Sabiedriskās organizācijas pēc starpinstitūciju darba grupas tikšanās pauž atbalstu Tieslietu ministrijas lēmumam nevirzīt izskatīšanai valdībā obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas savā ziņā nozīmētu jauna «notāru nodokļa» uzspiešanu sabiedrībai, informēja Nacionālajā nekustamo īpašumu attīstītāju aliansē (NNĪAA).
Neizpratni par sākotnēji virzīto reformu, kuru iniciēja Zvērinātu notāru padome, Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā pauda daudzas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija.
Pret obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu kategoriski iestājas astoņas sabiedriskās organizācijas un citi darba grupas dalībnieki, kas pēc darba grupas pauž gandarījumu, ka to bažas par obligātā notariālā akta ieviešanas negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku ir ņemtas vērā.
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi konceptuālu ziņojuma projektu Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, kurā atspoguļoti darba grupā diskutētie jautājumi un iesaistīto pušu viedokļi. Tālākai virzībai valdībā tiks piedāvāti risinājumi, par kuriem darba grupā ir panākta vienprātība. Izstrādātais risinājums paredz nostiprinājuma lūguma elektroniskas formas ieviešanu un tiešu nosūtīšanu uz zemesgrāmatu ar notāru un bāriņtiesu starpniecību, kas lielā mērā izslēgtu iespēju reģistrēt īpašuma tiesības uz viltotu dokumentu pamata.
Tāpat ir jau sākts darbs pie birokrātijas samazināšanas saistībā ar pašvaldības pirmpirkuma tiesību piedāvāšanas mehānismu un pašvaldības atļaujas saņemšanu zemes iegūšanai īpašumā, paredzot tiešu elektronisku informācijas apmaiņu starp pašvaldību un zemesgrāmatu nodaļām. Tāpat, lai mazinātu motivāciju manipulēt ar darījuma vērtību valsts nodevas ietaupīšanas nolūkā, iecerēts valsts nodevu piesaistīt vienīgi kadastrālajai vērtībai.
«Tieslietu ministrija ir izanalizējusi, ieklausījusies un ņēmusi vērā darba grupas dalībnieku pārliecinošā vairākuma viedokli un konkrētus priekšlikumus nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa tiesiskās vides uzlabošanā un ēnu ekonomikas apkarošanā, kas ir realizējams neieviešot obligāto notariāla akta formu. Tas ir būtisks pavērsiens līdz šim notāru virzītajai un lobētajai reformai, kas mums kā sabiedriskai organizācijai sniedz pārliecību par Tieslietu ministrijas patiesu vēlmi uzlabot tiesisko vidi, novērst krāpniecības riskus un apkarot ēnu ekonomiku nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumos. Turklāt tas tiks veikts nevis vienas šauras un lobētas profesijas interesēs, bet gan sabiedrības interesēs,» norāda NNĪAA pārstāvis un Domuss valdes loceklis Nils Sidorovičs.
«Ir gandarījums, ka Tieslietu ministrija ir sadzirdēju daudzo uzņēmēju organizāciju un ekspertu viedokli, un vairāku darba grupas sanāksmju rezultātā ir izkristalizējušies risinājumi, kas patiesi samazinās riskus un birokrātiju nekustamu īpašumu darījumos, vienlaikus neradot jaunu finansiālu slogu. Esam piedāvājuši vēl virkni uzlabojumu, kas būtiski mazinātu arī iespējas izvairīties no nodokļu samaksas vai legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus nekustamo īpašumu tirgū. Cerams, ka darbs pie sistēmas uzlabošanas turpināsies auglīgā sadarbībā starp valdības institūcijām un uzņēmēju organizācijām, kuras ir apliecinājušas savu gatavību sniegt konstruktīvu palīdzību. Tāpat jācer, ka Tieslietu ministrijā profesionāli izstrādātie risinājumi nepaklups tālākajās likumdošanas procesa stadijās, ņemot vērā, ka Zvērinātu notāru padome no savas ieceres nav atteikusies un ir sākusi tiešas lobēšanas darbības jau parlamentā,» norādīja advokātu biroja Glimstedt un partneri pārstāvis Ivars Pommers.
Galvenie darba grupas dalībnieku iebildumi par Zvērinātu notāru padomes sākotnēji iniciēto piedāvājumu ir balstīti uz prasību par obligātu notariālo aktu un 0,5% nodevu notāriem piemērošanu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas radītu papildu administratīvi birokrātisko slogu un nepamatotu darījuma izmaksu palielinājumu. Tas novestu pie vēl lielākas Latvijas konkurētspējas samazināšanās Baltijas valstu starpā, pakalpojumu nepieejamības attālākos reģionos un materiāli nenodrošinātajai sabiedrības daļai.
Organizācijas jūnija sākumā tikās ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (VL-TB/LNNK) un pauda tam savas bažas par vienas profesijas lobiju, kā arī izteica priekšlikumus, kā ir iespējams uzlabot nekustamo īpašumu darījumu caurspīdīgumu, neieviešot jaunu obligātu maksājumu. Jau šobrīd var daudz efektīvāk izmantot valsts institūciju rīcībā esošās elektroniskās datubāzes darījumu reģistrēšanai un informācijas tūlītējai nosūtīšanai valsts zemesgrāmatai, tādā veidā samazinot apstākļus krāpniecību veikšanai.
Jau ziņots, ka nekustamā īpašuma darījumos Latvijā valsts nodevu ir plānots piesaistīt tikai kadastrālajai vērtībai.
Tieslietu ministrijā (TM) 8.septembrī uz sēdi pulcējās darba grupa, kura tika izveidota, lai izvērtētu ieguvumus un riskus iespējai ieviest obligātā notariālā akta formu darījumos ar nekustamo īpašumu.
Darba grupa nolēmusi valsts nodevas piesaistīt tikai kadastrālajai vērtībai. Minētais risinājums pilnībā izslēgšot darījumā iesaistīto pušu vēlmi manipulēt ar darījuma summu, lai ietaupītu uz valsts nodevas rēķina. Nekustamā īpašuma nodokļa apmēra noteikšanas politiku atbilstoši kompetencei paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas darba grupā, kurā līdzdarbosies gan Ekonomikas ministrija, gan Tieslietu ministrija.
Tāpat plānots ieviest nostiprinājuma lūguma elektronisku iesniegšanu zemesgrāmatā ar notāra starpniecību, izmantojot zemesgrāmatas tiešsaistes iespējas. Tas izslēgšot nostiprinājuma lūgumu drukātās versijas viltošanas iespējas un novērsīšot teju visas situācijas, kurās tiek ierosināti kriminālprocesi par krāpnieciskiem darījumiem ar nekustamo īpašumu.
Savukārt pašvaldības pirmpirkuma tiesību un atļaujas iegūt īpašumā zemi nodrošināšanās tiešsaistē starp zemesgrāmatu un attiecīgo pašvaldību. Minētais risinājums ievērojami samazināšot birokrātiskās procedūras, kas jāveic darījumu dalībniekiem.
Lai risinātu valdības doto uzdevumu, šobrīd TM notiekot intensīvs darbs pie informatīvā ziņojuma projekta Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem izstrādes, kurā tiks iekļauti visu darba grupas locekļu un iesaistīto institūciju viedokļi un argumenti, kā arī priekšlikumi, kas neparedz obligātā notariālā akta formu darījumos ar nekustamo īpašumu.
Informatīvo ziņojumu Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem paredzēts izsludināt valsts sekretāru sanāksmē, lai saskaņotu ar atbildīgajām institūcijām.
