Viens no iemesliem, kāpēc Rīgas centrā ir tik daudz neapdzīvotu un nerestaurētu vēsturisko namīpašumu, ir tas, ka daudz namīpašnieki nosaka nepamatoti augstu pārdošanas cenu, kas tiek prasīta vairāku gadu garumā, nedodot iespēju pārdot šos īpašumus potenciālajiem pircējiem, kas būtu gatavi sākt restaurāciju, aģentūrai LETA pavēstīja nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Papildu sarežģījumus rekonstrukcijas darbu veikšanai un lielu finanšu slogu vēl aizvien namīpašniekiem rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas, norāda Plaude-Stukovenko. Daudzās centra ēkās gadiem ir situācijās, kur namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu situāciju, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi vēlme un griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nenosedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Mēneša deflācija turpinājās paātrināties arī jūlijā un sasniedza -0.6%. Tas gan ir nedaudz mazāk, nekā mēs bijām gaidījuši, jo pārsteidzoši maz krita cenas apaviem un apģērbam (par 4% mēneša laikā pretstatā -6.5% pagājuša gada jūlijā). Arī akcīzes nodokļa pacelšana alkoholam ietekmēja cenas nedaudz vairāk nekā mēs gaidījām. Patēriņa cenu indeksu palielināja arī finanšu pakalpojumu sadārdzināšanās.

Savukārt turpinās pārtikas cenu kritums, ko vēl pastiprināja sezonālie faktori, kā arī mājokļa uzturēšanas izmaksu samazināšanās (piemēram, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi). Tas īpaši palīdz mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, jo viņi šiem produktiem un pakalpojumiem patērē lielāku daļu no kopējiem ienākumiem.

Patēriņa cenu krituma tendence saglabāsies vismaz tuvākajos mēnešos, taču vairāki eksperti uzskata, ka cenu pieaugums varētu atsākties tikai 2011. gadā.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Atbilstoši mūsu prognozēm novembrī patēriņa cenas kritās jau astoto mēnesi pēc kārtas un gada inflācija bija negatīva otro mēnesi pēc kārtas. Novembris bija pirmais mēnesis, kas uzrādīja arī pakalpojumu cenu kritumu pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Šeit gan jāsaka, ka kopējais pakalpojumu cenu līmenis saglabājas salīdzinoši augsts pateicoties veselības un izglītības pakalpojumu cenu kāpumam, salīdzinājumā ar 2008.gada novembri. Vienlaikus vairākās citās pakalpojumu nozarēs ir vērojams cenu kritums.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

«Atbilstoši mūsu prognozēm augustā patēriņa cenas kritās jau piekto mēnesi pēc kārtas, galvenokārt iekšzemes pieprasījuma krituma ietekmē, kas spiež uzņēmumus samazināt cenas, lai bremzētu pārdošanas apjoma kritumu, kurš pretējā gadījumā būtu vēl lielāks. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, augustā inflācija turpināja samazināties, taču kritums bija salīdzinoši neliels bāzes efekta dēļ – arī pagājušā gada augustā cenas kritās, salīdzinot ar jūliju. Cenu krituma paātrināšanās, protams, ir laba ziņa patērētājiem, jo palīdz bremzēt reālās pirktspējas kritumu situācijā, kad ienākumi samazinās. Tāpat Latvijā cenu kritums ir nepieciešams, lai Latvijas eksportētāji varētu uzlabot konkurētspēju pasaules tirgū, pastāvot fiksētam valūtas kursam.

Db.lv apkopojis ekspertu komentārus par patēriņa cenu izmaiņām septembrī. Viens no ekspertiem CSP datiem veltījis tādus vārdus kā «mums ir darīšana ar īstu statistisku tārpu bundžu, kuras atvēršanas sekas būtu neprognozējamas».

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

«Patēriņa cenas septembrī krita nedaudz mazāk nekā mēs prognozējam – par 0.3% mēneša laikā, kas nozīmē 0.5% gada inflāciju. Pārsteigumu sagādāja izglītības maksas pieaugums (+8.1%, t.sk. augstskolās par 13.5%), jo iepriekš lielākās universitātes paziņoja, ka samazinās mācības maksu dažām programmām. Lai gan studentiem, kas sāka mācīties agrāk, tas nenozīmē mazākas izmaksas, šie paziņojumi kopā ar kopējo ekonomisko situāciju lika domāt, ka vidējā maksa par izglītību samazināsies. Izskatās, ka daži tirgus dalībnieki tomēr palielināja studiju maksu, kas ir dīvaini laikā, kad cilvēku ienākumi krīt un daudzi zaudē darbu – augstākā izglītība paliek mazāk pieejama un tas vēl vairāk motivē cilvēkus braukt mācīties ārzemēs.

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Uz Saeimas vēlēšanām partijām vajadzētu sagatavot savus budžeta priekšlikumus, lai partiju priekšvēlēšanu programmas būtu nākamā gada valsts budžeta izskatā, tā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere, kura pati par iesaistīšanos politikā attiecas kritiski.

Viņa skaidro, ka tādā gadījumā valsts iedzīvotājiem beidzot būtu iespēja balsot par politiskajām partijām, vadoties pēc to izstrādātajām programmām. Holdinga Kolonna akcionāre uzsver, ka partijām nepieciešams skaidri formulēt savu virzību un mērķi.

Jau vēstīts, ka uzņēmēja tiekoties ar valsts prezidentu Valdi Zatleru pauda viedokli, ka 2011. gada budžets valdībai būtu jāsagatavo līdz šī gada maijam, lai tādējādi celtu Latvijas kredītreitingu.

Lai gan pērn notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās uzņēmēja Ieva Plaude kandidēja no LPP/LC saraksta, tagad viņa norāda, ka cilvēkam kā viņai būtu jābūt pilnīgi izmisušam, lai iesaistītos politikā.

Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru Kolonnas grupas dibinātāja un akcionāre Ieva Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts šodien pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Šodien Senāts paziņoja tikai saīsināto lēmumu. Ar tā motīviem būs iespējams iepazīties no 20.jūnija.

Lai gan spriedums par Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pasludināšanu un bankrota procedūras sākšanu ir atcelts, tiesā ir ierosināta viņas maksātnespējas lieta. Administratoram samaksātā atlīdzība nav jāatmaksā, savukārt laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas veiktās īpašuma izsoles tiesas ceļā var apstrīdēt kreditori.

Kolonnas dibinātāja Ieva Plaude-Rēlingere martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai iesniegusi pieteikumu saistībā ar mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumiem.

«Esmu atguvusi kontroli pār kompāniju Kolonna Ltd., kas ļaus realizēt man netieši piederošās 49% Douglas Baltic akcijas 1,7 milj. Ls apmērā,» norāda I.Plaude-Rēlingere. Viņa gan neatklāj, kādā tieši veidā izdevies atgūt kontroli pār kompāniju.

Pārdodot kompānijām, kas ir tiešie kreditori, piederošos īpašumus plānots samazināt galvojumu summu par vismaz 5 milj. eiro jeb apmēram 3,5 milj. Ls. Plānots realizēt divus uzņēmumu īpašumā esošos zemes gabalus Rīgā: Strēlnieku ielā 7 un Pulkveža Brieža ielā 5.

Pēc kreditoru apmierināšanas plāna, kas iesniegts tiesai redzams, ka visas kreditoru saistības veido 7,19 milj. Ls, bet galvojumu saistības – 25 milj. Ls.

Latvijā jāveido jauna nācija, kurā katrs runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu, turklāt Latvijas pilsonība jāpiešķir visiem.

Tā 6. aprīlī intervijā krievu valodā raidošajai radiostacijai Baltkom 93,9 paziņojusi uzņēmēja Ieva Plaude-Relingere, kura kopā ar vairākiem desmitiem pazīstamu Latvijas uzņēmēju veido kustību Par labu Latviju! Kustībai ir ambīcijas pārtapt politiskā spēkā un, iespējams, veidot kopīgu vēlēšanu sarakstu ar LPP/LC un Tautas partiju.

«Man ir daudz trūkumu, bet drosmes man ir vairāk nekā vajag. Jā, protams, es atbalstu „nulles pilsonības” variantu visiem Latvijas iedzīvotājiem,» I. Plaude-Relingere citēta Baltkom 93,9 mājaslapā.

Tur ievietotajā intervijas audio fragmentā I. Plaude-Relingere atgādina, ka kustības Par labu Latviju! manifesta otrais punkts sola apvienot Latvijas cilvēkus. «Es esmu pateikusi ļoti skaļi – ir jāizveido jauna nācija, kurā katrs cilvēks runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Tā dalīšanās pēc nacionālās piederības, kas turpinājusies pēdējos 20 gadus, manuprāt, ir absolūti nepieņemama,» saka uzņēmēja. Viņa piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka «vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi».

Jūnijā izsolē plānots pārdot par maksātnespējīgu pasludinātās uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres dzīvokli Vecrīgā, Kaļķu ielā 6‒3, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Dzīvoklis atrodas daudzdzīvokļu mājā, un tā platība ir 157,1 kvadrātmetrs.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 181,4 tūkstoši latu. Uz šo īpašumu nostiprināta pirmā hipotēka par labu Nordea bankai par kopējo summu 228,4 tūkstoši latu.

Saskaņā ar uzņēmējas maksātnespējas administratores Santas Strodes paziņojumu citi hipotekārie kreditori un viņu prasījumi uz nekustamo īpašumu nav zināmi.

Izsole paredzēta šā gada 17.jūnijā. Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa uzņēmēju par maksātnespējīgu pasludināja pērn 7.decembrī. Savukārt Parex banka, uzskatot, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo normu pārkāpumi, vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu iesniegt protestu. Senātā protests tika iesniegts februārī, un to iecerēts izskatīt šā gada 11.maijā.

Latvijai tuvāko 10 gadu laikā jākļūst par izcilāko mazo ekonomiku Eiropā, pirmdien uzņēmēju kustības Par labu Latviju atklāšanas pasākumā paziņoja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere. Kustības sauklis būšot «Par turīgiem latviešiem pārtikušā Latvijā».

«Mēs vēlamies, lai 2020. gadā. katrā uzņēmumā vidējā alga būtu 3 000 eiro cilvēkam,» paziņoja I. Plaude-Rēlingere. Turīga sabiedrība neesot izdevīga tikai šaurai uzņēmēju grupai, turīgas sabiedības pamatā ir skaidra vērtību sistēma. Turība nav sasniedzama ātri, tā tiek būvēta paaudzēm, viņa vienlaikus atzina. «Turīga sabiedrība ir izdevīga arī katram pensionāram, ar 300 latu algu var uzturēt vienu pensionāru, ar 2000 latu algu jūs varat uzturēt piecus pensionārus,» teica I. Plaude-Rēlingere.

Tādēļ viņa solīja, ka kustība Par labu Latviju «aizstāvēs ne tikai turīgus cilvēkus, bet arī visus tos, kas vēlas kļūt turīgi ar godīgu darbu Latvijā.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(45).jpg

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi uzņēmējas pieteikumu un 29.oktobrī ierosinājusi fiziskas personas maksātnespējas procesa lietu. I.Plaude – Rēlingere šā gada maijā saskaņā ar Baltic Screen pētījumu ierindojās otrajā vietā bagātāko Latvijas sieviešu topā.

Jāatgādina, ka šā gada vasarā Kolonnas grupas uzņēmumos tika ievērojami vienkāršota pārvaldes struktūra, veikti organizatoriski un administratīvie. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Saleniece iepriekš DB norādīja, ka patērētāji no šīm izmaiņām necietīs, un visas nozares turpinās darboties. Tuvākajā laikā nekādas izmaiņas kompānijā neesot plānotas.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Latvijā nodokļu slogsnav tas sliktākais, daudz nejēdzīgāka ir neizlēmība un nespēja izvērtēt savu lēmumu iespējamās sekas, tā laikrakstam Neatkarīgā Rīta avīze atzinusi uzņēmēja un apvienības «Par labu Latviju» pārstāve Ieva Plaude–Relingere.

«Biznesā ir skaidri definēti spēles noteikumi,» sacīja I. Plaude–Relingere, tomēr, to nevar izdarīt, kamēr neparādīsies skaidrība par 2011.gada valsts budžeta projekta veidošanas uzstādījumiem, jo šobrīd budžetam pat aprises nav skaidras.

To viņa salīdzina ar neiespējamu situāciju – ilgstoši braukt ar laivu, kas mēdz kļūt par traktoru. Proti, nav iespējams ilgstoši efektīvi prognozēt un plānot uzņēmējdarbību un uzņēmuma finanses tik neparedzamos ekonomiskos un nodokļu sistēmas apstākļos, kādi ir Latvijā.

«Es uzskatu, ka nodokļi, kas uzlikti darbaspēkam, kā arī PVN būtu jāsamazina, jo tas uzlabotu nodokļu iekasēšanu un mazinātu pelēko ekonomikas zonu,» teica I. Plaude–Relingere.

«Parex apstrīd tiesas lēmumus un tiesas kompetenci, kura lēmusi par manas privātās maksātnespējas procesa uzsākšanu. Bankas šī brīža rīcību nevaru detalizēti komentēt,» norāda uzņēmēja, Kolonnas dibinātāja Ieva Palude – Rēlingere.

Viņa arī atzīmē, ka līdz pat šim brīdim neesot saņēmusi no Parex bankas nekādu atbildi uz savu pagājušā gada 17.decembra vēstuli, ar kuru viņa vēlējusies noskaidrot kopējo saistību apmēru pret banku, tai skaitā, cik naudas faktiski Parex atguvusi no viņas kosmētikas ražotnes Fribad pārdošanas Vācijā, par kuru I.Plaude – Rēlingere privāti galvojusi. Tas, iespējams, ietekmēšot viņas maksātspējas atgūšanas plāna precizitāti.

Parex banka uzskata, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi, teikts izplatītajā paziņojumā. Jāatgādina, ka tiesa uzņēmēju par maksātnespējīgu atzina pagājušā gada 7.decembrī.

«Parex bankas rīcība, tiesai iesniedzot dokumentus pēdējā brīdī, acīmredzot, domāta procesa novilcināšanai, kas man personīgi nav saprotama un rada papildus apgrūtinājumu tiesu sistēmai,» norāda uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere. Viņa arī piebilst, ka kopš iepriekšējās tiesas šā gada 11.maijā ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši.

Jāatgādina, ka vakar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa neizskatīja atkārtoti iesniegto I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pieteikumu, jo Parex banka 23.augustā maksātnespējas administratorei Santai Strodei nosūtījusi jaunu iesniegumu ar pievienotiem 17 dokumentiem.

I.Plaude-Rēlingere lūdza tiesu atlikt maksātnespējas procesa lietas izskatīšanu, lai varētu iepazīties ar minētajiem dokumentiem. Līdz ar to nākamā tiesas sēde notiks 18.oktobrī.

Izplatītajā paziņojumā arī norādīts, ka dokumentos banka cenšoties pamatot savu iepriekšējo interpretāciju par I.Plaudes-Rēlingeres uzņēmējdarbību pēdējo triju gadu laikā.

Cenu samazinājums precēm un pakalpojumiem gaidāms visa gada garumā. Tiesa, ekonomikas eksperti arī neizslēdz nelielu inflāciju atsevišķos mēnešos.

Janvāra izpārdošanas un cenu atlaides apģērbiem un apaviem nespēja kompensēt cenu kāpumu dārzeņiem un degvielai, tādējādi janvārī, atšķirībā no iepriekšējiem deviņiem mēnešiem, kad bija vērojama mēneša deflācija, atkal tika fiksēta neliela mēneša inflācija – 0,2%. Mēneša laikā preču cenas sadārdzinājušās par 0,5%, bet pakalpojumiem samazinājušās par 0,6%.

«Janvārī gada deflācija palielinājusies līdz 3.1%, jo šogad janvārī mēneša inflācija bija niecīga salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, kad PVN paaugstināšanas dēļ mēneša inflācija sasniedza 2.2%. Gada laikā lielākais iespaids uz deflācijas rādītāju ir bijis cenu kritumam siltumenerģijai, pārtikas produktiem un ēdināšanas pakalpojumiem, savukārt kopējo cenu kritumu ir mazinājis cenu pieaugums degvielai, alkoholam un tabakai. Lai arī iedzīvotājiem vissvarīgākajās preču un pakalpojumu grupās cenas ir kritušās, tomēr kopējais patēriņa cenu krituma apmērs ir mazāks nekā pirktspējas kritums, norādot uz to, ka cenu samazināšanās notiek salīdzinoši negribīgi«» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, patēriņa cenas samazinājušās par 0.9% , Precēm cenas sarukušas par 1.5%, bet pakalpojumiem - pieaugušas par 0.9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šī ir pirmā deflācija gada griezumā atjaunotās Latvijas vēsturē.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bija cenu kritumam degvielai, siltumenerģijai un ceļojumiem, kā arī cenu kāpumam dārzeņiem, apaviem un apģērbam.

Degvielai cenas samazinājās par 2.1%, tai skaitā benzīnam par 2.7%. Turpināja kristies siltumenerģijas cenas - oktobrī tā kļuva vidēji par 1.7% lētāka. Cenas samazinājās tūrisma pakalpojumiem (-6.2%), galvenokārt aviotūrēm.

Savukārt 2009.gada oktobrī, salīdzinot ar 2009.gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0.2%.

Akciju ietekmē lētākas kļuva jaunās automašīnas un to rezerves daļas, kā arī velosipēdi. Cenas kritās mobilajiem tālruņiem, sporta un atpūtas piederumiem, mājdzīvnieku barībai, personīgās aprūpes precēm un aviobiļetēm. Lētāka kļuva transportlīdzekļu apkope un remonts, autovadītāju kursi, ēdināšanas, viesnīcu un personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi, kā arī samazinājās maksa par autostāvvietām.

Pirktspējas samazinājums turpinās spiest cenas uz leju, līdz ar to gada deflācija ir gaidāma jau šī gada ceturtajā ceturksnī.

Finanšu ministrija 2009. gadā prognozē turpmāku patēriņa cenu līmeņa samazinājumu. Tāpat ministrija norāda, ka sākot ar rudens mēnešiem ir sagaidāma deflācija gada izteiksmē. Deflācijas gaidas, administratīvi regulējamo cenu samazinājums (gāze, siltumenerģija) un straujā korekcija darba tirgū (gan nodarbinātības, gan atalgojuma ziņā) dos papildu devumu cenu līmeņa samazinājumam.

Taču tajā pat laikā atlaides tiek piemērotas citām precēm, jo atsaucība uz atlaidēm tikai turpina augt. Tādējādi, kamēr piedāvājums pārsniegs iedzīvotāju iespējas, atlaides un vidējā cenas samazināšanās tendence saglabāsies, » uzskata SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gaišpuitis. Viņš uzskata, ka jūlijā būs vērojama tāda pat tendence, kas jūnijā. Atlaides turpinās veicināt cenu kritumu vairumā preču un pakalpojumu. «Tāpat cenu līmeni papildus uz leju spiedīs pelēkā biznesa konkurence. Jūlijā degvielas cenas kāpums varētu stabilizēties vai pat nedaudz samazināties. Vienīgais cenu pieaugums nodokļu palielināšanas ietekmē sagaidāms alkoholam, kura ietekme uz inflācijas rādītāju var izrādīties lielāka nekā uz vidējiem patērētāja tēriņiem,» tā D. Gaišpuitis.

Pasaule ir dzīvojusi ar deflācijas periodiem visu savu mūžu līdz pat 20. gadsimta vidum. Līdz Lielai Depresijai garie inflācijas periodi nomainīja garos deflācijas periodus, bet mūsu galvās (centrālo baņķieru galvās, droši vien) paliek tikai Lielās Depresijas sūrie laiki.

Neliela deflācijā (0-3%) kā tāda nav nekas slikts – tā maz ar ko atšķiras no nelielas tik visiem patīkamās inflācijas. Bez deflācijas nav iedomājama industriālā revolūcija, jauno high-tech industriju bums, ražošanas efektivitātes kāpums. Kāpēc to neviens nepiemin?

Daudzviet sevi pieteiks deflācija 

Vīruss pamatīgi sašķobījis pasaules tautsaimniecību, un ievērojami audzis risks, ka daudzviet...

Problēma ir tāda, ka centrālām bankām, kuru darbība ir balstīta uz monetāristu teorijām un modeļiem, deflācija ir bīstama, jo var novest pie nekontrolētās deflācijas un deflācijas spirāles kaut kāda ārējā šoka gadījumā (kā, piemēram, Covid-19), kur monetārie transmisijas mehānismi jau nestrādā. Sanāk, ka centrālās bankas vienkārši nezinās, ko darīt. Vispār monetārā politika var ietekmēt pieprasījumu īstermiņā (ar vairākiem "bet"), taču knapi var ietekmēt piedāvājumu. Lielās deflācijas laikā ražotājiem grūti izvērtēt situāciju un nākotni, viņi paredz ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, peļņas kritumus, izvēlas samazināt ražošanu. Pieprasījuma pusē notiek līdzīga bilde, cilvēki sāk uzkrāt vairāk, mazāk tērēt utt.

Ieguvēji ir tie, kuriem ir uzkrājumi, jo naudas vērtība pieaug. Kā jau minēju, vēsture rāda, ka efektīvie uzņēmumi bez lieliem parādiem, jaunās tehnoloģijas, modernas industrijas var justies diezgan labi. Zaudētāji ir visi pārējie - parādnieki, neefektīvie uzņēmumi un industrijas, kuras nevar pat nedaudz kāpināt vai turēt stabili cenas. Tie būtu fermeri, resursu ieguves kompānijas, naftinieki, šobrīd arī aviokompānijas. Ja viņus visus, protams, neglābj. Taču tagad problēma ir tāda, ka valstis ir uzkrājušas tik daudz parāda, kas deflācijas laikā kļūst dārgāks (diez vai Keins varēja iedomāties, ka parādi būs tik lieli, kad rakstīja par kontrciklisko fiskālo politiku), ka vairākas valstis principā nevar atļauties vēl vairāk palielināt budžeta deficītu un parādu. Taču tas turpina notikt. Līdz kam tas novedīs – grūti teikt. Parasti hiperinflācijas periodi noved pie deflācijas un otrādi. Var pat teikt citādāk – vēsture parāda, ka tādas ekstrēmās lietas kā hiperinflācija vai liela deflācija nenotiek pašas no sevis un ir iespējamas pie vairāku faktoru "mijiedarbības": ilgstošas bezatbildīgas monetārās un fiskālās politikas + ekonomiskais šoks + neveiksme.

Lai, iestājoties deflācijai, veicinātu inflācijas atgriešanos, tikai ar monetāro politiku nepietiks, jo tā ir neefektīva piedāvājuma puses stimulēšana deflācijas laikos. Jāvēršas pie fiskālās politikas un valsts tēriņiem, stimulējot tādējādi arī privātā sektora investīcijas (ar valsts garantijām, tēriņiem, projektiem, utt.). Jautājums, vai jau nav par vēlu? Jā, naudas printēšana ir viens no veidiem, kā var īstermiņā stimulēt pieprasījumu un radīt "bagātības efektu". BET. Bijušais FRS galva – Bens Bernanke skaitījās viens no galvenajiem Lielās Depresijas ekspertiem, taču kāpēc tad nedz ASV, nedz citas attīstītas valstis neturpināja diezgan veiksmīgus 30. gadu Ruzvelta plānus cīņā ar recesiju (pirmkārt, attīrīt ekonomiku no vājiem un neefektīviem uzņēmumiem, fiksēt algas un aizsargāt reālo darbaspēku, mazināt izejvielu ražošanu / importu)? Vismaz daļēji? Un nedara to tagad, turpinot palīdzēt zombiju uzņēmumiem un dalot naudu bez jebkādas idejas? Par šo tēmu, protams, var diskutēt ļoti ilgi, taču mēs nonāksim līdz neefektīvai valsts pārvaldei tik un tā, ko starp citu arī pārmet Džonam Meinardam Keinsam – fiskālā palīdzība, tā saucamais "welfare state" noved pie valsts aparāta palielināšanas, neefektivitātes un korupcijas.

Vēl viena deflācijas problēma starp citu, ir ekstrēmo politisko partiju popularitāte. Nacisti neatnāca kopā ar hiperinflāciju, bet ar deflāciju. Protams monētai ir divas puses – tādi laiki "ražo" arī izcilus politiķus un līderus, kuru mums trūkst.

Es zinu, ka vairs nebūšu uzņēmēja. Divarpus gadus ļoti labi jūtos kā algota darbiniece. Esmu kā profesionāla hokejiste – lai spēlētu hokeju, nav noteikti jabūt ledus laukuma īpašniekam, tā intervijā žurnālam Lietišķā diena norāda uzņēmumu grupas Kolonna dibinātāja un kādreizējā īpašniece Ieva Plaude.

Šobrīd lielākais projekts, ar kuru kādreizējā Kolonas īpašniece strādā ir iespējamā kompānijas Debenhams ienāķšana Baltijas valstīs. «Runa ir par 35 britu dizainerus pārstāvošu universālveikalu, kas ir ļoti liels spēlētājs pasaulē, līdzīgi kā H&M. Tam ir ap 200 veikalu visā pasaulē. Šajā gadījumā būtu runa par projektu, kas ļautu arī Latvijas, Lietuvs un Igaunijas iedzīvotājiem iegādāties kosmētiku, mājas preces un drēbes par tādām pašām cenām, kā Anglijā un Vācijā,» tā I. Plaude.

Savukārt uz jautājumu, kāds bija iemesls tam, ka savulaik nācās izšķirties par maksātnespējas procesa pieteikumu, I. Plaude atbild: «Viena mana kļūda! Šodien es teiktu, ka tas bija zināms naivums, uzticoties Latvijas valsts bankai. 2008. gada 27. novembrī pārskaitīju piecus miljonus eiro no SEB bankas uz Parex, kuru tajā laikā jau bija pārņēmusi Latvijas valsts. Pirms tam man bija tikšanās ar šīs bankas vadītājiem, konkrēti Kargina kungu, kurš man apliecināja, ka 50% bankas, ko ir pārņēmusi valsts, tikai palielina kompānijas stabilitāti. Ir jāatceras tā brīža vēsturiskie apstākļi... 2008. gada septembrī bija investiciju bankas Lehman Brothers bankrots ASV un tā izraisītā krīze pasaulē, skandināvu banku akcijas biržā sāka krist, un man bija bažas par apgrozāmajiem finanšu līdzekļiem, kas musu holdingam glabājās SEB Bankā. Tajā brīdī es vērtēju, ka Parex banka , kuras 50% bija pārņēmusi Latvijas valsts, ir drošāka un stabilāka vieta.»

Sarūkošie ienākumi deflāciju Latvijā padarīs par šā gada ikdienu. Tā uzskata vairāki aptaujātie speciālisti un uzņēmēji.

Pēc pirmajiem aplausiem deflācija vēlāk kļūs par objektu, pret kuru cīnīsies tāpat kā iepriekšējos gados, kad nemitīgs cīņas objekts bija inflācija. Turklāt tiek izteiktas versijas, ka deflācija ir daudz briesmīgāka sērga nekā inflācija, turklāt ar deflāciju esot daudz grūtāk cīnīties. Tādu iespējamo nākotnes scenāriju neizslēdz vairāki aptaujātie.

«Latvijā pagaidām vēl nav deflācijas, bet gan tikai cenu korekcija, ja patiešām eirozona (pietiks pat ekonomiski attīstītās valstis, tādas kā Vācija un Francija) nonāks deflācijā, tad visi lauzīs galvu, kā no tās izkļūt,» skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Deflācija ir sava veida apburtais loks, izejai no kura pat viņš nezina nevienu labu piemēru, kā «izkāpt» no šī deflācijas apburtā loka ar iespējami mazākām traumām. Pēc K. Klausa domām Latvija ir valsts ar mazu ekonomiku, kas deflāciju tās vārda vistiešākajā izpratnē var sajust citādāk nekā lielās ekonomiski attīstītās valstis.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.