīja uzņēmumi no Krievijas, tad šobrīd redzam, ka interesi par ražošanas pārcelšanu uz Latviju izrāda vairāki Skandināvijas uzņēmumi. Kā norāda šo uzņēmumu pārstāvji, tad interese skaidrojama ar joprojām zemākām darbaspēka, kā arī komunālo pakalpojumu izmaksām, mūsu valsts pievienošanos eiro valūtai un, protams, Latvijas robežu ar Krieviju.»

Holdings LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, nodibina jaunu uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LNK PROPERTIES.

Jaundibinātā uzņēmuma SIA LNK PROPERTIES pamatkapitāls ir vairāk nekā 16 milj. eiro un vienīgais akcionārs ir SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss).

Uzņēmums SIA LNK PROPERTIES apvieno 12 meitas uzņēmumus komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu jomā kā SIA Alojas Biznesa Centrs (ABC), SIA Baltijas Industriālais Parks (BIP), SIA Dārzciema Biroji; SIA LNK CENTRE un citus holdingā LNK Group ietilpstošos nekustamo īpašumu attīstītājus. Tā stratēģiskais mērķis ir veicināt viena no holdinga LNK Group galvenajiem darbības virzieniem - nekustamo īpašumu attīstību.

«Līdz šim holdinga LNK Group nekustamo īpašumu attīstību nodrošināja struktūrvienība LNK Properties, kura tika dibināta 2000. gadā un tās pārziņā bija visi komerciālie un dzīvojamie objekti Rīgā un Jūrmalā, savukārt jaundibinātais uzņēmums SIA LNK PROPERTIES ir juridiskā persona, kas pārņem zīmola LNK Properties funkcijas un kā meitas uzņēmumus zem sevis apvienos aktīvos nekustamo īpašumu attīstītājus un pārvaldītājus,» skaidro jaundibinātā uzņēmuma valdes loceklis Artjoms Milovs. «Mūsu mērķis ir zem viena «jumta» apvienot un veiksmīgāk strukturēt nozīmīgāko holdingā LNK Group ietilpstošo komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu objektu darbību,» turpina Artjoms Milovs.

Saskaņā ar lielākā industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja NP Properties novērojumiem šogad industriālajos parkos būtiski pieaugusi ražotāju aktivitāte, kas sasniegusi pēdējos gados augstāko līmeni. Tas norādot uz rūpniecības nozares un ekonomikas stabilizēšanos, no kā ieguvēja ir tautsaimniecība kopumā.

NP Properties pirmajā pusgadā iznomāja industriālās telpas 15 100 kv.m platībā, kas ir par 15% vairāk nekā pērn līdzīgā periodā. Lielāko daļu iznomāto platību veido telpas ražošanai.

Elita Moiseja, NP Properties valdes priekšsēdētāja, norāda: «Šogad vērojama pozitīva tendence – ražotāji kļuvuši optimistiskāki par savu nākotni un daudz aktīvāk domā par attīstīšanos un darbības paplašināšanu. Tas viennozīmīgi pozitīvi ietekmē arī mūsu industriālo parku darbību, kuros 60% nomnieku ir ražotāji, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības nozares - metāla, plastmasas, gumijas, kokapstrādes, poligrāfijas, pārtikas ražošanas un citas. Īpaši liels ražotāju īpatsvars ir Nordic Industrial Park Olainē un NP Jelgavas Biznesa Parks Jelgavā, sasniedzot 78% no visām iznomātajām platībām.»

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs NP Properties šī gada pirmajos sešos mēnešos no jauna klientiem iznomājis ražošanas, noliktavu un biroju telpas 13,3 tūkst. m2 platībā, kas ir aptuveni par 29% vairāk nekā šajā laika posmā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais pieprasījumu pēc telpām ir no ražošanas uzņēmumu puses, tostarp no metālapstrādes, mēbeļu ražošanas, kartona un gumijas izstrādājumu ražošanas nozarēm. Tāpat salīdzinoši augsta interese ir uzņēmumiem, kuru darbības profils ir tirdzniecība un loģistika, kā arī IT un telekomunikāciju uzņēmumi.

NP Properties ir izdevies palielināt arī apgrozījumu – šī gada pirmajos sešos mēnešos tas ir par 4% lielāks nekā šajā laika periodā 2010.gadā.

Ņemot vērā pirmā pusgada darbības rādītājus, uzņēmuma vadība prognozē, ka turpinās palielināties pieprasījums pēc telpām visos segmentos (ražošanas, noliktavas, biroju), vidēji 25% robežās. Elita Moiseja, NP Properties valdes priekšsēdētāja raksturo, ka vairāk telpas ir pieprasījuši mazie un nelielie uzņēmumi, kas attīstījuši vai arī kuru pamata profils ir balstīts uz inovatīvas produkcijas izstrādi un realizāciju eksporta tirgos. Tieši šāda tipa uzņēmumi no ekonomisko recesiju pārvarēja visefektīvāk un likumsakarīgi šobrīd ir stabili savos attīstības plānos, viņa uzskata.