Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, kas notiks Latvijas simtgadē, 2018.gadā, notiks plašas debates par Mežaparka estrādes paplašināšanu, taču Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) norāda, ka, runājot par šo jautājumu, sabiedrību sagaida vairākas nozīmīgas izšķiršanās.

Ameriks uzskata, ka svarīgākā izšķiršanās būs par lielāku estrādi vai zaļās zonas saglabāšanu, jo visi Dziesmu svētku norises vietas paplašināšanas risinājumi Mežaparkā būs saistīti ar koku ciršanu. Viens no arhitektu piedāvātajiem risinājumiem paredz pašreizējās estrādes vietā citā Ķīšezera apkaimē būvēt jaunu, lielāku Dziesmu svētku estrādi, taču tas būs saistīts ar apjomīgu meža teritorijas izzāģēšanu. «Tādu variantu pie Ķīšezera nav,» sacīja galvaspilsētas mēra vietnieks.

Otra versija ir savest kārtībā vai paplašināt pašreizējo estrādi, taču arī šis risinājums neizbēgami nozīmētu koku izciršanu. Ameriks prognozē, ka arī par šo jautājumu sagaidāmas lielas debates, jo bieži vien sabiedrībā vērojama nostāja - «ja jācērt koki, tad lai paliek, kā ir».

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Pirmdien Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti apstiprināja Īpašuma departamenta sagatavotos jaunos Rīgas domes saistošos noteikumus par kārtību, kādā pašvaldība piešķirs līdzfinansējumu Rīgā esošo valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu restaurācijai un konservācijai, informē domes pārstāvji.

Rīgas domes Īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks: «Rīga ir ne tikai uzsākusi aktīvu cīņu pret graustiem un nelikumīgi būvētām ēkām, bet arī atradusi veidu, kā sadarboties ar privātajiem īpašniekiem, lai vēsturiskās ēkas , kas vietējas nozīmes un valsts nozīmes pieminekļi, saglabātu savu vēsturisko veidolu un skaistumu. Jo tieši valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki, būs šī domes līdzfinansējuma saņēmēji.»

Jaunie saistošie noteikumi paredzēs, ka līdzfinansējumu 50% apmērā no kopējā kultūras pieminekļa saglabāšanai nepieciešamā budžeta (tāmes), bet ne vairāk kā 14 tūkstošus eiro, kultūras pieminekļu restaurācijai, konservācijai un ne vairāk kā 5000 eiro izstrādājumu restaurācijai varēs saņemt īpašnieki, kuri atjaunošanai paredzētās ēkas atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Kalnciema ielas koka apbūves zonā un atsevišķās vietās Pārdaugavā. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uzsvēra: «Šīs teritorijas izvēlētas kā pirmās, bet noteikti ne vienīgās, ja būs interese no īpašniekiem, vēlāk saraksts tiks papildināts arī ar citām teritorijām, piemēram, Grīziņkalnu.»

Ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējuma atbalstu Elejas muižas parkā būs iespējams restaurēt autentisko Tējas namiņu un arkveida mūra žogu, kas patlaban ir kultūrvēsturiskie pieminekļi avārijas stāvoklī.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone informēja, ka Jelgavas novada pašvaldība ir saņēmusi apstiprinājumu projektam, ko iesniedza EEZ finanšu instrumenta programmā Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana.

Ar šīs programmas atbalstu būs iespējams restaurēt Elejas muižas parka ansambļa autentisko kādreizējās Elejas pils Tējas namiņu un Zemgales reģionā tik reto arkveida mūra sienu, kas ir kultūrvēsturiskie pieminekļi un patlaban nonākuši avārijas stāvoklī.

Kaņepona skaidroja, ka Elejas muižas ansamblis - savulaik Kurzemes klasicisma pērle, izcilais būvniecības paraugs Eiropā - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet diemžēl patlaban tā objekti ir avārijas stāvoklī.

To laikam spēj tikai Latvijā. Tā vietā, lai izmantotu piešķirto ES finansējumu Rīgas kā kultūras galvaspilsētas reklamēšanai, atbildīgās institūcijas tik ilgi ņemas viena ar otru, kamēr nākas secināt – «ai, nesanāca».

Saucot lietas īstajos vārdos, jāsaka, ka situācija ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 reklamēšanu izvērtusies pavisam stulba. Kultūras galvaspilsētas tituls ir jebkuras Eiropas pilsētas lielā iespēja pulcēt būtiski vairāk tūristu nekā citus gadus un līdz ar to vairot arī ieņēmumus. Jebkurš zinātājs pateiks, ka Rīgai kultūras ziņā nav iemesla kaunēties. Tikai to zinātāju nav īpaši daudz, līdz ar to kultūras galvaspilsētas statusa izmantošana būtu vairāk nekā svarīga. Taču Latvijā viss atkal notiek savādāk.

Kultūras galvaspilsēta mēs skaitāmies jau četrus mēnešus, bet reklāmas vai kaut cik pārskatāmas informācijas par to, ko pilsētas viesi reāli šogad var šeit izbaudīt, praktiski nav. Piemēram, nesen Berlīnē bija viena no lielākajām tūrismam veltītajām izstādēm ITB. Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nepaslinkoja informēt medijus, ka Latvijas stends bijis plaši apmeklēts. Tikai daži stenda apmeklētāji gan DB vīlušies sacīja, ka neesot bijis praktiski nekādas informācijas par Rīgu kā kultūras galvaspilsētu un lozungs «Izbaudi Latviju nesteidzoties!» piedodiet, bet neizraisa vēlmi braukt uz Latviju. Parastais latviešu attaisnojums «nav naudiņas, lai reklamētos» arī šoreiz cauri neiet, jo ārējo tirgu apgūšanai Eiropas kultūras galvaspilsētas laikā piešķirti pat ES fondu līdzekļi, kurus tagad pastāv risks zaudēt, jo bez reklamēšanās naudu tomēr neviens nedos. Iespējams, tieši tāpēc TAVA tomēr tuvākajā laikā sola rīkot uzlabotu iepirkumu konkursu par reklāmas aktivitāšu veikšanu 1,5 miljonu eiro apmērā. Ja viss ies pēc plāna, reklāmas kampaņa sāksies vēl šoruden, mierina TAVA. Protams, mēs jau vienmēr esam zinājuši, ka drēgnajos novembra vakaros Rīga ir viens no tūristiem pievilcīgākajiem gala mērķiem.

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Pēc viņas teiktā, ministrija ir izstrādājusi "ceļa karti" atbalsta mehānismiem, kas būtu attiecināmi uz kultūras sektorā strādājošiem gan ārkārtējās situācijas periodā gan pēc tā.

Tā KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. "Vienā laivā atrodas visas kultūras institūcijas, proti, šis atbalsts nepieciešams arī Rundāles [pils] muzejam, kultūras centriem, Dailes teātrim, koncertzālei "Gors", Ģertrūdes ielas teātrim, "Arēnai Rīga", festivālam "Positivus", grupai "Prāta vētra" un citiem," sacīja Vilsone.

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

Vērienīgo startautisko kultūras tūrisma reklāmas kampaņu, kas izgāzās vēl nesākusies, plānots sākt rudenī, kad Rīgas kā kultūras galvaspilsētas gads tuvosies jau noslēgumam.

«Ja viss notiks pēc plāna, kultūras tūrisma kampaņa sāksies no septembra. Kampaņa tiek plānota divās daļās – pirmā daļa aicinās rudenī apmeklēt kultūras galvaspilsētu. Šo statusu neviens neatņem, līdz ar to Tallina mārketinga izpratnē joprojām ir 2011. gada kultūras galvaspilsēta. Otrs kampaņas vilnis plānots 2015. gada sākumā, kas sakristu ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē,» stāsta Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Rīga 2014 ir labs iemesls, kāpēc apmeklēt mūsu galvaspilsētu un Latviju, jo tiek piedāvāta interesanta programma, notiek pasākumi, tomēr «ar to jau kultūras dzīve nebeidzas».

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Šodien, 22. oktobrī, Rīgas dome (RD) informēja par jauno pašvaldības piedāvāto iespēju nekustamā īpašuma īpašniekiem, sākot ar 2016.gada 1. janvāri pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai.

«Latvijas pašvaldību līdzšinējā pieredze un aktīvā savstarpējā sadarbība ir sekmējusies ar jaunu iespēju arī Rīgas namīpašniekiem, kuri no nākamā gada var pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai. Ar pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai pašvaldībā varēs vērsties tie īpašnieki, kuriem pieder valsts un vietējās nozīmes kultūras piemineklis, tostarp kāds objekts Rīgas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Ķīpsalas vēsturiskās apbūves teritorijā, Kalnciema ielas vēsturiskās apbūves teritorijā vai Pārdaugavā. Šobrīd pašvaldības nākamā gada budžeta projektā šim mērķim ir paredzēts 300 000 eiro liels finansējums, » informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir jāveic ikvienam Latvijas pilsonim, jo jebkuram ir jābūt sociāli nodrošinātam, neatkarīgi, vai persona darbojas kultūras vai kādā citā nozarē, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Vaicāts, kā komentē kultūras nozarē strādājošo pausto argumentu, ka minimālo sociālo iemaksu veikšana viņiem tāpat negarantēs labas vecumdienas, kultūras ministrs atbildēja, ka "frāze par labām vecumdienām ir mazliet demagoģiska". "[Viņi] novecos un gūs arī labumu," apgalvoja Puntulis.

Viņš atzina, ka līdzšinējais nodokļu režīms atļāva kultūras nozarē strādāt un pelnīt, bet nebūt sociāli nodrošinātam. "Šāda situācija nedrīkst būt, un mums tā ir jāmaina," uzsvēra politiķis.

FM izstrādātajās izmaiņās nodokļos tika rosināts ar 2021.gadu atteikties no speciālā režīma autoratlīdzībām.

FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norādīja, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos, arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.

Ministru kabinets 9.jūnijā lēma palielināt apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var piedalīties kultūras pasākumos, nosakot, ka laika posmā no 10. līdz 30.jūnijam iekštelpās notiekošā kultūras pasākumā kopējais apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 100 personas, savukārt ārā - 300 personu skaitu, informē Kultūras ministrija.

Kā obligāts nosacījums gan kultūras pasākumu norisē, gan kultūras iestāžu un izstāžu zāļu darbībā arī turpmāk noteikta 2 metru distances ievērošana starp personām jeb 4 m² platības uz vienu personu nodrošināšana (nepārsniedzot 50% no telpas ietilpības), biļešu iegāde tiešsaistē, izmantojot internetu (ja šāda iespēja ir nodrošināta), kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība roku un virsmu higiēnas nodrošināšanai pasākuma norises vietās un kultūras iestādēs, izstāžu zālēs.

Līdz ar Veselības ministrijas virzīto, 9.jūnijā valdības sēdē apstiprināto Ministru kabineta noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" stāšanos spēkā darbību pārtrauc ar kultūras ministra rīkojumu izdotie t.s. sanitārie protokoli jeb kārtība, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumi norises vietu dezinficēšanas prasības. Tomēr KM aicina kultūras iestādes un kultūras norišu vietas arī turpmāk izmantot tos kā vadlīnijas pasākumu un darba organizēšanai.

Līdz ar Covid-19 dēļ ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu tiek atļauti pasākumi līdz 25 cilvēkiem, savukārt to maksimālais pieļautais ilgums iekštelpās būs trīs stundas, kamēr uz āra pasākumiem laika limits neattieksies, ceturtdien lēma valdība.

Turpinot novērot kritumu Covid-19 saslimstībā, valdība ceturtdien lēma par sociālās distancēšanās pasākumu mīkstināšanu, tostarp atļaujot pulcēšanos gan iekštelpās, gan ārā organizētos, publiskos pasākumos.

Tāpat tiks atļauta organizēta reliģisko darbību veikšana.

Arī privātos pasākumos mājās būs jāņem vērā dzīvokļa platība, lai nepārsniegtu cilvēku skaitu, kas atbilst epidemiologu norādījumiem.

Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarina līdz 9.jūnijam 

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam,...

Netiks atļauti publiskie un privātie sporta pasākumi, kas rīkoti saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu.

Ierobežojumu mīkstināšanas rezultātā tiek atļauta sapulču, gājienu, piketu un privātu, kā arī organizētu reliģisku pasākumu rīkošana. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs varēs apstiprināt pasākumus sociālās un fiziskās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus.

Vienlaikus pasākuma organizatoram noteikts pienākums nodrošināt ierobežojumu ievērošanu, tostarp fiziskas distances nodrošināšanu tā apmeklētājiem, un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību pasākuma dalībniekiem.

"Neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās joprojām var ne vairāk kā divas personas vai arī personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā vai arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus," vienlaikus paziņojumā uzsver valdība.

Savukārt uz pasākumiem, kuros apmeklētāji piedalīsies, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, neattiecas 25 cilvēku maksimālais limits.

No 12.maija būs atļauta arī kultūras pasākumu organizēšanu gan iekštelpās, gan ārtelpās, uzsver Kultūras ministrija (KM).

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, valdība vienlaikus noteikusi, ka dalībnieku skaits tajos nedrīkst būt lielāks par 25 personām. Iekštelpās organizētu pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt trīs stundas, un starp pasākuma dalībniekiem jānodrošina divu metru distance, kā arī dezinfekcijas līdzekļu pieejamība pasākuma norises vietā.

Ar valdības rīkojumu noteikts arī tas, ka kultūras ministram dotas tiesības atbilstoši tā sauktā sanitārā protokola prasībām reglamentēt kārtību, kādā kultūras institūciju darbībā ievērojami sociālās un fiziskās distancēšanās pasākumi un pasākumu norises vietu dezinficēšanas prasību ievērošana, nodrošinot dezinfekcijas līdzekļu pieejamību roku dezinficēšanai arī pasākuma apmeklētājiem.

Kokale norādīja, ka tāpat noteikts, ka kultūras un izklaides vietas darbu var uzsākt ne agrāk kā plkst.7 un beigt ne vēlāk kā plkst.24.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) izteicies, ka ar savu distancēšanās darbu esam nopelnījuši atvieglojumus, un tas ir būtiski, lai soli pa solim atgrieztos arī kultūras dzīves asinsrite.

"Arī turpmāk viss ir mūsu pašu rokās - ievērot fiziskās distancēšanās un citus drošas sadzīves noteikumus būs primārais uzdevums, un esmu drošs, ka mūsu nozare to paveiks ļoti atbildīgi," pauda ministrs.

"Ja mēneša laikā neradīsies epidemioloģiski šķēršļi, publisko pasākumu apmeklētāju skaits varēs tikt palielināts uz 50," akcentēja kultūras ministrs.

Pirmās kultūras iestādes, kas pēc 12.maija pakāpeniski gatavojas atsākt darbību, ir muzeji, bibliotēkas, Nacionālais arhīvs un privātās kultūrvietas, tostarp kultūras pasākumos, piemēram, kino vai koncertos, ko iespējams baudīt, atrodoties autotransportā.

KM un tās iestādes sadarbībā ar Veselības ministriju izstrādājusi tā saukto sanitāro protokolu, kas ar kultūras ministra rīkojumu tiks padarīts saistošs gan valsts un pašvaldību, gan privātajām kultūras institūcijām.

Kā pavēstīja Kokale, muzeji, bibliotēkas un arhīvs darbību uzsāks pakāpeniski, kolīdz katra institūcija būs pilnībā spējīga izpildīt sanitārajā protokolā noteiktās prasības. Turklāt muzeji durvis apmeklētājiem vērs, īstenojot informatīvu kampaņu, kuras ietvaros vienota satura un dizaina informatīvie materiāli uzrunās apmeklētājus, aicinot ievērot sanitārā protokola nosacījumus.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš skaidroja, ka turpmāk par ieviesto ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu lems pēc "četri reiz četri" metodes, kas nozīmē, ka četru nedēļu laika posmā tiks vērtēta Covid-19 ietekme pēc četriem parametriem.

Šie nosacījumi iekļauj epidemioloģisko situāciju, veselības aprūpes sistēmas noslodzi, situāciju ārvalstīs un kopējo sabiedrības drošību, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģisko labklājību un noturētspēju.

Tādējādi, vadoties pēc šiem kritērijiem, četru nedēļu laikā būtu iespējams pārskatīt ieviestos drošības pasākumus.

Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs klāstīja, ka kopš marta beigām, kad tika novērota maksimālā saslimstība ar Covid-19, jaunatklāto pacientu skaits krītas jau piekto nedēļu pēc kārtas, kamēr testēšanas apjoms pieaug.

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» saņemti sešpadsmit piedāvājumi, informēja konkursa žūrijas priekšsēdētāja, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Konkursa darbu iesniegšanas termiņš noslēdzās 26. novembrī. Metus vispirms vērtēs tehniskā komisija – pieaicināti neatkarīgi eksperti, kuri sagatavos atzinumu par iesniegto metu atbilstību nolikumā un projektēšanas programmā noteiktajām tehniskajām prasībām.

Pēc tam darbu sāks konkursa žūrijas komisija, kas darbus vērtēs laikā no 3. līdz 5. decembrim, kad arī jānosaka godalgoto vietu ieguvēji.

«Saņemtais piedāvājumu skaits atbilst konkursa specifikai un nolikuma sarežģītībai. Galu galā TabFab kā teritorija ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta »Rīgas vēsturiskais centrs« un daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa »Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs« tiešā tuvuma, to aizsardzības jeb t.s. bufera zonas. Turklāt būtiski ir ne tikai radoši un mūsdienīgi atrisināt kvartāla attīstību – vēl ir jāņem vērā tā nākotnes lietotāju vajadzības,» uzsvēra K. Gruškevica.

Sabiedrībai joprojām ir mazas iespējas pārliecināties, cik efektīvi ar nodokļu maksātāju naudu tiek sasniegti valsts kultūrpolitikas mērķi profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole. Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā.

«Finansējums kultūrai ir ilgtermiņa investīcija valsts attīstībai. Tāpat kā ikvienā citā nozarē arī kultūras jomā mums ir jāvērtē, vai ieguldītā nauda sasniedz mērķus un vai mērķi vispār ir noteikti. Sabiedrība, maksājot nodokļus, finansē 14 valsts profesionālos teātrus un koncertorganizācijas, un summa nav maza, tie ir vidēji 23 miljoni eiro gadā. Kultūras ministrijai gudri jāvērtē un jāstrādā, lai sabiedrības ieguldījums pārtop rezultātā – tālredzīgā investīcijā valsts nākotnei. Diemžēl šajā darbā mēs saskatām trūkumus. Nav pamata uzskatīt, ka profesionālās teātra un mūzikas jomai būtu piešķirams izņēmuma statuss, domājot par efektīvu, lietderīgu un gudru nodokļu maksātāju naudas izlietojumu,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.