Latvijas Dabas fonda projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks šovasar dosies uz ganībām pie pļavu īpašniekiem visā Latvijā, lai uzturētu un atjaunotu vērtīgās dabiskās pļavas.

Ganību sezonas atklāšana notika 15. maijā, kad pirmās govis ieradās Pedvāles mākslas parkā Sabilē. Mobilais ganāmpulks šovasar darbosies arī atpūtas bāzē «Zviedru cepure» Sabilē, vairākās Siguldas, Jelgavas un Jūrmalas pilsētas pļavās, arī Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā «Raķupe» un aizsargājamo ainavu apvidos Vestiena, Veclaicene un Ziemeļgauja.

Pedvāles mākslas parkā šovasar tiks noganīti 10 hektāru dabiskās pļavas, kurai nepieciešama atjaunošana.

Projekta GrassLIFE mobilais ganāmpulks darbojas jau otro sezonu. Pirmajā ganīšanas sezonā ganāmpulks viesojās vairākās pļavās un ganībās Valkas novadā, Jelgavas Sieramuižas pļavās, pie Zvārtas ieža, un kopumā tika noganīti 183 hektāri dabisko pļavu.

Tā kā pašlaik ogotājiem un sēņotājiem noteiktais nodokļu ieturēšanas režīms nav izdevīgs un īsti nedarbojas, to plānots mainīt.

Turpmāk personas iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no meža un pļavu velšu vākšanas ienākuma varētu maksāt rezumējošā kārtībā, ja tas pārsniegs 2000 latu gadā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoties grozījumi likumā par IIN. Saeima tos atbalstījusi konceptuāli.

Pašlaik likums par IIN nosaka, ka IIN no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas ienākuma, ietur izmaksas vietā, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaitot izdevumus, piemērojot izdevumu normu 60% apmērā no izmaksājamās summas. «Tomēr arī šī salīdzinoši nelielā nodokļa ieturēšana izmaksas vietā veicina to, ka personas, kas lasa ogas vai sēnes, tās labprātāk nodod uzpircējiem, kas nodokli neietur (piemēram, no kaimiņvalstīm iebraukuši uzpircēji, kuriem ar likumu nevar uzlikt nodokļa ieturēšanas pienākumu),» uzsver likumprojekta izstrādātāji, minot, ka tas ietekmē Latvijas ogu pārstrādes uzņēmumu iespējas iepirkt vietējās izejvielas un negatīvi ietekmē šīs jomas uzņēmējdarbību.

Dabas lieguma Randu pļavas dabas takā pēc remonta apmeklētājiem atvērts putnu vērošanas tornis, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Inese Pabērza.

Tas celts 2006. gadā, un tehniskā stāvokļa dēļ tika slēgts no pērnā gada. Šis bija pirmais lielais torņa remonts, kura laikā nostiprinātas konstrukcijas un ārēji iegūts arī jauns, Randu pļavu ainavai atbilstošs izskats. Objekta atjaunošana veikta ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu pēc biedrības Silva Fortis iniciatīvas.

Putnu vērošanas tornis dabas liegumā ir iecienīts dabas speciālistu un tūristu apskates objekts, no kura pārskatāmas unikālās piekrastes pļavas ar nelielām lagūnām un niedrājiem. Randu pļavu tornis ir atzīta migrējošo putnu vērošanas vieta, tāpēc tas regulāri ir bijis putnu vērošanas sacensību Torņu cīņu laureātu vidū. No 2014. gada tornī ir Latvijas ornitoloģijas biedrības veidotā mākslīgo putnu māju jeb būrīšu ekspozīcija, blakus tornim izveidota āra mācību klase par dabas vērtībām Randu pļavās.

Uzņēmums “Liepājas enerģija” ir uzsācis plānotos siltumtrašu izbūves darbus, lai centralizētajai apkurei pievienotu jaunus klientus.

Kopumā šogad uzņēmuma budžeta ietvaros plānots izbūvēt centralizētās siltumtrases 1400 metru garumā dažādos pilsētas mikrorajonos, pieslēdzot 22 jaunus klientus ar kopējo plānoto slodzi 3,50 MW. Turklāt vairāki potenciālie klienti šobrīd izvērtē iespējas trašu izbūvi veikt par saviem līdzekļiem, lai turpmāk saņemtu centralizētās apkures pakalpojumu.

Šobrīd apjomīgākie darbi norit Pļavu ielā, lai centralizētās siltumapagādes sistēmai pievienotu trīs jaunus klientus. Pļavu ielā un Ezera ielā tiek izbūvēta trase 500 metru garumā. Plānots, ka darbi tiks pabeigti līdz maija beigām, bet pēc tam uzņēmums “Kurzemes būvserviss” atjaunos ielas segumu, bet “Liepājas enerģija” turpinās iesāktos darbus Ezera ielā.

Pagājušajā nedēļā no Kalvenes pagasta Cīruļiem Vītiņu pļavu dabas liegumā mītošajām savvaļas govīm un zirgiem pievienojies Hailander šķirnes bullis. Pusgadu vecais bullis iegādāts, lai uzlabotu bara kvalitāti un cerētu uz Lauku atbalsta dienesta (LAD) maksājumiem, informē reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pļavu, kas atrodas dabas liegumā Liepājas ezers, nomnieks zemnieks Valdis Ķēde ar Vītiņu pļavu govīm strādā jau kopš 2002. gada, kad ar Pasaules Dabas fonda pārstāvja un dabas pētnieka Jana van der Vēna palīdzību uz pļavām nogādātas pirmās astoņas govis.

«Kalvenē bullēnu noskatījām jau pērn novembrī, bet dokumentu kārtošana, lai bullēnu varētu vest uz pļavām, aizņēma pusgadu. Bez šī buļļa teles, kas piedzims, nevarēs kļūt par oficiālām zīdītājgovīm un es nevarēšu saņemt LAD maksājumus. Par baltu velti jau negribas vest govīm barību ziemā, tādēļ tērējām 800 eiro tīršķirnes bullim. Citādi vēlāk paliktu bez naudas,» Kursas Laikam izskaidrojis V. Ķēde.

Lotte Tisenkopfa ir dibinājusi un vada ekokosmētikas ražošanas uzņēmumu MADARA, kura produkcija tagad tiek eksportēta uz vairāk nekā 12 valstīm. Bet sākās viss ar ideju šaurā draugu logā.

Ideja par kosmētikas ražošanu no bioloģiskām, dabīgām izejvielām dzimusi no personīgās pieredzes. «Manai ādai bija alerģiska reakcija uz kādu no kosmētiskajiem līdzekļiem, ko tolaik lietoju. Sāku pētīt tā sastāvu un, ierakstot internetā vienu no šī līdzekļa sastāvdaļām, izlasīju, ka tam ir potenciāli kancerogēna iedarbība. Nolēmu, ka neko tādu vairs nelietošu,» atceras Lotte Tisenkopfa.

Tomēr Latvijas tirgū tolaik alternatīvus produktus atrast bijis grūti. «Runājot ar draudzenēm, sapratu, ka tā ir ne tikai mana problēma un daudzi no maniem paziņām gribētu lietot dabīgus kosmētikas produktus.» Jaunais uzņēmums esot izveidojies vienkārši — «mēs, dažas meitenes, sanācām kopā un izdomājām — kāpēc gan mēs pašas nevarētu ražot dabīgu kosmētiku no Latvijā atrodamiem augiem», stāsta Lotte.

Ideja par to, ka nodokļu administrācija auditam pakļaus tikai tos uzņēmumus, kuri pēc vairākiem parametriem un analīzes tiek atzīti kā riskanti, turklāt auditējamais tiek informēts par gaidāmo pārbaudi, izčākst varas gaiteņos

Izskan arī bažas par pasūtījumu galdu, opozīcijā esošie sola atbilstošo priekšlikumu atjaunot, iesniedzot attiecīgos grozījumus. Par to, kāds būs rezultāts attiecībā par izmaiņām likumā Par nodokļiem un nodevām, ko Saeima pieņēma izskatīšanai, rādīs laiks.

«17. jūlija VID nodokļu konsultatīvās padomes sēdē tika izskatīti VID vadītājas prezentētie piedāvājumi attiecībā par nodokļu administrācijas inspektoru - auditoru – neatkarību, par to, kad VID publisko datus attiecībā uz revīzijā konstatēto konkrētajā uzņēmumā, par to, kā VID izvēlēsies, pie kuriem nodokļu maksātājiem doties auditā, taču daļa no tajā lemtā – par auditoru neatkarību un to personu, pie kuriem dodas auditēt, informēšanu - varas gaiteņos pazuda,» stāsta VID nodokļu konsultatīvās padomes locekle, AS CBB Konsultāciju birojs valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune.

Forbes izveidojis 2000 pasaules lielāko kompāniju sarakstu, kura pirmās vietas ieņem ASV kompānijas: divas bankas un viens konglomerāts.

Pasaules lielāko kompāniju Top 10:

1. Citigroup, ASV (darbības joma - banku bizness);

2. General Electric, ASV (konglomerāts);

3. Bank of America, ASV (banku bizness);

4. American Intl Group, ASV (apdrošināšana);

5. HSBC Group, Lielbritānija (banku bizness);

6. ExxonMobil, ASV (naftas un gāzes bizness);

7. Royal Dutch/Shell Group, Nīderlande (naftas un gāzes bizness);

8. BP, Lielbritānija (naftas un gāzes bizness);

9. JPMorgan Chase, ASV (banku bizness);

10. UBS, Šveice (diversificētas finanses).

Kompāniju Top 10 pēc tirgus vērtības (miljardi ASV dolāru):

1. ExxonMobil 362.53, ASV (naftas un gāzes bizness);

2. General Electric 348.45, ASV (konglomerāts);

Līdz ar intereses beigām par Pierīgas pļavām nekustamo īpašumu lielo darījumu skaits Rīgas rajonā ir sarucis vēl straujāk nekā Rīgā un Jūrmalā, - to rāda Baltic Screen pētījums par šā gada pirmā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā.

Ja pagājušā gada pirmajā pusē lielākais darījums bija par 2,15 miljoniem latu, bet otrajā pusgadā – pat par 3,2 miljoniem, tad šogad – tikai nedaudz virs miljona eiro. Nedaudzie pirkumi rāda, ka pieprasītas pašlaik ir gandrīz tikai mājas ar zemi pašu pircēju vajadzībām, - faktiski vienīgais izņēmums ir lielākais darījums, zemi iegādājoties degvielas kompānijai.

„Lielie darījumi tomēr pamatā notiek Rīgā un tās tuvumā, un par tiešām nopietniem darījumiem ārpus Rīgas var runāt lielākajās Latvijas pilsētās - tie pamatā ir saistīti ar komercobjektu iegādi vai būvi,” – tā situāciju Pierīgā skaidro Hansabankas Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītājs Reinis Tauriņš.

Restorāna "Kest" šefpavārs Māris Jansons kopā ar Vides risinājumu institūtu un Latvijas Dabas fondu radījis dabiskajai pļavai veltītu recepšu grāmatu "Pļava", kurā neparastās receptēs apvienojas pavārmākslas inovācijas un Latvijas dabisko pļavu augi. Katra recepte grāmatā ir stāsts par kādu īpašu, Latvijas dabiskajā pļavā sastopamu augu.

"Veidojot šo grāmatu, ilgi domāju - ko man nozīmē daba. Kļūstot pieaugušam, arvien vairāk liekas, ka dzīvē atgriežas vecās, labās vērtības no bērnības, un es zinu, ka tā ir ne tikai man. Īpaši Latvijai ir raksturīgi tādi augi, kas ir noderīgi gan ārstnieciskiem nolūkiem, gan ir lieliskas ēdiena sastāvdaļas", par grāmatu stāsta šefpavārs Māris Jansons.

VIDEO:Kest Cēsīs - ne visiem pa spalvai 

Pārcelšanās no Rīgas uz Cēsīm šefpavāram Mārim Jansonam devusi iespēju noslīpēt restorānu...

Recepšu grāmatā "Pļava" iekļauti 25 augi, kuri sastopami Latvijas dabiskajās pļavās un kuru unikālās garšas un smaržas īpatnības ļāvušas šefpavāram radīt pavisam jaunas, pat izaicinošas receptes. Grāmatas receptēs izmantoti tādi augi kā gaiļbiksīte (Primula veris), stāvais retējs (Potentilla erecta), ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria), pļavas bitene (Geum rivale) un daudzi citi.

Ar grāmatu tās veidotāji vēlas atgādināt par dabisko pļavu kā vienu no Latvijas dabas dārgumu krātuvēm un identitātes stūrakmeņiem. Dabas daudzveidības ziņā Latvijas dabiskā pļava ir pielīdzināma tropiskajiem mežiem - vienā tās vienā kvadrātmetrā var sastapt līdz pat 50 savvaļas augu sugu. Diemžēl dabiskās pļavas Latvijā jau kļuvušas par izzūdošu dabas vērtību - tās saglabājušās tikai 0,7% Latvijas teritorijas. Lai saglabātu tās arī nākamajām paaudzēm, Vides risinājumu institūts, Latvijas Dabas fonds, pētnieki, lauksaimnieki un uzņēmēji apvienojušies dabisko zālāju atjaunošanas projektā GrassLIFE, kura ietvaros arī tapusi šī grāmata.

Transporta attīstības risinājumu, jeb apbūves rezultātā Rīga zaudēs daļu Mežaparka, notiks Mārupes meža un Imantas meža masīva sadalīšana mazākos nogabalos, tiks ietekmēts Lāčupītes hidroloģiskais režīms, Spilves pļavu gruntsūdens līmenis un Daugavas ūdens kvalitāte.

Rīgas attīstības plānā 2006.–2018.gadam ir piedāvāti transporta (maģistrāļu, autonovietņu, sabiedriskā, kravas pārvadājumu, velotransporta) attīstības risinājumi pilsētā. Tiek plānota šādu objektu būvniecība: Dienvidu tilta un maģistrāles izbūve, Austrumu lielceļa, Ziemeļu trases, Hanzas šķērsojuma trases, Rietumu lielceļa vai Daugavgrīvas ielas rekonstrukcija, šāda informācija atrodama Rīgas domes attīstības departamenta mājas lapā.

Iecerēts attīstīt maksas autonovietnes pie pilsētas robežām, ap dzelzceļa loku, pie sabiedriski izmantojamiem objektiem, bet pilsētas vēsturiskajā centrā tiek plānota autonovietņu ierobežošana un maksas ieviešana, iebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā.

Sestdien, 29.septembrī, plkst.11:00 Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina visus dabas draugus un svaigā gaisā darboties gribētājus uz krūmu ciršanas talku dabas liegumā Daugavgrīva, teikts pārvaldes paziņojumā medijiem.

Dabas lieguma apsaimniekošanas ietvaros talkā plānots izzāģēt krūmus aptuveni 2 ha platībā. Darbus vadīs DAP Apsaimniekošanas daļas vadītājs Mārtiņš Kalniņš un projekta Dabas aizsardzības plāna II kārtas ieviešana dabas parkā Piejūra koordinators Jānis Artemjevs. Talkas noslēgums paredzēts plkst. 15:00. Pēc darba visus gaidīs godam nopelnītas pusdienas.

Krūmu ciršana nepieciešama, lai atjaunotu jūrmalas pļavu un radītu piemērotus apstākļus liegumā konstatētajām retajām augu sugām, piemēram, jūrmalas āžlokam, jūrmalas pērkonamoliņam un tumšsarkanai dzeguzenei. Krūmu izciršana nodrošinās arī labāku dzīvotni daudzām liegumā sastopamajām reto putnu sugām, kā gugatnim, melnajai puskuitalai, niedru lijai un pļavas tilbītei.

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

SIA STB nami, kas plānoja izbūvēt Pļavu ciemtatu Daugavpilī, pieteicis maksātnespēju bankas lauztā līguma dēļ.

Kā Db pastāstīja SIA STB nami valdes loceklis Sergejs Serkovs, uzņēmums maksātnespēju pieteicis pats, jo ar AS PrivatBank iepriekš noslēgtais līgums 5 miljonu eiro apmērā no bankas puses ticis lauzts, un projektu tālāk realizēt neesot iespējams.

"Banka līgumu lauza bez paskaidrojumiem. Šo projektu varējām realizēt divos veidos. Pirmkārt, ja cilvēki nopirktu ierīkotos zemes gabalus ciematā, un paši nodarbotos ar būvniecību, taču tas vairs nebija iespējams līdz ar stingro kredītēšanas politiku privātpersonām. Savukārt otrs ceļš bija mums pašiem uzbūvēt šo ciematu, ko arī plānojām darīt, taču banka atteica finansējumu," stāsta S. Serkovs. Viņš norāda, ka vēl 2008.gada sākumā īpašums ticis novērtēts par 1.3 milj. Ls, bet uzņēmuma kredītsaistības bijušas 800 tūkst.eiro.

Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos Randu pļavas un Liepājas ezers un Rāznas Nacionālajā parkā realizēšanu, informē pārvalde.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma Randu pļavas meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma Liepājas ezers teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums Randu pļavas ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Arvien vairāk cilvēku interesējas par nomaksājamajiem nodokļiem meža un plāvu velšu vācējiem, kas vēlas savu ievākto tirgot, tādēļ atbildīgās iestādes atgādina par iespēju maksāt patentmaksu.

Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti skaidro, ka, lai motivētu ekonomiski aktīvos cilvēkus, kas palikuši bez darba, uzsākt savu mazo biznesu un atgriezties ekonomiskajā apritē, attīstīt savas spējas un atvieglot šīm personām grāmatvedības kārtošanu, no šī gada 1.janvāra tiek piedāvāta iespēja kļūt par patentmaksas maksātāju. Līdz ar to fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību noteiktās profesijās un darbībās, kas saistītas ar meža un pļavu velšu vākšanu tirdzniecībai, ir iespēja izvēlēties maksāt patentmaksu. Otrs izvēles variants ir veikt visu likumos paredzēto nodokļu nomaksu, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Gada inflācija Igaunijā šā gada maijā sasniedza 3,8% iepretim 2,2% gada inflācijai Latvijā. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa preču cenas Igaunijā samazinājās par 0,1%, kamēr Latvijā deflācija viena mēneša ietvaros bija 0,2%.

Gada laikā Igaunijā preču cenas pieauga vidēji par 2,9%, bet pakalpojumu cenas – par 5,5%, citējot Igaunijas statistikas biroja datus, vēsta BBN.

Salīdzinot ar pērnā gada maiju, Igaunijā patēriņa preču cenu pieaugumu visvairāk veicināja mājokļa izdevumi, kas veidoja aptuveni pusi no kopēja patēriņa preču izmaksu kāpuma. Gada laikā siltumenerģijas cena Igaunijā palielinājusies par 15,6%, degvielas cena – par 9,5%. Gada griezumā šā gada maijā no pārtikas produktiem visvairāk cenas pieaugušas olām (+51%) un kartupeļiem (+63%).

Jau rakstīts, ka, savukārt, Latvijā lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām maijā bija cenu kritumam transportam, mājsaimniecības precēm, kā arī cenu kāpumam pārtikai. Vidējais patēriņa cenu līmenis 2012. gada maijā, salīdzinot ar 2012. gada aprīli, samazinājās par 0,2%. Precēm cenas saruka par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,1%.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Knapi sākušam Tele2 valdes priekšsēdētāja dzīvi Valdim Vancovičam jau jātaisnojas par zaļu un dzeltenu plastilīna cilvēku gaitām. LD satiek mobilā operatora jauno šefu uz deviņiem ašiem jautājumiem - par reklāmistiem kā ieguvējiem, par švako biznesa klientu segmentu un tehnoloģijām nākotnē.

Gada sākumā pārnākot uz Tele2 valdes priekšsēdētāja pozīciju, iepriekšējais Lattelecom tehniskais direktors Valdis Vancovičs nonāca uz svārstīga klāja. Nepietiek ar to, ka industrija pati par sevi izceļas ar dinamiskumu. Izaicināšanas politika izvirzīta otra lielākā mobilo sakaru operatora vērtību priekšgalā, un V. Vancovičs, lai gan vēl bikls jaunieņemtajā amatā, piekrīt, ka Tele2 ir klases nerātņa tēls, un sola šo rokrakstu turpināt.

Pagaidām izskatās, ka vienīgie ieguvēji no plastilīna cilvēciņu kariem ir reklāmu autori - DDB vienā pusē un Ēriks Stendzenieks otrā. Aģentūrām tas ir garantējis ienākumus, patērētājam - drīzāk sajaucis galvu. Kāds precīzi ir Tele2 ieguvums no kampaņas?

Šalcošo priežu spēkošanās ar luksus dzīvokļu namiem Latvijas kūrorta artērijā ir tikai fons Jūrmalas haotiskajām, bet kuslajām pārvērtībām

Jūrmalas attīstības dokumenti vienmēr rodas lielās dzemdību sāpēs. No vienas puses ir pašvaldības intereses, vēl jāņem vērā ieinteresētu naudīgu ļautiņu intereses (to salāgošana pabieži nonākusi preses uzmanības lokā), kā arī piketēšanas gatavībā vienmēr ir pilsētas pagātnes un dabas vērtību aizstāvji. Jūrmala, šo to laiku pa laikam pieslīpējot, tomēr nav uzziedējusi tik koši kā daža laba ar kāpām apveltīta vieta uz ziemeļiem vai uz dienvidiem no Latvijas. Novirzoties no galvenajām ielām, pamestu celtņu karkasi, fantastisku arhitektūras pērļu sapuvušas koka mežģīnes ar degradētu vidi piedevās ir realitāte arī šodienas Jūrmalā. Kopš izdauzīja logus deviņdesmito gadu sākumā, nekas nav mainījies, nākas nopūsties jūrmalniekiem. Viss liecina par to, ka strādājošas stratēģiskas bildes attīstībai īsti nav, bet pilsētas tēvi arvien mēdz shēmot, kā mainīt noteikumus, lai cauri sietam izbirtu kāds projekts, kuram ir gauži maz sakara ar sabiedrības labumu.

Savulaik lielu popularitāti sabiedrībā iemantoja itāļu seriāls Astoņkājis, kam faktiski bija tikai viena pamatdoma: ir ļoti godīgs komisārs Katani, bet viņam apkārt - viena vienīga cosa nostra jeb, latviski sakot, mafija.

Redzot pēdējo dienu notikumus, rodas iespaids, ka Latvijā pat filma nav jāuzņem, jo mums dzīvajā ir ļoti līdzīgs sižets ar visiem personāžiem - KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, kuram visapkārt mutuļo prokuratūra, valdība, Tautas partija, paša darbinieki utt.

Nu nenāk prātā nekas cits, ņemot vērā, ka pat pēc ģenerālprokurora atzinuma, ka KNAB trūkst vairāk nekā 100 tūkstoši latu, Loskutovs vienā mierā paziņo, ka nekur atkāpties netaisās, jo viss, kas šajā sakarā notiek, iespējams, ir provokācija. Turklāt minētā summa ir atklājusies, pārbaudot tikai pusi no lietām, ar kurām šobrīd strādā KNAB.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Uzņēmēja Antra Stare tekstildizainā ir atradusi savu nišu un par pasūtījumu trūkumu nesūdzas.

SIA ASD Baltija vadītājai un īpašniecei Antrai Starei pašai gan sevi vairāk patīk saukt par dizaineri, nevis uzņēmēju. «Savā būtībā es esmu radošs cilvēks. Neesmu tipiska uzņēmēja. Ja notiktu tā, ka bizness attīstās līdz liela uzņēmuma apjomiem, es pieņemtu cilvēku, kurš to vadītu, un pati paliktu radošajā dizaineres amatā, kas man sagādā vislielāko prieku.»

Savu biznesu, tekstildizaina izstrādājumu ražošanu, kas tagad tirgū pazīstami ar zīmolu Anna Andrea, Antra uzsāka pirms septiņiem gadiem. Pēc toreizējiem noteikumiem uzņēmuma pamatkapitālā — 2000 latos — varēja ielikt ne vien finanšu līdzekļus, bet arī materiālās vērtības, un Antra, māksliniece ar Latvijas Mākslas akadēmijas diplomu, pamatkapitālā ielikusi savus grafikas darbus.

Luksusa preču lielākā patērētāja – Ķīnas – valdības veiktā pretkorupcijas politika, kas pamatīgi iegrožojusi izplatīto apdāvināšanās tradīciju, industrijai nav tik traucējoša kā sliktā ceļu infrastruktūra. Par plānotiem, neplānotiem un vienkārši liktenīgiem pavērsieniem konjaka un savā privātajā vēsturē stāsta Martell zīmola vēstnieks Džeremijs Oukss.

Kad konjaku sāka jaukt kokteiļos?

Ja runājam par kokteiļu kultūru vispār, tad tās uzplaukums ir pēc Pirmā pasaules kara.

Džezs un visas tās lietas.

Tieši tā. Un tas ir laiks, kad radās divi pasaulē populārākie kokteiļi – konjaka kokteiļi: Blakusvāģis (Sidecar) un Aleksandrs (Alexander). Aleksandru gan plašāk pazīst kā Brandy Alexander, bet skaidrs, ka tolaik tajā izmantoja konjaku.

Aleksandru radīja Harry’s New York Bar Parīzē. Par Blakusvāģi ir dažādi nostāsti, bet man visvairāk patīk tas, kurā šī kokteiļa pirmsākums tiek saistīts ar kādu franču virsnieku, kurš ik vakaru mēdza virsnieku bārā iebaudīt šo kokteili, un viņa kalps viņam brauca pakaļ ar motociklu ar blakusvāģi.