Nekustamais īpašums

Pieprasījums pēc industriālajām platībām joprojām ir zems

Ingrīda Drazdovska, 19.09.2011

Jaunākais izdevums

Industriālo platību tirgus atgūstas salīdzinoši lēnāk; joprojām aptuveni piektā daļa telpu nav aizpildīta. Arī industriālo platību nomas cena saglabājas zema, izriet no nekustamā īpašuma konsultāciju un pakalpojumu kompānijas Colliers International pārskata.

Šobrīd vidējā nomas maksa par A klases telpām ir no 2,8 līdz 4 eiro par kvadrātmetru mēnesī un no 1,5 līdz 3,5 eiro mēnesī par B klases telpām.

Ņemot vērā nelielo pieprasījumu, arī tuvākajos 12 mēnešos nav sagaidāma būtiskas pārmaiņas – brīvo platību īpatsvars saglabāšoties augsts, un arī nomas maksai nav pamata pieaugt. Līdz ar to nav sagaidāma arī jaunu projektu attīstība šajā segmentā. Šogad tirgu varētu papildināt tikai viens objekts Mārupē, kura kopējā iznomājamā platība būs 3000 m2.

Tomēr arī pašreizējā situācijā varot saskatīt pozitīvo. Salīdzinoši lētas telpas, brīvas platības varētu būt Latvijas priekšrocības – piemēram, Krievijas uzņēmēji ir izvēlējušies noliktavas Latvijā kā pārkraušanas punktus preču plūsmai no Eiropas Savienības un Ķīnas.

Pagaidām pieprasījumu šajā segmentā ir nodrošinājuši jau esoši tirgus spēlētāji, pārsvarā vietējā tirgū strādājoši loģistikas uzņēmumi, kas sava biznesa attīstībai spējuši piesaistīt uzņēmējus no kaimiņvalstīm, komentējis Colliers International valdes priekšsēdētājs Deniss Kairāns.

Šā gada pirmajā pusgadā dažos objektos brīvā platība veidoja 28 – 30% no kopējā apjoma, savukārt citos vispār nav bijis brīvu platību. Tas, cik aizpildīts ir objekts, ir atkarīgs no tā atrašanās vietas, būvniecības kvalitātes un apsaimniekošanas. A un B klases industriālo telpu kopējā platība šā gada jūlijā bija 477 tūkst. m2.

Kompānija prognozē, ka līdz nākamā gada beigām uzņēmumi un finanšu iestādes turpinās pārņemt grūtībās nonākušus objektus, kā arī iegādāties stratēģiski izdevīgus īpašumus. Piemēram, šogad ar Colliers palīdzību BLRT Invest iegādājās objektu Katlakalna ielā, Rīgā, tāpat līdz šā gada beigām tiek plānota Dommo biznesa parka izsole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#No 4,4 miljonu eiro finansējuma paredzēts 1 miljonu eiro piešķirt par dārzeņu, augļu koku, ogulāju un kartupeļu platībām.

Lai mazinātu lietavu radītos zaudējumus, dārzkopjiem piešķirs vienu miljonu eiro.

Pagājušā gada rudens lielais nokrišņu daudzums un applūdušie lauki negatīvi ietekmēja pavasarī sēto laukaugu un dārzkopības kultūraugu ražu, kavējot novākšanu, pasliktinot tās kvalitāti vai liekot zaudēt daļu ražas, Db uzzināja Zemkopības ministrijā.

Zaudējumi lielākā vai mazākā mērā radās lauksaimniekiem visā Latvijas teritorijā. Lai atbalstītu arī laukaugu un dārzkopības produkcijas audzētājus, kuri nesaņēma kompensācijas pagājušā gada rudenī, Zemkopības ministrija, konsultējoties ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, ir nolēmusi pārdalīt daļu šim gadam paredzētā pārejas posma valsts atbalsta (PPVA) finansējuma šim mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju industriālo platību tirgū aktivitāti nodrošina te jau strādājošas kompānijas, mainot atrašanās vietu, pārceļoties uz piemērotākām telpām, paplašinoties

Savukārt jaunu uzņēmumu un investoru pašlaik ir maz, izriet no komersantu aptaujas.

Industriālo telpu sektors ir tiešā veidā atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī. Ja apskata IKP, tā dinamiku transporta un uzglabāšanas sektorā, var manīt tiešu korelāciju. Attīstoties ekonomikai, pieprasījums pēc modernajām industriālajām platībām pieaugs, teic SIA CPB Real Estate Services jeb CBRE Baltics (globālā komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE pārstāvis Baltijas valstīs) Tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe.

CBRE Baltics saņem pieprasījumus attiecībā uz šādām telpām, taču starptautisko kompāniju lēmumu pieņemšanas procesi norit ļoti lēni. Gadās arī, ka lēmuma pieņemšanas gaitā telpas jau ir iznomātas citam uzņēmumam, viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauku atbalsta dienests uzsāks avansa izmaksu

Gunta Kursiša, 08.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) šā gada augustā uzsāks izmaksu atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM). Lauksaimnieki varēs saņemt avansu 70% apmērā.

Kopumā avansā no Latvijas budžeta finanšu līdzekļiem LAD plāno izmaksāt 21,5 milj. Ls.

Atdalītajam PVTM par liellopiem (ALM) aprēķinātā atbalsta likme ir 33,67 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 23,57 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. ALM ir vēsturiskais maksājums par liellopiem (tele, bullis, vērsis), kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem bija reģistrēti un atradās ganāmpulkā 2010. gada 31. decembrī, kā arī tika turēti ganāmpulkā no 2010. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Atdalītajam PVTM par laukaugu platībām (ALA) aprēķinātā atbalsta likme ir 19,26 Ls par hektāru. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 13,48 Ls par hektāru. Šis ir vēsturiskais maksājums par 2009. gadā apstiprinātajām laukaugu platībām papildu valsts tiešajiem maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LAD turpina avansa maksājumus zemniekiem

Sandra Dieziņa, 02.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) turpina maksāt avansu par atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM) 70% apmērā.

Septembrī tiks uzsākti maksājumi vēl trīs atbalsta veidiem - atdalītajiem PVTM par laukaugu platībām ar atbalsta likmi LVL 20.44 apmērā par hektāru. 70% avanss veido 14.31 Ls par hektāru. Tas ir vēsturiskais maksājums par 2009.gadā apstiprinātajām PVTM par laukaugu platībām.

Atdalītajiem PVTM par platībām atbalsta likme ir 22.89 Ls par hektāru. Septembrī izmaksājamais 70% avanss ir 16.02 Ls par hektāru, kas arī ir vēsturiskais maksājums par 2006.gadā apstiprinātajām PVTM par laukaugu platībām vai 2006.gadā līgumā noteiktajām platībām ar kartupeļu cietes ražotāju.

Atdalītajiem PVTM par liellopiem atbalsta likme plānota 35.56 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. Septembrī izmaksājamais 70% veido 24.90 Ls par vienu dzīvnieku. Tas ir vēsturiskais maksājums par liellopiem (tele, bullis, vērsis), kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem bija reģistrēti un atradās ganāmpulkā 2010.gada 31.decembrī, kā arī tika turēti ganāmpulkā no 2010.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā vidējās nomas maksas mazām tirdzniecības platībām līdz 100 kvadrātmetriem aktīvajā Rīgas centrā bija no 10 līdz 20 eiro par kvadrātmetru mēnesī, atsevišķās vietās ar intensīvu gājēju un transporta plūsmu sasniedzot 35 eiro par kvadrātmetru mēnesī, liecina kompānijas Ober-Haus apkopotā informācija.

Rīgas centrā, vietās ar mazāku cilvēku plūsmu nomas maksas ir, sākot no 5 – 10 eiro. Pieprasītākās vietas pilsētas aktīvajā centrā ir Tērbatas un Barona ielas līdz Ģertrūdes ielai, Blaumaņa iela un viesnīcas Radisson Blu Latvija tuvākā apkārtne.

Vecrīgā nomas maksas par mazām tirdzniecības platībām vidēji svārstās no 20 līdz 50 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Lielākām platībām nomas maksas gan aktīvajā centrā, gan Vecrīgā ir amplitūdā no 10 līdz 20 eiro par kvadrātmetru mēnesī.

Interese par tirdzniecības vietām mikrorajonos saglabājas lielo pārtikas veikalu tiešā tuvumā vai nelielu tirdzniecības centru iekšpusē zem viena jumta ar pārtikas veikaliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ventspils ostas pievedceļu rekonstrukcijā un būvē ieguldīti 35,9 miljoni eiro

Žanete Hāka, 28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi sešus gadus ilgušo pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves projektu Ventspils ostas termināļiem un industriālajām zonām, informē brīvostas pārvalde.

Ventspilī pārbūvēti un atjaunoti 48 ielu posmi un laukumi 28,7 kilometru garumā un 14,6 hektāru platībā. Šī ES Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros Ventspils ielās un laukumos ieguldīti gandrīz 36 miljoni eiro.

Projekta Pievedceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visi ar būvniecību saistītie darbi noslēdzās 2015.gada nogalē. Labas infrastruktūras nodrošināšana Ventspils ostā ir viens no Ventspils brīvostas pārvaldes pamatuzdevumiem, tāpēc investīcijām ostas infrastruktūrā tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Labas kvalitātes pievedceļi ostā ir būtiski svarīgi ostas konkurētspējas uzturēšanai, skaidro ostas pārstāvji. Tāpat ļoti svarīga ielu infrastruktūra ir Ventspils brīvostas industriālās teritorijas uzņēmumiem – ražotnēm. Īstenoto projektu rezultātā Ventspils brīvostas pārvalde saviem klientiem var piedāvāt labākos apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas zinātniskais potenciāls: vai vērojams progress?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 13.12.2018

Vidējais atsauču skaits uz vienu zinātnisko publikāciju

Avots: SCImago dati par periodu no 1996. līdz 2017. gadam; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekam finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt līdz 1,33 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma investīciju tirgus šogad būs aktīvs; interesi un naudas pieplūdumu komercīpašumos sekmē arī zemās procentlikmes

Salīdzinot ar 2014. gadu, pērn par 25 % audzis kopējais investīciju apjoms gan Centrālās un Austrumeiropas reģionā, gan Baltijā. 2015. gads Baltijā bija ļoti aktīvs, vērtējot pēc kopējā komercīpašumos ieguldīto līdzekļu apjoma, kā arī jaunu investoru ienākšanas. Kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2015. gadā sasniedza 1,1 miljardu eiro, kas ir lielākais rādītājs kopš 2007. gada. Tas gan veidoja 9% no kopējā investīciju apjoma Centrālās un Austrumeiropas reģionā, šādu informāciju ir apkopojusi kompānija CBRE. Visvairāk naudas starp Baltijas valstīm ieplūda Igaunijas īpašumu tirgū. Savukārt populārākais sektors – tirdzniecības objekti. DB jau ziņoja, ka starp lielākajiem darījumiem Baltijā bija Rīgas tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole nonākšana pasaules lielākā aktīvu pārvaldītāja Blackstone Real Estate Partners IV paspārnē; pēc Colliers International aprēķiniem, darījumu apjoms Baltijā varētu būt bijis pat lielāks – 1,4 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Labāko tirdzniecības telpu nomas maksai tendence pieaugt

Ingrīda Drazdovska, 19.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc tirdzniecības platībām Rīgas centrā un Vecrīgā šā gada trešajā ceturksnī ir pārsniedzis piedāvājumu. Lielākais pieprasījums ir bijis pēc 50 – 150 m2 lielām telpām, informē Ober Haus Real Estate.

Lielākais pieprasījumus bija no ēdināšanas uzņēmumiem, lai atvērtu kafejnīcas un restorānus ar āra terasēm.

Tirdzniecības platības Rīgas lielākajos mikrorajonu centros veidoja pārtikas un saimniecības preču tirgotāji, kuru pieprasītās platības ir salīdzinoši lielākas – 100 – 250 m2.

Trešajā ceturksnī bija novērojams neliels nomas maksu paaugstinājums pieprasītākajās vietās. Ņemot vērā nelielo piedāvājumu šī tendence varētu saglabāties, pieļauj kompānijas speciālisti.

Mazām tirdzniecības platībām Vecrīgā un aktīvajā centrā vidējās nomas maksas ir 15 – 35 eiro/m2, atsevišķās vietās sasniedzot 45 eiro/m2, savukārt lielāku platību nomas maksas ir diapazonā 5 – 20 eiro/m2. Ober Haus akcentē, ka, beidzoties nomas līgumiem, telpu iznomātāji pārsvarā vēlas paaugstināt nomas maksu un meklē jaunus maksātspējīgākus nomniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijā esošos projektus, Rīgas moderno biroja platību tirgus tuvāko piecu gadu laikā tiks papildināts ar vismaz 200 000 kvadrātmetriem jaunu biroju platību, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" aizvadītā gada biroju tirgus apskatā.

Tuvākajos gados, palielinoties moderno biroju platībām, paredzama lielāka nomnieku aktivitāte, pārceļoties uz mūsdienīgām prasībām atbilstošiem birojiem, teikts apskatā.

Tajā pausts, ka 2020.gads valstī kopumā, tāpat arī biroju platību segmentā, iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, kurus nāksies risināt arī 2021.gadā. Gada sākumā liela daļa biroju darbinieku bija spiesti turpināt savas darba gaitas attālināti un vairums līdz pat šim brīdim nav atgriezušies pie iepriekš ierastās biroja dzīves.

"Tāpat nevienu vairs neizbrīna, ka Rīgas biroju tirgus pēdējos gados ir bijis lēns, un tā attīstības tempi salīdzinoši zemi, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kur biroju platību pieauguma tempi bija un turpina būt krietni vien straujāki," norāda "CBRE Baltics" eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Granīta ielā veidos jaunu industriālo parku

Gunta Kursiša, 28.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Grantīta ielā 1005,7 hektārus lielā teritorijā paredzēts izveidot industriālo parku, informē Rīgas dome.

Industriālo parku paredzēts izveidot Šķirotavas apkaimē starp Pļavniekiem, Ķengaragu un Rīgas robežu. Teritorijas ziemeļrietumu daļā izvietotas galvenokārt ražošanas ēkas un noliktavas, un daļu teritorijas aizņem mazdārziņi un mežs. Pašlaik apbūvētās un rūpnieciski izmantotās teritorijas ir privāto vai juridisko personu īpašumā, bet neapbūvētās un ekstensīvi izmantotās teritorijas ir pašvaldības īpašumā. Pašvaldībai pieder aptuveni viena ceturtā daļa no attīstības teritorijas.

Pašlaik plānotā industriālā parka teritorijā darbojas vairāki desmiti uzņēmumu, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecību, nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, dzelzceļa būvi un remontu, būvniecību, pārtikas ražošanu, mēbeļu ražošanu u.c. Pēc aptuvenām aplēsēm, esošie uzņēmumi nodrošina 14,6 tūkstošus darbavietu, taču Granīta ielas industriālā parka nodarbinātības potenciāls ir no 19 tūkstošiem līdz 38 tūkstošiem darba vietu, norāda Rīgas domes pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ventspils brīvostas kravu apgrozījums deviņos mēnešos 17,7 miljoni tonnu

Dienas Bizness, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada septembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,3 miljoni tonnu kravu. Pirmajos deviņos mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 17,7 miljonus tonnu, informē brīvostas pārvaldē.

2015.gada deviņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā - nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti - 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ventspils brīvostā atsākti pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves darbi

Žanete Hāka, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar silto laiku atsākušies Ventspils brīvostas pievedceļu rekonstrukcijas un izbūves darbi, kas noslēgs piecus gadus ilgušo pievedceļu ostas termināļiem un industriālajām zonām rekonstrukcijas projektu, kopā sakārtojot 40 ielas un laukumus Ventspilī, informē brīvostas pārstāvji.

Jau sākušies būvdarbi Jēkaba ielā un Dzelzceļnieku ielā un notiek piebraucamā ceļa izbūve uz nekustamo īpašumu Fabrikas ielā 12. Otrdien tiek sākta Ganību ielas rekonstrukcija.

Kustes dambī un Celtnieku ielā remontdarbi tika uzsākti jau pagājušajā gadā, bet šogad tie jānoslēdz. Ņemot vērā to, ka būvdarbi ilga līdz pat pērnā gada nogalei, ziemas apstākļos netika veikta noslēdzošās ielas seguma kārtas uzklāšana. Jau sākot projektu, tika paredzēts, ka to veiks šogad – laikā, kad gaisa temperatūra ļaus to izdarīt kvalitatīvi un atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām. Šogad tiks noslēgta arī Sanatorijas ielas turpinājuma izbūve, kā arī izbūvēts pievedceļš Tehnoloģiju centram un potenciālajiem Tehnoloģiju parka objektiem Kaiju ielā, skaidro ostas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Projektus paredzēts īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks līdz 2023.gada 28.aprīlim, ieskaitot.

Investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda (AF) finansējums ir 80 miljoni eiro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 miljoni eiro, bet maksimālais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ventspils brīvostas kravu apgrozījums astoņos mēnešos 16,4 miljoni tonnu

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada augustā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,6 miljoni tonnu kravu. Pirmajos astoņos mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 16,4 miljonus tonnu, informē brīvostā.

Tiesa, 2015.gada astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. Ir sākti 2.un 3.piestātnes pastiprināšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ventspils brīvostā kravu apgrozījums pirmajos piecos mēnešos 11,8 miljoni tonnu

Dienas Bizness, 05.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada maijā Ventspils brīvostā pārkrauti 1,9 miljoni tonnu kravu. Pirmajos piecos mēnešos kopā kravu apgrozījums sasniedzis 11,8 miljonus tonnu, informē brīvostā.

2015.gada pirmo piecu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā - nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti - 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Piešķirti papildu līdzekļi Ventspils ostas pievadceļu rekonstrukcijai

Dienas Bizness, 22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Ventspils ostas pievadceļu sakārtošanai papildu iedalīti 7,12 miljoni eiro no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Tas ir papildinājums Ventspils brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām, kura rezultātā sešu gadu laikā plānots izbūvēt un veikt rekonstrukciju 39 objektos Ventspilī, informēja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa.

Projekta Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visu plānoto darbu pabeigšana plānota līdz 2015.gada 3.ceturksnim.

Pašreiz norit rekonstrukcijas darbi šādos objektos: Sanatorijas ielā, Latgales ielā, Kustes dambī posmā no Fabrikas ielas līdz pilsētas robežai, Celtnieku ielā posmā no Siguldas ielas līdz Talsu ielai, Krasta ielas izbūve starp Virves ielu un Medus ielu, Dzintaru ielā posmā no nekustamā īpašuma Ziemeļu ielā 21 līdz nekustamajam īpašumam Dzintaru ielā 92, kā arī turpināsies darbi pie neapgūto teritoriju sakārtošanas Dzintaru ielā 68, un infrastruktūras izbūves Kaiju ielā 9 (Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvostā šogad pārkrauti 7,5 miljoni tonnu

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada martā Ventspils brīvostā pārkrauti 2,7 miljoni tonnu kravu, kas ir šī gada labākais kravu apgrozījuma rādītājs vienā mēnesī. Pirmajos trīs mēnešos kopā kravu apgrozījums sasniedzis 7,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldē.

Salīdzinot ar pagājušā gada otro pusi, 2015.gads Ventspils brīvostā sācies pozitīvi, tomēr šie rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā

Māris Ķirsons, 13.12.2021

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Komentāri

Pievienot komentāru