To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Banku problemātisko kredītu apjoms šogad jūnija beigās sasniedzis 3.1 miljardu latu jeb 19.7 % no kopējā kredītportfeļa iepretim 14.1 % pirms mēneša.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus (FKTK) apkopotā informācija par problemātiskajiem kredītiem, kas ir pārstrukturētie kredīti, t.sk. kredīti ar mainītu pamatsummas vai procentu atmaksas termiņu un atgūšanas procesā esošie kredīti.

Kopējais problemātisko kredītu skaits šā gada 2. ceturkšņa laikā palielinājās par 10.4 tūkst. un jūnija beigās sasniedza 49.2 tūkstošus, tostarp juridiskām personām izsniegtie – 5.6 tūkstoši, bet fiziskām personām – 43.6 tūkstoši kredīti. Tādējādi kopumā problemātisko kredītu skaits veido 3.7 % no visiem izsniegtajiem kredītiem (marta beigās – 2.9%), t.sk. 3.4 % no privātpersonām izsniegtajiem kredītiem un 8.7 % no juridiskām personām izsniegtajiem kredītiem. Vairums (63.4 %) no kopējā problemātisko kredītu skaita bija atgūšanas procesā esošie kredīti.

Swedbank grupas zaudējumi Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 56,571 miljons latu, kas ir par 71,6% mazāk nekā 2009.gada pirmajā pusgadā, liecina bankas bilance. Tostarp pašas bankas zaudējumi sešos mēnešos bija 57,593 miljoni latu, kas ir par 68,7% mazāk nekā pirms gada.

Swedbank grupas aktīvu apmērs pirmajā pusgadā samazinājās par 12,3% - līdz 4,09 miljardiem latu, tostarp bankas aktīvi saruka par 12,2% un šogad 30.jūnijā bija 3,929 miljardi latu.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka gada otrajā ceturksnī Swedbank peļņa pirms uzkrājumiem Latvijā bija 20 miljoni latu, savukārt pēc uzkrājumu veikšanas Swedbank rezultāts Latvijā šajā ceturksnī ir 11 miljoni latu zaudējumi. Bankas darbības rezultātus ietekmēja ekonomiskā klimata atveseļošanās, kā arī būtisks samazinājums problemātisko kredītu pieauguma tempā, viņa skaidroja.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Uz Parex bankas sliktajiem aktīviem izveidotajai problemātisko kredītu atgūšanas kompānijai Reverta kļuvis arvien grūtāk atgūt valsts ieguldījumam nepieciešamos līdzekļus. Kredītu atgūšana kopumā paredzēta līdz 2017.gadam.

«Pakāpeniski izstrādājot un atgūstot problemātiskos kredītus, mūsu aktīvu portfelī palielinās to kredītu īpatsvars, kuru atgūšana ir īpaši sarežģīta un prasa būtiskus resursus, tostarp laiku un cilvēkresursus. Arī pārlieku ilgo, līdz ar to nereti neefektīvo, tiesvedību rezultātā samazinās sabiedrības pārvaldībā esošā kredītportfeļa vērtība, kas nozīmē arī kopumā mazāku atgūto līdzekļu apjomu,» sūkstās Revertas vadītājs Kristofers Gviljams.

Reverta Db.lv informēja, ka tās 2013. gada pirmā ceturkšņa finanšu pārskati turpina uzrādīt pozitīvus rezultātus – sabiedrība ir sasniegusi tai izvirzīto mērķi un samaksājusi Valsts kasei 7,1 miljonu eiro procentu maksājumu par savulaik Parex bankā veikto ieguldījumu. Kopumā pārskata periodā no problemātisko aktīvu izstrādes un realizācijas ir izdevies atgūt 16,7 miljonus eiro, un neilgi pēc perioda beigām Valsts kasē ieskaitīti vēl 5,9 miljoni eiro. Tāpat kā iepriekš, arī šajā pārskata periodā Valsts kasei veiktajiem maksājumiem nepieciešamās finanšu līdzekļi ir galvenokārt atgūti kredītu restrukturizācijas un atsevišķu prasījuma tiesību pārdošanas rezultātā. Pārskata perioda beigās sabiedrības pārziņā atradās 2386 kredītlietas, kas nodotas piedziņas darbību veikšanai, tā Revertas pārstāve Marita Ozoliņa.

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija.

Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte.

Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes.

PTAC sagatavotā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Pagājušajā gadā par 15,77% pieaudzis nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju no jauna izsniegto kredītu apjoms patērētājiem, sasniedzot 406,83 miljonus eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotā operatīvā informācija.

Būtiski - par 46,12% pieauga no jauna izsniegto līzinga un transportlīdzekļa nodrošinājumu saistīto kredītu izsniegšanas apjoms sasniedzot 95,88 miljonus eiro. No jauna izsniegto patēriņa kredītu skaits palielinājās par 17,61%, sasniedzot 78,76 miljonus eiro, bet distances no jauna izsniegto kredītu skaits palielinājās par 10,23% līdz 179,86 miljoniem eiro.

Kopējais kredītportfeļa apjoms pērn samazinājās par 2,54 miljoniem eiro jeb 0,73%.

2013.gada decembrī Latvijā darbojās 53 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Pērn otrajā pusgadā līzinga un ar transportlīdzekli vai cita veida objektu nodrošināto kredītu pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājās par vienu tirgus dalībnieku.

Šogad jūnija beigās banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms sasniedza 4,39 miljardus latu, kas ir par 7,6% jeb 359 miljoniem latu mazāks nekā pirms gada, bet, salīdzinot ar šā gada sākumu, šo kredītu apjoms samazinājies par 216 miljoniem latu jeb 4,7%.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie dati liecina, ka lielākais mājokļu kredītu samazinājums pusgada un gada laikā bijis Swedbank – par attiecīgi 57,4 miljoniem latu jeb 4,7% un 109,6 miljoniem latu jeb 8,6%. Swedbank izsniegto mājokļu kredītu portfelis šogad jūnija beigās 1,16 miljardu latu apjomā joprojām bija lielākais pārējo banku vidū, veidojot 26,5% tirgus daļu.

Otrs lielākais izsniegto mājokļu kredītu portfelis šogad jūnija beigās bija Nordea bankai – 768,9 miljoni latu, kas ir par 13,7 miljoniem latu (jeb 1,7%) mazāks nekā pirms gada un par 10 miljoniem latu mazāks nekā šā gada sākumā. Ar 732,4 miljoniem latu seko DnB NORD Banka, kuras mājokļu kredītu portfelis gada laikā uzrādījis samazinājumu par 13,1 miljonu latiem jeb 1,8%, un ar 663 miljoniem latu – SEB banka, kuras mājokļu kredītu apjoms gada laikā sarucis par 38 miljoniem latu jeb 5,4%.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Depozītu straujais pieaugums oktobrī veicinājis vēsturisku pavērsienu, jo pirmo reizi kopš 2005.gada banku piesaistītais noguldījumu apjoms ir lielāks nekā izsniegto kredītu atlikums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka šogad oktobra beigās Latvijā banku piesaistīto depozītu apjoms sasniedza 12,23 miljardus latu, bet izsniegto kredītu atlikums veidoja 11,99 miljardus latu. Situācija, kad depozītu apjoms bija lielāks nekā izsniegto kredītu apjoms, pēdējo reizi banku sektorā bija novērota 2005.gada jūnijā – tad noguldījumu apjoms bija 5,63 miljardi latu, bet kredītI veidoja 5,51 miljardu latu. Jau 2005.gada jūlijā kredīti sasniedza 5,68 miljardus latu, bet depozīti veidoja 5,61 miljardu latu, liecina FKTK dati.

FKTK informē, ka šogad oktobrī, salīdzinot ar septembri, banku piesaistīto noguldījumu atlikums palielinājās par 2,5% jeb 300 miljoniem latu. Pieaugums bijis gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumiem, t.i. attiecīgi par 163 miljoniem latu un 136 miljoniem latu. Rezidentu noguldījumos būtiski palielinājās privāto nefinanšu uzņēmumu, kā arī valdības noguldījumi, nedaudz pieauga arī mājsaimniecību noguldījumi. Gada griezumā noguldījumu apjoms audzis par 9,1%.

Pagājušā gada beigās no banku izsniegtajiem kredītiem vietējiem uzņēmējiem operācijām ar nekustamo īpašumu kavēti tika teju 40 % kredītu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka operācijām ar nekustamo īpašumu 2009. gada nogalē izsniegto kredītu atlikums veidoja 2,42 miljardus latu, no kuriem 1,46 miljardi latu bija kredīti bez kavējumiem. Tādējādi kavēti tiek kredīti par 958 miljoniem latu, tostarp lielākā daļa kredītu bija ar kavējumiem virs 180 dienām jeb 598 miljoni latu. Gada laikā šajā nozarē kavēto kredītu īpatsvars pieaudzis par 25 procentu punktiem.

Pēc izsniegto kredītu apjoma otra lielākā tautsaimniecības nozare pagājušā gada beigās bija apstrādes rūpniecība – 996,3 miljoni latu, no kuriem bez kavējumiem bijuši kredīti 746,6 miljonu latu apjomā jeb 74,9 %. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, kredītu kvalitāte šajā nozarē pasliktinājusies par 11.7 procentu punktiem.

Šā gada pirmajā pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji patērētājiem izsnieguši kredītus 147,136 miljonu latu apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu veido ātrie kredīti, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati.

Kopējā ātro kredītu summa ir 68,04 miljoni latu jeb 46% no kopējā nebanku kreditētāju apjoma. Ievērojamu tirgus daļu veido arī līzings un ar transportlīdzekli nodrošinātie kredīti, to apjoms sasniedzis 34,24 miljonus latu jeb 23% no kopējā apjoma. 18% no kopējās izsniegto kredītu summas veido patēriņa kredīti, 10% kredīti pret kustamas lietas ķīlu un vismazāko daļu veido hipotekārie kredīti –3%.

PTAC dati rāda, ka pirmā pusgada laikā pakāpeniski samazinājies mēnesī izsniegto ātro kredītu apjoms.

Šā gada janvārī tika izsniegti ātrie kredīti par kopējo summu 12,86 miljoni latu, savukārt jūnijā izsniegto ātro kredītu summa bija 9,82 milj. latu – mēneša apjoms samazinājies par 24%. PTAC šādu tendenci ātro kredītu jomā skaidro ar nozares problēmu aktualizēšanu publiskajā telpā un pakalpojumu sniedzēju mārketinga aktivitāšu samazināšanu. Tomēr, ja salīdzina 1.pusgadā izsniegto ātro kredītu apjomu ar visa 2012.gada rādītājiem, ātro kredītu apjoms šā gada pirmajā pusē ir palielinājies, veidojot 59,38% no visa 2012.gadā izsniegto kredītu apjoma.

Swedbank grupa Latvijā šā gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 49,69 miljonu latu peļņu, kas ir krietni labāks rezultāts nekā pērn, kad bankai bija 56,57 miljonu latu zaudējumi.

Tajā skaitā bankas peļņa pusgadā sasniedza 46,3 miljonus latu iepretim 57,6 miljonu latu zaudējumiem pērn, liecina bankas publicētais finanšu pārskats.

Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska informēja, ka šā gada otrajā ceturksnī Swedbank Latvijā strādājusi ar 27 miljonu latu peļņu (pirms gada 10,9 miljonu latu zaudējumi), kas pamatā saistīts ar daļas no iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošanu, kā arī spēcīgākiem bankas pamatdarbības rezultātiem. Banka šogad otrajā ceturksnī atbrīvoja 13 miljonu latu uzkrājumus nedrošajiem kredītiem.

Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis, skaidrojot bankas finanšu rādītājus, atzina, ka pieaug klientu aktivitāte, turpina pieaugt noguldījumu apjoms, atjaunojas uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti, kļūst aktuāla ražošanas jaudu un apgrozāmo līdzekļu palielināšana. «Pašlaik valstī kopumā, kā arī katrā uzņēmumā un ģimenē tiek likti pamati nākotnes attīstībai. Tāpēc ir svarīgi, lai šis laiks nekļūtu par nākamā «burbuļa» veidošanās sākumu. Kreditēšanas jomā ir vajadzīga jauna pieeja, un mēs kā tirgus līderis kā savu atbildību redzam piedāvāt tādu risinājumu, kas sekmēs visu pušu - klientu, bankas un ekonomikas - ilgtermiņa stabilu izaugsmi. Swedbank izvēlētais biznesa modelis ir ilgtermiņa attiecību banka,» tā M. Mančinskis.

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

Swedbank grupas zaudējumi Latvijā šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 63,8 miljoni latu, kas ir četras reizes mazāk nekā 2009.gada attiecīgā laika periodā, liecina bankas bilance. Tostarp pašas bankas zaudējumi deviņos mēnešos bija 65,4 miljoni latu, kas ir 3,9 reizes mazāk nekā pirms gada.

Swedbank grupas aktīvu apmērs deviņos mēnešos samazinājās par 12,1% - līdz 4,097 miljardiem latu, tostarp bankas aktīvi saruka par 11,5% un šogad 30.septembrī bija 3,958 miljardi latu.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka šogad trešajā ceturksnī Swedbank Baltijā strādāja ar 43 miljonu latu peļņu, kas pamatā saistīts ar uzkrājumu samazināšanos sliktajiem kredītiem. Latvijā Swedbank peļņa pirms uzkrājumiem trešajā ceturksnī ir palielinājusies par 5%, salīdzinot ar otro ceturksni, un šajā periodā sasniedza 21,2 miljonus latu.

Swedbank grupa šī gada pirmajā ceturksnī strādājusi ar 536 miljonu Zviedrijas kronu (39,3 milj. latu) lielu peļņu, taču tajā pat laikā bankas Latvijas filiāle šogad pirmajos trīs mēnešos zaudējusi 45 miljonus latu.

Swedbank Zviedrijā norāda, ka arī turpmāk šogad banku grupas peļņa varētu palielināties, jo zaudējumi no aizdevumiem Baltijas valstīs pakāpeniski sarūkot. Stokholmas biržā Swedbank akcijas cena pēc finanšu rezultātu paziņošanas palielinājusies par 2% līdz 74,80 kronām (5,48 Ls). Šā gada laikā Swedbank akcijas cena palielinājusies par 5,4%.

Swedbank Latvijā skaidro, ka zaudējumi radušies nepieciešamo uzkrājumu dēļ skaidro banka. Galvenās 1.ceturkšņa tendences bija lēnāka kredītu kvalitātes pasliktināšanās un pamatdarbības stabilizēšanās. Savukārt Swedbank operacionālā peļņa Latvijā 1.ceturksnī pirms uzkrājumiem bija 14 miljoni latu.

AS Reverta ir izdevies pārvarēt nelabvēlīgo ārējo apstākļu radītos šķēršļus un 2015. gadu beigt ar labiem darbības rādītājiem, informē AS Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa.

Valsts kasei ir atmaksāti 53 miljoni eiro, no tiem 30,7 miljoni eiro ir novirzīti pamatsummas atmaksai, bet 22,3 miljoni eiro - procentu maksājumos par valsts savulaik veikto ieguldījumu Parex bankas glābšanā. 2015. gadā no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas ir atgūti 61,3 miljoni eiro.

Saskaņā ar Restrukturizācijas plānu, kas paredz Revertas darbības pilnīgu izbeigšanu līdz 2017. gada beigām, uzņēmums pārskata periodā turpināja darbu pie problemātisko aktīvu portfeļa izstrādes. Tā rezultātā 2015. gada beigās AS Reverta kopējie aktīvi veidoja 144,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 220,3 miljoniem eiro 2014. gada 31. decembrī.

Izsludinātajā iepirkuma procedūrā par konsultanta piesaisti, kas veiks izpēti par problemātisko aktīvu tirgus situāciju Eiropā un sagatavos rekomendācijas par AS Reverta pārdošanas stratēģijas turpmāko īstenošanu, VAS Privatizācijas aģentūra (PA) par uzvarētāju atzinusi SIA KPMG Baltics.

Kā skaidro PA, pretendents piedāvāja veikt pakalpojumus par 7500 latiem bez pievienotās vērtības nodokļa, kas bija zemākā piedāvājumu līgumcena. Pieteikumus iesniedza trīs pretendenti.

Ministru kabinets (MK) iepriekš bija apstiprinājis Reverta piemērot kombinētu pārdošanas stratēģiju, kas paredz Reverta akcijas kopumā nepārdot, bet veikt darbības aktīvu vērtības paaugstināšanai vai saglabāšanai. 2013.gada oktobrī PA jāiesniedz MK kārtējais ziņojums par Reverta pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu. Lai sagatavotu ziņojumu, PA izsludināja iepirkuma procedūru konsultanta piesaistei, kas veiks izpēti par problemātisko aktīvu tirgus situāciju Eiropā un sagatavos rekomendācijas par Reverta pārdošanas stratēģijas turpmāko īstenošanu.

Aizvadītā gada laikā Parex bankai izdevies samazināt problemātisko atkīvu radītos zaudējumus un tie veidojuši 70,4 miljonus latu, salīdzinot ar 163,9 miljoniem latu gadu iepriekš, liecina bankas 2011. gada nerevidētie finanšu rezultāti.

Pērn zaudējumus veidoja divi izmaksu posteņi – veiktie procentu maksājumi par valsts noguldījuma izmantošanu un subordinēto kapitālu, kā arī izveidotie uzkrājumi problemātisko aktīvu vērtības samazinājumam.

Parex banka norāda, ka ievērojot problemātisko aktīvu pārvaldītāja darbības specifiku, apstiprinātajā bankas restrukturizācijas plānā peļņas gūšanas iespējas nav plānotas arī turpmāk. Parex banka atgādina, ka tās darbības vienīgais mērs ir atgūto naudas līdzekļu apjoms.

Kopš 2010. gada 1. augusta Parex banka atguvusi vairāk nekā 220 miljonus latu, no kuriem 158 miljoni latu atgūti pārskata periodā. Lielākā daļa atgūto līdzekļu veltīti 164 miljonu latu lielā sindicētā kredīta atmaksai.

2009. gada decembrī pirmo reizi kopš 2008. gada rudens palielinājies kredītu apjoms bez maksājumu kavējuma un gada beigās sasniedza 11.5 miljardus latu jeb 74.5% no banku sektora kredītportfeļa.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FTKK) operatīvajiem datiem, salīdzinot ar novembri, kredītu kvalitāte uzlabojusies par 1.9 procentu punktiem.

FKTK secinājusi, ka 2009. gadā, banku uzmanībai fokusējoties uz darbu ar grūtībās nonākušajiem klientiem, palielinājās pārstrukturēto kredītu apjoms, decembra beigās sasniedzot 2.5 miljardus latu jeb 16.3 % no kopējā kredītportfeļa, tajā skaitā juridiskām personām - 1.7 miljardus latu, bet fiziskām - 785 miljonus latu. Vēl septembra beigās tie bija 15.8%.

Turpinot samazināties klientu maksātspējai, palielinās atgūšanas procesā esošo kredītu apjoms un decembra beigās sasniedza 1.5 miljardus latu (t.sk. juridiskām personām - 759 milj. latu, fiziskām - 703 milj. latu) jeb 9.5% no kopējā banku kredītportfeļa (septembra beigās - 8%). Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī, arī decembra beigās lielākā daļa no pārstrukturēto un atgūšanas procesā esošo kredītu apjoma bija nodrošināti ar nekustamo īpašumu, t.i. attiecīgi 81.4% un 88.5%.

Lai arī problemātisko kredītu atgūšanas process dažādu apstākļu ietekmē kļūst aizvien komplicētāks, pirmajā pusgadā AS Reverta kopumā ir atguvusi 35,8 miljonus eiro, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga. Tikmēr procentu maksājumos par subordinētajām saistībām Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem Reverta pusgadā izmaksājusi 2,3 miljonus eiro.

Tāpat kā iepriekš, pamatā valsts ieguldījuma atmaksai nepieciešamās naudas summas ir atgūtas kredītu restrukturizācijas rezultātā.

Līdz ar ekonomikas atveseļošanos aizvien lielāku īpatsvaru atgūto līdzekļu kopsummā veido ieņēmumi no nekustamo īpašumu portfeļa objektu realizācijas, kas pārskata periodā ir sasnieguši vēsturiski augstāko atzīmi – 14 miljonus eiro. Pērn tie bija trīs miljoni eiro.

Tajā pašā laikā pārskata periodā Reverta vēl joprojām ir spiesta cīnīties par īpaši sarežģītu parādu atgūšanu Krievijā, kā arī veikt procentu maksājumus par subordinētajām saistībām Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un viņu ģimenes locekļiem - šie maksājumi pirmajā pusgadā bijuši 2,3 miljonu eiro apmērā, skaidro Revertas pārstāvji.

2010. gadā kopumā kreditēšanas atsākšana mijusies ar kredītu restrukturizāciju un atgūšanu – tā kā no jauna izsniegto kredītu kopējie apmēri vēl bija mazāki par klientu atmaksātajiem vai banku norakstītajiem kredītiem, banku kopējais kredītportfelis pērn samazinājās par 7,1%.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati liecina, ka 2010. gada nogalē kopējais kredītportfelis bija 14,33 miljardi latu. Tajā skaitā uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums bija 7,26 miljardi latu, kas ir par 7,9% mazāk nekā pirms gada, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums samazinājās par 5,1%, sasniedzot 5,9 miljardus latu.

Saskaņā ar FKTK datiem, pērn decembrī banku sektorā kopumā no jauna izsniegti kredīti 191 miljona latu apmērā, t.sk. 127 miljoni latu izsniegti Latvijas tautsaimniecības attīstībai, 14,6 miljoni latu izsniegti mājsaimniecībām, bet 49,5 miljoni latu izsniegti nerezidentiem. Kopumā decembra laikā auguši astoņu Latvijas banku, t.sk. trīs ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi (ar kopējo tirgus daļu banku sektora kredītportfelī 11,6%). 2010. gada otrajā pusgadā banku no jauna izsniegto kredītu apjoms sasniedza 956,6 miljonus latu.