Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Sakarā ar Rīgas domes Kultūras departamenta vēstuli ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka no 17. līdz 19. augustam notiks 2007. gada Rīgas svētku pasākumi.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

No 16. augusta plkst. 22.00 līdz 20. augusta plkst. 7.00:

" Doma laukumā;

" Jēkaba ielā, posmā no Doma laukuma līdz Smilšu ielai;

" Zirgu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Meistaru ielai;

" Šķūņu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Amatu ielai.

No 17. augusta plkst. 8.00 līdz 20. augusta plkst. 8.00:

" 11. Novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

18. augustā no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00:

" Speķa ielā.

Nepieciešamības gadījumā policija pārvietos atstātos transportlīdzekļus uz tuvāko atļauto vietu.

Policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi (izņemot pasākuma dalībnieku transportlīdzekļus ar 2007. gada Rīgas svētku caurlaidēm):

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam, kurā ņemts vērā, ka no 1. līdz 26. augustam Rīgā notiks pilnmetrāžas filmas Mazie laupītāji filmēšana, ir izdarītas izmaiņas satiksmes ierobežojumos, kas noteikti sakarā ar filmēšanu.

Transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot filmēšanas grupas transportlīdzekļus):

1., 2., 3., 9., 10. un 11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.21.00:

– Doma laukumā un Herdera laukumā;

4. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.20.00:

– Arhitektu ielā;

– pie ēkas Raiņa bulvārī 19;

6. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.12.00:

– Elizabetes ielas posmā no ēkas Elizabetes ielā 81 līdz Marijas ielai;

7. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.20.00:

– Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posmā no Elizabetes ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai;

11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.16.00 un 21.augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.19.00:

No 1. līdz 26. augustam Rīgā notiks pilnmetrāžas filmas Mazie laupītāji filmēšana.

Transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot filmēšanas grupas transportlīdzekļus):

1., 2., 3., 9., 10. un 11. augustā no plkst. 8.00 līdz plkst. 21.00:

– Doma laukumā un Herdera laukumā;

4. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 20.00:

– Arhitektu ielā;

6. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 12.00:

– Elizabetes ielas posmā no ēkas Elizabetes ielā 81 līdz Marijas ielai;

7. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 10.00:

– Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posmā no Elizabetes ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai;

11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 16.00 un 21.augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.12.00:

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Parlamenta komisijām nodotie grozījumi Kredītiestāžu likumā to akceptēšanas gadījumā varētu garantēt Parex bankas bijušajiem akcionāriem viņu noguldījumu drošību vai arī tiesības no valsts piedzīt naudu.

Grozījumus Kredītiestāžu likumā iesniedza Saskaņas centra deputāti, kas neslēpa, ka mērķis ir likt šķēršļus Parex sadalīšanai. Komisijām tie tika nodoti ar vienotu opozīcijas deputātu atbalstu. Tomēr pēc informācijas uzklausīšanas deputātu nostāja varētu mainīties.

Saeimas Nacionālās drošības komisija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausījusi drošības iestāžu ziņojumus saistībā ar Saeimā izskatāmajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem un saņemtā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu būt virzīts Parex bankas bijušo akcionāru labā, liecina DB rīcībā esošā informācija. «Mēs saņēmām visai skaidru informāciju, no kurienes tam kājas aug,» atklāja kāds informēts avots.

Saistībā ar rokgrupas «Rammstein» koncertu līdz 9.augustam tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Lucavsalā un citās vietās pilsētā, informē Rīgas pašvaldība.

No 5.augusta plkst. 8.00 līdz 7.augusta plkst. 8.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Lucavsalas ielā un Laivu ielā (Lucavsalā).

6.augustā no plkst. 23.00 līdz 7.augusta plkst. 01.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Mūkusalas ielā, posmā no Akmeņu ielas līdz Bauskas ielai, savukārt līdz 8.augusta plkst. 12.00 tiks slēgta transportlīdzekļu piekļūšana Lucavsalas laivu piestātnei.

Tāpat tiks aizliegts apstāties un stāvēt:

- no 5.augusta plkst. 8.00 līdz 7.augusta plkst. 8.00 Lucavsalas ielas un Laivu ielas (Lucavsala) abās pusēs;

- no 3.augusta plkst. 06.00 līdz 8.augusta plkst. 12.00 Lucavsalas publiskajā autostāvvietā.

- no 5.augusta plkst. 20.00 līdz 7.augusta plkst. 01.00 Mūkusalas ielas rotācijas aplī, Merķeļa ielā, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Inženieru ielai (izņemot sabiedrisko transportu) un Pulkveža Brieža ielā, 60 m garā posmā no trolejbusu galapunkta virzienā uz Hanzas ielu (izņemot sabiedrisko transportu);

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

Rīgas pilsētas būvvaldē 2014.gadā akceptētas apliecinājuma kartes koncertzāles Rīga renovācijai un pērn 3.septembrī būvvaldē sagatavots atzinums, kurā norādīts, ka būvdarbi koncertzālē veikti atbilstoši saskaņotajām apliecinājuma kartēm, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Pērn februārī būvvaldē akceptēta apliecinājuma karte zāles un skatuves vienkāršotai renovācijai koncertzālē Rīga, bet pērn maijā akceptēta apliecinājuma karte lielās konferenču zāles un tās palīgtelpu grupas vienkāršotai renovācijai. Šie darbi veikti atbilstoši apliecinājuma kartēm.

Šā gada 19.augustā Rīgas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenais būvinspektors vizuāli apsekoja koncertzāles telpas - pagrabstāvu, skatuvi un zāli - un konstatēja, ka tajās ir veikta inženiertīklu pārbūve - no pagrabtelpām uz zāli pirms ilgāka laika ierīkoti elektrības kabeļi. Tomēr šajā faktā netiek konstatēts pārkāpums, jo Ministru kabineta noteikumi Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi neparedzot pienākumu iesniegt būvvaldei akceptēšanai būvniecības ieceres dokumentāciju iekšējo elektroenerģijas inženiertīklu būvniecības gadījumā. Ministru kabineta noteikumos Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība noteikts, ka iekšējo elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vai nojaukšanai ir nepieciešams darba zīmējums, taču arī tas atbilstoši šo noteikumu 18.1.apakšpunktam nav iesniedzams būvvaldē akceptēšanai.

Apdrošinātāji pēdējos mēnešos saņēmuši vairāk atlīdzību pieteikumu par apzagtām automašīnām, informēja apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji.

Augustā nav konstatēts apzagšanas skaita pieaugums īpašumos, taču automašīnu apzagšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar jūliju, ir pieaudzis pat par 50%, norāda If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, auto apzagšanas gadījumu skaits ir pieaudzis vēl vairāk – par 60%. Vērtējot izmaksātās KASKO atlīdzības, If Apdrošināšana dati liecina, ka augustā izmaksāto atlīdzību skaits nav pieaudzis. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz KASKO negadījumu skaita pieaugumu, vidējās atlīdzības apmērs ir samazinājies.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Akciju cena Liepājas metalurgam jau otro dienu pēc kārtas strauji turpina augt. Šodien tā ir palielinājusies par 22,36%, sasniedzot 3,94 LVL par vienu akciju, kas arī ir tās vēsturiskais maksimums.

Uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionāri (virs 5% no visa kapitāla) uz 31.03.2007:

Sergejs Zaharjins - 49,00%

Iļja Segals - 20,80%

Kirovs Lipmans - 17,70%

Ņemot vērā, ka AS Liepājas metalurgs akciju pieprasījuma uzdevumi koncentrējas pie cenu svārstības apgabala augšējās robežas, tad Rīgas Fondu biržas valde 21. augustā nolēma Liepājas metalurga akcijām noteikt jaunu cenas svārstības apgabala augšējo robežu - 4,02 LVL.

Otrdien (21. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Ventspils nafta, kuras akciju cena palielinājās par 1,72%, sasniedzot 2,95 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Olainfarm, kuras akciju cena samazinājās par 1,3% un slēgšanas brīdī bija 3,04 LVL.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

No 17. līdz 20. augustam notiks Rīgas pilsētas 805. gadadienas pasākumi. Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm): 18. augustā no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00: – Kungu ielā, posmā no Kaļķu ielas līdz Peldu ielai; – Rātslaukumā; No 18. augusta plkst. 15.00 līdz 20. augusta plkst. 12.00: – Doma laukumā; – Jēkaba ielā, posmā no Doma laukuma līdz Smilšu ielai; – Zirgu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Meistaru ielai; – Šķūņu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Amatu ielai; – Jaunielā, posmā no Doma laukuma līdz Krāmu ielai; – Herdera laukumā; – Pils ielā, posmā no Doma laukuma līdz Miesnieku ielai; No 18. augusta plkst. 20.00 līdz 20. augusta plkst. 10.00: – autostāvvietā pie Latvijas Nacionālās operas; 19. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 18.30: – Kalpaka bulvārī, posmā no Elizabetes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai. Policija nepieciešamības gadījumā pārvietos atstātos transportlīdzekļus uz tuvāko atļauto vietu. Nepieciešamības gadījumā policija regulēs, ierobežos vai slēgs transportlīdzekļu satiksmi (izņemot pasākuma dalībnieku transportlīdzekļus): 17. augustā no plkst. 21.00 līdz plkst. 21.30: – Doma laukumā; 18. augustā no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 un 19. augustā no plkst. 14.00 līdz plkst. 20.00: – Kungu ielā, posmā no Kaļķu ielas līdz Grēcinieku ielai; 19. augustā no plkst. 15.50 līdz plkst. 16.50: – Smilšu ielā, posmā no Jēkaba ielas līdz Mazajai Smilšu ielai; – Mazajā Smilšu ielā, posmā no Smilšu ielas līdz Meistaru ielai; – Basteja bulvāra un Kaļķu ielas krustojumā; 19. augustā no plkst. 22.30 līdz plkst. 23.30: – 11.Novembra krastmalā; – uz Akmens tilta; – Mūkusalas ielas posmā no Akmeņu ielas līdz Akmens tiltam. No 18. augusta plkst. 15.00 līdz 20. augusta plkst. 12.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi (izņemot pasākuma dalībnieku un operatīvos transportlīdzekļus): – Doma laukumā; – Jēkaba ielā, posmā no Doma laukuma līdz Smilšu ielai; – Zirgu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Meistaru ielai; – Šķūņu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Amatu ielai; – Jaunielā, posmā no Doma laukuma līdz Krāmu ielai; – Herdera laukumā; – Pils ielā, posmā no Doma laukuma līdz Miesnieku ielai; 19. augustā no plkst. 16.00 līdz plkst. 19.00 policija slēgs visu veidu transportlīdzekļu satiksmi (izņemot pasākuma dalībnieku transportlīdzekļus): – Kalpaka bulvārī, posmā no Elizabetes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai; – Antonijas ielā, posmā no Nikolaja Rēriha ielas līdz Kalpaka bulvārim (izņemot vietējiem iedzīvotājiem un diplomātiskajiem transportlīdzekļiem); – Jura Alunāna ielā, posmā no Kalpaka bulvāra līdz Andreja Pumpura ielai. Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” uzdots: – no 17. līdz 20.augustam nodrošināt autoevakuatorus pēc Rīgas pašvaldības policijas pieprasījuma; – 19. augustā no plkst. 16.30 līdz plkst. 19.00 veikt šādas izmaiņas sabiedriskā transporta maršrutos: -slēgt 1. trolejbusu maršrutu; - nodrošināt 19. un 20. maršruta trolejbusu satiksmi no Pārdaugavas līdz Inženieru ielai un atpakaļ pa maršrutu; - nodrošināt 2., 24. un 24.a maršruta autobusu satiksmi uz pilsētas centru pa maršrutu līdz Elizabetes ielai, tālāk pa Elizabetes ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu un tālāk pa maršrutu. No pilsētas centra pa maršrutu līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, tālāk pa Krišjāņa Valdemāra ielu, Duntes ielu, Tilta ielu un tālāk pa maršrutu; - nodrošināt 20. maršruta autobusu satiksmi no Pļavniekiem pa maršrutu līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, tālāk pa Krišjāņa Valdemāra ielu, Hanzas ielu, Pulkveža Brieža ielu un tālāk pa maršrutu; – izvietot slēgtajās pieturvietās informāciju par izmaiņām maršrutos.

4.augustā ir apkopoti konkursa „Sakoptākais Latvijas pagasts 2006” vērtēšanas rezultāti Kurzemē un par uzvarētāju kopvērtējumā ir kļuvis Liepājas rajona Nīcas pagasts (priekšsēdētājs Agris Petermanis), informē Latvijas Pašvaldību savienība. No konkursa 15 nominācijām Nīca ir uzvarējusi septiņās: „Iedzīvotājus sociāli atbalstošākā pašvaldība”; „Lauku ceļu saimnieks”; „Par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu pagasta iedzīvotājiem”; „Civilā aizsardzība un ugunsdrošība pagastā”; „Bērnam un ģimenei draudzīgs pagasts”, „Stipra pilsoniskā sabiedrība lauku apvidos”, kā arī jaunajā nominācijā „Pagasta odziņa”. Saldus rajona Zirņu pagasts (priekšsēdētājs Vilnis Grāvelis) visvairāk punktu ir ieguvis četrās nominācijās: „Zemkopība un lauku vide”; „Izglītība un sports”; „Vides aizsardzība” un „Dialoga meistari”. Četras nominācijas ir ieguvis arī Talsu rajona Mērsraga pagasts (priekšsēdētājs Alberts Neilands): „Pagasta attīstības iespējas”; „Mežs un sabiedrība” „Kultūrvides veidošana pašvaldībā” un „Sakoptākā uzņēmējdarbības vide”. Kurzemes vērtēšanas komisiju vada Daugavpils rajona Kalupes pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Raščevskis (tālrunis 29140852). Vērtēšana 2.kārtā jau ir beigusies arī Zemgalē, kur par sakoptāko pagastu kopvērtējumā ir kļuvis Aizkraukles rajona Skrīveru pagasts (priekšsēdētājs Pēteris Jansons). Zemgales vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja ir Rēzeknes rajona Nautrēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Līvija Plavinska (tālrunis 29468107). Otrdien, 1.augustā, vērtēšana sākās arī Vidzemē, kur konkursa 2.kārtai ir izvirzītas šādas pašvaldības: Valmieras rajonā — Matīšu pagasts (2.kārtā izvērtēts 1.augustā); Valkas rajonā — Blomes pagasts (izvērtēts 2.augustā); Cēsu rajonā — Amatas novads (izvērtēts 3.augustā); Alūksnes rajonā — Alsviķu pagasts (vērtēs 8.augustā); Gulbenes rajonā — Rankas pagasts (vērtēs 9.augustā) un Madonas rajonā — Kalsnavas pagasts (vērtēs 10.augustā). Vidzemes vērtēšanas komisiju vada Bauskas rajona padomes un Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (tālrunis 29441971). Latgalē konkursa 2.kārtai izvirzītās pašvaldības vērtēs jaunnedēļ: Daugavpils rajonā — Salienas pagastu (vērtēs 7.augustā); Krāslavas rajonā — Skaistas pagastu (vērtēs 8.augustā); Preiļu rajonā — Vārkavas novadu (vērtēs 9.augustā) un Balvu rajonā — Rugāju pagastu (vērtēs 10.augustā). Latgales vērtēšanas komisiju vada Tukuma rajona Jaunpils pagasta padomes priekšsēdētāja Ligita Gintere (tālrunis 29246217). Arī Pierīgā konkursa 2.kārtai izvirzītos pagastus vērtēs jaunnedēļ: Ogres rajonā — Lēdmanes pagastu (vērtēs 7.augustā); Tukuma rajonā — Smārdes pagastu (vērtēs 8.augustā) un Rīgas rajonā — Krimuldas pagastu (vērtēs 9.augustā). Pierīgas vērtēšanas komisiju vada Valkas rajona Trikātas pagasta padomes priekšsēdētāja Cilda Purgale (tālrunis 29473182). Konkurss šogad notiek ar moto „Cilvēks — sakopta pagasta dvēsele”. Konkurss notiek jau 12.gadu.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi augusta televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Pēc jūlijā konstatētā mediju reklāmas tirgus apjomu krituma, augustā bija vērojams TV reklāmas apjomu kāpums, savukārt presē un radio reklāmas apjoms samazinājās.

Prese

Reklāmas apjoms šā gada augustā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar jūliju, ir krities par 9 %. Attiecīgi augustā tika reģistrēti 1,89 miljoni cm², bet jūlijā - 2,09 miljoni cm² reklāmas.

Šā gada augustā presē reģistrēti 14 977 reklāmas gadījumi, kas ir par 5 % mazāk nekā 2006.gada augustā, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 15 842 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) augustā bijuši: Elkor, Bite, LMT, Rebus, L’Oreal, Cellxl.lv, Maxima, Procter & Gamble, Express Tours, DNB Nord. Reklamētākās markas presē – Podium, Maxima, Garnier.

Televīzija

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Pirmdien (27. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja SAF Tehnika, kuras akciju cena palielinājās par 0,79%, sasniedzot 3,85 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bijaOlainfarm, kuras akciju cena samazinājās par 0,99% un slēgšanas brīdī bija 3 LVL.

Ar Grindeks akcijām tika veikti visvairāk darījumi (9) - pērkot un pārdodot 2 766 akcijas 22 138,19 LVL apjomā.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 27. augustā kopumā veikti 33 darījumi un tirgotas 7 106 akcijas, veidojot 34 592,59 LVL apgrozījumu.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Siguldas CMAS, kurai akciju cena palielinājās par 2,86%, sasniedzot 1,8 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Grobiņai, kuras akciju cena samazinājās par 3,33% un slēgšanas brīdī bija 2,9 LVL.

Trešdien (29. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Olainfarm, kuras akciju cena palielinājās par 1,01%, sasniedzot 3,00 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Latvijas kuģniecībai, kuras akciju cena samazinājās par 1,44% un slēgšanas brīdī bija 1,37 LVL.

Ar Latvijas kuģniecības akcijām tika veikti visvairāk darījumi (30) - pērkot un pārdodot 38 067 akcijas 52 229,01 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums bija ar Grindeks akcijām 447 833,32 LVL.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 29. augustā kopumā veikti 49 darījumi un tirgotas 96 650 akcijas, veidojot 508 833,08 LVL apgrozījumu.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Talsu mežrūpniecība, kurai akciju cena palielinājās par 19,54%, sasniedzot 1,04 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Nordeka, kuras akciju cena samazinājās par 4,29% un slēgšanas brīdī bija 0,67 LVL.

Ceturtdien (30. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Latvijas kuģniecība, kuras akciju cena palielinājās par 0,73%, sasniedzot 1,38 LVL par vienu akciju.

Ar Latvijas kuģniecībasakcijām tika veikti visvairāk darījumi (16) - pērkot un pārdodot 29 314 akcijas 40 658,50 LVL apjomā.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 30. augustā kopumā veikti 24 darījumi un tirgotas 31 475 akcijas, veidojot 48 707,67 LVL apgrozījumu.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Talsu mežrūpniecība, kurai akciju cena palielinājās par 3,85% (vakar par 19,54%), sasniedzot 1,08 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rīgas farmaceitiskā fabrika, kuras akciju cena samazinājās par 3,87% un slēgšanas brīdī bija 2,98 LVL.

Piektdiena (31. augustā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Ventspils nafta, kuras akciju cena palielinājās par 1,37%, sasniedzot 2,96 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Latvijas Gāze, kuras akciju cena samazinājās par 0,10% un slēgšanas brīdī bija 9,84 LVL.

Ar Latvijas kuģniecībasakcijām tika veikti visvairāk darījumi (31) - pērkot un pārdodot 62 573 akcijas 86 209,59 LVL apjomā.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 31. augustā kopumā veikti 53 darījumi un tirgotas 63 593 akcijas, veidojot 91 018,15 LVL apgrozījumu.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca, kurai akciju cena palielinājās par 14,29%, sasniedzot 0,08 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Latvijas jūras medicīnas centrs, kuras akciju cena samazinājās par 9,67% un slēgšanas brīdī bija 2,71 LVL.