Vēl tikai pirms dažām nedēļām pirmā ziņā pasaulē bija potenciālais Grieķijas defolts. Nu šai valstij iešķiebta papildu naudiņa un šādas runas noklusušas, lai gan nav izslēgts, ka Grieķijas bankrots vēlāk pienāks tāpat (viena Grieķijas parādu norakstīšana jau pirms pāris gadiem bijusi), piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēsturiski atskatoties uz valstu bankrotiem, piemēram, uz laikiem, kad galvenā vara vēl bija monarhijas rokās, ir bijis pietiekami daudz precedentu, liela daļa valstu vismaz vienreiz ir defoltējusi (piemēram, Apvienotā Karaliste to izdarījusi vairākas reizes). Tas nozīmē, ka valsts nonāk līdz situācijai, kad nespēj/nevēlas norēķināties par savām parādsaistībām un galu galā to kādā brīdī izlemj arī nedarīt. Tiesa, parasti defolts nozīmējis, ka par kādu daļu no parādsaistībām valsts tomēr norēķinās, jo durvju aizciršana visu kreditoru priekšā ir gan bīstama, gan ilgākā termiņā neizdevīga (jo to visi atcerēsies ļoti ilgi). Šobrīd nedaudz aizēnotas runas, piemēram, ir par Karību jūras reģiona valstiņas Puertoriko defoltu. Tiek spriests par to, ka šī valsts varētu atdot vien 35% savu parādsasitību. Uz bankrota robežas balansē Venecuēla, Ukraina (protams, arī Grieķija) un, visticamāk, lērums Āfrikas valstu. No nesenajiem lielāku valstu defoltiem var izcelt Krievijas precedentu 1998. gadā un Argentīnas precedentu 2000. gadu sākumā. Valsts defolts nāk komplektā ar daudziem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Parasti tas nozīmē lielāku nestabilitāti un iedzīvotāju nabadzības palielināšanos. Var sapņot, ka atbrīvošanās no parādsaistībām ļaus sākt visu no gala. Realitātē gan situācija ir tik apgrūtināta, ka nepieciešamās reformas veikt ir ļoti grūti un ātrākas atgūšanās nolūkos jāmēģina cerēt uz veiksmi – piemēram, izejvielu ieguvējvalstīm tā būtu to cenu palielināšanās. Parādu piedošana ir piņķerīgs process, kur valstij vēl ilgstoši nākas saskarties ar palielinātu starptautisko skepsi. Protams, dažkārt finansiālā situācija ir kļuvusi tik smagnēja, ka bankrots vienkārši piedāvā zināmu restarta iespēju.

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) trešdien brīdināja, ka Eiropas dzīvības apdrošināšanas uzņēmumus apdraud aizvien lielāki riski to maksātspējai, ko rada ilgstošs zemu procentu likmju periods.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) veicinot procentu likmju kritumu ar tā dēvēto kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu īstenošanu, jo sevišķi vidēja izmēra dzīvības apdrošināšanas uzņēmumiem samazinās ienākumi savu saistību finansēšanai, un šī situācija varētu novest pie atsevišķu kompāniju bankrota, norāda SVF.

SVF savā jaunākajā pusgada novērtējumā attiecībā uz globālajiem finanšu riskiem vēsta, ka tā dēvētie stresa testi liecina, ka gandrīz viena ceturtdaļa no uzņēmumiem Eiropas Savienībā (ES) nespētu ievērot maksātspējas standartus, ja procentu likmes zemas saglabātos ilgu laika periodu.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstīšanas gigantam "Evergrande" trešdien otro reizi divās dienās samazināts kredītreitings, raisot bažas, ka kompānija ar pasaulē vislielākajām parādsaistībām piedzīvos bankrotu.

Honkongas akciju biržā kotētā uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 300 miljardus ASV dolāru pēc aizņēmumiem vairāku gadu garumā, lai finansētu straujo izaugsmi un vairāku nekustamo īpašumu, kā arī citu aktīvu, tostarp Ķīnas futbola komandas, iegādes darījumus.

Taču "Evergrande" pēdējos gados saskāries ar grūtībām apmaksāt savas parādsaistības, un Pekinas vēršanās pret nekustamo īpašumu sektoru vēl vairāk apgrūtinājušas iespējas iegūt finansējumu, raisot bažas par uzņēmuma iespējamu bankrotu.

Liela daļa analītiķu brīdina, ka bankrots radītu nopietnas sekas pasaulē otrajai lielākajai ekonomikai, jo uzņēmums Ķīnā nodarbina 200 000 cilvēku, kā arī netieši rada 3,8 miljonus darbavietu.

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas McDonald’s Attīstības licences turētāja Premier Restaurants Baltics mātes uzņēmumam Premier Capital piesķirta McDonald’s Attīstības licence Rumānijā. Līdz ar tās iegūšanu uzņēmums savam portfelim pievienojis 67 McDonald’s restorānus 21 Rumānijā, informē McDonald’s sabiedrisko attiecību konsultante Baltijas valstīs Linda Anaite.

Maltas uzņēmums Premier Capital ir vadošās restorānu ķēdes McDonald’s Attīstības licences turētājs Maltā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Grieķijā. Līdz ar Rumānijas McDonald’s restorānu pievienošanu Premier Capital portfelim to papildinājuši kopumā 67 McDonald’s restorāni, to skaitā 19 McCafe kafejnīcas ar 4000 darbinieku lielu komandu.

McDonald’s darbu Rumānijā uzsāka 1995.gadā, un pašlaik McDonald’s restorāni Rumānijā apkalpo vairāk nekā 65 miljonus viesu gadā. Ik dienu McDonald’s restorānus un McCafe apmeklē 180 000 viesu. Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē vien ir 32 McDonald’s restorāni. 2015. gadā McDonald’s jau otro gadu pēc kārtas tika atzīts par Rumānijas labāko darba devēju starptautiskā cilvēkresursu vadības konsultanta AON Hewitt vērtējumā.

Maltā bāzētais uzņēmums «Premier Capital», kas ir «McDonald’s» attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019.gada attīstības plānus uzņēmums ir uzsācis ar jauna restorāna atvēršanu Grieķijā, un paredzēts, ka šogad grupa atvērs kopumā 13 jaunus restorānus.

2018.gadā atvēra tika atvērti 10 jauni restorāni.

Restorānu atvēršanas ir daļa no uzņēmuma 64 miljonu investīciju programmas ar mērķi izvērst «Premier Capital» piederošo restorānu tīklu Baltijas valstīs, Grieķijā, Rumānijā un Maltā, sasniedzot kopumā 176 restorānus līdz 2021.gadam.

«Premier Capital» šobrīd pieder 147 «McDonald’s» restorāni, ieskaitot 11 jaunos restorānus, kas tika atvērti laika posmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada janvārim. Četri no tiem tika atklāti Rumānijā pērnā gada decembrī. Grupas uzņēmumos šobrīd strādā vairāk nekā 8200 darbinieki. Astoņi no jaunajiem restorāniem ir atvērti Rumānijā, un četros no tiem atrodas arī «McDrive» un «McCafe» kafejnīcas. «McDrive» atrodas arī jaunajā restorānā Lietuvā un divos restorānos Grieķijā.

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

Hili Properties, Maltā bāzētā McDonald’s pārvaldītāja Premier Restaurants Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā meitasuzņēmums, ir pabeidzis liela biznesa centra iegādi Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē, veicot investīcijas vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā.

Tas ir jaunākais īpašums Hili Properties starptautisko nekustamo īpašumu portfelī, kas ietver arī nekustamos īpašumus Baltijas reģionā. Uzņēmums 2015. gadā iegādājās deviņus mazumtirdzniecības kompleksus Latvijā. Hili Properties un Premier Restaurants Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā ir daļa no Hili Ventures, kas ir daudznozaru uzņēmumu grupa, kuras galvenā mītne atrodas Maltā.

Iegādātais deviņstāvu ART Biznesa centrs atrodas prestižajā Nordului rajonā Bukarestē un piedāvā 18 600 kvadrātmetrus plašas telpas nomai. Kopumā ēka aizņem 3 400 kvadrātmetrus. Trīs pazemes stāvos izvietotas 407 auto stāvvietas.

Pašlaik biznesa centrs ir pilnībā iznomāts, un tā galvenais nomnieks ir Ponderas Academic slimnīca, kuru nesen pārņēma Rumānijas lielākais privātais veselības aprūpes tīkls Maria Private Healthcare Network.

Maltas uzņēmums «Premier Capital», kam pieder «McDonald’s» restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, pagājušajā gadā strādājis ar 263 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2016. gadā. Visos tirgos reģistrēts apgrozījuma pieaugums, grupai turpinot pastāvīgu izaugsmi.

«Premier Capital» ir «McDonald's» attīstības licences turētājs Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Rumānijā. Pašreizējā uzņēmuma tīklā ietilpst 138 restorāni, tostarp vairāki McDrive un McCafe restorāni.

Pateicoties 7500 cilvēku komandai Igaunijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā un Rumānijā, «Premier Capital» pagājušajā gadā apkalpoja 112 miljonus klientu, kas ir par septiņiem miljoniem vairāk nekā 2016. gadā, sasniedzot jaunu apmeklētāju skaita rekordu.

2017. gadā grupa reģistrējusi pamatdarbības peļņu 23,4 miljonu eiro apmērā. Atskaitot investīcijas un finanšu izdevumus, grupa reģistrējusi 20 miljonu eiro pirmsnodokļu peļņu, salīdzinot ar 16,5 miljonu eiro peļņu pirms gada. Aktīvu apjoms 2017. gadā sasniedzis 47,6 miljonus eiro.

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, ieguldot inovācijās restorānos un mobilajā aplikācijā.

Plānots, ka visos restorānos līdz 2021. gadam tiks ieviestas pašapkalpošanās sistēmas.

Līdz šā gada beigām vairāk nekā 4,5 miljoni eiro tiks novirzīti platformu ieviešanai 50 jau esošos un jaunos restorānos Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā un Lietuvā), Grieķijā, Maltā un Rumānijā. Platformu ieviešana paredz pašapkalpošanās un maksājumu sistēmu ieviešanu, kas balstās jaunā konceptā - ēdienu pagatavo darbinieki uzreiz pēc viesu veiktajiem pasūtījumiem jaunās paaudzes kioskos restorānu vestibilā.

Premier Capital šobrīd pārvalda 136 restorānus, kas nodarbina vairāk nekā 7000 cilvēku. Pērn vairāk nekā 105 miljoni viesu tika apkalpoti grupas pārvaldītos McDonald’s restorānos. Šogad atvērti trīs jauni restorāni Grieķijā, Lietuvā un Rumānijā, bet līdz gada beigām paredzēts atvērt vēl piecus Lietuvā, Rumānijā un Maltā.

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Aizdomās par politiķu ieinteresētību investīciju strīdu izšķiršanā par labu kādai no pusē intervijā laikrakstam Diena dalās kādreizējais Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes palīgs jurists Ivars Mēkons.

Pēc ilgstošiem skandāliem esat aizgājis no darba valsts pārvaldē. Vai pareizāk jāsaka - jūs piespieda aiziet?

Valsts pārvaldē, un tieši Valsts kancelejā, strādāju 12 gadu. Pārstāvēju valsti starptautiskos investīciju strīdos. Lai gan lēmumu par aiziešanu pieņēmu brīvprātīgi, jāsaka, man bija pamatotas bažas, ka tiek veikti pasākumi, lai no manis tiktu vaļā. Sākotnēji tika meklēti oficiāli iegansti, tādus neatrada, tad sekoja netieši, bet ļoti intensīvi un skaidri mājieni no dažādām pusēm. Nekas pārsteidzošs nebija arī pielaides valsts noslēpumiem atņemšana. Tas gan nekādā veidā netraucēja man savu darbu turpināt, jo pielaide man bija 10 gadu un jāsaka, visā šajā laikā biju izskatījis labi ja kādus desmit attiecīgi klasificētus dokumentus.

Apvienojoties visiem vietējiem tirgotājiem, zaudētājs būs pircējs, norāda mazumtirdzniecības ķēdes LaTS pārvaldītāja SIA Latvijas Tirgotāju savienība valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Jautājumā par vietējo kooperāciju apvienošanos, Okmanis kopumā ir piesardzīgs. Viņš norāda, ka konsolidācija ir iespējama, bet iespējamo attīstības scenāriju nav daudz. Pastāv iespēja, ka pēc kāda laika kāds tīkls pārdod savas daļas vai nopērk cita tīkla kapitāldaļas. Taču, pirms runāt par jebkāda veida kooperēšanos, svarīgi ir saprast to, ka pats svarīgākais mazumtirdzniecības ķēdē ir veikalnieks, kas darbojas kādā apvienībā. Tāpat jāņem vērā, ka katrai no šīm apvienībām ir vairāki īpašnieki.

Ķēdes LaTS vadītājs skaidro, ka, visām kooperācijām apvienojoties, zaudētāji būs tie veikalnieki, kas, piemēram, līdz vairāku ķēžu apvienību apvienošanai bija darbojušies katrs citā ķēdē. «Līdz tam apvienošanās brīdim šie veikalnieki bija konkurenti - katrs ar savā ziņā atšķirīgu preču piedāvājumu, akcijām, lojalitātes programmām. Bet brīdī, kad šie atsevišķie veikalnieki nonāk vienā lielā tīklā, ko pārvalda viena centralizētā pārvalde, viņi vairs nevar konkurēt.»

Vācijas tirgus pagaidām nes zaudējumus, bet esam gatavi to uzveikt, to intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons

Viņš neslēpj, ka Vācijā ir mērķis panākt rentablu biznesu. Pēc tam iecerēts izvērsties arī Skandināvijas valstīs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lido pēdējos gados ir strauji attīstījies, izveidoti trīs restorāni Igaunijā, divi Vācijā. Kā Lido sokas Vācijā?

Jāatzīst, ka vēl ne visai labi. Pagājušo gadu tur bija lieli zaudējumi, bet tas ir apzināti, un tā netaisāmies pabeigt. Ja ieejat jaunā tirgū, tur ir milzīga konkurence un neviens nevēlas vēl kāda ienākšanu svešā valstī. Ja tas būtu pirms 25 vai 30 gadiem, man visi nāktu un palīdzētu, sakot, ka no padomijas nākušajiem jāpalīdz. Tagad tos, kas nāk no padomijas, mēģina uzskatīt par negodīgiem. Bet mēs esam balti un pūkaini. Pusdienās Lido restorānos ir pārpildīts un nav, kur papīram nokrist. Mums dienas sākas desmitos un beidzas deviņos vakarā. Esiet tik laipni, nāciet vēl! Bet viņiem ir kārtība – vācu ordnungs: ēst pusdienas viņi nāk pie mums, bet, kā pavadīt vakarus, mums vēl jāizdomā. Esam jau daudzas lietas izdomājuši, darām, bet tas notiek lēnām, ar mazāku aktivitāti. No rīta varam taisīt brančus, bet jādomā, ko darīt pēc četriem.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Šomenēs Pumpuru vidusskolā mācību laikā iebruka griesti un tikai laimīga nejaušība izglāba Jūrmalas skolēnu dzīvības. Līdzīgi kā Zolitūdē, sākotnējās ekspertu versijas liecina, ka griestu konstrukcijai izmantotas nepiemērotas skrūves un stiprinājumi. Bet firma, kas lika griestus, bankrotējusi. Uzņēmuma amatpersonas nodibinājušas jaunu firmu, kas saņem daudz pasūtījumu Rīgas izglītības iestādēs. Raidījumam Nekā personīga zināms, ka šie būvnieki figurē kriminālprocesā par naudas atmazgāšanu.

Dienā, kad iekrita piekaramie griesti, Pumpuru vidusskolā bija sākusies sestā stunda. Pirmklasnieki bija sagājuši pirmā stāva klasē uz pagarinātās dienas nodarbībām. Pēkšņi gaitenī atskanēja briesmīgs blīkšķis. Iedarbojās signalizācija. Koridorī atskrēja sargs un ieraudzīja, ka iegruvusi daļa no piekaramo griestu konstrukcijas. Bērnus nekavējoties evakuēja, mazos pirmklasniekus vecāko klašu skolēni izcēla laukā pa pirmā stāva logiem. Piesardzība izrādījās pamatota - griesti turpināja brukt.

Krītošie reģipša gabali un metāla profils pārrāva skolas videonovērošanas kameras vadus. Gaitenī izņemtais kameras ieraksts liecinot, ka tikai sešas sekundes iepriekš tai vietai garām pagāja kāda nokavējusies skolniece. Sākts kriminālprocess par būvju celtniecības normu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa.

Pārtikas nozarē ieguldījumu apjoms augs, paredzamas uzņēmumu apvienošanās un pārpirkšanas.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure saredz - lai pārtikas nozare attīstītos, uzņēmumi noteikti turpinās investēt, jo tikai tā var izdzīvot konkurences apstākļos starptautiskajā tirgū. Pēdējā laikā pārtikas nozare ir ļoti aktīvi investējusi savā attīstībā, ieguldot ražošanas tehnoloģiju, produktu, apkārtējās vides attīstībā un jaunu eksporta tirgu iekarošanā. Tieši pārtikas nozare ir viena no tām nozarēm, kurā pēdējos gados visstraujāk pieaugušas investīcijas.

Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka investīcijas noteikti turpināsies, jo bez investīcijām nav konkurētspējas un tad jau var sekot arī bankrots. Investīciju mērķis var būt dažāds -zināšanās, jaunās tehnoloģijās, jaunu produktu radīšanā, apjoma pieaugumam. Eksperte norāda, ka šobrīd viss atkarīgs no katra uzņēmuma un tā, cik katrs uzskata par svarīgu investēt. Kopumā nozarē lielākajā daļā visos uz nākotni vērstos uzņēmumos investīcijas tiek ieguldītas gan jaunos produktos un tehnoloģijās, gan mārketingā. Eksperte nosauc vairākus piemērus, tostarp a/s Smiltenes piena ieguldījumus jaunās iekārtās un tehnoloģijās, no siera suliņu pulvera ražojot Piena spēku. Savukārt šokolādes trifeļu ražotājs Pure Chocolate radījis marcipānu, kas nav ciets un to var lietot kā pildījumu konfektēs. Lielākais saldumu ražotājs Laima investējis zīmola attīstībā, Rēzeknes gaļas kombināts sācis ražot cīsiņus bez e-vielām un samazinātu sāls daudzuma cīsiņos, Kolumbija ieguldījusi miljonus zivju audzētavā un vēl ir vairāki projekti, kas attīstās, sekmējot konkurētspēju.

Pašlaik pasaulē ekonomikas ziņu frontē galveno traci sacēlis aktuālais energoresursu cenu kritums. Tiek spriests par to, kur beidzot varētu izrādīties naftas cenu grīda – vēl šonedēļ Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena uz brīdi paslīdēja zem apaļās 50 ASV dolāri par barelu atzīmes, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Saistībā ar naftas cenām daudz runāts par to, ka ļoti nopietnas problēmas varētu sākties ASV slānekļa naftas ražotājiem. Jāatgādina, ka tieši ASV slānekļa energoresursu apguves revolūcija ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pasaulē šobrīd novērojama netipiski liela melnā zelta pārprodukcija. ASV strauji dodas energoneatkarības virzienā, bet tradicionālajiem melnā zelta ieguvējiem jādomā, kur likt savu naftu. Milzīgu lomu spēlējusi arī iepriekšējā globālā ekonomikas krīze un tai sekojošā visai anēmiskā pasaules ekonomiska atveseļošanās, kas nozīmē buksējošu pieprasījumu pēc melnā zelta.

Tāpat arī Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) ietekmīgākā valsts – Saūda Arābija – pateikusi, ka negrasās samazināt savus jēlnaftas ieguves apjomus. Tādējādi tā mēģina aizsargāt savas naftas noieta tirgus daļu uz straujā ASV melnā zelta ieguves pieauguma fona. Tiesa gan, šajā pašā laikā OPEC iepriekšējā sanāksmē Saūda Arābijā teica, ka kartelis līdz ar zemo naftas cenu laikmetu dos triecienu jau pieminētajai ASV slānekļa naftas ieguves industrijai, kurai naftu iegūt uz barelu izmaksā dārgāk. Jāpiebilst, ka rekordapjomos melno zeltu šobrīd iegūst arī Krievija.

Grieķijas izstāja no eiro zonas nozīmētu, ka vienotā valūta sabruktu kā kāršu namiņš, paziņojis Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis, ar saviem izteikumiem izraisot nesaskaņas ar Itāliju.

«Grieķijas izstāja no eiro zonas nav kaut kas, kas ietilptu mūsu plānos, vienkārši tādēļ, ka mēs uzskatām, ka tas ir kā būvēt kāršu namiņu. Ja izņem Grieķijas kārti, pārējās sabruks,» Varufakis sacīja intervijā Itālijas sabiedriskajai raidsabiedrībai RAI.

Varufakis arī kritizēja savu Itālijas kolēģi Pjēru Karo Padoanu, salīdzinot Itālijas lielā valsts parāda problēmu ar situāciju Grieķijā.

«Itālijas amatpersonas.. ir vērsušās pie manis, lai pateiktu, ka atbalsta mūs, tomēr viņi nevar teikt patiesību gan tādēļ, ka Itālijai draud bankrots, gan tādēļ, ka viņi baidās par sekām no Vācijas puses,» paziņoja Grieķijas finanšu ministrs.

Bankām jāpārdomā biznesa modelis; drošība, ko pieprasa regulatori, liek samazināt banku darbinieku skaitu un audzēt pakalpojumu cenas.

Pasaules lielākie finanšu regulatori cenšas jauno pēckrīzes finanšu sistēmas modeli veidot tā, lai vairs neviena banka nebūtu tik liela un nozīmīga, ka tās bankrots potenciālā bezdibenī ierautu visu pasauli – bankām tiek noteiktas jaunas kapitāla prasības, un finanšu sektora pārraudzība kļuvusi daudz stingrāka. Bankām tiek piespriestas arī milzīgas soda naudas un krietni stingrāki padarīti noteikumi, kas regulē to investīciju nodaļu darbu un to iespējas rīkoties ar klientu naudu. Arvien populārāka ir prasība bankām stingri nodalīt tradicionālo biznesu (kreditēšana) no tirgošanās ar finanšu instrumentiem.