Nekustamais īpašums

Rīgā un tās apkārtnē atsākusies dzīvojamo māju būvniecība; cenas - augstas

Dienas Bizness, 23.07.2014

Jaunākais izdevums

Pēdējos gados Rīgā atsākusies jaunu dzīvojamo ēku būvniecība, ko lielā mērā sekmējis maksātspējīgu ārvalstu pircēju pieprasījuma pieaugums. Pakāpeniski atdzīvojusies arī uz vietējiem pircējiem orientētu dzīvojamo māju būvniecība, tomēr pieaugums ekonomiskās klases dzīvokļu segmentā nav pietiekams, vēsta laikraksts Diena.

Pēc vairākus gadus ilgušas stagnācijas situāciju nekustamā īpašuma tirgū Dienas aptaujātie eksperti raksturo pozitīvi, par to liecinot ne tikai augošā pircēju interese un rocība, bet arī jaunu projektu būvniecība. Pamatā būvniecība atdzīvojusies mājokļu segmentā - jaunas dzīvojamās mājas galvenokārt tiek celtas Rīgas centrā un mikrorajonos, kā arī Jūrmalā. Pakāpeniski atsākusies arī savrupmāju celtniecība izdevīgās vietās Pierīgā.

Pašlaik daudzdzīvokļu ēku būvniecība pamatā orientēta uz turīgiem un ļoti turīgiem pircējiem, taču ievērojami mazāka aktivitāte vērojama ekonomisko un vidēja līmeņa mājokļu būvniecībā, kur aktīvas ir vien dažas kompānijas, norāda nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Ektornet un Latio novērojumi liecina, ka līdz šim aktīvāks bijis ārzemnieku veidotais pieprasījums, kuri, vēloties iegūt termiņuzturēšanās atļaujas, visbiežāk izvēlējušies dzīvokļus jaunās vai rekonstruētās ēkās Rīgas centrā un tā tuvumā. Nerezidenti galvenokārt iegādājas dzīvokļus, kuru cena sasniedz 150 000-180 000 eiro, rāda Latio apkopotā informācija.

Pēdējā laikā palielinājies arī vietējo pircēju pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem mikrorajonos, tomēr joprojām daudzi iedzīvotāji jaunus dzīvokļus nevar atļauties, tādēļ liela daļa vietējo Latvijas iedzīvotāju meklē mājokli sērijveida dzīvokļu tirgū. Latvijas iedzīvotāji pārsvarā ir gatavi iegādāties dzīvokļus par cenu līdz 100 000 eiro, liecina Latio novērojumi.

Šībrīža tendence ir pakāpenisks jauno projektu cenu pieaugums, raksta Diena. Rīgas centra jauno dzīvokļu un pilnībā renovēto ēku kvadrātmetra vidējā cena gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, augusi par 10,4%, savukārt Rīgas mikrorajonos jauno dzīvokļu vidējā cena šādā pašā laika griezumā palielinājusies par 6,6%. Vismazākais cenu kāpums fiksēts Vecrīgā, kur mājokļu cenas pietuvojušās pirmskrīzes līmenim. 2014. gada pirmajā ceturksnī Vecrīgā un tās tuvumā jauno projektu un pilnībā renovēto ēku dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena bija 4250 eiro, tā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, augusi par 3,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Labklājības nozarē īstenos ES fondu projektus 399 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijā pērn uzsākts lielākais tiešo investīciju projektu skaits pēdējo desmit gadu laikā

Db.lv, 11.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada laikā uzsākti 53 jauni ārvalstu tiešo investīciju projekti, salīdzinot ar 38 gadu iepriekš, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018.

Latvijas 53 jaunie tiešo investīciju projekti ir mazāk nekā Lietuvā, kurā pērn uzsākti 74 projekti, bet vairāk kā Igaunijas 38 investīciju projekti. Tiešo investīciju projekti 2017. gadā Latvijā radījuši 2690 jaunas darba vietas .

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju piesaistes pētījums Attractiveness Survey Europe 2018, kas vērtē ārvalstu tiešo investīciju piesaisti Eiropas valstīs, parāda, ka kopumā pērn Eiropā uzsākti 6 653 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 10 % vairāk kā 2016. gadā. Visvairāk investīciju projekti pērn uzsākti Lielbritānijā (1205), kurai seko Vācija (1124) un Francija (1019). EY pētījums tiek valstīts uz publiski pieejamu, dažādu reģistru un datu bāžu datiem un parāda investīciju projektu un to radīto darba vietu skaitu, taču neatspoguļo ieguldījumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pauž bažas par iespējamo ES investīciju pārrāvumu Latvijā

Nozare.lv, 09.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) šodien komisijas sēdē pauda bažas par iespējamo Eiropas Savienības (ES) investīciju pārrāvumu saistībā ar pāreju no iepriekšējā uz 2014.-2020.gada plānošanas periodu, informē Saeimas Preses dienestā.

«Pirms gada kopā ar ministrijām optimistiski cerējām, ka jau šī gada vidū aktīvi sāksim īstenot pasākumus no jaunā plānošanas perioda finansējuma. Taču patlaban mēs redzam, ka joprojām esam Partnerības līguma saskaņošanas procesā un mūsu valstij ir daudz neizdarīto mājasdarbu,» FM pārstāvjiem sacīja komisijas priekšsēdētāja. Vienlaikus viņa vaicāja, kad Latvija aktīvi varēs sākt īstenot šajā periodā plānotās aktivitātes.

Latvija šogad plāno apgūt tikai 40 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu no šim gadam iezīmētajiem 65 miljoniem eiro. Lielu daļu no tā plānots izmantot autoceļu infrastruktūras jomai un jauniešu nodarbinātības veicināšanai, komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis, ziņojot par Latvijas gatavošanos Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu apguvei 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

NVA aicina biedrības un nodibinājumus iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā

Žanete Hāka, 25.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad aicina biedrības un nodibinājumus iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā, kas kopš 2014.gada sākuma tiek īstenots Eiropas Savienības projekta Jauniešu garantija ietvaros, informē NVA.

Veidot darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem aicināta jebkura Latvijā reģistrēta biedrība vai nodibinājums (izņemot politiskās partijas), kas sociāli nozīmīgu darbību veic tādās jomas kā labdarības projekti, sociālā aprūpe, lauksaimniecība, māksla, kultūra, izglītība, ēdināšana, sporta pasākumi, administratīvais darbs un citas.

NVA biedrībām vai nodibinājumiem palīdzēs izvēlēties to darbības specifikai un prasībām visatbilstošākos kandidātus no NVA reģistrētiem jauniešiem bezdarbniekiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Jaunietim, kas piedalās pasākumā, NVA maksās ikmēneša stipendiju 90 eiro apmērā proporcionāli mēnesī nostrādātajām dienām un apdrošinās pret nelaimes gadījumiem. Jaunieša iesaistes ilgums pasākumā – līdz 6 mēnešiem, atkārtota iesaiste iespējama ne ātrāk kā 12 mēnešus pēc iepriekšējās dalības pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 372 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.–2020. gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda pirmajos nepilnos divos gados Latvijā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 372 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Jau šobrīd Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 15 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu 226 miljonu eiro apmērā, ieguldot ES finansējumu ceļu infrastruktūras sakārtošanā, plūdu risku novēršanā, nodarbinātības veicināšanā, jauniešu iesaistē izglītībā un darba tirgū, kā arī sociālās iekļaušanas jomā. Tāpat, lai nodrošinātu augstu gatavības pakāpi un investīciju straujāku apriti, vairāki prioritāri projekti uzsākti par pašu finansējuma saņēmēju līdzekļiem. Pēc normatīvā regulējuma sagatavošanas tie tiks pieteikti finansēšanai no ES fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Intervija ar Draugiem.lv izveidotājiem: No draudzēšanās portāla līdz vairākiem saistītiem uzņēmumiem

Anda Asere, 25.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno mājokļu tirgū, kur vēl pirms gada pieprasījums krietni pārsniedza pieprasījumu, nu situācija ir tāda, ka vajadzība pēc mājokļa teorētiski saglabājas, taču ekspluatācijā nodotie projekti arvien biežāk nav pilnībā izpārdoti - cenu pieaugums šajā segmentā ir proporcionāls būvmateriālu cenu pieaugumam, tomēr, iedzīvotāju ienākumiem neaugot tikpat strauji un pieaugot arī pārējām izmaksām, potenciālo pircēju loks samazinās.

2020. gadā tirgū lielāka daļa darījumu notika ar dzīvokļiem, kas jau bija nodoti ekspluatācijā. Pandēmijas laikā pieaugot mājsaimniecību uzkrājumiem, palielinājās pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunbūvēs, kā rezultātā strauji tika izpirkti tirgū esošie dzīvokļi un aktivitāte pārvirzījās uz būvniecības stadiju.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā...

Nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers Latvia Konsultāciju departamenta direktore Agija Vērdiņa atklāj, ka pašlaik tirgū palikuši mazāk kā 1000 pabeigtu dzīvokļu, kas pieejami iegādei, tomēr tuvākajā laikā sagaidāms, ka šie rādītāji varētu uzlaboties, jo projekti, kas tiek nodoti ekspluatācijā, arvien biežāk nav pilnībā izpārdoti. “Tomēr kopumā lieli jauno dzīvokļu “atlikumi” tirgū nav gaidāmi, jo kara iespaidā radušos būvmateriālu izmaksu pieauguma rezultātā 2022. gadā tika uzsākti mazāk projekti, nekā tika gaidīts, un arī tagad novērojams, ka lielākoties jaunu būvniecību uzsāk tirgū jau labi zināmi attīstītāji,” piebilst A.Vērdiņa.

Kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro? 

Esošie notikumi nekustamo īpašumu tirgū nav saprotami, trešdien preses konferencē sacīja nekustamo...

Cita rezervāciju politika

Pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 3770 dzīvokļu, tomēr ne visi no šiem dzīvokļiem ir pieejami publiski rezervācijai, vairāk nekā 700 no šiem dzīvokļiem vai nu vēl nav pieejami iegādei vai ir pieejami, tikai individuāli uzrunājot attīstītāju. “Līdz kara sākumam reti kurā projektā dzīvokļi netika pārdoti jau būvniecības stadijā vai netika publicētas cenas, bet pie neskaidrajām un mainīgajām būvniecības izmaksām vairāki projekti sāka piekopt iepriekš minēto cenu un rezervāciju politiku. No visiem būvniecībā esošajiem dzīvokļiem aptuveni 30% ir jau rezervēti. Pirms gada šis rādītājs bija ap 50%,” teic A.Vērdiņa.

Viņa skaidro, ka rezervāciju aktivitāte ir samazinājusies vairāku iemeslu dēļ: “Pirmkārt, par aptuveni 25% pieaugušas cenas. Otrkārt, Euribor iespaidā gan palielinājušās aizņemšanās izmaksas, gan samazinājusies summa, ko mājsaimniecība var aizņemties, zināmu iespaidu uz darījumu kritumu atstāj arī mazāks pieejamo projektu skaits. Cenu pieaugums ko novērojam jauno dzīvokļu segmentā ir proporcionāls būvmateriālu cenu pieaugumam, tomēr iedzīvotāju ienākumiem neaugot tikpat strauji un pieaugot arī pārējām izmaksām, potenciālo pircēju loks samazinās”.

To apliecina arī “Swedbank” Mājokļu pieejamības indekss (MPI) - mājokļa iegāde pirmreizējā tirgū daudziem pircējiem šobrīd vairs nav pa kabatai. Lai gan algu kāpums pērn turpinājās, dzīvokļu cenas auga straujāk un līdz ar krietni augstākām procentu likmēm deldēja mājokļu pieejamību. Iedzīvotāju rocību un gatavību veikt lielus pirkumus nelabvēlīgi ietekmējusi arī kopējā dzīves dārdzība un pirktspējas kritums, liecina MPI.

Problēmas rada finanses

Pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem dzīvokļiem tirgū vēl joprojām ir, tomēr problēmas potenciālajiem pircējiem sagādā tieši finansiālais aspekts. “Ja pirms vairākiem gadiem runājām, ka pircējiem bija problēmas sakrāt pirmo iemaksu, tad pašlaik Altum atbalsta programmas šo situāciju labi risina. Taču pašlaik kopējā dzīvokļu cena un ikmēneša maksājums pat pie 30 gadu scenārija vidējām mājsaimniecībām ir augsts. Pirms kara sākuma dzīvokļi vidēji būvniecības stadijā tika rezervēti par 132 000 eiro, kas nozīmēja, ka mēneša maksājums pie tā brīža likmēm uz 30 gadiem un ar 15% pirmo iemaksu bija ap 400 eiro. Pašreiz vidējais darījumu jau būtu 155 000 eiro, kas pie pašreizējā likmēm veido mēneša maksājumu ap 635 eiro. Vēl, protams, papildus ir izmaksas par autostāvvietu un noliktavu, kas potenciāli vēl vairāk palielina ikmēneša maksājumu,” situāciju ilustrē A.Vērdiņa.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Šogad tiks noslēgti visi Šveices sadarbības programmas ietvaros atbalstītie projekti

Žanete Hāka, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 14.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2016. gada otrā pusgada informatīvo ziņojumu par Latvijas un Šveices sadarbības programmas (Šveices programma) ieviešanas statusu, informē FM.

Šveices finansējums Latvijai ir pieejams no 2007. gada, savukārt projekti tiks īstenoti līdz 2017. gada 13.jūnijam. Kopumā programmas ietvaros Latvijai pieejami 52,9 miljoni eiro, kā ietvaros ir noslēgti 10 projektu līgumi. 7 projekti ir jau pabeigti – Pašvaldību aktivitāšu īstenošana, lai nodrošinātu skolnieku pārvadāšanu un ar to saistītos atbalsta pasākumus, NVO fonds, Tiesu modernizācija Latvijā, Mikrokreditēšanas programma, Atbalsts ugunsdrošības pasākumiem pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā un Stipendiju fonds.

Līdz pārskata perioda beigām Šveices valsts atmaksas Latvijas budžetā ir veiktas 46,4 miljonu eiro apmērā jeb 87,7 % no Šveices programmas kopējā finansējuma, ļaujot Latvijai joprojām būt 3. vietā starp līderiem 12 saņēmējvalstu starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv ielūdz apmeklēt Atvērto durvju dienas maratonu, kad vienā dienā un laikā 13 jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko City24.lv organizē sadarbībā ar projektu attīstītājiem un pārdevējiem, norisināsies sestdien, 15.septembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Pēdējā laikā nekustamo īpašumu tirgū ļoti pieprasīts un aktīvs ir jauno mājokļu projektu segments. Tirgū parādās daudzi jauni, interesanti un vietējā pircēja iespējām piemēroti projekti, kā arī daudziem esošajiem tiek veidotas nākamās kārtas. Turklāt, rosība novērojama ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī tās apkārtnē. Tajā skaitā, arī Jūrmalā, kur, piemēram, pavisam nesen tapis prestižajai kūrortpilsētai neierasts ekonomiskās klases projekts, kurā par zemām cenām iespējams iegādāties dzīvokļus jūras krasta pirmajā līnijā.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus no šiem projektiem un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli. Pasākuma laikā būs iespējams arī uzzināt un izmantot īpašo SEB bankas piedāvājumu mājokļa kredītam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi 170 miljonu eiro investīcijas no ES

Signe Knipše, Egons Mudulis, 12.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls aktivizē starptautisko sadarbību

Lelde Petrāne, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pirms gada, 2014. gada 29. aprīlī, tika reģistrēta biedrība Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls. Šobrīd biedrībā darbojas 43 privātie investori un 3 fondi kā sadarbības partneri, kuru galvenais mērķis ir atrast jaunus daudzsološus projektus, kuros investēt savus privātos līdzekļus, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pēc pirmā darbības gada biedrības valdes sastāvā notikušas izmaiņas. Šā gada aprīlī par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Rancāns, kura galvenais uzdevums būs biedrību pārstāvēt starptautiski. Šobrīd biedrība ir pārstāvēta starptautiskajā biznesa eņģeļu tīklā EBAN un noslēgusi sadarbības memorandu ar Igaunijas biznesa eņģeļu tīklu. Savukārt līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks, šobrīd ieņem valdes locekļa amatu un turpinās pilnveidot biedrības saturisko pusi.

Vakar, 28. aprīlī notika aprīļa Investīciju sesija, kurā seši projekti klātienē tikās ar privātiem investoriem. To skaitā savus projektus prezentēja biznesa līderi no Nepālas un Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā sākti 34 jauni ārvalstu investīciju projekti, kamēr 2017.gadā tika sākti 53 jauni investīciju projekti, secināts auditorkompānijas «EY» investīciju piesaistes pētījumā.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijā pērn par 40% samazinājies jaunu ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits - no 2690 jaunām darba vietām 2017.gadā līdz 1078 jaunām darba vietām pagājušajā gadā.

Atbilstoši EY pētījumam Baltijas valstīs visvairāk jaunu investīciju projektu pagājušajā gadā bija Lietuvā - 83, kas ir par deviņām vairāk nekā 2017.gadā. Savukārt Igaunijā pērn sākti 28 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par desmit mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to Lietuvā jaunie investīciju projekti arī radījuši visvairāk jaunu darba vietu - 5023, kamēr Igaunijā - 949.

«EY» partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols stāstīja, ka ārvalstu investīciju projektu skaita kritums Latvijā pagājušajā gadā vēl nenorāda uz būtiskām ilgtermiņa sekām, taču tas ir brīdinājuma signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ārvalstu investoru padome: Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā

LETA, 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts pozicionēšanā, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Mārtiņš Panke.

Viņš norādīja, ka Latvija jau ilgstoši ārvalstu investīciju piesaistes jomā atpaliek no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijā uzkrāto investīciju apmērs veido 23,7 miljardus eiro, Lietuvā - 18 miljardus eiro, bet Latvijā - 16,1 miljardu eiro.

Panke arī minēja, ka Baltijas valstis būtiskākajās lietās, kas ietver nodokļu sistēmu, ekonomikas attīstības tempu, tirgus lielumu, cilvēku resursu pieejamību un kvalitāti, ir samērā līdzīgas, lai gan, protams, Lietuvā iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks un līdz ar to arī šīs valsts ekonomikas mērogs ir nedaudz lielāks.

Tapā pašā laikā viņš norādīja, ka investīciju piesaistē svarīgs faktors ir Igaunijas un Somijas tuvās attiecības, kas ļāvis Igaunijai piesaistīt investīcijas no Somijas un citām Ziemeļvalstīm, kamēr Lietuvai ir ciešas attiecības ar tās kaimiņvalsti Poliju, kas arī sekmējis ārvalstu investīciju piesaistīti. «Tad pa vidu ir Latvija. Mēs esam centušies darboties visos virzienos,» pauda Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir pirmā no bijušajām «nerezidentu bankām», kas ir publiski paziņojusi par principiālu sava biznesa transformāciju. Par vienu no galvenajiem jaunās stratēģijas akcentiem tika nosaukta Latvijas uzņēmēju kreditēšana.

Par to, kā banka redz sevi šajā tirgū un kādus oriģinālus risinājumus ir gatava piedāvāt vietējiem uzņēmumiem, intervijā Dienas Biznesam pastāstīja Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss intervijā sacīja, ka viena no bankas prioritātēm būs vietējo uzņēmumu kreditēšana. Vai jums ir kādi know-how, kas palīdzēs šīs stratēģijas īstenošanā?

Rietumu Banka vienmēr ir attīstījusies kā korporatīvā banka, tapēc mums ir sava izteikta specifika. Tās galvenā iezīme vienmēr ir bijusi personīga pieeja ‒ mēs cenšamies izprast klienta biznesa būtību, saprast un novērtēt tā riskus, iespējas un perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Marta Investīciju sesijā vislielāko uzmanību gūst projekts Smart Textiles

Lelde Petrāne, 24.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Biznesa skolā norisinājusies LatBAN ikmēneša Investīciju sesija, kur jaunie projekti tikās ar biznesa eņģeļiem, kuri var palīdzēt realizēt viņu biznesa ieceri.

Biedrības Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls izpilddirektore Aiga Kalbjonoka norāda: «Gads turpinās ar daudzsološiem projektiem, jo jau trešo mēnesi pēc kārtas visi Investīciju sesijā prezentētie projekti spēja piesaistīt investoru interesi, šī mēneša dalībnieku starpā bija arī projekts Smart Textiles, kurš klātienes sesijā ieguva vislielāko investoru interesi.»

«Viedā tekstila tehnoloģijas šobrīd piedzīvo savu «bērnību», kuru varam salīdzināt ar mobilo tālruņu attīstības stadiju deviņdesmito gadu vidū. Ir jāsteidz ātriem soļiem, lai iekarotu tirgus un baudītu pirmatnācēju priekšrocības,» stāsta Oskars Priede, Smart Textiles Company līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties starptautiskam konkursam, laikā no 13. līdz 17. jūlijam Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolā (RBS) tikās grupa talantīgu arhitektūras studentu no Krievijas, Serbijas un Polijas, lai strādātu pie RBS ēkas kompleksa attīstības plāna. Šodien, 17. jūlijā ēkas fināla koncepcija tika prezentēta plašākai publikai.

Mūsdienīgas, starptautiskas biznesa skolas izveide Rīgas centrā, saglabājot UNESCO kultūras mantojumu- ar šādu mērķi 2015. gada janvarī tika izsludināts starptautisks konkurss arhitektūras studentiem, kura ietvaros dalībnieki tika lūgti iesūtīt savu vīziju par RBS ēkas kompleksa attīstību.

Konkursam tika iesniegti 17 projekti no 12 pasaules valstīm, un konkursa uzvarētāji 13.-17. jūlijā tikās Rīgā, lai savas idejas izstrādātu tālāk un izveidotu fināla koncepciju RBS ēkas pārveidei.

Nedēļas garumā jaunie arhitekti katru dienu tikās ar visām projektā iesaistītajām pusēm - RBS vadību, pasniedzējiem, studentiem, darbiniekiem, ēkas attīstības plānošanas komiteju, sponsoriem, būvinženieriem, pārstāvjiem no Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, lai uzklausītu idejas, vēlmes un ierobežojumus un to visu apvienotu vienā projektā. Jauniešu darbu vadīja un pārraudzīja 2012. gada Arhitektūras balvas ieguvējs Miķelis Putrāms (MADE Arhitekti).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Nordea bankas vadītāju Latvijā Jāni Buku

Lelde Petrāne, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. «Nordea ir viena no retajām bankām Eiropā ar AA- reitingu, kas ir augstāks nekā Latvijas valstij. Tāpat Nordea ir viena no 29 sistēmiskajām bankām pasaulē, kas nodrošina globālo finanšu stabilitāti,» par savu darbavietu stāsta J. Buks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmkārt šī ir viena no visdinamiskākajām un straujāk augošajām nozarēm. Ja paskatāmies uz banku darbību pirms desmit gadiem un šodien, tad tās ir fundamentāli atšķirīgas nozares. Ja mēģinām iedomāties, kā bankas izskatīsies pēc desmit gadiem – tas būs kaut kas pilnīgi atšķirīgs no šodienas. Atcerēsimies, ka pirmie bankomāti un attālinātie norēķini tika ieviesti tikai pirms 30 gadiem. Industrija strauji mainās katru gadu un tas ir ļoti interesanti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāju un vecāko partneri Evu Berlaus

Lelde Petrāne, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadītāja un vecākā partnere Eva Berlaus.

Šogad E. Berlaus svin 20 gadus kopš karjeras sākuma, kad kā LU Juridiskās fakultātes studente viņa kļuva par Rīgas dārzu un parku juristi un galvenokārt risināja darba tiesību problēmas. Šobrīd viņa par saviem galvenajiem izaicinājumiem nozarē saskata pavisam citus jautājumus – start-up likumdošanas izveidošanu un Komerclikuma reformēšanu.

Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā, nozarē?

Ļoti vienkārši – tāpēc, ka man patīk advokāta darbs. Tajā vienlīdz labi noder gan loģiskā domāšana un spēja analizēt faktus un notikumus, gan arī mana radošā puse – spēja improvizēt. Šajā darbā ir iespēja reāli ietekmēt Latvijā notiekošo, piemēram, palīdzot klientam izveidot labu un pelnošu uzņēmumu vai arī strādājot pie kāda likuma reformas. Turklāt, ņemot vērā Sorainen uzkrāto pieredzi, mums ir iespēja strādāt pie pašām sarežģītākajām lietām, kas, protams, ir liels gods, bet – kas vēl svarīgāk – nekad neļauj mums apstāties savā attīstībā. Nokļūstot Sorainen vadošās partneres amatā, papildu advokāta darbam man ir vajadzējis apgūt daudzas jaunas lietas, tāpēc rutīna tā arī nekad nav iestājusies, lai gan šajā profesijā esmu jau divdesmit gadu. Tas man ir ļoti būtiski. Lai gan jāatzīst, ka mans ceļš uz profesiju sākās ar pavisam citām domām – uzsākot mācības LU Juridiskajā fakultātē, detektīvfilmu iespaidā vairāk domāju par izmeklētājas darbu. Tomēr studiju prakse parādīja, ka realitāte ir ļoti tālu no filmās redzētā. Ar krimināltiesībām saistītā vide ir ļoti pesimistiska, un profesionāļi, kas strādā šajā nozarē, nav paši pozitīvākie cilvēki pasaulē. Sapratu, ka tas nav domāts man.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Šveices programmas mērķi saņēmējvalstīs ir izpildīti vai pat pārsniegti

Žanete Hāka, 24.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices sadarbības programmas ieguldījums saņēmējvalstīs, tajā skaitā arī Latvijā, ir novērtēts ļoti labi gan no atbilstības, gan efektivitātes, lietderības un ilgtspējas viedokļa, liecina neatkarīgu ekspertu izvērtējums, informē Finanšu ministrija.

Kopumā programmas projekti ir veiksmīgi īstenoti un to mērķi ir sasniegti vai pat pārsniegti.

Padziļināts projektu izvērtējums rāda, ka tie nesuši pozitīvu pievienoto vērtību un būtisku ieguldījumu sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības jautājumu risināšanai dažādās jomās un reģionos visās saņēmējvalstīs. Pozitīvais rezultāts lielā mērā panākts, pateicoties sekmīgai un profesionālai projektu pieteikumu sagatavošanai un uzraudzībai. Tāpat Šveice novērtē to, ka projektu rezultātā stiprinātas bilaterālās attiecības ar saņēmējvalstīm.

Neskatoties uz to, ka projektu ieviešanas efektivitāte ir novērtēta pozitīvi, izvērtējumā norādīts, ka to varētu vēl uzlabot, vienkāršojot procesus un kontroles. Tomēr jāsaka, ka Šveices programma ir tik pieprasīta tieši vienkāršotās projektu pieteikšanas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā investēti 80% no Šveices programmā pieejamā finansējuma

Žanete Hāka, 25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Finanšu ministrijā (FM) notika Latvijas un Šveices sadarbības programmas septītā gada sanāksme, kuras laikā FM pārstāvji ar Šveices attīstības un sadarbības aģentūras, Šveices ekonomisko lietu valsts sekretariāta un Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem pārrunāja Šveices sadarbības programmas īstenošanas progresu, informē FM.

«Šveices programmas ieviešanu vērtēju kā ļoti veiksmīgu. Projektu rezultāti ir labāki par sākotnēji plānoto, tādējādi sniedzot lielāku ieguvumu iedzīvotājiem. Latvija nemainīgi ir līderu vidū starp 12 saņēmējvalstīm Šveices programmas līdzekļu ieguldīšanā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Šveices programmas finansējums 47 miljonu eiro apmērā ir pieejams no 2007. gada un 80% no pieejamā finansējuma jau investēti Latvijā. Projektu īstenošana vēl turpināsies līdz 2017. gada vidum.

Ar Šveices programmas atbalstu Latvijā tiek īstenoti 12 projekti tādās jomās kā reģionālā attīstība, tiesu modernizācija, vides uzlabošana, atbalsts privātajam un nevalstisko organizāciju (NVO) sektoram, izglītība un pētniecība. Pieci projekti jau ir noslēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru