Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šogad marta beigās problemātisko kredītu skaits sasniedza teju 39 tūkstošus par kopumā 2.3 miljardiem latu, veidojot 14.1 % kopējā kredītportfelī.

FKTK atzina, ka šādi dati tiek apkopoti jau kopš 2008. gada 3. ceturkšņa, lai savlaicīgi analizētu iespējamos riskus, jo pēc 2008. gada globālajiem finanšu satricinājumiem un ekonomiskās lejupslīdes procesu padziļināšanās Latvijā pagājušā gada nogalē turpināja pazemināties banku kredītportfeļa kvalitāte. Tostarp jau pērn 3. ceturksnī, straujāk pasliktinoties izsniegto kredītu kvalitātei, tādu kredītu apjoms, kuri ir pārstrukturēti, ar mainītu pamatsummas vai procentu atmaksas termiņu vai kas jau ir atgūšanas procesā, dubultojās gan juridiskām, gan privātpersonām.

Pērn 20 lielāko ienākumu guvēju vidū bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), kura ieņēmumi sasnieguši 324 002 latus, un deputātu kandidāti Augusts Brigmanis (ZZS) - 73 239 latus un Ilma Čepāne (V) - 65 968 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) pērn nopelnījis - 63 629 latus,

Solvita Āboltiņa (V) - 58 332 latus,

Ainārs Šlesers (ŠRP-LPP/LC) - 55 133 latus,

Ņikita Ņikiforovs (SC) - 50 125 latus,

Jānis Vucāns (ZZS) - 44 949 latus,

Janīna Kursīte-Pakule (V) - 43 078 latus,

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) - 38 312 latus,

Ausma Cimdiņa (ŠRP-LPP/LC) - 35 379 latus,

Oskars Zīds (ZZS) - 34 152 latus,

Staņislavs Šķesters (ZZS) - 33 609 latus,

Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) - 33 302 latus,

Valdis Zatlers (ZRP) - 33 202 latus,

Sarmīte Ēlerte (V) - 32 418 latus,

Aija Barča (ZZS) - 32 088 latus,

Ina Druviete (V) - 30 794 latus,

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Swedbank grupas zaudējumi Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 56,571 miljons latu, kas ir par 71,6% mazāk nekā 2009.gada pirmajā pusgadā, liecina bankas bilance. Tostarp pašas bankas zaudējumi sešos mēnešos bija 57,593 miljoni latu, kas ir par 68,7% mazāk nekā pirms gada.

Swedbank grupas aktīvu apmērs pirmajā pusgadā samazinājās par 12,3% - līdz 4,09 miljardiem latu, tostarp bankas aktīvi saruka par 12,2% un šogad 30.jūnijā bija 3,929 miljardi latu.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka gada otrajā ceturksnī Swedbank peļņa pirms uzkrājumiem Latvijā bija 20 miljoni latu, savukārt pēc uzkrājumu veikšanas Swedbank rezultāts Latvijā šajā ceturksnī ir 11 miljoni latu zaudējumi. Bankas darbības rezultātus ietekmēja ekonomiskā klimata atveseļošanās, kā arī būtisks samazinājums problemātisko kredītu pieauguma tempā, viņa skaidroja.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Uz Parex bankas sliktajiem aktīviem izveidotajai problemātisko kredītu atgūšanas kompānijai Reverta kļuvis arvien grūtāk atgūt valsts ieguldījumam nepieciešamos līdzekļus. Kredītu atgūšana kopumā paredzēta līdz 2017.gadam.

«Pakāpeniski izstrādājot un atgūstot problemātiskos kredītus, mūsu aktīvu portfelī palielinās to kredītu īpatsvars, kuru atgūšana ir īpaši sarežģīta un prasa būtiskus resursus, tostarp laiku un cilvēkresursus. Arī pārlieku ilgo, līdz ar to nereti neefektīvo, tiesvedību rezultātā samazinās sabiedrības pārvaldībā esošā kredītportfeļa vērtība, kas nozīmē arī kopumā mazāku atgūto līdzekļu apjomu,» sūkstās Revertas vadītājs Kristofers Gviljams.

Reverta Db.lv informēja, ka tās 2013. gada pirmā ceturkšņa finanšu pārskati turpina uzrādīt pozitīvus rezultātus – sabiedrība ir sasniegusi tai izvirzīto mērķi un samaksājusi Valsts kasei 7,1 miljonu eiro procentu maksājumu par savulaik Parex bankā veikto ieguldījumu. Kopumā pārskata periodā no problemātisko aktīvu izstrādes un realizācijas ir izdevies atgūt 16,7 miljonus eiro, un neilgi pēc perioda beigām Valsts kasē ieskaitīti vēl 5,9 miljoni eiro. Tāpat kā iepriekš, arī šajā pārskata periodā Valsts kasei veiktajiem maksājumiem nepieciešamās finanšu līdzekļi ir galvenokārt atgūti kredītu restrukturizācijas un atsevišķu prasījuma tiesību pārdošanas rezultātā. Pārskata perioda beigās sabiedrības pārziņā atradās 2386 kredītlietas, kas nodotas piedziņas darbību veikšanai, tā Revertas pārstāve Marita Ozoliņa.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Pagājušajā gadā par 15,77% pieaudzis nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju no jauna izsniegto kredītu apjoms patērētājiem, sasniedzot 406,83 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotā operatīvā informācija.

Būtiski - par 46,12% pieauga no jauna izsniegto līzinga un transportlīdzekļa nodrošinājumu saistīto kredītu izsniegšanas apjoms sasniedzot 95,88 miljonus eiro. No jauna izsniegto patēriņa kredītu skaits palielinājās par 17,61%, sasniedzot 78,76 miljonus eiro, bet distances no jauna izsniegto kredītu skaits palielinājās par 10,23% līdz 179,86 miljoniem eiro.

Kopējais kredītportfeļa apjoms pērn samazinājās par 2,54 miljoniem eiro jeb 0,73%.

2013.gada decembrī Latvijā darbojās 53 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pērn otrajā pusgadā līzinga un ar transportlīdzekli vai cita veida objektu nodrošināto kredītu pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājās par vienu tirgus dalībnieku.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

AS Reverta ir izdevies pārvarēt nelabvēlīgo ārējo apstākļu radītos šķēršļus un 2015. gadu beigt ar labiem darbības rādītājiem, informē AS Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa.

Valsts kasei ir atmaksāti 53 miljoni eiro, no tiem 30,7 miljoni eiro ir novirzīti pamatsummas atmaksai, bet 22,3 miljoni eiro - procentu maksājumos par valsts savulaik veikto ieguldījumu Parex bankas glābšanā. 2015. gadā no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas ir atgūti 61,3 miljoni eiro.

Saskaņā ar Restrukturizācijas plānu, kas paredz Revertas darbības pilnīgu izbeigšanu līdz 2017. gada beigām, uzņēmums pārskata periodā turpināja darbu pie problemātisko aktīvu portfeļa izstrādes. Tā rezultātā 2015. gada beigās AS Reverta kopējie aktīvi veidoja 144,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 220,3 miljoniem eiro 2014. gada 31. decembrī.

Izsludinātajā iepirkuma procedūrā par konsultanta piesaisti, kas veiks izpēti par problemātisko aktīvu tirgus situāciju Eiropā un sagatavos rekomendācijas par AS Reverta pārdošanas stratēģijas turpmāko īstenošanu, VAS Privatizācijas aģentūra (PA) par uzvarētāju atzinusi SIA KPMG Baltics.

Kā skaidro PA, pretendents piedāvāja veikt pakalpojumus par 7500 latiem bez pievienotās vērtības nodokļa, kas bija zemākā piedāvājumu līgumcena. Pieteikumus iesniedza trīs pretendenti.

Ministru kabinets (MK) iepriekš bija apstiprinājis Reverta piemērot kombinētu pārdošanas stratēģiju, kas paredz Reverta akcijas kopumā nepārdot, bet veikt darbības aktīvu vērtības paaugstināšanai vai saglabāšanai. 2013.gada oktobrī PA jāiesniedz MK kārtējais ziņojums par Reverta pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu. Lai sagatavotu ziņojumu, PA izsludināja iepirkuma procedūru konsultanta piesaistei, kas veiks izpēti par problemātisko aktīvu tirgus situāciju Eiropā un sagatavos rekomendācijas par Reverta pārdošanas stratēģijas turpmāko īstenošanu.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Lai arī problemātisko kredītu atgūšanas process dažādu apstākļu ietekmē kļūst aizvien komplicētāks, pirmajā pusgadā AS Reverta kopumā ir atguvusi 35,8 miljonus eiro, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga. Tikmēr procentu maksājumos par subordinētajām saistībām Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem Reverta pusgadā izmaksājusi 2,3 miljonus eiro.

Tāpat kā iepriekš, pamatā valsts ieguldījuma atmaksai nepieciešamās naudas summas ir atgūtas kredītu restrukturizācijas rezultātā.

Līdz ar ekonomikas atveseļošanos aizvien lielāku īpatsvaru atgūto līdzekļu kopsummā veido ieņēmumi no nekustamo īpašumu portfeļa objektu realizācijas, kas pārskata periodā ir sasnieguši vēsturiski augstāko atzīmi – 14 miljonus eiro. Pērn tie bija trīs miljoni eiro.

Tajā pašā laikā pārskata periodā Reverta vēl joprojām ir spiesta cīnīties par īpaši sarežģītu parādu atgūšanu Krievijā, kā arī veikt procentu maksājumus par subordinētajām saistībām Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem - šie maksājumi pirmajā pusgadā bijuši 2,3 miljonu eiro apmērā, skaidro Revertas pārstāvji.

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

Pagājušā gada beigās no banku izsniegtajiem kredītiem vietējiem uzņēmējiem operācijām ar nekustamo īpašumu kavēti tika teju 40 % kredītu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka operācijām ar nekustamo īpašumu 2009. gada nogalē izsniegto kredītu atlikums veidoja 2,42 miljardus latu, no kuriem 1,46 miljardi latu bija kredīti bez kavējumiem. Tādējādi kavēti tiek kredīti par 958 miljoniem latu, tostarp lielākā daļa kredītu bija ar kavējumiem virs 180 dienām jeb 598 miljoni latu. Gada laikā šajā nozarē kavēto kredītu īpatsvars pieaudzis par 25 procentu punktiem.

Pēc izsniegto kredītu apjoma otra lielākā tautsaimniecības nozare pagājušā gada beigās bija apstrādes rūpniecība – 996,3 miljoni latu, no kuriem bez kavējumiem bijuši kredīti 746,6 miljonu latu apjomā jeb 74,9 %. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, kredītu kvalitāte šajā nozarē pasliktinājusies par 11.7 procentu punktiem.

Šā gada pirmajā pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem izsnieguši kredītus 147,136 miljonu latu apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu veido ātrie kredīti, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.

Kopējā ātro kredītu summa ir 68,04 miljoni latu jeb 46% no kopējā nebanku kreditētāju apjoma. Ievērojamu tirgus daļu veido arī līzings un ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti, to apjoms sasniedzis 34,24 miljonus latu jeb 23% no kopējā apjoma. 18% no kopējās izsniegto kredītu summas veido patēriņa kredīti, 10% kredīti pret kustamas lietas ķīlu un vismazāko daļu veido hipotekārie kredīti –3%.

PTAC dati rāda, ka pirmā pusgada laikā pakāpeniski samazinājies mēnesī izsniegto ātro kredītu apjoms.

Šā gada janvārī tika izsniegti ātrie kredīti par kopējo summu 12,86 miljoni latu, savukārt jūnijā izsniegto ātro kredītu summa bija 9,82 milj. latu – mēneša apjoms samazinājies par 24%. PTAC šādu tendenci ātro kredītu jomā skaidro ar nozares problēmu aktualizēšanu publiskajā telpā un pakalpojumu sniedzēju mārketinga aktivitāšu samazināšanu. Tomēr, ja salīdzina 1.pusgadā izsniegto ātro kredītu apjomu ar visa 2012.gada rādītājiem, ātro kredītu apjoms šā gada pirmajā pusē ir palielinājies, veidojot 59,38% no visa 2012.gadā izsniegto kredītu apjoma.

Akciju sabiedrības Reverta 2017. gada pirmo sešu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas Reverta ir atguvusi 14,2 miljonus eiro, veikusi 7,3 miljonu eiro lielu procentu maksājumu Valsts kasei un izveidojusi naudas līdzekļu uzkrājumu nākamajam maksājumam. Savukārt Kopš 2010. gada 1. augusta līdz šī gada 30. jūnijam Reverta atgūto līdzekļu apjoms ir sasniedzis 754,5 miljonus eiro. Valsts no Reverta dažādu maksājumu veidā ir saņēmusi 698 miljonus eiro, no tiem 434 miljoni eiro ir samaksāti Valsts kasei, liecina kompānijas paziņojums biržai Nasdaq Riga.

Tādējādi Reverta ir atguvusi vairāk nekā 67 procentus no uzņēmumā atstātajiem problemātiskajiem aktīviem, kas būtiski pārsniedz sākotnējās aplēses un nozares vidējos rādītājus.

Kompānijā norāda, ka 2017. gada pirmajos sešos mēnešos Reverta turpināja darbu pie problemātisko aktīvu izstrādes un naudas atgūšanas, vienlaicīgi uzsākot arī kredītu portfeļu pārdošanu un uzņēmuma sagatavošanu plānotajai likvidācijai.

Šī gada pirmajā pusgadā labi rezultāti gūti arī no nekustamo īpašumu realizācijas - kopējā pārdošanas summa veidoja 4,8 miljonus eiro. Portfeļa apjoms samazinājās līdz 37 objektiem, un to pārdošanu plānots veikt līdz uzņēmuma darbības beigšanai.

Swedbank grupa šī gada pirmajā ceturksnī strādājusi ar 536 miljonu Zviedrijas kronu (39,3 milj. latu) lielu peļņu, taču tajā pat laikā bankas Latvijas filiāle šogad pirmajos trīs mēnešos zaudējusi 45 miljonus latu.

Swedbank Zviedrijā norāda, ka arī turpmāk šogad banku grupas peļņa varētu palielināties, jo zaudējumi no aizdevumiem Baltijas valstīs pakāpeniski sarūkot. Stokholmas biržā Swedbank akcijas cena pēc finanšu rezultātu paziņošanas palielinājusies par 2% līdz 74,80 kronām (5,48 Ls). Šā gada laikā Swedbank akcijas cena palielinājusies par 5,4%.

Swedbank Latvijā skaidro, ka zaudējumi radušies nepieciešamo uzkrājumu dēļ skaidro banka. Galvenās 1.ceturkšņa tendences bija lēnāka kredītu kvalitātes pasliktināšanās un pamatdarbības stabilizēšanās. Savukārt Swedbank operacionālā peļņa Latvijā 1.ceturksnī pirms uzkrājumiem bija 14 miljoni latu.

Neesam ieinteresēti izsniegt kredītus un pēc tam mēģināt naudu piedzīt, tā mākslīgi palielinot kredītu izsniegšanas apjomus, lai gan tā var secināt no PTAC politikas attiecībā pret nozari, intervijā DB saka AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers, paužot viedokli par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunajām vadlīnijām nebanku kreditēšanas nozarei, nosakot pilnu maksātspējas vērtēšanas procesu kredītiem, sākot no 100 eiro.

Kā vērtējat šo priekšlikumu?

Vērtēju šīs izmaiņas kā ļoti sasteigtas. Nav neviena argumenta, kāpēc ir jāsamazina esošais apjoms no 425 eiro uz 100 eiro. Nav absolūti neviena pētījuma, nav veikta datu analīze. Mūsu esošais maksātspējas vērtēšanas modelis ir pat ļoti labs. Izsniedzam aizdevumu summas līdz 425 eiro SMScredit.lv un Ondo.lv produktos, nodrošinot mūsu izstrādātu maksātspējas vērtēšanas modeli, balstoties un informāciju, kas ir saņemta no patērētāja. Savukārt Vivus.lv produktam, kur maksimālā aizdevuma summa ir līdz 1500 eiro un maksimālais termiņš 24 mēneši, gadījumos, kad klienti vēlas aizņemties lielākas summas par 425 eiro, ir jāveic tā sauktais padziļinātais maksātspējas vērtēšanas process, kur klientiem tiek pieprasīti dažādi dokumenti – banku kontu izraksti, informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta. Esam veikuši datu analīzi un salīdzinājumu un esam secinājuši, ka kredītu atmaksas kvalitāte produktos SMScredit.lv un Vivus.lv ir pilnīgi vienāda. Tātad tam, vai mēs prasām šos dokumentus vai neprasām, no kredīta apmaksas viedokļa nav nekādas atšķirības.

Swedbank grupa Latvijā šā gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 49,69 miljonu latu peļņu, kas ir krietni labāks rezultāts nekā pērn, kad bankai bija 56,57 miljonu latu zaudējumi.

Tajā skaitā bankas peļņa pusgadā sasniedza 46,3 miljonus latu iepretim 57,6 miljonu latu zaudējumiem pērn, liecina bankas publicētais finanšu pārskats.

Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska informēja, ka šā gada otrajā ceturksnī Swedbank Latvijā strādājusi ar 27 miljonu latu peļņu (pirms gada 10,9 miljonu latu zaudējumi), kas pamatā saistīts ar daļas no iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošanu, kā arī spēcīgākiem bankas pamatdarbības rezultātiem. Banka šogad otrajā ceturksnī atbrīvoja 13 miljonu latu uzkrājumus nedrošajiem kredītiem.

Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis, skaidrojot bankas finanšu rādītājus, atzina, ka pieaug klientu aktivitāte, turpina pieaugt noguldījumu apjoms, atjaunojas uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti, kļūst aktuāla ražošanas jaudu un apgrozāmo līdzekļu palielināšana. «Pašlaik valstī kopumā, kā arī katrā uzņēmumā un ģimenē tiek likti pamati nākotnes attīstībai. Tāpēc ir svarīgi, lai šis laiks nekļūtu par nākamā «burbuļa» veidošanās sākumu. Kreditēšanas jomā ir vajadzīga jauna pieeja, un mēs kā tirgus līderis kā savu atbildību redzam piedāvāt tādu risinājumu, kas sekmēs visu pušu - klientu, bankas un ekonomikas - ilgtermiņa stabilu izaugsmi. Swedbank izvēlētais biznesa modelis ir ilgtermiņa attiecību banka,» tā M. Mančinskis.

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

A/s Reverta akcionāru sapulce piektdien padomes locekļu amatos ievēlēja Maiklu Borku (Michael Joseph Bourke), Meri Elenu Kolinsu (Mary Ellen Collins) , Kasparu Āboliņu un Andri Ozoliņu, informē Reverta pārstāvji.

Padome tika pārvēlēta, jo iepriekš ievēlētajai padomei beidzās pilnvaru termiņš - saskaņā ar Reverta statūtiem padome tiek ievēlēta uz trīs gadiem.

Kaspars Āboliņš ir Valsts kases pārvaldnieks un Ziemeļu Investīciju bankas direktoru valdes loceklis, savukārt Andrim Ozoliņam ir nozīmīga pieredze banku pārvaldībā. Viņš ir bijis DNB Bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī darbojies kā biznesa konsultants finanšu jomā, skaidro PA.

PA tāpat norāda, ka līdzšinējo padomes locekļu Sarmītes Jumītes un Vladimira Loginova ieguldījumu Reverta padomes darbā kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada augustā atzinīgi vērtējusi gan PA, gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (turpmāk - ERAB).