Zemnieki iesaka vēl bargākas sankcijas pret tiem, kas zemi nopirkuši, bet to neapsaimnieko, vēsta laikraksts Diena.

Laikā, kad pasaulē arvien palielinās pieprasījums pēc pārtikas un aug tās cenas, Latvijā 368 900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir neapsaimniekoti. Pērnā gada nogalē, kad Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmo reizi pārbaudīja visus zemesgabalus, kas lielāki par 1ha, un apkopoja datus, paši LAD darbinieki bijuši pārsteigti par rezultātu - procentuāli visvairāk neapsaimniekotu lauksaimniecības zemju izrādījās Rīgas plānošanas reģionā. Zemnieku pārstāvji uzskatot, ka pret tiem, kas zemi neapsaimnieko, vajadzētu vērsties bargāk, lai piespiestu pārdot vai iznomāt zemi tiem, kas gatavi to apstrādāt.

«Pirms gada es teiktu, ka man nevajag zemi klāt, bet tagad es 100 ha labprāt nopirktu,» sacījis Jelgavas novada Zaļenieku pagasta z/s Mežacīruļi īpašnieks Juris Cīrulis. Savulaik uzkāpušās nekustamo īpašumu cenas tik drīz nekritīšot, jo zemes trūkumu izjūt visā pasaulē. Latvijas problēma esot tā, ka pēc neatkarības atjaunošanas senču zemi atguva ļoti daudz cilvēku, kas netaisījās laukos saimniekot un zemi pārdeva tiem, kas vairāk maksāja, bieži vien tie bija ārzemnieku nodibināti uzņēmumi.

Daļa zemnieku, kuru zemes iekļuvušas neapsaimniekoto zemju sarakstā, esot saņēmuši platībmaksājumus par tās kopšanu, kas gan bieži vien nozīmējot nopļaušanu divreiz gadā. Ja tikšot pierādīts, ka zeme ir nekopta , bet nauda saņemta, to būšot jāatmaksā.

Rīgas plānošanas reģionā neapstrādāto zemju platība esot 63 684ha, kas ir 20% no kopējās lauksaimniecības zemju platības. Tik daudz neapsaimniekoto zemju procentuāli neesot pat Latgalē, kur neapsaimniekoti ir 18% no zemēm. Tiesa, Rīgas reģiona statistiku ietekmējot Ādažu poligons, kurā saimnieciskā darbība nevar notikt, bet liela daļa tā teritorijas joprojām skaitās lauksaimniecībā izmantojama zeme.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra