Boulings joprojām spējis saglabāt vietu izklaides piedāvājumā kā universāls brīvā laika pavadīšanas veids dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēkiem.

Atpūtas un izklaides centrs Bowlero boulingu saviem klientiem sāka piedāvāt no 2002. gada ar 24 boulinga celiņiem, bet 2013. gadā bizness tika optimizēts, atstājot 12 celiņus. «2012. gadā kļuva maksātnespējīgs uzņēmums SIA Loze&Loze, kas pārvaldīja un uzcēla šo ēku. Jaunais investors, kas iegādājās šo ēku 2012. gadā, deva mums iespēju turpināt boulinga dzīvi, bet ar norādi, ka tam jānotiek mazliet saprātīgāk. Vēl vienu gadu strādājam ar 24 celiņiem un pēc tam izanalizējot sapratām, ka mums pietiek ar 12 celiņiem. Dzīvotspējīgi ir 12 celiņi, jo 24 celiņi Latvijā ir mazliet par daudz,» novērojis Bowlero pārstāvis Uldis Lorbergs. «2002. gadā boulings Latvijā bija kaut kas jauns, centru bija maz. Aptuveni vienā laikā ar mums tika atvērts Zelta Boulinga centrs jeb šobrīd esošais Pepsi centrs, kā arī Toss boulinga centrs,» stāsta Bowlero centra vadītājs Julians Visockis.

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

Ieguldot 1,4 miljonus eiro, metālapstrādes uzņēmumā Leax Rēzekne izveidots metāla rūdīšanas iecirknis ar rūdīto detaļu pēcapstrādi, augs uzņēmuma eksporta ieņēmumi.

Pērn aizsāktais investīciju projekts par jaunas ražošanas ēkas būvniecību 1000 m2 platībā, kuras infrastruktūra pielāgota metāla detaļu rūdīšanai, ir pabeigts. Rūdīšana nozīmē konkrētās detaļas virskārtu padarīt ievērojami cietāku un izturīgāku, nekā tā būtu bez rūdīšanas.

Divas krāsnis

«Šobrīd ir uzstādītas divas metāla rūdīšanas krāsnis ar to darbībai nepieciešamo infrastaruktūru, kas rada astoņas jaunas darba vietas,» skaidro SIA Leax Rēzekne tehniskais direktors Gints Jačuks. Viņš atzīst – lai arī abas divas metāla rūdīšanas krāsnis nav jaunas, tomēr tās ir aprīkotas ar jaunāko elektroniku, kā arī ar vadības sistēmām, tādējādi neatpaliekot no pilnīgi jaunām. «Līdz šim Leax grupā Baltijas reģionā visa detaļu rūdīšana notika Zviedrijā, Kopingā, tagad daudzas detaļas tiks rūdītas Rēzeknē,» ar lepnumu stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka pašlaik Rēzeknē saražotās detaļas masīnbūves kompānijā bija jāsūta rūdīt uz Zviedriju. «Rēzeknē tiks rūdītas ne tikai Latgalē, bet arī Piņķos (Leax Baltix) ražotās detaļas,» stāsta G. Jačuks. Viņš atzīst, ka Rēzekne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, tāpēc Leax rūpnīcā rūdīšana varētu tikt veikta Krievijā, Sanktpēterburgā, saražotajām detaļām, kuras šobrīd tiek vestas rūdīt uz Kopingu. «Tas būtu lētāk un arī tuvāk,» tā par Rēzeknes priekšrocībām atbild G. Jačuks.

Atpūtas un izklaides centrā Bowlero 17. oktobrī notiks labdarības Boulinga maratons, kura mērķis ir vākt ziedojumus biedrībai «Dr.Klauns». Boulinga maratonā piedalīsies arī Dienas Bizness komanda.

Maratons ilgs deviņas stundas un tajā piedalīsies 99 komandas. Viens cents no katra nosistā ķegļa tiks ziedots Dakteriem Klauniem, kuri palīdz ātrāk atveseļoties mazajiem pacientiem, ienesot smaidus un sirds siltumu Latvijas slimnīcās. Pagājušajā gadā labdarības Boulinga maratona ietvaros tika nogāzti 73 145 ķegļi.

Boulinga labdarības maratons sāksies plkst. 16:00 un noslēgsies plkst. 23:59 naktī. Tajā tiek aicināti piedalīties visi, kam rūp Latvijas bērnu labsajūta un ātrāka atveseļošanās. Dalību maratonā var pieteikt līdz 14.oktobrim, tiek aicināti gan uzņēmumi, gan ģimenes ar bērniem un draugu kompānijas, veidojot savas komandas vai piedaloties individuāli.

Boulinga centrā Bowlero noslēdzās pirmais līzinga sabiedrības Hanza Līzings organizētais boulinga turnīrs. Šajās sacensībās piedalījās pavisam 24 Latvijas automašīnu dīleri, līdz ar to pārstāvēti bija teju visu pasaules spēkratu ražotāju vietējie pārstāvji. Turnīra nosaukums bija Hanza Metiens 2003, un pirmo trīs vietu ieguvēji saņēma mākslinieka Armanda Vecvanaga ekskluzīvos interjera priekšmetus. Hanza Līzings mārketinga nodaļas vadītāja Linda Grandberga: « Šis ir pirmais tāda veida Hanza Līzings organizētais boulinga turnīrs auto dīleriem, taču mēs ceram, ka tas kļūs par ikgadēju tradīciju, proti, ne vien kopā ražīgi strādāt, bet arī sportot un atpūsties.» Tā kā boulinga dzimtene ir ASV, acīmredzot likumsakarīgs ir fakts, ka turnīrā pirmo vietu ieguva tieši aizokeāna auto ražotāja pārstāvis — dīleris TC Motors (Chrysler). 2. vietu izcīnīja Adam Auto (Opel), savukārt 3.vietu — E&S Auto (Saab, KIA). Hanza Līzings ir lielākā Latvijas līzinga kompānija, tās tirgus daļa šā gada 9 mēnešos vieglo automašīnu finansēšanas jomā ir 53 %.

Daugavpilī darbu uzsāka boulinga un izklaides centrs «City Center», kura izveidošanai tā īpašnieks SIA «Kora» investēja apmēram trīs miljonus latu. Kompleksa «City Center» platība ir apmēram 5 000 kv. m, bet tā būvniecība tika uzsākta šī gada sākumā. Projektētājs ir «Pirmais princips», bet ģenerāluzņēmējs — firma «ATF būve». Šeit tiks nodarbināti ap 80 strādājošie, no kuriem ap 40 sabiedriskajā ēdināšanā. SIA «Kora» prezidents Vjačeslavs Golubevs uzskata, ka Daugavpilī pietiekami attīstās ekonomika, tāpēc nepieciešams padomāt arī par atpūtas un izklaides iespējām. Centrā ir ieguldīti gan firmas «Kora», gan arī kredītlīdzekļi, kurus plānots atpelnīt 6 — 10 gadu laikā. Projekta autori lēš, ka nākamgad «City Center» apgrozījums varētu sasniegt 1 000 000 latu. Boulinga un izklaides centrā «City Center» atrodas boulinga centrs ar 12 celiņiem, kurā viena celiņa noma uz stundu, atkarībā no nedēļas dienas un diennakts stundas, maksā 5 — 10 Ls. Šeit ir arī nakts klubs ar divām deju zālēm un divām VIP kabīnēm, vairāki bāri, restorāns ar eiropisku virtuvi, kā arī biljarda zāle un pat bērnu istaba, savukārt pagrabstāvā ir pazemes autostāvvieta 25 — 30 automašinām. SIA «Kora» prezidents Vjačeslavs Golubevs atzīst, ka centrs dod iespēju atpūsties dažāda vecuma apmekletājiem, jo ir visi nepieciešamie nosacījumi. «Boulinga un izklaides centrs ļaus atrisināt atpūtas iespējas pilsētā, jo šeit savām interesēm atbilstošas izklaides iespējas atradīs gan jauneši, gan ģimenes ar bērniem un draugu kompānijas, kā arī pilsētas viesi. Vienlaicīgi centrā var uzturēties 500 — 600 apmeklētāji, bet lielu pasākumu laikā centra platības ļauj uzņēmt pat līdz 2 000 cilvēku. Domājam, ka būsim atpūtas centrs visam Latgales reģionam,» saka V. Golubevs.

Rēzeknē SIA «Silakalni I» uzsāka projekta «Mūsdienīga starptautiskiem standartiem atbilstoša sporta un veselības centra izveide Rēzeknē» realizāciju, kas paredz sporta un veselības centra būvniecību. Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas apmēram 1 000 000 eiro apmērā, bet finansējums tiks nodrošināts ar kredītu no «Rietumu bank»a, savukārt nepieciešamo iekārtu iegādei plānots piesaistīt arī ES strukturālo fondu līdzekļus. Sporta un veselības centra projektu izstrādāja «Arhitektu Mangulsonu birojs», tā kopējā platība būs 1 586 kv. m. Būvniecības darbus veiks vietēja firma «Rall». SIA «Silakalni I» rīkotājdirektors Ivars Silkāns informēja, ka centrs būs daudzfunkcionāla ēka ar boulinga zāli (8 celiņi), fitnesa zāli, aerobikas zāli, skaistumkopšanas salonu, saunu, biljarda zāli, bērnu rotaļu istabu, kafejnīcu un solāriju, pie ēkas tiks iekārtota automašīnu stāvvieta un veikti teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas darbi. Boulinga zāles un bērnu rotaļu istabas darbību organizēs SIA «Silakalni I», bet pārējās sporta un veselības centra telpas tiks iznomātas. Centra nodošana ekspluatācijā ir paredzēta šī gada decembrī. Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Začests atzina, ka pilsēta iegūs jaunu objektu ar sakoptu vidi — sporta un veselības centru, kas padarīs plašākas pilsētas iedzīvotāju atpūtas iespējas. Šobrīd tas būs vienīgais boulinga centrs Rēzeknes regionā, tuvākais atrodas Daugavpilī.

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Boulinga un citi atpūtas centri pašreizējajos ekonomiskajos apstākļos vēl spēj noturēt klientus, taču ar lielām grūtībām un galu galā ar mazu peļņu. Tiesa, to uzņēmēji negrib atzīt, ziņo laikraksts Bizness&Baltija.

Laikraksts norāda, ka lielākā daļai atpūtas un izklaides centru pašreiz saskaras ar nopietnām grūtībām: rezerve cenu palielināšanai šīm iestādēm ir niecīga, taču izdevumi nākotnē tikai pieaugs.

Go Planet direktore Nataļja Junele norāda, ka šogad nolemts cenas izklaidēm centrā nepalielināt. Viņa arī skaidro, ka nav zināms, cik ilgi cenas varēs saglabāt pašreizējā līmenī, jo izmaksas pieaug.

Ja pērn izklaides centra Go Planet dārgākā izklaide, kas ir 10 minūšu brauciens ar kartingu, kas maksā 7 LVL, veidoja 33% no centra ikmēneša ienākumiem, tad šogad tie ir vairs tikai 25%.

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

SIA AKA INTERNATIONAL GROUP Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 29. decembrī.

Boulinga centra Toss-Boulinga halle celtniecībā tā dibinātājfirma AKA International Group 2002. gadā investēja aptuveni vienu miljonu latu, savukārt halles aprīkojums izmaksāja aptuveni vienu miljonu ASV dolāru, tolaik žurnālistus informēja AKA International Group prezidents Alberts Žuks.

Kā liecina informācija mājaslapā internetā, Toss-Boulinga halle turpina darbu.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Ķengaraga iela 6. Uzņēmums Komercreģistrā ierakstīts 2004.gadā. Kompānijas darbības veidi ir sporta klubu darbība. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,48 miljoni eiro.

Līdz ar šā gada 29. maija Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu atcelta iepriekš paredzētā TOSS boulinga halles izsole, Db.lv informēja atpūtas centra īpašnieces SIA AKA International Group valdes priekšsēdētājs Alberts Žuks.

Tiesas lēmums paredz SIA AKA International Group tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, un, kā to paredz Maksātnespējas likums, šādā gadījumā ir aizliegts paredzēt komercsabiedrības ieķīlātās mantas vai tās daļas atsavināšanu, ja nav saņemta attiecīgā nodrošinātā kreditora rakstveida piekrišana.

Saistībā ar tiesas lēmumu atcelta jūnijā paredzētā vienas no Rīgā atpazīstamākajām boulinga hallēm izsole. Sākotnēji izsolīt bija paredzēts SIA AKA International Group piederošo Toss boulinga halli kopā ar ēkai piegulošo zemesgabalu Ķengaraga ielā 6, Rīgā, kura kopējā platība ir 13 898 m2.

Tieslietu ministrijas iecere Rēzeknē veidot Administratīvās rajona tiesas struktūrvienību – tiesu namu, izraisījusi Daugavpils amatpersonu neapmierinātību.

Daugavpils domes pārstāvis Jānis Lāčplēsis Ministru kabineta komitejas sēdē minēja, ka Rēzeknē tiesu nama izvietošanai nepieciešamās telpas plānots īrēt par nesamērīgi augstu maksu – 9 Ls par kvadrātmetru. "Šādas cenas Latgalē ir neadekvātas," viņš teica, piebilstot, ka jau tagad, kad Latgales apgabaltiesa izvietota Rēzeknē, notiekot valsts līdzekļu izšķērdēšana, jo ieslodzītie regulāri tiek konvojēti no Daugavpils uz apgabaltiesu Rēzeknē. Turklāt savulaik, līdz 1940. gadam Latgales apgabaltiesa jau esot atradusies Daugavpilī.

Savukārt Rēzeknes domes pārstāvji argumentē, ka Daugavpilī administratīvās rajona tiesas izvietošanai tiek piedāvātas telpas, kam nepieciešams remonts un tas radīšot valstij papildu izdevumus. Turklāt Latgales iedzīvotājiem Rēzekne esot daudz ērtāk pieejama nekā Daugavpils.

2004. gadā Rēzeknē kopējās būvniecības izmaksas bija 6, 099 milj. Ls, kas ir par 35 % vairāk nekā 2003. gadā (3, 959 milj. Ls). Pavisam pērn ir izniegtas 252 atļaujas projektēšanai, 103 būvatļaujas un 56 objekti pieņemti ekspluatācijā. Saskaņā ar Rēzeknes domes Pilsētbūvniecības un teritoriālplānošanas pāvaldes informāciju, būvniecības kopapjoma pieaugums saistīts ar vairāku lielu sabiedriski nozīmīgu objektu nodošanu ekspluatācijā — Rēzeknes Robežsargu skolas mācību kompleksa rekonstrukcijas pirmā kārta, VID Muitas kontroles punkts, kā arī tirdzniecības centrs Rimi, automazgātuve un tilta pār dzelzceļu rekonstrukcija. Pērn Rēzeknes pilsētas būvvaldē akceptēti 139 projekti, no kuriem nozīmīgākie ir boulinga centra būvniecība, vecās viesnīcas rekonstrukcija, Poļu skolas sporta zāles būvniecības projekts, autoserviss, kā arī virkne pilsētas ielu rekonstrukcijas projektu. Pamatā 2004. gadā Rēzeknē dominēja sabiedrisko un darījumu iestāžu ēku būvniecība (kopā 58 % no kopējā objektu skaita), savukārt samazinājusies tendence dzīvokļu pārbūvei par komercobjektiem (tikai 2 %). Otrajā vietā ir savrupmāju būvniecība un rekonstrukcija (17 %). Pērn ir pieaudzis arī jaunās būvniecības īpatsvars — apmēram 32 % (2003. gadā — 10 %). Celtniecības noslēguma stadijā atrodas boulinga centrs Upes ielā, uzsākta Rēzeknes pilsētas gazifikācija — pirmajā kārtā paredzēts pievienot gāzes vadu pilsētas katlumājām, projekta izstrādes stadijā ir daudzfunkcionālās sporta halles komplekss, tirdzniecības centri pilsētas ziemeļu mikrorajonā, kā arī turpinās investīcijas pilsētas infrastruktūrā ūdensapgādes jomā.

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu daudzfunkcionālā tirdzniecības centra Akropole būvniecībai Rīgā, Maskavas ielā 275b.

Tas ir šā gada apjomīgākais darījums Latvijā nekustamo īpašumu nozarē un viens no lielākajiem Latvijā noslēgtajiem finansēšanas darījumiem, šodien izsūtītā paziņojumā informē abas iesaistītās puses. Taču sīkāka informācija tiks sniegta 8. decembrī.

Jauno tirdzniecības centru plānots atvērt 2019. gadā, un tā kopējā platība sasniegs 98 000 kvadrātmetru, no kuriem aptuveni 9000 kvadrātmetru aizņems augstas klases biroju telpas.

Akropolē darbosies arī kinoteātris, slidotava, restorāni un boulinga zāle.

Akropolis Group ir uzņēmumu grupa, kas pārvalda nekustamā īpašuma attīstītāju un tirdzniecības centru nomas un apsaimniekošanas uzņēmumus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Bulgārijā. Patlaban Akropolis Group pārvaldībā ir Akropole iepirkšanās un izklaides centri Viļņā, Klaipēdā un Šauļos. Uzņēmums ir būvējis un attīstījis arī tirdzniecības centru Akropolis Kauņā, kuru 2008. gadā iegādājās Vācijas fonds. Uzņēmumam pieder arī SIA Delano, kas pārvalda CanCan Pizza restorānu ķēdi, Delano pašapkalpošanās restorānus, Caif Café kafejnīcas un Apollo boulinga centru ķēdi.

Brīdī, kad būvniecība atsāksies, būs jāspēj ierādīt vieta debesskrāpjiem, uzskata arhitekts Andris Kronbergs

Kamēr būvniecība pierimusi, ir īstais brīdis visus spēkus veltīt plānošanai, kas neļautu atkārtot straujās izaugsmes gados pieļautās kļūdas, uzskata arhitekts Andris Kronbergs. Viņš uzskata, ka pilsētai jāveido konkrētas stratēģijas, kas paredzētu mērķtiecīgu attīstību, piemēram, jaunā Rīgas centra izveidei Daugavas kreisajā krastā. Lai arī arhitekts atzīst, ka viss savulaik attīstītajās vīzijās attēlotais, visticamāk, nekad netiks uzbūvēts, viņš uzskata, ka jaunu Rīgas centru Daugavas kreisajā krastā mēs kādu dienu varētu ieraudzīt.

Straujās attīstības laiks būvniecībā, kad mājas auga viena pēc otras, ir aiz muguras un joprojām nav atsācies. Ko mēs esam mācījušies no šajā laikā pieļautajām kļūdām?

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

No 27. maija maršrutā Rīga-Rēzekne-Rīga kursēs modernizētais trīs vagonu dīzeļvilciens Rēzekne ar paaugstinātu komforta līmeni un numurētām sēdvietām. Vilciens pieturēs Ogres, Pļaviņu, Krustpils un Viļānu stacijā un ceļu no Rīgas līdz Rēzeknei veiks aptuveni 3 stundās pašreizējo 4 stundu vietā. Šis reiss papildinās ekspreša reisu maršrutā Rīga-Liepāja, un pasažieriem, braucot no Rēzeknes, būs iespējams bez pārsēšanās nokļūt no Rēzeknes Liepājā.

Vilcienā katram pasažierim ir izveidota individuāla, numurēta sēdvieta. Kopumā vilcienā ir 210 sēdvietas. Divi vagoni aprīkoti ar TV ekrāniem, un pasažieru ērtībai vilcienā uzstādīts arī kafijas automāts.

A/s Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja Linda Baltiņa: "Šī reisa atklāšana ir ļoti nozīmīga ne vien uzņēmumam, bet arī mūsu pasažieriem, jo mēs soli pa solim veidojam mūsdienu prasībām atbilstošu vilcienu kustību. Tagad mūsu pasažieriem būs lieliska iespēja bez pārsēšanās nokļūt no Rēzeknes līdz Liepājai, kas ir pirmais šāda veida reiss, taču, domājams, ne pēdējais. Turklāt šajā maršrutā kursēs paaugstināta komforta līmeņa vilciens, kas nodrošinās pasažieriem daudz patīkamāku un ērtāku ceļojumu. "

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens informē, ka tilta kapitālremonta laikā dzelzceļa posmā Rēzekne – Zilupe 9.augustā un pārmiju nomaiņas dēļ Viļānu stacijā 11.augustā paredzētas izmaiņas vilcienu Rīga-Zilupe-Rīga kustības sarakstā. 9.augustā un 11. augustā dīzeļvilciens Nr.608 Rīga-Rēzekne-Zilupe no Rīgas tiks norīkots nevis plkst.8:00, kā parasti darba dienās, bet gan 2 stundas agrāk - plkst.6:10. 9.augustā minētais vilciens Nr.608 Rīga (plkst.6:10)-Zilupe kursēs tikai līdz Rēzeknei (Rēzeknē pienāks plkst.10:17), 11. augustā – līdz Zilupei. No Jāņavārtiem vilciens aties plkst.6:20, no Salaspils – 6:32, no Ogres – 6:46, no Lielvārdes – 7:00, no Skrīveriem – 7:18, no Aizkraukles – 7:28, no Kokneses – 7:38, no Pļaviņām – 8:18, no Krustpils – 8:36, no Kūkām – 8:51, no Mežāres – 9:01, no Atašienes – 9:11, no Stirnienes – 9:28, no Varakļāniem – 9:38, no Viļāniem – 9:52, no Sakstagala – 10:04 un Rēzeknē pienāks plkst.10:17. No Rēzeknes 2.stacijas 11.augustā vilciens izbrauks plkst.10:18, no Taudejāņiem – 10:28, no Cirmas – 10:35, no Ludzas - 10:47, no Istalsnas – 10:56, no Nerzas – 11:06, no Briģiem – 11:14 un Zilupē pienāks plkst.11:20. Minētajās dienās būs izmaiņas arī vilciena Nr.607 Zilupe (plkst.15:35)-Rīga (20:38) sarakstā. 11.augustā vilciens no Zilupes aties plkst.17:24 (gandrīz 2 stundas vēlāk nekā ierasts), savukārt 9.augustā kursēs tikai no Rēzeknes plkst.18:31. 11.augustā minētais vilciens Nr.607 Zilupe (plkst.17:24)-Rīga no Briģiem aties plkst.17:31, no Nerzas – 17:40, no Istalsnas – 17:51, no Ludzas - 18:01, no Cirmas – 18:13, no Taudejāņiem – 18:20, no Rēzeknes-2 - 18:31, no Sakstagala – 18:46, no Viļāniem – 19:04, no Varakļāniem – 19:15, no Stirnienes – 19:25, no Atašienes – 19:44, no Mežāres – 19:56, no Kūkām – 20:12, no Krustpils – 20:27, no Pļaviņām – 20:57, no Alotenes – 21:07, no Kokneses – 21:16, no Aizkraukles – 21:27, no Ogres – 22:09, no Jāņavārtiem - 22:31 un Rīgā pienāks plkst.22:41. 9.augustā vilciens Nr.607 kursēs maršrutā Rēzekne-Rīga atbilstoši iepriekš minētajam 11.augusta kustības sarakstam (no Rēzeknes aties plkst.18:31, Rīgā pienāks plkst.22:41). Atgādinām, ka sliežu remontdarbu dēļ posmā Atašiene-Stirniene, par ko ziņojām iepriekš, darba dienās līdz 1.novembrim ir atcelts vilciens Nr.603 Rēzekne (plkst.12:25)-Rīga (16:18).

Kompānija Pilsētas ganības Rīgas pilsētas vajadzībām Skanstes ielas rajonā plāno būvēt centrālo staciju pasažieriem, kā arī autoostu.

Būvniecībā kopumā paredzēts ieguldīt vismaz 100 miljonus eiro (700 tūkstošus latu). Jaunā Centrālā pasažieru stacija atradīsies Skanstes ielas rajonā, jaunbūvējamās Sporta ielas un Ganību dambja krustojumā, kas pašlaik ir viens no visstraujāk augošajiem Rīgas rajoniem, Db pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (PAD) direktors Pēteris Strancis. Stacija būs kā daļēja alternatīva esošai centrālai stacijai, jo tā arī atradīsies tuvu pilsētas centram, attīstītā rajonā un no tās, izbraucot cauri Centrālai stacijai, varēs tikt uz citām Latvijas pilsētām. Tā būs kā jauns galapunkts, kur noslēgsies loks no centrālās stacijas, nevis vienkārša caurbraucama dzelzceļa pietura. Jaunās Pasažieru stacijas būvniecību paredz arī Rīgas Pilsētas attīstības plāns 2006.-2018.gadam.

Jauns būvniecības preču lielveikals "Depo" Rēzeknē varētu atrasties citā vietā, liecina Rēzekens pašvaldības pārstāvju sniegtā informācija.

Lielveikalu "Depo" Stacijas ielā Rēzeknē pērn izpostījis ugunsgrēks. SIA "Depo DIY" solīja darīt visu iespējamo, lai atjaunotu veikalu pilsētā.

Šomēnes preses konferencē, atbildot uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju jautājumiem, pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (S) informēja, ka kompānija, kas iegādājusies aptuveni septiņus hektārus plašu zemesgabalu blakus lielveikalam "Maxima XX" Atbrīvošanas alejā, plāno būvēt norādītajā teritorijā veikalu "Depo". Veikala projektēšana jau esot sākta.

Priekšsēdētājs uzsvēra, ka pašvaldība visādi sekmēs būvniecību, jo pilsēta ir ieinteresēta, lai minētais veikals atsāktu savu darbu Rēzeknē.

Pašvaldībā informēja, ka izsoles rezultātā zemesgabalu Atbrīvošanas alejā 141 no pašvaldības iegādājās uzņēmums SIA "Fed Development". Īpašums tika pārdots par 913 000 eiro.

Tuvāko gadu laikā sasniegsim tādu tirdzniecības platību piesātinājumu uz vienu iedzīvotāju, ka tirdzniecības centru segments sasniegs vēl nebijušu spraigas konkurences stadiju.

Tā intervijā Db atzīst Linstow center management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. Šādos apstākļos apgrozījuma pieaugums grupas tirdzniecības centros par 14 % - no 92 milj. Ls 2006. gada pirmajā pusgadā līdz 105 milj. Ls šā gada pirmajā pusgadā - esot vērtējams pat kā ļoti labs.

Kā vērtējat šā gada pirmā pusgada rezultātus?

14 % apgrozījuma pieaugums ir pietiekami augsts, jo šobrīd tirdzniecības centru piedāvājums ir sasniedzis patērētāja pieprasījumu. Ja skatāmies uz mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu Latvijā (+ 26 %) un salīdzinām ar Linstow center management apgrozījuma pieaugumu, esam ļoti apmierināti ar rādītājiem. Statistikā lielākais mazumtirdzniecības pieaugums bijis būvmateriālu tirdzniecībā. Mēs visi redzam - ikviens ceļ, katrs Latvijas iedzīvotājs uzskata par nepieciešamu būt par celtnieku un vēl izremontēt savu dzīvokli. Tad seko elektropreces un mēbeles. Šīs trīs kategorijas veido mazumtirdzniecības pieaugumu Latvijā. Un ne visas šīs kategorijas ir mūsu veikalos - mums nav celtniecības materiālu, elektroprecēm mums vērojams neliels kritums, jo centros uz rekonstrukciju bija aizvērušies vairāki veikali. Tas arī iespaidoja apgrozījuma pieaugumu.

Globālā digitalizācija, kā arī pandēmijas ietekme veicinājusi datu centru pakalpojumu izaugsmi. Datu centrs ir viens no tiem IT risinājumiem, kas ļauj paaugstināt biznesa procesu efektivitāti un drošību, kā arī būtiski samazināt tehniskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Šīs tendences ietekmē gan Latvijā gan pasaulē pieaugošā datu centru slodze, kas saistītas ar datu centru darbību un patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugumu. Kas sagaida šo nozari turpmāk, stāsta “Tet” Datu centra biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Sistēmas noturības attīstīšana

Prasības nodrošināt nepārtrauktu infrastruktūras darbību katru gadu pieaug. Sistēmu lēndarbība un dīkstāve var būtiski ietekmēt uzņēmuma veiktspēju un pakalpojumu līmeni, tādējādi samazinot ieņēmumus. Jaunu standartu piemērošana, lai panāktu pilnīgu noturību un darbības nepārtrauktību, agri vai vēlu kļūs par nozares normu.

Perifērijas risinājumu izstrāde

Datu apjoma pieaugumu veicina arī ar tīklu savienoto ierīču pieaugums. Sagaidāms, ka to apstrāde notiks nevis centrālajos datu centros, bet gan perifērijā, tas ir, vietējos datu centros. Tas novedīs pie dažāda veida datu centru izvietošanas un jaunu datu centru veidu rašanās tīkla savienojamības nodrošināšanai.

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam noteiktas šādas izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē no 28. novembra plkst. 2.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00.

Trolejbusi

1. trolejbusa maršruts būs slēgts;

3. maršruta trolejbusi būs slēgts;

4. trolejbusu maršruts no Šmerļa kursēs pa Brīvības gatvi, Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Duntes ielu līdz Sarkandaugavai. Uz Šmerli kursēs pa Duntes ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu līdz Stabu ielai, pa Stabu ielu, Brīvības ielu un tālāk līdz galapunktam Šmerlī;

5. maršruta trolejbusi no stadiona "Daugava" kursēs pa maršrutu līdz Stabu ielai, pa Stabu ielu, Brīvības ielu, Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu un atpakaļ;

7. trolejbusa maršruts būs slēgts;

8. trolejbusu maršruts no Ābolu ielas kursēs pa maršrutu līdz 2. trolejbusu parkam un atpakaļ;