Aizvadītā gada nogalē Ventspilī atsākta māju moduļu ražošana, bet šajā nedēļas nogalē ar kuģi uz Zviedriju pasūtītājam tiks nogādāta pirmā saražoto moduļu krava, aģentūra LETA uzzināja Ventspils brīvostas pārvaldē.

Uzņēmums SIA Forta Modular moduļu ražošanu sācis Ventspilī, Rūpniecības ielā 27, kur iepriekš ar dzīvojamo māju moduļu ražošanu nodarbojās norvēģu investori - sākumā Bau-How, pēc tam Heimdal. Iepriekšējiem nomniekiem bizness nevedās, kā cerēts, un ražošana pēc kāda laika tika pārtraukta.

Lai gan jaunajam nomniekam Forta Modular ir saistība ar iepriekšējo ražotnes nomnieku Heimdal Skonto, proti, abos gadījumos īpašnieku struktūrā figurē ar Skonto grupu saistīti uzņēmumi, tomēr juridiski un arī praktiski tie ir divi dažādi, pilnīgi atšķirīgi uzņēmumi, skaidroja SIA Forta Modular valdes loceklis Ermīns Sniedze.

Viens no moduļu māju ražotājiem, starptautisks uzņēmums European Modular Homes pirms gada savu galveno ražotni no Krievijas pārcēla uz Rīgas brīvostas teritoriju, šādu soli pamatojot ar konkurētspējas priekšrocībām un iespējām apgūt plašākus eksporta tirgu.

"Globālā tirgus konjunktūra moduļu māju biznesam šobrīd ir ļoti labvēlīga. Atrašanās ostā dod iespēju sasniegt jebkuru tirgu pietiekami ātri un bez liekiem tēriņiem. Mūsu ražotie māju moduļi ir salīdzinoši lieli un šādu lielgabarīta kravu transportēšana pa sauszemi - dārga. Tādēļ iespēja moduļus tieši no ražotnes nogādāt uz kuģa ir stratēģiski svarīgi. Tas ir konkurētspējas jautājums," uzskata European Modular Homes direktors Konstantinos Filippidis.

Uzņēmums ar moduļu māju ražošanu nodarbojas jau septiņus gadus, piegādājot savu produkciju klientiem visā Eiropā. "Mūsu galvenais eksporta tirgus ir Skandināvija, tādēļ ražošanas pārcelšana uz Rīgas ostu krietni samazināja uzņēmuma loģistikas izmaksas. Turklāt Rīgā mums bija iespēja uzsākt ražošanu tieši ostā," skaidro uzņēmuma vadītājs.

Lielbritānijas tirgus SIA WWL Houses paverot plašas iespējas; jāattīsta ražošanas jaudas, piesaistot Lauku atbalsta dienesta finansējumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA WWL Houses, kas ražo koka paneļu mājas un koka logus, plāno sākt moduļu būvniecību un iekarot Skandināvijas un Lielbritānijas tirgus. Uzņēmums ir strauji palielinājis koka produkcijas eksporta apjomus, 2013. gadā tā kopējais eksporta apjoms bija aptuveni 3,6 miljoni eiro, kas bija trīs reizes lielāks nekā 2012. gadā. Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 SIA WWL Houses startē kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Dubultos apgrozījumu

Līdz ar moduļu būvniecības sākšanu uzņēmums plāno dubultot kopējo apgrozījumu un būtiski palielināt eksportspēju.

Privātie pirmsskolas iestāžu īpašnieki Rīgā rosina pašvaldībai izmantot esošos privātos bērnudārzus, tomēr Rīgas pašvaldība piedāvājumus noraida.

Ātrāk negrib

Cits gadījums bijis ar uzņēmumu SIA Cramo, kas piedāvājuši Rīgas domei būvēt moduļu bērnudārzus, kas tiek plaši izmantoti Skandināvijas valstīs. SIA Cramo direktora vietnieks Ričards Batarags Db teica, ka moduļu bērnudārzu būvniecība nesanāk daudz lētāka, tomēr tos var uzbūvēt īsā laikā, tādējādi risinot bērnudārzu rindu problēmu. «Turklāt moduļu bērnudārzu ekspluatācijas laiks var būt līdz 25 gadiem,» tā viņš. R. Batarags norādīja, ka piedāvājumi būvēt moduļu bērnudārzus izteikti arī citām pašvaldībām, no kurām bijusi labvēlīgāka attieksme – par labu risinājumu bērnudārzu rindu mazināšanai SIA Cramo piedāvājumu atzinušas Carnikavas, Cēsu, Ķekavas, Siguldas un Ropažu pašvaldības, un pārstāvji no pēdējām trim pašvaldībām pat devušās uzņēmumam līdzi uz Skandināviju, lai iepazītos sīkāk ar piedāvājumu. Skandināvijā pašlaik tiek izmantoti apmēram 200 moduļu tipa bērnudārzu, un arī prasības Skandināvijas valstīs nav zemākas, kā Latvijā. Pašlaik gan, kamēr Rīgas dome noraida piedāvājumus, bērni, kuriem trūkst vietas pašvaldības bērnudārzos, ir spiesti vai nu algot auklītes, vai arī sūtīt bērnus privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās maksa ir apmēram 300 latu mēnesī par vienu bērnu. Jāpiebilst, ka SIA Cramo pērn gada beigās uzstādījis pirmās pārvietojamās moduļu mājas Katastrofu medicīnas centra vajadzībām, Alsungā – tas nozīmē, ka arī Latvijā moduļu sistēmas tiek praktizētas un ir derīgas dažādām vajadzībām.

Moduļu māju ražotājs “MyCabin” nākamgad plāno izstrādāt 40 brīvdienu māju projektus, kas ir divas reizes vairāk nekā 2021.gadā, kā arī, investējot 500 000 eiro, uzsākt māju ciemata būvniecību Rīgas rajonā, informē uzņēmumā.

MyCabin savu darbību uzsāka 2020.gadā, piedāvājot brīvdienu māju modeļus trīs dažādos izmēros. Pirmais darbības gads apstiprinājis lielo interesi par ilgtspējīgu moduļu māju produktiem, un šogad uzņēmums plāno sasniegt pusmiljona apgrozījumu.

Palielinot ražošanas jaudu, “MyCabin” nākamgad paplašinās piedāvājumu ar moduļu dzīvojamajām mājām - 60 m2 un 100 m2 platībā.

Kā norāda uzņēmuma vadītājs Ģirts Draugs, pieprasījums pēc ilgtspējīgiem moduļu māju produktiem ir liels un sasniedzis šī brīža ražošanas jaudas kapacitāti. Uzņēmums plāno nākamgad palielināt ražošanas jaudu un nodrošināt arī dzīvojamās mājas, kas kalpotu kā alternatīva dzīvokļa iegādei.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" privātā kapitāla fonds ir investējis 1,55 miljonus eiro moduļu māju ražotājuzņēmumā MyCabin. Finansējums tiks izmantots, lai attīstītu MyCabin piedāvājumu jaunos eksporta tirgos, paplašinātu ražošanas telpas un palielinātu ražošanas kapacitāti.

Latvijas uzņēmums MyCabin piedāvā augstas kvalitātes rūpnieciski ražotas skandināvu dizaina moduļu mājas, ko gatavā veidā var uzstādīt jebkurā zemes gabalā, kur atļauta apbūve. Šobrīd pircējiem pieejami četri vissezonas koka karkasa māju modeļi, ko iespējams komplektēt un savienot ar terasi. Iegādājoties moduļu māju, galvenie ieguvumi ir laiks, kvalitāte, procesa vienkāršība un zemākas, precīzi prognozējamas izmaksas. Moduļu mājas tiek piegādātas ar teju visu dzīvošanai nepieciešamo aprīkojumu, to ražošanā izmantoti ilgtspējīgi, galvenokārt Latvijā ražoti materiāli.

MyCabin līdz šim Latvijā uzstādījis vairāk nekā 40 dažādu modeļu māju. Līdz ar investīciju piesaisti uzņēmums paplašinājis savu ražotni Mārupes novadā. Tas ļaus kāpināt ražošanas kapacitāti līdz desmit mājām mēnesī un paātrināt piegādes. Ražotnē iekārtotas pilnībā aprīkotas demo mājas, ko klienti var apskatīt klātienē, lai izdarītu savu izvēli. Paplašinātās telpas dod arī iespēju uzglabāt gatavos māju modeļus. Līdz ar to klienti standarta dizaina māju var saņemt pat divu nedēļu laikā.

Moduļu māju ražotājs SIA VIA-S modular houses šogad plāno sākt moduļu māju eksportu uz Norvēģiju.

Db.lv rakstīja, ka netālu no Liepājas esošais moduļu māju ražotājs SIA VIA-S modular houses aktīvi iekaro gan Baltijas, gan Skandināvijas tirgu. Pašreiz uzņēmums strādā ar pilnu jaudu, nodrošinot vairāk nekā 100 darbavietas. Šogad plānots moduļu mājas vest arī uz Norvēģiju, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Jānis Akerfelds.

Skandināvijas tirgū klienti atzinīgi ir novērtējuši moduļu ēkas ne tikai kā industriālas būves, bet arī kā veiksmīgu dzīvojamo māju risinājumus. Latvijā valda stereotips, ka šāda tipa ēkas ir konteineri, kuros nav iespējams dzīvot. Via - S modular houses cer šo stereotipu lauzt un iekarot arī vietējo tirgu, tā J.Akerfelds.

Tuvākajās dienās ceļā uz Ukrainu, Čerņihivas apgabalu, dosies pirmās no Latvijas valsts humānās palīdzības moduļu mājām Čerņihivas iedzīvotāju izmitināšanai, informē Ekonomikas ministrija.

EM sarunu procedūras rezultātā ir noslēgusi iepirkuma līgumu ar SIA "CMB Housing Factory" par 12 moduļu māju izgatavošanu un piegādi Ukrainas Čerņihivas apgabalam līdz gada beigām.

Kā zināms, š.g. 21.-25.maijā notika ekonomikas ministres Ilzes Indriksones, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas teritorijas plānotāju asociācijas pārstāvju vizīte Ukrainā (Kijivā, Čerņihivā), kuras mērķis bija pārrunāt potenciālā atbalsta sniegšanu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā atbilstoši viņu vajadzībām.

Saskaņā ar Čerņihivas pilsētas administrācijas sniegto informāciju karadarbības rezultātā privātais dzīvojamais fonds Čerņihivas pilsētā tika būtiski bojāts vai dažviet pat pilnībā iznīcināts. Apsekošanas rezultātā tika secināts, ka pilnībā nopostīti ir 527 mājokļi, būtiski bojāti 919 mājokļi, nedaudz bojāti 1629 mājokļi. Tāpat tika izpostītas aptuveni 70% izglītības iestādes, proti, pilnībā tika iznīcinātas 2 skolas, 1 arodskola, savukārt daļēji bojātas tika 25 skolas, 37 bērnudārzi, 4 arodskolas.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Šodien durvis ver studentu kopmītņu ēka Sauthemptonā, Lielbritānijā, kura būvēta no SIA Nordic Homes ražotiem koka karkasa moduļiem. Ēkas projektēšana, ražošana un montāža prasījusi sešus mēnešus, informē Nordic Homes pārstāve Mairita Migliniece.

Līgums par projektu Sauthemptonā, kuru ražošanā realizēja Nordic Homes, tika noslēgts par vairāk nekā vienu miljonu eiro, sacīja Migliniece.

Šī gada februārī projekta pasūtītājs un studentu kopmītņu ēkas attīstītājs Urba Life UK noslēdza līgumu ar Nordic Homes māsaskompāniju Nordic Construction UK Ltd. par studentu kopmītņu ēkas būvniecību Sauthemptonā. Pēc tehnisko rasējumu izstrādes 16.aprīlī tika sākta moduļu ražošana. Pēc diviem mēnešiem, 12.jūnijā, saražotie moduļi tika aizvesti uz ostu un sagatavoti transportēšanai uz Lielbritāniju. Ēkas būvniecības procesā moduļu montēšana aizņēma vien desmit dienas. Līdz 24.septembrim tika pabeigti inženierkomunikāciju pieslēguma darbi, lai studentus varētu izmitināt pabeigtajās istabās.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Moduļu māju būvnieks VIA-S Modular houses šogad Lietuvā nodibinājis uzņēmumu noieta organizēšanai

Šis ir jau otrais Kurzemes mazpilsētas Grobiņas ražotāja ārvalstu uzņēmums – 2011. gadā tika nodibināts uzņēmums Zviedrijā, kas veic tirgus pētījumus un aktīvi reklamē produktus Eiropas Savienības tirgū. Eksporta stratēģija izrādījusies auglīga – pērn uzņēmuma apgrozījums bijis par 36,38% lielāks nekā 2012.gadā. Latvijas tirgū tas audzis par 10,08%, eksportā – par 64,77%. Lai noturēt peļņu, liela uzmanība veltīta ražošanas izmaksu kontrolei un efektivitātes paaugstināšanai.

Kļūst par «savējo»

Mērķis ir kļūt par «savējo» noieta valstī. Pašiem savs uzņēmums valstī, kurā vēlas atrast noietu saviem ražojumiem, ir labākais tirdzniecības kanāls pat tad, ja ir sadarbībai atvērti dīleri, uzskata SIA VIA-S Modular houses valdes loceklis Jānis Akerfelds. «Tikko klientam ir darīšana ar vietējo uzņēmumu, viņš to uztver kā stabilu sadarbības partneri. Ja šī kapitālsabiedrība ir meitasuzņēmums ražotājam, kaut arī citā valstī, to uztver kā loģisku ķēdi, strauji ceļas uzticības līmenis un tirgus atveras vieglāk,» savā pieredzē dalās uzņēmējs. Katrā valstī, protams, ir savi likumi, sava uzņēmējdarbības vide. Jauna uzņēmuma dibināšana prasa lielākus ieguldījumus īstermiņā, taču ilgākā laika posmā tie noteikti atmaksājas. Savs uzņēmums nozīmē arī zīmola nostiprināšanu, piebilst uzņēmējs. Liela loma sadarbībā ar klientiem ir arī iespējai uzrunāt potenciālos pircējus viņu dzimtajā valodā. Via-S Modular houses speciālisti spēj sazināties latviešu, lietuviešu, krievu, angļu un zviedru valodā.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Ar svinīgu kapsulas ierakšanu, otrdien, 26.jūnijā uzsāksies oficiālie Norvēģu uzņēmuma "Heimdal Byggsystem International AS" meitas uzņēmuma Latvijā SIA "HBSI Production" ražotnes celtniecības darbi Ventspilī. Norvēģijas uzņēmuma investīciju projekts dzīvojamo ēku moduļu ražotnei Latvijā uzsākts ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Rūpnīca ražos "bloka māju moduļus" ar pilnu iekšējo apdari. Paredzēts, ka uzņēmums ražos līdz 2000 dzīvojamo ēku moduļu gadā. Saražotā produkcija tiks eksportēta sākumā uz Norvēģiju un nākotnē arī uz citām valstīm. Projekta īstenošana Latvijā paver Latvijas uzņēmumiem jaunas iespējas piegādāt dažādus izejmateriālus, konstrukcijas un iekārtas moduļu sistēmām.

Norvēģus kompānijas investīciju apjoms 1.kārtā būs apmērām 10 miljoni latu un uzņēmums plāno izveidot līdz 120 jaunām darba vietām. Pirmajā projekta realizācijas kārtā tiks izbūvēts ražošanas angārs aptuveni hektāra plātībā, darbus ir plānots pabeigt līdz 2008.gada vidū.

Jaunā ražotne atradīsies Ventspils Brīvostas teritorijā, Rūpniecības ielā 27.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Andrejs Semjonovs ir būvnieks trešajā paaudzē, viņš moduļu ēku ražošanu salīdzina ar autobūvi un tajā saskata lielu biznesa potenciālu.

SIA Modul 3 ir divus gadus jauns un pagaidām vēl neliels uzņēmums, kas darbojas Tukuma novada Irlavas pagasta mehāniskajās darbnīcās un fokusējas uz modulāro būvniecību. Sākotnēji tas ražoja arī koka karkasa ēkas, taču, izvērtējot darbaspēka pieejamību un tirgus pieprasījumu, tā īpašnieki nolēma visus spēkus koncentrēt moduļu ēku ražošanā, būtiski paplašinot to ietilpību. Uzņēmēja ambīcijas ir lielas – viņš liek augstu kvalitātes latiņu, vēlas būvēt plašas sabiedriskās ēkas un līdzināties modulārās būvniecības pionierim – Austrijas uzņēmumam Kaufmann.

Piesaista līdzekļus

SIA Modul 3 valdes loceklim Andrejam Semjonovam celtniecība ir sirdslieta. Gan viņa tēvs, gan vectēvs ir strādājuši būvniecības nozarē. Pēc pamatskolas pabeigšanas viņš ir iestājies Mālpils tehnikumā, tad turpinājis apgūt profesiju Rīgas Celtniecības koledžā un Rīgas Tehniskajā universitātē. «Man tā lieta vienmēr ir patikusi, esmu apguvis būvniecības pamatus, izgājis praksi, strādājis gan par projektētāju, gan klasiskajā būvniecībā, līdz kamēr nonācu pie sava uzņēmuma. Bija vīzija, bija redzējums, bija skaidrs, ka moduļu ēkām ir nākotne. Satiku līdzdomātāju – savu kompanjonu Sergeju, nolēmām, ka ir jādibina kompānija, lai varētu darīt lietas tā, kā mēs vēlamies un mums patīk,» saka A. Semjonovs. Jau otro gadu SIA Modul 3 savas biznesa idejas «perē» Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jūrmalas biznesa inkubatorā. «Dalība biznesa inkubatorā palīdz attīstīt uzņēmējdarbību, mēs varam izmantot dažādus grantus, piemēram, lai izstrādātu savu projektu bibliotēku un tehniskos risinājumus, mārketinga instrumentus, veiktu grāmatvedību. Iesaistāmies arī tīklošanas aktivitātēs,» klāsta uzņēmējs. Uzņēmums ir piedalījies LIAA organizētajā tirdzniecības misijā Islandē. Šobrīd Lauku atbalsta dienestā (LAD) ir iesniegti divi projekti Eiropas Savienības finansējuma piesaistei iekārtu iegādei. SIA Modul 3 ir iegādājusies ražošanas telpas Tukuma novada Smārdes pagastā un šobrīd ir pārrunu noslēguma fāzē ar finanšu institūciju Altum par finansējuma piešķiršanu to rekonstrukcijai un ražošanas iekārtām. Kopējās investīcijas, kuras tiks ieguldītas uzņēmuma attīstībā, būs aptuveni 300 tūkstošu eiro lielas. Plānots, ka 200 tūkstoši eiro tiks piesaistīti no Altum, 60 tūkstoši eiro – no LAD, bet 50 tūkstošus eiro ieguldījuši tā īpašnieki. Mehāniskajās darbnīcās ir izveidota ražošanas līnija, uzstādīts telferis, kas palīdz pārvietot moduļu konstrukcijas, ir iekārtota arī administrācijas telpa. A. Semjonovam ar Tukuma novadu nav nekādas saistības, taču bijušais ražotnes vadītājs Jānis Šīmanis ir tukumnieks. «Viņš gadu nostrādāja un saprata, ka grib atgriezties mēbeļu ražošanā, kur strādāja pirms tam. Tāpat kā jebkurā biznesā arī te ir nepieciešami labi un uzticīgi darbinieki. Tā kā meistari bija pieejami šeit, Irlavas pagastā, te arī viss sākās,» saka A. Semjonovs. SIA Modul 3 komandā strādā 6–8 cilvēki.

Sekojot pieaugošajam tirgus pieprasījumam pēc koka karkasa mājām un moduļiem, OSTBY ieguldījis 300 tūkstošu eiro lielas investīcijas ražotnē ar mērķi palielināt ražošanas apjomus.

Investīciju projekta ietvaros ir uzbūvēta un aprīkota jauna noliktava ar papildu 700m² platību. Moduļu iekšējai loģistikai iegādāts paaugstinātas celtspējas auto iekrāvējs, kas atvieglo koka moduļu iekšēju transportēšanu un piegāžu uzkraušanu. Šīs ir būtiskas investīcijas ražotnes efektivizācijai un ražošanas apjomu palielināšanai.

Uzņēmums patreiz strādā pie nākamajiem attīstības plāniem, kā vienu no tiem minot ražošanas automatizāciju. Nozīmīgs notikums un novērtējums ražotnes darbam ir šogad saņemtais CE sertifikāts, paverot vēl lielākas iespējas eksportā.

OSTBY ražotne tika izveidota 2005. gadā un tās galvenais darbības virziens ir koka karkasa māju un moduļu būvniecība. Uzņēmuma produkcijas noieta galvenie tirgi ir Latvija un Skandināvijas valstis. Šobrīd ik gadu ražotne piegādā 20 000 m2 dzīvojamo platību koka karkasa paneļu mājas, kā ari 200-240 koka karkasa moduļu vienības ar pilnu iekšējo un ārējo apdari.

Moduļu ēku ražotājs VIA-S modular houses gada laikā strauji paplašinājis darbību gan Skandināvijā, gan Baltijas valstīs.

Uzņēmums šogad dubultojis darbinieku skaitu, kā arī plāno vairāk nekā divas reizes audzēt apgrozījumu. Ja 2011.gadā eksports bijis ap 30% no apgrozījuma, tad šogad tas varētu sasniegt 90%, db.lv informēja VIA-S modular houses valdes loceklis Jānis Akerfelds.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu uzņēmums piedalījies vairākās nozīmīgās starptautiskās būvniecības izstādēs gan Baltijas valstīs, gan Skandināvijā, kas veicinājis uzņēmuma attīstību.

«Jau iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka piedalīšanās šāda veida būvniecības izstādēs sekmē moduļu māju noieta tirgus paplašināšanu un veiksmīgu sadarbību ar Skandināvu uzņēmējiem. Arī šogad pierādījās tas, ka ir liels pieprasījums pēc Latvijā ražotajām moduļu ēkām. Izstādes laikā tika noslēgti vairāki sadarbības līgumi,» apgalvo Jānis Akerfelds.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Latvijas koka karkasa moduļu māju ražošanas uzņēmums My Cabin uzsācis ražošanu ASV, gandrīz 3000 m2 plašā ražotnē, kas atrodas Čikāgā, Ilinoisas štatā.

My Cabin projektē, ražo un uzstāda koka karkasa moduļu mājas, kas ir piemērotas dzīvošanai, darbam vai atpūtai jebkurā gadalaikā.

Kopš darbības uzsākšanas 2020. gadā uzņēmums ir strauji attīstījies un pašlaik izvērš darbību arī ārvalstīs. Latvijā izstrādātie ēku prototipi ir pielāgoti ASV prasībām, un ir atbilstoši visu 50 ASV štatu kvalitātes normatīviem, kā arī starptautiskajai dzīvojamo māju konstrukciju un energoefektivitātes regulai (IRC, 2018).

Startē moduļu māju tirgū 

Gana piesātinātajā moduļu māju segmentā startējis arī pašmāju uzņēmums My Cabin, kas...

My Cabin mājas sasniegušas arī atbilstību ASV regulai - spējai izturēt vēja slodzi līdz pat 209 km/h.

Ražošanas kapacitāte pašlaik ir 50-75 mājas gadā. Uzņēmums plāno to paaugstināt, gan ieviešot arvien efektīvākas ražošanas metodes, gan paplašinot piedāvājuma portfeli ar jauniem, inovatīviem ēku modeļiem.

Tirdzniecība ASV uzsākta sadarbībā ar ražošanas un izplatīšanas partneri Prefabpads LLC, ar kuru My Cabin sadarbību veic uz franšīzes pamata. Arī izvēršot darbību jaunos pasaules tirgos, My Cabin plāno saglabāt Latviju kā galveno izpētes un attīstības centru jaunu māju dizainu izstrādē.

“Patiess prieks par šī gada izaugsmi un sasniegumiem. Šobrīd strādājam pie jaunā “Off Grid” (pašpietiekama) My Cabin ēkas modeļa, kas ir globāla aktualitāte — sniegt iespēju būt maksimāli neatkarīgiem no energoresursiem,” uzņēmuma attīstību komentē My Cabin vadītājs Ģirts Draugs.

Uzņēmums My Cabin savu darbību uzsāka, klientiem piedāvājot koka karkasa brīvdienu mājas trīs dažādos izmēros, kuras iespējams kombinēt kā komplektu. Moduļu mājas tiek piegādātas pilnībā gatavas, un to ražošanā izmantoti ilgtspējīgi un galvenokārt Latvijā ražoti materiāli.

Tukumā darbību sācis jauns modulārās būvniecības uzņēmums SIA Forta Medical, kurš specializējas galvenokārt medicīnas iestāžu būvniecībā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad Tukuma rūpnīcā ir uzbūvēts pirmais objekts – Jēkabpils magnētiskās rezonanses centrs. Nākamajā gadā SIA Forta Medical plāno strādāt ar pilnu jaudu, sasniedzot 25 miljonus eiro apgrozījumu.

Jaudas lielas

SIA Forta Medical, kas ir viens no Skonto grupas uzņēmumiem, Tukumā darbību sāka 2014. gadā. Noteicošais faktors rūpnīcas izveidošanā šajā pilsētā bija izdevīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta – tuvu vairākas pilsētas, ostas, turklāt Tukumā jau ir izveidotā Skonto grupas ražošanas bāze, kas ļaus ievērojami uzlabot ražošanas procesu, atzīst SIA Forta Medical vadītājs Ermīns Sniedze. SIA Forta Medical Tukuma rūpnīcas ražošanas jauda ir 80 tūkst. m2 moduļu ar pilnu iekšējo apdari gadā, kas kopā ar SIA Forta Medical Ventspils rūpnīcu ir 120 tūkst. m2 gadā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Babītē atklāts pirmā moduļu tipa pirmsskolas izglītības iestāde (PII) Baltijā. Investīcijas projektā veido 32.6 tūkst. latu, informē Babītes novada pašvaldība.

Tā pašvaldībai ļaus nodrošināt ar vietām visus 2008.gadā dzimušos bērnus no vairāk nekā 40 novada ģimenēm.

Ideja par moduļu bērnudārza izveidi aizgūta no Skandināvijas valstīm, kur mācību nodrošināšana šāda veida iestādēs ir izplatīts risinājums. Jaunā moduļu tipa pirmsskolas izglītības iestāde Babītē izveidota sadarbībā ar Skandināvijas kompāniju Cramo, kas Ziemeļvalstīs pēdējos 10 gados izveidojusi kopumā 8000 moduļus bērnudārzu un skolu vajadzībām, no kuriem aptuveni puse šobrīd ir izmantota vairāk kā 400 pirmsskolas izglītības iestādēs un vēl aptuveni tikpat daudz skolām.

Risinājums ir piemērots situācijās, kad nepieciešams nodrošināt kvalitatīvas un specializētas telpas periodam – parasti līdz pieciem gadiem. Tas nekonkurē ar standarta pirmsskolas izglītības iestādēm.

Līdzās Jēkabpils reģionālai slimnīcai 8.oktobrī durvis vēris Magnētiskās rezonanses (MR) centrs. Tā ir pirmā ārstniecības iestāde, kuras būvniecībā izmantotas Latvijā ražotu moduļu konstrukcijas. Centra izveide kopumā izmaksāja aptuveni vienu miljonu eiro, informē SIA Veselības centrs 4 pārstāve Ilze Apine.

Moduļu konstrukcijas pēc SIA Vizuālā diagnostika pasūtījuma ir ražojis modulārās būvniecības uzņēmums SIA Forta Medical .

Projekts ir īstenots piesaistot labākos ārzemju projektētājus no Izraēlas, kas specializējušies ārstniecības iestāžu projektēšanā. Izbūvējot MR kabinetu Jēkabpilī, tās iedzīvotāji, kā arī apkārtējā reģiona cilvēki turpmāk MR izmeklējumus varēs veikt ambulatori turpat pilsētā.

Patlaban visas slimnīcas telpas ir noslogotas, tādēļ kā risinājums rasta iespēja izvietot MR centru moduļu tipa ēkā, kurā atrodas Siemens Essenza (1,5 T) MR iekārta. Rezultātā radīta ne tikai atsevišķa vizuāli estētiska, moderna modulāra celtne, bet arī komplicēts inženiertehnisks risinājums, kas pielāgots ārstniecības iestādes specifiskām prasībām. Tajā ierīkota īpaša ventilācijas un iekārtas dzesēšanas sistēma, ir izcila skaņas un elektromagnētiskā lauka izolācija, kā arī nodrošināti ideāli darba apstākļi mediķiem un ērtības pacientiem, tai skaitā pacientiem ar īpašām vajadzībām.