Valsts kontroles (VK) pabeigtajā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) revīzijas ziņojumā kā būtiska problēmsituācija, kas skar visus pārvaldniekus, iezīmēta dzīvojamo māju remontdarbu finansēšana no pārvaldnieka puses, norāda RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma

Viņa skaidro, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamo māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informēja VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus, kā arī nodrošina visām dzīvojamām mājām pamatpakalpojumus no saviem līdzekļiem un nevis citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem.

RNP norāda, ka maziem apsaimniekotājiem brīvu finanšu līdzekļu nodrošināšana likuma prasību izpildei varētu būt nozīmīga problēma, kas var novest pie dzīvojamo māju uzkrāto līdzekļu izmantošanas citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no šā gada 20. novembra līdz 18. decembrim aicināja iesniegt papildu pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Nepilna mēneša laikā papildus iesniegts 101 projekts ar renovācijas darbu plānoto summu 43 miljoni eiro.

Projekti iesniegti no Olaines, Ogres, Rīgas, Salaspils, Liepājas, Gulbenes, Siguldas, Rūjienas, Smiltenes, Salacgrīvas, Viesītes, Valmieras, Jūrmalas, Madonas, Dobeles, Suntažiem, Ādažiem, Saldus, Valkas, Jelgavas, Rēzeknes, Valkas.

Visvairāk projektu – 46% no kopējā skaita jeb 46 projektus iesnieguši Pierīgas reģiona daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, 20% papildu pieteikumu (20 projekti) saņemti no Rīgas, 18% jeb 18 projekti – no Vidzemes reģiona, 7% jeb 7 projekti – no Zemgales, 6% jeb 6 projekti – no Kurzemes, savukārt 4% projektu – no Latgales.

“Latvijā vairāk kā 80 % daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekspluatācija ir uzsākta vēl pirms 1980.gada, kas nozīmē, ka tajās nepieciešami ieguldījumi gan energoefektivitātes uzlabošanā, gan tehniskā stāvokļa sakārtošanā. Kopumā daudzdzīvokļu māju skaits Latvijā ir gandrīz 39,5 tūkstoši. Ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas atbalstu kopš tās uzsākšanas vēl iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā atbalstu kopumā būs saņēmuši aptuveni 4,5% no visām daudzdzīvokļu mājām. Ir nepieciešams turpināt un būtiski kāpināt pieejamo siltināšanas programmu apguvi. Šim mērķim nākamajiem 7 gadiem ir paredzēti vairāk nekā 160 miljoni eiro, lai esošais dzīvojamais fonds atbilstu augstiem energoefektivitātes un drošības standartiem. Paralēli tiek strādāts pie programmas pilnveidojumiem, lai samazinātu administratīvo slogu gan pieteicējiem, gan administrētājiem un padarītu šo programmu efektīvāku,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jumtu vairumtirdzniecības bāze SIA “Vinteko” šogad investēs vairāk kā 2,5 miljonus eiro jaunas noliktavas un biroja telpu būvniecības projektā Rīgā, no tiem 1,8 miljoni eiro ir SEB bankas piešķirtais finansējums.

SIA “Vinteko” jau vairāk kā 10 gadus darbojas jumtu tirdzniecības sfērā, sadarbojoties ar Eiropas lielākajām jumtu segumu ražotnēm un Latvijas vadošajiem būvmateriālu tirgotājiem, arhitektiem un būvniecības speciālistiem. Ar jaunās noliktavas un biroja ēkas būvniecību uzņēmums vēlas spert būtisku soli savā attīstībā.

“Pieaugot apgrozījumam, īpaši pēdējo divu gadu laikā, esošās telpas ir kļuvušas krietni par mazu, kā arī uzņēmuma tālākai attīstībai ir nepieciešama lielāka platība. Jaunajā projektā plānots uzbūvēt noliktavas un biroja ēku ar kopējo platību 1520 m2 , kā arī teritorijā esošu vēl vienu atsevišķu biroja ēku 44,3 m2 platībā,” stāsta Juris Ošāns, SIA “Vinteko” valdes priekšsēdētājs.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Šī gada septiņos mēnešos SEB banka piešķīrusi finansējumu 21 daudzdzīvokļu mājas siltināšanai un remontam 2,1 miljonu latu apmērā, informē banka.

Pēc SEB bankas valdes locekles Ievas Teteres teiktā, vairākus gadus aktīvākās pilsētas māju renovācijā bija Liepāja, Ventspils, Aizkraukle un Limbaži. Šogad aktivitāte ir palielinājusies arī Rīgā, Rīgas rajonā, kā arī Siguldā un Līgatnes novadā.

Nule Augšlīgatnē svinīgi atklāta jaunākā no renovētajām daudzdzīvokļu mājām Dārza ielā 2, ko ir finansējusi SEB banka. Astoņpadsmit dzīvokļu mājā, kas tika nodota ekspluatācijā 1993. gadā, renovēts siltummezgls, siltināti pagraba griesti, siltināts un ieklāts jauns jumta segums, mūrētas ventilācijas šahtas, siltinātas jumta kāpņu telpas, nomainītas jumtu lūkas, siltināta ēkas fasāde, kā arī nomainīti logi un lodžijas durvis iedzīvotāju dzīvokļos, kāpņu telpās, pagrabā, tāpat nomainītas ieejas durvis. Plānots, ka Dārza ielas 2 iedzīvotājiem maksājumi par apkuri samazināsies vidēji par 40% jeb 30 santīmiem uz vienu kvadrātmetru.

Šonedēļ Liepājas būvinspekcijas inspektori pabeidza pārbaudes piecos objektos Liepājā, kuros pašlaik notiek būvdarbi, bet tajā pašā laikā ēkas tiek ekspluatētas. Pārkāpumi atklāti būvmateriālu veikalā Depo, un būvvalde pieprasījusi pārtraukt tur notiekošos jumta renovācijas darbus, Rietumu Radio informēja Liepājas pilsētas būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska.

Kā informēja A. Kulvanovska, veikals Depo patlaban ir būvobjekts, jo būvvalde ir izdevusi divas būvatļaujas ēkas jumta renovācijai. No viņas teikā saprotams, ka jumta renovācijas darbi notiek divās atsevišķās nojumēs, «kas nav saistītas ar veikala centrālās ēkas jumtu».

«Pārbaudot objektu, konstatējām, ka tie darbi, kas projektā paredzēti, ir veikti. Taču ir veikti vēl papildu darbi, jo renovācijas darbu laikā konstruktors, kurš izstrādāja projektu, ir konstatējis, ka jumtu nepieciešams pastiprināt vēl pāris vietās. Konstruktors atoruzraudzības kārtībā ir saskaņojis šos darbus, taču, ņemot vērā, ka tās ir nesošās konstrukcijas, būvvalde patlaban ir apturējusi tālākos būvdarbus un uzdevusi iesniegt projekta korekcijas,» skaidroja A. Kulvanovska.

Lai Rīgas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji varētu vidēji par 50% samazināt siltumenerģijas patēriņu un vienlaikus palielināt sava īpašuma vērtību, Attīstības finanšu institūcija ALTUM aicina pieteikties dalībai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes valsts atbalsta programmā, informē ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Tās ietvaros līdz 2022.gadam pusi no summas, kas nepieciešama māju atjaunošanai, iespējams saņemt kā grantu jeb dāvinājumu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš norāda, ka raugoties pēc jau iesniegto pieteikumu skaita, šobrīd Rīga ir otrā aktīvākā pilsēta Latvijā – kopumā no galvaspilsētas dalībai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes palielināšanas programmā saņemti jau 19 pieteikumi. «Šāda aktivitāte ir apsveicama, tomēr aicinu rīdziniekus būt vēl izlēmīgākiem saistībā ar savu māju atjaunošanu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir jūsu iespēja uzlabot savus dzīves apstākļus, padarot tos daudz komfortablākus. Otrkārt - ES fondu līdzekļi, ar kuru palīdzību var nosegt pusi no būvniecības izdevumiem, šim nolūkam, iespējams, būs pieejami vēl tikai nepilnus piecus gadus, tāpēc ir vērts pasteigties,» uzsver I. Salmiņš.

Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) rosina pašvaldību finansiāli atbalstīt daudzdzīvokļu ēku energoauditus, kā arī izstrādāt 12 tipveida daudzdzīvokļu māju renovācijai nepieciešamo tehnisko paraugdokumentāciju.

Šos REA izstrādātos projektus nule atbalstījusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, jo tie varētu motivēt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus veikt ēku energoefektivitātes pasākumus. Proti, lai varētu sākt ēkas siltināšanu, ir nepieciešams veikt tās energoauditu, tehnisko apsekošanu un izstrādāt renovācijas tehnisko projektu. Lai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji varētu labāk izprast esošo situāciju, savas mājas lielo energoresursu patēriņu, un attiecīgi arī lielās izmaksas, kā arī izšķirties par pieteikuma sagatavošanu struktūrfondu piesaistei līdzfinansējumam mājas kompleksai renovācijai, nepieciešams ēkas energoaudits.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) dalībnieku ieguldītās investīcijas jaunu projektu attīstīšanā Rīgā un tās tuvumā sasniegušas 1,5 miljardus eiro, informē NNĪAA.

Minētās investīcijas veido NNĪAA biedri - SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management un YIT Celtniecība.

«Nekustamo īpašumu projektu attīstīšana ir segments, kas piesaista vienas no lielākajām investīcijām Latvijas ekonomikā un valsts izaugsmē. Piesaistītās investīcijas pat ir daudzreiz lielākas, nekā to sniedz ražošana un citas nozares. Turklāt tām ir tieša ietekme uz saistīto nozaru, piemēram, būvniecības, būvmateriālu tirdzniecības un ražotāju, projektētāju, attīstību un tās praktiski pilnā apjomā nokļūst mūsu ekonomikā, apkārtējās vides un infrastruktūras uzlabošanā, bet ar nodokļu starpniecību - valsts kasē. Tāpēc no valsts puses ir ļoti svarīgi veidot pārdomātu un investīcijām labvēlīgu vidi, lai sekmīgi konkurētu ar Tallinu un Viļņu jaunu nekustamo īpašumu projektu īstenošanas jomā. Diemžēl šobrīd pēc jaunu projektu attīstīšanas rādītājiem Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, jo nespēj nodrošināt tikpat konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un nosacījumus jauno projektu attīstīšanai,» norāda NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Eiropas Parlaments (EP) otrdien pieņēma pasākumu plānu, kuri palielinās ēku renovācijas tempu un palīdzēs samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Viņš norāda, ka ierosināto Ēku energoefektivitātes direktīvas grozījumu mērķis ir līdz 2030.gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un energopatēriņu Eiropas Savienības (ES) būvniecības nozarē un padarīt šo nozari klimatneitrālu līdz 2050.gadam. Ar šiem noteikumiem iecerēts palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti.

EP deputāti prasa, lai visas jaunās ēkas jau no 2028.gada būtu bezemisiju ēkas. Savukārt jaunām ēkām, kuru īpašnieces vai lietotājas ir valsts vai pašvaldību iestādes, šis termiņš jānosaka 2026.gadā. EP tāpat prasa jaunās ēkas līdz 2028.gadam aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām, ja tas būs tehniski iespējams un rentabli, bet dzīvojamās ēkas, kurās notiek lieli renovācijas darbi,- līdz 2032.gadam.

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

Ekonomikas ministrija sākusi dzīvojamo māju pārvaldniekus reģistrāciju Pārvaldnieku reģistrā.

No 2012.gada 1.janvāri dzīvojamo māju pārvaldniekiem ir jāreģistrējas Pārvaldnieku reģistrā, ko paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.

Dzīvojamo māju pārvaldniekiem ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegums par reģistrāciju dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā, kā arī dokumentu, kas apliecina pārvaldnieka vai tā darbinieku kvalifikāciju (apliecinātu kopiju).

Reģistrā tiks apkopota būtiskākā informācija par tiem pārvaldniekiem, kuri darbojas vai vēlas darboties dzīvojamo māju pārvaldīšanas tirgū, kā arī par dzīvojamām mājām, kuras pārvalda attiecīgais pārvaldnieks un šī pārvaldnieka un viņa darbinieku kvalifikāciju.

Strādājot pie 2014. – 2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda aktivitātēm, Ekonomikas ministrija (EM) kā vienu no būtiskākajām prioritātēm definējusi atbalsta sniegšanas turpināšanu daudzdzīvokļu māju renovācijai, šim mērķim plānojot būtiski lielāku finansējumu nekā šajā periodā.

Kā informē EM, pašlaik sarunās ar Eiropas Komisiju par nākamo ES fondu plānošanas periodu ir noteikts 220 miljonu latu liels ERAF finansējuma apmērs ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Plānots, ka atbalsta sniegšana mājokļu renovācijai varētu atsākties 2014.gada vidū.

Šā gada 31.jūlijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pārtraukusi projektu iesniegumu pieņemšanu aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi», jo pieprasītais atbalsta apjoms ir sasniedzis programmas kopējā finansējuma apmēru – 62,75 miljonus latu.

Ņemot vērā, ka maksimāli pieejamais finansējums energoefektivitātes pasākumu īstenošanai esošajā ES fondu plānošanas periodā jau beidzies, EM ir lūgusi Finanšu ministriju 2014.gada budžetā paredzēt finansējumu fondu pārejas mehānisma izveidei, lai pārtraukums starp ES fondu programmām būtu iespējami īsāks un iedzīvotāji varētu saņemt atbalstu renovācijas projektu īstenošanai.

Rīgā pašlaik ir ap 6000 dzīvojamo māju, kam būtu nepieciešama neatliekama renovācija energoefektivitātes paaugstināšanai, konferencē Enerģijas ietaupījumi - jaunas iespējas tipveida daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā sacīja Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna.

Nepieciešamais finansējums šo ēku siltināšanai lēšams 1,8 miljardu eiro apmērā, pastāstīja Rubīna. Noslēdzot 2014.gadu, Rīgā pavisam tika renovētas 63 mājas, kas nesasniedz pat procentu no minētajām 6000 ēkām.

Rubīna skaidroja, ka pašvaldība var atbalstīt māju siltināšanu, atbalstot daudzdzīvokļu māju energoauditu un energosertifikātu izstrādi, piedaloties renovācijas procesa finansēšanā, veidojot pašvaldības Rotācijas fondu māju renovācijas atbalstam, kā arī samazinot nekustamā īpašuma nodokli renovētām mājām.

Rubīna uzsvēra, ka Rīgā kopš 2011.gada ar pašvaldības finansiālu atbalstu izstrādāti vairāk nekā 200 energoauditi dažādām ēkām, tomēr tie derot vien ievietošanai konkrētās mājas lietā un dzīvokļu īpašnieku mudināšanai izšķirties par mājas renovāciju. Renovācijai šos auditus izmantot nevar, jo nepastāv vienota forma to sagatavošanā. Līdz ar to auditos arvien veidojas jaunas izmaiņas - izmanto citas aprēķinu metodikas un atskaišu formas.

Nolūkā informēt dzīvokļu īpašniekus, apsaimniekotājus un būvkomersantus par ēku renovācijas projektu īstenošanu Ekonomikas ministrija ir izveidojusi videokanālu Dzīvo siltāk video koplietošanas tīmekļa vietnē youtube.com - youtube.com/siltinam.

Šobrīd videokanālā Dzīvo siltāk ministrija apkopojusi videolekciju ierakstus no pēdējā laikā organizētajiem semināriem un konferencēm par projekta sagatavošanu iesniegšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, ēku kvalitatīvu renovācijas procesa veikšanu, kā arī atbildes uz semināros biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Videokanāls arī turpmāk regulāri tiks papildināts ar jauniem videofailiem. Tuvākajā laikā tajā plānots publicēt atbildes uz jautājumiem par mājokļu renovācijas procesa organizēšanu ERAF aktivitātes Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ietvaros. Informāciju sniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Tāpat atbildes uz aktuālajiem jautājumiem sniegs arī banku un apdrošināšanas nozaru pārstāvji, kā arī tiks sniegta informācija par kvalitatīvu renovācijas darbu veikšanu, piemēram, pareizu logu montāžu, ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanu, siltumapgādes un ventilācijas sistēmu renovāciju.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

97 dzīvokļu ēkas renovācijas projekta īstenošana Daugavpilī, gatavojoties apkures sezonai, sola līdz pat 65% siltumenerģijas ietaupījumu. Ēkas atjaunošanas darbiem piešķirts Swedbank aizdevums, kā arī saņemts ALTUM grants ES fondu līdzfinansētās energoefektivitātes programmas ietvaros.

Kopējās projekta izmaksas ir vairāk nekā 1,3 miljonu eiro, Swedbank finansējums šajā atjaunošanas projektā ir 50% no izmaksām jeb nepilni 700 tūkstoši eiro.

1980. gadā Šaurā ielā celtās 5 stāvu 97 dzīvokļu ēkas renovāciju koordinēs SIA “DMP”, kura darbības joma ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana. Būvdarbus veiks SIA “Builder Industry”.

Projekta ietvaros ir plānota fasādes un cokola siltināšana, jumta kapitālais remonts un bēniņu pārseguma siltināšana, pagraba pārseguma siltināšana, logu un durvju nomaiņa, ieeju durvju nomaiņa, lodžiju aizstiklošana, apkures sistēmas pārbūve, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas atjaunošana, ventilācijas sistēmas atjaunošana, zibensaizsardzības ierīkošana u.c. darbi.

Māju renovācijai būtu jākļūst par prioritāti Rīgas namu apsaimniekotājiem, uzskata Ekonomikas ministrija.

Rīga pašlaik pēc projektu pieteikuma skaita atpaliek no Liepājas un Valmieras. Tādēļ ministrija aicina Rīgas pašvaldību uz ciešāku sadarbību, sekmēt Rīgas iedzīvotāju saliedētību, komunikāciju un lēmuma pieņemšanu par māju renovāciju. Tā uzskata, ka māju renovācijai jākļūst par Rīgas namu apsaimniekotāju prioritāti.

Tā kā lielāko daļu Rīgas namu apsaimnieko SIA Rīgas namu pārvaldnieks, tai būtu jāuzņemas lielāka iniciatīva komunikācijā ar iedzīvotājiem, sabiedrības informēšanā un renovācijas vadībā.

Līdz šim brīdim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā saņemti vairāk nekā 600 projektu iesniegumi, t.sk. no Rīgas saņemti 52 pieteikumi, no kuriem īstenoti vai renovācijas procesā ir tikai 21. Analizējot, kādas mājas Rīgā tiek renovētas, secināts, ka tās ir mājas, kuras pārvaldīšanu pārņēmuši paši iedzīvotāji, organizējot to caur biedrībām vai privātiem apsaimniekotājiem. Pārsvarā tās ir salīdzinoši nelielas mājas, kurās dzīvokļu īpašnieku skaits ir mazāks un līdz ar to vieglāk ir panākama vienošanās par renovāciju.

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).