2004.gads Latvijas ekonomikā iezīmējas ar īpaši strauju izaugsmi nekustamo īpašumu tirgū, īpaši jaubūvējamo ēku segmentā (salīdzinot ar pagājušo gadu jaunās būvniecības apjomi palielinājušies vidēji par 25%), - atzīmē Remarks nekustamie īpašumi direktors Raimonds Kreišs. Šobrīd daudz tiek diskutēts par iespējamo krīzi nekustamo īpašumu tirgū, cenu „burbuli”, pārkāršanu u.tml. Jāpiekrīt, ka aktivitāte tirgū bijusi liela – augot pieprasījumam, audzis piedāvājums, līdz ar to arī nekustamo īpašumu cenas. Taču runāt par krīzi būtu pāragri. Viens no argumentiem, kādēļ tiek runāts par iespējamo tirgus pārkaršanu, ir iedzīvotāju ienākumu pieauguma tempu neatbilstība īpašumu cenu kāpumam. Tam varētu piekrist daļēji, jo ne visa veida nekustamajam īpašumam vērojama būtiska cenu palielināšanās, līdz ar to, iedzīvotāji saglabā izvēles iespējas. Ja analizē otrreizējo tirgu, tad šeit pakāpenisks cenu kāpums vērojams visa gada garumā. Tā piemēram tipveida dzīvokļiem cenas šogad cēlušās vidēji par 25%. Nedaudz savādāka aina ir vērojam jaunbūvējamo daudzdzīvokļu ēku segmentā. Tur šis kāpums nav bijis tik straujš un vidējās viena kvadrātmetra cenas jaunajos projektos kopš gada sākuma ir pieaugušas vidēji tikai par 10 %. To pat nevar uzskatīt par pieaugumu, jo būvniecības izmaksas vien šogad ir cēlušās vidēji par 9%. Galvenie faktori, kas ietekmējuši cenu kāpumu ir: ? dzīvokļu trūkums (īpaši galvaspilsētā); ? pieprasījuma pieaugums (īpaši vasaras sezonā); ? kreditēšanas apjomu pieaugums - šogad Latvijas komercbanku privātpersonām izsniegto kredītu portfeļa vidējais pieaugums sasniedza Ls 50 milj. mēnesī, kamēr pērn šis rādītājs bija gandrīz uz pusi mazāks – Ls 30 milj. mēnesī; ? iedzīvotāju pirktspējas pieaugums un vēlme uzlabot savus dzīves apstākļus; ? pēc iestāšanās ES tirgū strauji ienākušas gan jaunas pašmāju, gan citvalstu nekustamā īpašuma kompānijas, kas veicina lielāku naudas apriti. Līdzīgas tendences bija vērojamas arī zemes tirgū, kur visa gada garumā turpinājās samērā straujš cenu kāpums. Lielā mērā to veicināja paši iedzīvotāji, kuri bieži vien krietni „pārmaksāja” un zemes pārdevēji, kas mākslīgi „uzpūta” cenas, radot iespaidu par milzīgu pieprasījumu. Zemes tirgus segmentā šogad bija vērojamas sekojošas tendences: 1) ekskluzīvajos rajonos (Mežparkā, Vecāķos), kur bija vērojams krass cenu kāpums, iestājās sastingums, jo lielo cenu dēļ samazinājās pieprasījums; 2) vidējā cenu līmeņa zonu teritorijās pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, tādēļ pircēji bieži vien pārmaksāja, tādejādi dramatiski veicinot cenu kāpumu šajās teritorijās; 3) mazāk pieprasītos rajonos, kur piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, cenu kāpums bija neliels, taču nākotnē interese par šiem rajoniem varētu pieaugt.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra