Privātais bērnudārzs Margrietiņa, kurā Rīgas pilsētas būvvalde konstatējusi bērnu dzīvībai bīstamus apstākļus, šodien pārtraucis darbu, pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Šorīt būvvaldes inspektori bērnudārzā veikuši atkārtotu apsekojumu un darbību bīstamajās telpās nav novērojuši, sacīja Žūka. Tikmēr bērnudārza vadītāja izsaukta uz būvvaldi iepazīties ar atzinumu. Lai bērnudārzs varētu atsākt darbu, būs nepieciešams ilgs laiks un finansiāli ieguldījumi, jo nepieciešams izstrādāt būvprojektu, norādīja būvvaldes pārstāve.

Žūka arī pastāstīja, ka konkrētajā adresē atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatas datiem atrodas divas dzīvojamās ēkas un divi šķūņi. Savukārt saskaņā ar nekustamā īpašuma informācijas sistēmas NEKIP datiem būvju telpu lietošanas veids neatbilst izglītības iestāžu telpu grupai.

No šodienas Jelgavā oficiāli darbu sāk jauns pašvaldības bērnudārzs Zīļuks, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Jelgavas pilsētas dome nolēma dibināt pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi rekonstruētajās bērnudārza telpās Skautu ielā 1a, kur agrāk atradās privātais bērnudārzs Saulītes rakari.

Pēc Jelgavas pašvaldības pārstāves Egitas Veinbergas skaidrotā, Zīļuks ir uzsācis darbu juridiski, bet maijā tiks izsūtīti uzaicinājumi bērnu vecākiem, kuri šobrīd gaida rindā uz bērnudārzu, lai veiktu visas nepieciešamās formalitātes bērnu reģistrēšanai.

Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādei Jelgavas izglītības pārvalde uzdots organizēt visas nepieciešamās darbības pirmsskolas izglītības iestādes reģistrēšanai Izglītības iestāžu reģistrā un pirmsskolas izglītības programmu licencēšanai.

Jaunajā Liepājas bērnudārziņā Pikucis mazuļu balsis vēl nav skaļas, jo privātā pirmsskolas izglītības iestāde strādā tādā kā iesildīšanās režīmā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Projekts ir loģisks turpinājums bēbīšu skoliņai ar tādu pašu nosaukumu, kas sākās pirms četrpadsmit gadiem. Pašreiz izmantojam izremontētas telpas simts divdesmit kvadrātmetru platībā un āra laukumu. Ja būs pieprasījums, paplašināsimies,» atklāj idejas autore un Pikuča vadītāja Svetlana Skrīvere.

«Esam saņēmuši licenci un pamazām slēdzam līgumus ar vecākiem. Adaptācijas grupā mazie pierada pa divām trim stundiņām, bet 1. augustā sāka darbu kārtīga grupa – ap piecpadsmit bērniņiem,» viņa stāsta.

Bērna uzturēšanās Pikucī izmaksā ap 295 mēnesī eiro. Bērni, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Liepāja, saņem pašvaldības līdzfinansējumu – 147,98 eiro.

Vastint Latvia ir parakstījusi līgumu ar Patnis un partneri par telpu nomu biroju ēku kompleksa Business Garden Rīga pirmās kārtas ēkā, Malduguņu ielā 1, kur jau šā gada rudenī durvis vērs privātais bērnudārzs Patnis.

«Parakstot pirmo līgumu ar bērnudārzu – ne visai tipisku nomnieku biroju ēkās, vēlamies lauzt stereotipus par biroju ēkām kā monofunkcionālu vietu ar ierobežotu pieeju un radīt modernu, uz cilvēku orientētu vidi, kas ir atvērta un pieejama, veidojot pievienoto vērtību arī tuvējās apkārtnes iemītniekiem. Jau pirmajā kārtā tiks atvērts arī dienas restorāns un kafejnīca, starp ēkām izveidots plašs dārzs atpūtai vai fiziskām aktivitātēm. Savukārt otrajā kārtā plānots izveidot sporta klubu, kafejnīcas un tikšanās vietas ēku pirmajos stāvos,» stāsta Vastint Latvia mārketinga vadītāja Līga Daniļeviča

Pirmajā stāvā izvietotais bērnudārzs aizņems 635 m², kas ļaus jau rudenī jaunajās telpās uzņemt 92 mazos audzēkņus. «Kopš 1994.gada, kad Patnis sāka savu darbību, vienmēr esam tiekušies uz attīstību – gan izglītības satura, gan arī paplašināšanās ziņā, kur mums svarīgi ir nodrošināt saviem audzēkņiem pārdomātu, gaišu un patīkamu vidi iekštelpās, kā arī novērtējam zaļu un plašu ārtelpu pasaules iepazīšanai un izzināšanai», stāsta Inguna Vārtiņa, Patnis pirmskolas direktore.

Attīstot privāto bērnudārzu, vienmēr ir jābūt plānam B, jo bizness ir cieši saistīts ar valsts lēmumiem par mācību maksas līdzfinansējumu un vecāku rocību

Tā uzsver SIA Patnis un partneri valdes priekšsēdētāja, pedagoģijas doktore Zane Ozola, kuras vadītais uzņēmums ir izveidojis trīs privātās pirmskolas izglītības iestādes. Divas no tām atrodas Rīgā, bet viena – Ādažos. Kopumā šos dārziņus apmeklē 200 bērnu. Septembrī līdz ar jauno mācību gadu Ādažos durvis vērs vēl viens uzņēmuma izveidots privātais bērnudārzs, kurā būs vietas vēl 100 mazajiem audzēkņiem. SIA Patnis un partneri apgrozījums ir audzis no 81 tūkst. eiro 2011. gadā līdz vairāk nekā 680 tūkst. eiro 2015. gadā. Šī izaugsme ļāvusi tam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Vecāku līdzmaksājumam par privātā bērnudārza apmeklēšanu bērnam līdz 4 gadiem ir jāsamazinās, un to paredz 2016.gada nogalē veiktās izmaiņas bērna izmaksu aprēķināšanas metodikā bērnudārzos, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Tas redzams arī detalizēti iepazīstoties ar privāto bērnudārzu izrakstītajiem rēķiniem. Vecāku saņemtie rēķini skaidri apliecina, ka privātie bērnudārzi ir būtiski pacēluši savu pakalpojumu cenas un tam nav nekādas saistības ar metodiku, viņš uzsver.

Jaunās prasības paredz pašvaldībai, aprēķinot vienam izglītojamam nepieciešamās vidējās izmaksas pašvaldības bērnudārzā pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai, veikt atsevišķu aprēķinu par bērniem no pusotra līdz četru gadu vecumam, kā arī par bērniem no 5 līdz 6 gadu vecumam, kuriem tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei. Atšķirības saistītas ar to, ka bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam pedagogi nesaņem mērķdotācijas no valsts budžeta.

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Valsts pārvalde tiek kritizēta par ļoti sarežģītām iepirkumu procedūrām. Mana pārliecība: mums ir jāļauj Latvijas ekonomisko nākotni būvēt nevis uz lētiem Āzijā ražotiem iekārtu pakaļdarinājumiem, bet uz labām tehnoloģijām, kuru izvēle ir uzņēmuma kompetences ziņā, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Fragments no intervijas

Pirms kādiem četriem gadiem daudz tika runāts, ka institūciju, kas administrē Eiropas naudas, ir par daudz. Tagad ir viena. FM saka, ka tas ir labi, jūs – ka slikti.

Jautājums ir, no kura skatpunkta raugāmies – kam izdevīgāk. Administrēšanai jeb valsts pārvaldei izdevīgāk, ja viss ir unificēts un vienveidīgs. Klientam jeb lietotājam ļoti svarīgi, lai birokrāts valsts pusē piemērojas klienta vajadzībām. Šāda piemērošanās ir notikusi Lauku atbalsta dienestā, tāpēc Laimdota Straujuma izlēma šo dienestu saudzēt un nepakļaut vienotai sistēmai. Līdzīgi specifiski jau no paša sākuma ir LIAA, kurā es strādāju jau vairāk nekā 11 gadu.

Lai izpildītu kritērijus un kandidētu uz 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu kopā ar Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu, Siguldas dome vakar nolēma pirkt zemi olimpiskā ciemata būvniecībai – informē «LNT ziņas».

5,5 hektārus plašo teritoriju pašvaldība no Evaņģēliski Luteriskajai draudzes pirks par 230 tūkstošiem eiro. Šim mērķim aizņēmums netiks ņemts.

Siguldas domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics stāsta, ka ir atrasta iespēja iegādāties šo zemes gabalu no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Šī gada budžetā jau paredzēti 30% nepieciešamās summas, savukārt nākamgad tiks ieplānoti atlikušie 70%.

Atbalsts vai garantijas no valsts šim mērķim neesot paredzētas. Valdība varētu lemt tikai par atbalstu pašas kamaniņu trases pārbūvei, bet olimpiskais ciemats esot pašvaldības ziņā, tā LNT ziņām skaidroja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Olimpiešu vajadzībām paredzēts būvēt vismaz 6 daudzdzīvokļu mājas, to darīs privātais investors, kas pēc olimpisko spēļu beigām dzīvokļus varētu pārdot vai izīrēt. Savukārt pašvaldība plāno būvēt ēku, kas pēc olimpiskajām spēlēm kalpos kā pašvaldības bērnudārzs. Būvniecības darbi varētu tikt sākti ne agrāk kā 2022 gadā.

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m² platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m² biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m², bet Viļņā 162 tūkst. m². Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

"Vastint Latvia" attīstītajā projektā – biroju kompleksā "Business Garden Rīga" – drīzumā plānots uzsākt otrās kārtas būvniecību, un šobrīd konkursa kārtā tiek izvēlēti partneri būvniecības darbu veikšanai.

Līdz ar otrās kārtas pabeigšanu, biroju kompleksā būs pieejamas piecas biroju ēkas ar aptuveni 40 000 m2 iznomājamo platību.

"Vastint" uzņēmumu grupas korporatīvā politika paredz publiski neizpaust individuālu projektu investīcijas, taču kopumā "Vastint Latvia" investīcijas nekustamo īpašumu projektos Latvijā līdz šā gada beigām būs sasniegušas 128 miljonus eiro, liecina biznesa portālam db.lv sniegtā informācija.

"Business Garden Rīga", kas atrodas blakus Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumam, pērnā gada vasarā ekspluatācijā tika nodotas biroju kompleksa pirmās kārtas būves – divas ēkas Malduguņu ielā 1 un 2 – ar kopējo iznomājamo platību apmēram 14 000m2. Šobrīd ēkās darbojas privātais bērnudārzs, ir izveidots mobilitātes punkts un drīzumā durvis vērs gan jauna koncepta dienas restorāns, gan lounge tipa multifunkcionāla koplietošanas telpa. Savukārt biroju kompleksā esošajiem uzņēmumiem tuvāko mēnešu laikā pievienosies auto nomas un līzinga kompānija "SIXT", kā arī uzņēmumi "Aaro Systems AB" un "Weissenrieder & Co".

Privāto dārziņu nākotnes attīstības plānus šobrīd bremzē ideja par sešgadnieku laišanu skolā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vēstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi izmaiņas Vispārējās izglītības likumā, kas citā starpā paredz arī sešgadniekus skolā; tās varētu tikt pieņemtas valdībā līdz septembrim. «Ja beigās tiešām pieņems šādu lēmumu, daudziem privātajiem dārziņiem būs jāslēdz sava darbība, jo tad vairs nebūs rindu. Piemēram, Rīgā rindā uz dārziņiem ir aptuveni tūkstotis bērnu, tad no bērnu dārziem noņemot vienu gadu un pārnesot to uz skolu, 1. klasēs ir ap 20 tūkstošiem bērnu, rindu vairs nebūs, un nebūs arī līdzfinansējuma. Paliks vien daži privātie dārziņi ar tradīcijām, ar savu vietu tirgū, par kuriem vecāki gribēs un varēs maksāt. Protams, lielākā daļa vecāku nevar maksāt tādu naudu, un privātie bērnudārzi pamatā beigs eksistēt,» uzsver Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja un Patņa līdzīpašniece Zane Ozola.

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie zīmola Drawies radītājas Ievas Pastares, kura izveidojusi alfabēta krītiņus un krītiņus augļu un dārzeņu formās.

«Drawies» krītiņi ir radušies pēc īpašnieces diplomdarbu idejas, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju 2015. gadā. «Studiju laikā sadarbojos ar Strazdumuižas internātvidusskolu, ar neredzīgiem bērniņiem. Tad mans uzstādījums bija tāds, lai ar krītiņu palīdzību arī šie bērni saprastu krāsas. Šos krītiņus izmanto arī bērni ar autismu un daltonismu. Krītiņus iegādājas arī privātie bērnudārzi,» stāsta I. Pastare.

«Pašlaik «Drawies» ir pārmaiņu procesā. Ļoti aktīvi tiek domāts par krītiņu materiāliem, jo iepriekš augļu un dārzeņu krītiņi bija no māla, bet tagad būs no ģipša. Burtu krītiņi jau ir no ģipša. Ģipsis ir daudz vieglāks par mālu, un tas eksportā ir milzīgs pluss. Līdz ar pāreju uz ģipsi, ražošanas process būs efektīvāks un draudzīgāks eksporta tirgum,» stāsta I. Pastare. Tomāts un mellenes tiks izņemti no ražošanas. Mellenes tāpēc, ka ir pārāk mazas un bērni tās var ielikt mutē, degunā. Savukārt, tomātu bērni dažkārt neatpazīst, viņiem šķiet, ka tas ir persiks vai ābols. Šobrīd lielāks pieprasījums ir pēc augļu un dārzeņu krītiņiem, jo krāsainie burti tirgū ir salīdzinoši nesen, kopš Ziemassvētkiem. Taču Ieva uzskata, ka tiem ir liels potenciāls. Šobrīd burtiem ir pieejams arī angļu un zviedru alfabēts, jo individuālie pasūtījumi tiek saņemti arī ārpus Latvijas, piemēram, Vācijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Zviedrijas.

Doma par privāto bērnudārzu Elīnai Pļavniecei-Kuļšai bija jau sen, un beidzot tā ir īstenota , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privātā pirmsskolas izglītības iestāde Dudiņdārzs darbojas kopš pagājušā gada novembra. Pagājis visai ilgs laiks līdz bērnudārza atvēršanai – visi remontdarbi, nepieciešamo atļauju iegūšana, dokumentu sakārtošana un kredīta iegūšana kopumā prasīja aptuveni gadu, stāsta Dudiņdārza (SIA Dudi) īpašniece Elīna Pļavniece-Kuļša. Grūtākais posms bija tieši laiks pirms bērnudārza atvēršanas, kamēr vajadzēja sakārtot visus dokumentus. Ar tik ilgu laiku viņa nebija rēķinājusies. «Mācos no kļūdām un pieredzes, šī ir laba dzīves skola,» viņa saka.

Arī pavisam mazi

Ziemassvētku eglīšu un piegādes cenas šogad kāpušas par vidēji 10-20%, savukārt pieprasījums pēc tām, salīdzinot ar citiem gadiem, palicis nemainīgs, sacīja aptaujātie tirgotāji.

SIA "Egļu serviss" pārstāve Ingrīda Buliņa norādīja, ka pieprasījums ir tikpat augsts, cik pērn. Šogad uzņēmumā pieprasītākas ir mazākas eglītes, "Nordmann" šķirnes eglītes un egles podiņos.

Taujāta par inflācijas ietekmi uz eglīšu tirdzniecību, Buliņa sacīja, ka šogad uzņēmums bijis spiest eglīšu cenas celt par aptuveni 10%, savukārt pakalpojumu cenas, piemēram, piegādēm bijis jāceļ par aptuveni 20%.

Komentējot pircēju paradumus, uzņēmuma pārstāve atklāja, ka līdz ar pandēmijas sākumu novērots, ka cilvēki par svētku noskaņu sāk domāt laikus. Cita starpā "Egļu serviss" tirdzniecības sezona sākta jau oktobrī. Viņa pieļauj, ka vēlme par svētkiem domāt agrāk saistīta ar attālināto darbu un vēlmi svētku sajūtu uzturēt ilgāk.