Valdība novērsusi pretrunas likumos, kas liedza īrniekiem privatizēt viņiem izīrētās dzīvojamās platības valstij piederošajās nedzīvojamās ēkās. Grozījumus likumā Par dzīvokļa īpašumu Finanšu ministrija (FM) virzīja, reaģējot uz vairāku īrnieku un viņu ģimenes locekļu iesniegumiem, tie vēl jāpieņem Saeimai.
Likuma 1. panta pirmā daļa tiek papildināta, paplašinot dzīvokļa īpašuma definīciju. Līdz šim par dzīvokļa īpašumu tika atzīts īpašums daudzdzīvokļu mājā. Valdības akceptētie likuma grozījumi noteic, ka par dzīvokļa īpašumu uzskatāma arī dzīvojamā platība, kura atrodas būvē, kurai nav dzīvojamās mājas statusa un par kuras lietošanu ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums.
FM ir saņēmusi vairāku īrnieku vai viņu ģimenes locekļu atsavināšanas ierosinājumus par viņiem izīrētajām dzīvojamām platībām valstij piederošajās nedzīvojamās ēkās, kuru tiesības šobrīd ir ierobežotas. Kļūstot aizvien vairāk šādu ēku ar jauktu lietošanas mērķi, kurās ir izvietoti veikali, biroji un, parasti augšstāvos, arī dzīvokļi. Tādēļ likuma grozījumu izstrādātāji uzskata, ka nav samērīgi ierobežot to īrnieku tiesības uz dzīvokļa iegūšanu savā īpašumā, kuri dzīvo daudzfunkcionālā mājā.
Jau šobrīd gadījumos, kad valsts ir nolēmusi atsavināt nedzīvojamo ēku, kurā atrodas dzīvoklis, par kura lietošanu ir noslēgts īres līgums, īrniekam ir jādod iespēja izmantot piedāvātas tiesības uz konkrēto dzīvokli. Pretējā gadījumā dzīvoklis ar īres līgumu tiek pārdots trešajai personai un īrniekam valsts liedz izmantot savas tiesības iegādāties īpašumā dzīvokli.
Tomēr līdz šim veidojās pretruna, jo šaurā „dzīvokļa īpašuma” definīcija likuma Par dzīvokļa īpašumu 1. pantā, ierobežoja iespējas izmantot ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu noteiktās īrnieka tiesības tiem, kuriem ir īres līgums telpu izmantošanai nedzīvojamās ēkās.