Ja vēl pirms pāris gadiem starptautiskā arhitektu plenērā uzvarēja ideja par augstbūvēm Jūraslīča teritorijā, tagad tiek piedāvāts pilnīgi atšķirīgs risinājums - savrupmājas un viesu nami, ko citu no cita atdala nevis sētas, bet dažādas formas zemes vaļņi, vēsta laikraksts Diena.

Projekta attīstītājs ir SIA Baltā kāpa, kas pastarpināti pieder Guntim Rāvim, Edgaram Šķenderim, kā arī Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenes locekļiem. Vai jaunais, Krievijā tapušais arhitektu priekšlikums gūs jūrmalnieku atbalstu, noskaidros detaļplānojuma sabiedriskā apspriešana, kas notiks no 2. līdz 30. jūnijam.

Jaunajā risinājumā esot akcentēts Jūrmalai raksturīgākais - savrupmājas un viesu nami, kas neviens nebūšot ar daudziem stāviem. Krievijas projektēšanas biroja Sergey Kisselev & Partners izstrādātais projekts paredz sadalīt 228 037 m2 lielo zemesgabalu 23 zemes vienībās, no kurām 22 paredzētas apbūvei. Starp zemesgabaliem iecerēti vaļņi, kas organiski iekļaušoties ainavā un tikšot apaudzēti ar zāli. Tos izveidos no būvgružiem, kas radušies pēc Jūraslīča ēku nojaukšanas. Teritorijai pa vidu ies tikai viens galvenais ceļš, kurš turklāt tiks iegremdēts zemē, tādējādi, cik var saprast no paskaidrojuma raksta, no šā ceļa mājas nebūs redzamas.

Šobrīd viena no sabiedrības aktualitātēm ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām ēkām, kas Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā risinājuma rezultātā jau ievērojami pārsniedz publiskajā telpā diskutētās nodokļa reformas robežas un akceptēšanas gadījumā var atstāt ļoti būtisku ietekmi ne tikai uz maksājumu lielumu, bet arī uz Latvijas nekustamā īpašuma īpašnieku kopumu.

1. Šajā gadījumā to plāno veikt pašu vēlētais parlaments un tā ieceltā valdība;

2. Ja plašsaziņas līdzekļos politiķu paustie mērķi ir patiesi, tad nav pārliecības par to, ka viņi paši ir pietiekami iedziļinājušies izskatāmajā jautājumā.

3. Šobrīd sabiedrībā ir kāda visai ietekmīga grupa, kuras interesēs ir panākt rosību nekustamā īpašuma tirgū. Viena no pārbaudītām metodēm ir nesamērīgi nodokļi.

Vispirms par dažiem mītiem:

Pirmais mīts: pēc māju kadastrālās vērtības (KV) var noteikt, cik bagāti ir īpašnieki.

Patiesībā ēku KV netiek atvasinātas no to greznuma, lepnuma, svaiguma, materiālu dārdzības, īpašnieku turīguma un tamlīdzīgiem parametriem, bet, galvenokārt, no zemes kadastrālās vērtības.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar gada iepriekšējiem mēnešiem, pieaudzis pieprasījums pēc savrupmāju iegādes Jūrmalā. Tāpat arī augusi kopējā aktivitāte kūrortpilsētas nekustamā īpašuma tirgū, norāda nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio pārstāvji.

«Nozīmīga daļa no pircējiem ir ārzemnieki, tomēr pēdējā laikā palielinās arī vietējo iedzīvotāju interese par īpašumu iegādi Jūrmalā. Ārvalstu pircēju pieplūdums jūlijā saistīts gan ar atvaļinājumu laiku un atpūtu pie mums, gan arī ar dažādiem Jūrmalā notiekošajiem pasākumiem,» norāda Latio Jūrmalas nodaļas vadītājs Edgars Spuravs.

Jāatgādina, ka jūlijā Jūrmalā notiek dziedātāju konkurss Jaunais Vilnis, kas piesaista plašu apmeklētāju loku no Krievijas, kā arī citi koncerti un pasākumi.

Ārzemju pircēji lielākoties vēlas iegādāties līdz 300 kvadrātmetriem plašas savrupmājas, kuru pieguļošā teritorija ir līdz 2000 kvadrātmetriem liela, norāda E. Spuravs. Viņš stāsta, ka ārvalstnieki pārsvarā interesējas par tām savrupmājām, kuru cena ir līdz 300 tūkst. - 350 tūkst. eiro.

Ķīnas galvaspilsētas Pekinas varasiestādes nolēmušas nojaukt uz 26 stāvu daudzdzīvokļu nama jumta uzceltu savrupmāju, norādot, ka tā uzbūvēta nelegāli.

Īpašniekam 15 dienu laikā gan ir tiesības pierādīt, ka viņa uzbūvētā celtne – kopā ar kokiem, krūmiem un mākslīgu klinšu gabaliem – ir uzcelta likumīgi, vai arī pašam to nojaukt, lai izvairītos no soda. Pekinas vietējie masu mediji tikmēr atklājuši, ka savrupmāja pieder kādam ietekmīgam tradicionālās medicīnas uzņēmējam.

Pekinas varasiestāžu uzmanību savdabīgā būve uz daudzdzīvokļu nama jumta pievērsusi pēc iedzīvotāju sūdzībām. Nama iedzīvotāji sūdzējušies, ka nelegālās celtnes izbūves laikā bojātas ūdens caurules, savrupmājas īpašnieki pa naktīm rīkojot skaļas ballītes, kurās piedalās Pekinas sabiedrībā pazīstami cilvēki un pastāvīgi konfliktē ar pārējiem iedzīvotājiem. Informācija par savrupmāju uz daudzdzīvokļu nama jumta guvusi plašu ievērību Ķīnas sociālajos medijos, saniknojot lietotājus, kuri to uzskata par kārtējo pierādījumu valsts bagātnieku nekaunībai un nerēķināšanos ar citiem.

Izsolē nonākusi savrupmāja Floridā, kurā dzīvoja un deviņdesmito gadu beigās tika nošauts itāliešu modes dizainers Džovanni Versače (Gianni Versace) un kuras vērtība pērnā gada jūnijā bija 125 miljoni ASV dolāru, vēsta pasaules mediji.

Šā gada maijā nama cena samazinājās līdz 75 miljoniem ASV dolāru, un pašlaik savrupmājas izsoles sākumcena ir 25 miljoni ASV dolāru.

Šovasar, cenšoties atvairīt kreditorus, savrupmājas īpašniece - kompānija Casa Casaurina LLC lūdza uzsākt maksātnespējas procedūru, un tiesa lēma namu izsolīt.

Izsoli rīko Fisher Auction Company, un tā notiks šā gada 17. septembrī. Nodrošinājuma summa, kas iemaksājama depozīta kontā, lai iegādātos grezno mājokli, ir trīs miljoni ASV dolāru. Tāpat, lai piedalītos izsolē, tās dalībniekiem jāpierāda, ka viņiem ir līdzekļi vismaz 40 miljonu ASV dolāru apjomā.

Interese par savrupmājām ir augoša, taču darījumu skaits tirgū salīdzinoši mazs

Aktivitāte privātmāju un individuālās apbūves zemes tirgū šogad augusi nebūtiski, gan pieprasījums, gan cenas ir līdzīgas kā 2010. - 2011. gadā, norāda speciālisti. Nedaudz mainījies vienīgi piedāvājums, ņemot vērā, ka pārdošanai tirgū pakāpeniski tiek izlikti banku nekustamie īpašumi, tostarp arī savrupmājas un zeme apbūvei.

Nekustamā īpašuma kompānijas Latio privātmāju un zemju tirdzniecības speciālists Atis Skrastiņš norāda, ka šobrīd pieprasītākais īpašums tirgū ir tā dēvētā standarta pakete – 1000-1200 kvadrātmetru zemes gabals ar 200-250 m2 lielu savrupmāju. Šāda veida īpašuma cenas labākajās vietās Pierīgā – centrālajā Mārupē, Babītē, Berģos u.c. - ir vidēji 1000 EUR/m2, attālākās vietās, piemēram, Spilvē, Baložos –tās jau būs 800-900 EUR/m2, viņš skaidro.

Pirms vairākiem gadiem pieņemtais lēmums liberalizēt aptieku jomu vēlamo efektu nav devis – zāles lētākas nav kļuvušas, turklāt iezīmējusies tendence, ka aptiekas ar mārketinga triku un lojalitātes programmu palīdzību cenšas vilināt patērētājus iegādāties medikamentus. Tādējādi nākotnē jāveicina aptieku konkurence nevis ar cenām, bet pakalpojumu kvalitāti, atzina eksperti Dienas Biznesa rīkotajā konferencē «Farmācijas attīstība kvalitatīvu medikamentu pieejamības nodrošināšanai».

Viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem ir farmācija, sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs, uzsverot, ka pašreizējā situācija, kad aptuveni trešdaļa senioru finansiālu iemeslu dēļ nevar iegādāties visas vajadzīgās zāles un katrs otrais nevar apmeklēt ārstu, kad tas ir nepieciešams, prasa kompleksu risinājumu. Līdz ar to Veselības ministrija (VM) farmācijas jomā saskata vairākus rīcības modeļus, kuru īstenošana padarītu zāles pieejamākas un lētākas. VM farmācijas jomā nākotnei izvirzījusi trīs galvenos uzdevumus – zāļu cenu pazeminājumu, pacientu līdzmaksājumu izskaušanu par medikamentiem un medikamentu pieejamības palielināšanu, minēja G. Belēvičs. Pēc viņa teiktā, patlaban VM jau sākusi darbu pie normatīvo aktu grozījumiem nolūkā panākt, lai cenas pazeminātu ar divu paņēmienu palīdzību – ar inovatīvu zāļu izmantošanas veicināšanu, pazeminot paralēlā importa cenas, kā arī patentbrīvo līdzekļu reģistrācijas maksas samazināšanu un tirgus atvēršanu ES ražotiem kvalitatīviem medikamentiem.

Šogad Ziemassvētku eglītes varētu būt par aptuveni 10% lētākas nekā pērn, tā žurnālam Kapitāls norāda SIA Stādaudzētava Blīdene valdes priekšsēdētājs Rinalds Rullis.

Viņš skaidro, ka jau 2008. gada nogalē bija vērojams diezgan pamatīgs cenu kritums. «Apgrozījuma kritums visiem egļu tirgotājiem pagājušajā gadā bija ļoti straujš. Rēķinot procentos, salīdzinājumā ar 2007. gadu kritums varēja būt apmēram 50%. Iespējams, arī tāpēc, ka palielinājās tirgus dalībnieku skaits - tirgū ienāca vairāki mazie spēlētāji, privātpersonas, zemnieki,» saka R. Rullis.

Viņš skaidro, ka vislabākais laiks eglīšu tirdzniecībai ir no 15. līdz 24. decembrim, kad uzņēmums pārdod aptuveni 70% no sezonā notirgotajām eglītēm.

Latvijas aviokompānija airBaltic uz vieniem un tiem pašiem galamērķiem piedāvā krietni lētākas aviobiļetes no Tallinas, nekā Rīgas, tādējādi cenšoties izspiest no tirgus Igaunijas aviokompāniju Estonian Air.

Meklējot biļetes airBaltic mājās lapā uz tiem pašiem galamērķiem izlidojot no Tallinas un Rīgas, biļetes izlidojot no Tallinas ir vidēji par trešdaļu lētākas, raksta portāls dv.ee. Vienlaikus airBaltic biļetes no Tallinas uz tiem galamērķiem, kuriem Estonian Air nelido, esot pārsvarā dārgākas nekā izlidojot no Rīgas. Statistika liecina, ka igauņiem patīk airBaltic piekoptā cenu politika, jo jau šogad Estoniana Air zaudējis ievērojamu tirgus daļu Latvijas aviokompānijai lidojumos no Tallinas.airBaltic prezidents Bertolds Fliks (Foto: Vitālijs Stīpneks, Db)

Pasaulē visvairāk patērēto izejvielu tirgū notiekošais liek cerēt, ka tomēr parisināsies viena no šī brīža degošajām problēmām – augsta inflācija.

Daudzas izejvielas pēdējā laikā kļuvušas lētākas, kas savukārt stiprina pārliecību, ka augstākie patēriņa cenu pieauguma punkti pasaulei jau ir aiz muguras. Protams, šajā ziņā iespējami arī pavērsieni, ko var noteikt kādu jaunumu parādīšanās, kas savukārt jau liktu domāt par labvēlīgiem apstākļiem kādu izejvielu deficītiem. Tāpat, ja uzlabosies skatījums uz ekonomiku, var lēst, ka izejvielu cenas ātri vien atsāks kāpt (tās jau to pēdējā laikā dara). Tas savukārt var pielikt galu cerībām par zemāku inflāciju.

Situācija nav vienkārša, jo zemākai inflācijai, lai šī problēma vispār kaut cik noplaktu, šķiet, nepieciešama būtiski vājāka ekonomika, kas nebūs patīkami. Kādu laiku lielai daļai pasaules var arī nākties iet pa visai sāpīgu ceļu, ko noteiks gan augstu cenu, gan mazasinīgas vai pat sarūkošas ekonomikas kombinācija. Tas būs izaicinošs periods, kas sliktākajā gadījumā var izgaismot jaunas problēmas vai plēst tālāk jau esošo problēmu caurumus.

Izvēloties dārgākas zāles, no pacientu maka pārmaksāta milzu summa – 9,18 milj. Ls. Tā ir summa, ko Latvijas pacienti pērn piemaksājuši klāt pašiem lētākajiem medikamentiem, iegādājoties dārgākas zāles, liecina veselības norēķina centra dati (VNC).

Šī summa ir par vairāk nekā pusotru miljonu latu lielāka nekā 2009.gadā un par gandrīz trim miljoniem latu lielāka nekā 2008.gadā, raksta Diena. Laikraksta aptaujātie veselības nozares speciālisti pieļauj, ka pacienti, visticamāk, nav kļuvuši daudz turīgāki, te lielākoties esot jārunā par ārstu izvēli šīs zāles izrakstīt, kā arī par pacientu skaita pieaugumu.

Tāpēc Veselības ministrija (VM) plāno jau pavisam drīz tālāk virzīt priekšlikumu, ka ārstam kā obligātu pienākumu uzlikt pirmās izrakstīt lētākās zāles. Par to, iespējams, būs gaidāmi iebildumi no vismaz kādas daļas mediķu.

Savukārt, ja zināms, ka lētākās zāles pacientam var radīt nopietnas blaknes, tas ir jāapraksta dokumentācijā, un tad var izrakstīt citus medikamentus, norāda ministrijas valsts sekretārs Juris Bundulis.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu Latvijā vēl vismaz par pusotru gadu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”.

Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 MW, būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW – ar 5 miljonu eiro papildu izmaksām. Neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Pie tam, projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.

Latvijas ogu audzētāji atzīst, ka uzvarēt konkurences cīņā var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā pilnā sparā rit ogu sezona. Par zemeņu bagātību var pārliecināties Rīgas tirgos un lielveikalos, kur Latvijas sārtvaidzes ieraugāmas līdzās poļu zemenēm. Importētās zemenes Latvijā nonāk galvenokārt tieši no Polijas, vien ļoti nelielā apjomā – no Lietuvas.

Lielā konkurence nāk par labu pircējiem, savukārt mūsu zemeņu audzētāji atzīst – konkurēt tirgū var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, jo mūsu dienvidu kaimiņu audzētās ogas ir stipri lētākas. Vēl pagājušajā nedēļā zemākā cena par kilogramu Latvijas zemeņu Rīgas Centrāltirgū bija divi eiro un piecdesmit centu, savukārt dārgākā – seši eiro kilogramā, savukārt Polijas zemenes var iegādāties pat par vienu eiro un trīsdesmit centiem kilogramā. Vidēji Latvijas zemenes pašlaik – sezonas augstākajā punktā – maksā ap trim eiro kilogramā, tātad teju par pusotru eiro dārgāk nekā importa zemenes. Jāpiebilst, ka jūnija sākumā pirmās Latvijas zemenes, kas audzētas siltumnīcā, maksāja no sešiem līdz astoņiem eiro kilogramā, kamēr Polijas zemenes bija nopērkamas par trim līdz četriem eiro kilogramā.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Biroju nomas maksa gada laikā kļuvusi uz pusi lētāka, apgalvo Rent in Riga.

Kompānijas apkopotā informācija liecina, ka, salīdzinot ar ziemu, pavasarī vidējā nomas maksa A klases biroja telpām samazinājusies par nepilniem 17 %, bet B klases biroja telpām – par 12.5%. Ziemā kritums bija nedaudz straujāks un abās biroju telpu kategorijās sasniedza 20 %. Attiecībā pret iepriekšējā gada pavasari biroju nomas maksas kritums ir ievērojams — ap 50 %.

Arvien vairāk namīpašnieku fiksē cenu tikai uz vienu gadu, cerot, ka tuvākajos gados situācija tirgū kļūs labvēlīgāka komerctelpu īpašniekiem.

Nomas maksa pazeminās nepietiekamā maksātspējīgā pieprasījuma dēļ, bet piedāvājums aug, tirgū ienākot gan jaunām biroju ēkām, gan arī atbrīvojoties esošajām telpām. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, daļa uzņēmumu meklē lētākas biroju telpas. Neiznomātas telpas ir arī jaunajos projektos. Tam par iemeslu ir ne vien pieprasījuma trūkums, bet vairākos gadījumos arī attīstītāju pieļautās kļūdas, piemēram, neveiksmīgs telpu plānojums, pārāk augsta nomas un apsaimniekošanas maksa, kas svārstās no 1 – 3 eiro/m2, kā arī atsevišķa samaksa par auto stāvvietu.

Nekustamā īpašuma jomas eksperti jaunajā kadastrālo vērtību noteikšanas metodoloģijā saskata netaisnību – lai tuvinātu tirgus cenu līmenim, pēc jaunās metodoloģijas izstrādātās kadastrālās vērtības ēkām un zemei varētu augt vidēji par 25% līdz 40%, izņemot ekskluzīvos īpašumus, kas netiek īsti identificēti.

Tikmēr Finanšu ministrija gatava būtiskām nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām tikai vienlīdzīgas situācijas gadījumā, ziņoja LNT TOP10.

Ar kavēšanos Valsts zemes dienests (VZD) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) izstrādājis jaunu versiju tam, kā turpmāk dažādiem īpašumiem noteiks kadastrālās vērtības, kuras pēc tam izmanto nodokļu aprēķiniem. Jaunais kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts līdz 14. maijam nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja metodoloģiju valdība akceptēs, izmaiņas izjutīs gandrīz visi, LNT Top10 norāda eksperti. Pirmkārt tāpēc, ka VZD uzstādījis augstāku latiņu kadastrālās vērtības atbilstībai tirgus cenām, kas tagad plānota ap 100%. Tas vien jau nozīmē kadastrālās vērtības pieaugumu vismaz par 15%. Tomēr lielai daļai dzīvokļu un māju izmaiņas būs vēl jūtamākas, jo jaunajos aprēķinos tiks ņemtas vērā arī tirgus cenu izmaiņas.

«Mums ir lētākās degvielas cenas Baltijas valstīs un ceturtās lētākās Eiropā,» Db.lv uzsver Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis, būdams neizpratnē par ekonomikas ministra paziņojumiem.

Pēc O. Karčevska sacītā, Lietuvā vidējā 95. markas benzīna cena pašlaik ir aptuveni 84 santīmi par litru, Igaunijā – aptuveni 81 santīms, savukārt Latvijā – 79 santīmi. Savukārt Eiropā lētāka degviela nekā Latvijā esot vien Rumānijā, Bulgārijā un Kiprā.

Degvielas tirgotāji, kas, starp citu, ir arī valstī lielākie nodokļu maksātāji, vēl aizvien gaida aprēķinus no ekonomikas ministra Arta Kampara, kas pamatotu viņa paustās pretenzijas pret uzņēmējiem par neizskaidrojami augstajām degvielas cenām.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājam nav skaidrs, kāpēc ministrs vispirms nav aicinājis tirgotājus uz tikšanos, lai uzņēmēji varētu pastāstīt, kā un kāpēc veidojas cena. «Pašreiz 52% no degvielas litra cenas veido nodokļi, piecenojums ir apmēram tāds pat kā bija pirms diviem gadiem. Savus aprēķinus ministram sniedzām uzreiz pēc viņa paziņojuma, bet ministra pamatojumu pagaidām neredzam,» saka O. Karčevskis.

Gada laikā tirdzniecības telpu un biroja telpu nomas maksa Rīgā ir kritusies uz pusi, liecina īres un nomas operatora Rent In Riga dati.

Kompānija ziņo, ka ir palielinājusies tirgus aktivitāte. Cīņā par izdzīvošanu pieaug uzņēmumu skaits, kuri meklē lētākas telpas. Nomas maksu samazināšana veicinājusi nomnieku rotāciju, kas bijusi augsta. Darījumu skaits palielinās, komentējis Rent In Riga speciālists Jānis Lipša.

Pieprasījumu veido tikko biznesu uzsākušie uzņēmumi, kā arī firmas, kas izmaksu optimizācijas nolūkos meklējot lētākas un darbībai piemērotākas telpas, vai arī tie uzņēmēji, kas vēlas izmantot zemo nomas maksu un paplašināt uzņēmējdarbību. Biroju centros, kuru celtniecību ir finansējušas bankas, nomas maksas vasarā ir samazinātas minimāli, cenšoties saglabāt stabilitāti biroju telpu nomas segmentā, spriež kompānijas speciālisti. Zemākā tirgus aktivitāte ir noliktavu un ražošanas telpu segmentā. Daudzos gadījumos iznomāt telpas neizdodas augstās apsaimniekošanas maksas dēļ, kuras svārstās no 0.5 līdz 3 latiem/m2.

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus visām Latvijas mājsaimniecībām, bet īpaši tas ir vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat 7 reizēm.

Bez ievērojamām valsts subsīdijām mājsaimniecībām vairs nebūs izdevīgi kļūt “zaļākām”, ieguldīt un uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, mainīt apkures veidu un izmantot elektrotransportu. Plānotās izmaiņas būs jauns šķērslis arī valstij svarīgo zaļās enerģijas lielo projektu attīstībai, jo uzkraus kārtējās papildu izmaksas, kas kavēs lētākas elektroenerģijas ražošanu. Tarifu projektā paredzētā maksa elektroenerģijas ražotājiem palielinās par 570%. Tāpēc AS Sadales tīklu jauno tarifu projektu varam uzskatīt par būtisku atkāpšanos no valsts līdz šim veidotās politikas CO2 mazināšanas jomā.

Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums 

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules...

Jauno tarifu mērķis ir palielināt AS Sadales tīkls ieņēmumus, tajā skaitā uz zaļās enerģijas ražošanas rēķina. Un šis ir brīdis, kad valstiskā līmenī ir jāizvēlas – vai nu visi strādājam, lai kāpinātu atsevišķu valsts uzņēmumu peļņu, vai arī turpinām uzsākto ceļu energoneatkarības un energoefektivitātes virzienā, tiecoties sasniegt ES līmenī noteiktos Zaļā kursa mērķus CO2 mazināšanas jomā. Lietuvā un Igaunijā šādus “drakoniskus” tarifus zaļajiem projektiem neviens neplāno uzlikt, un tas nozīmē, ka Latvija sistēmiski turpinās palielināt savu atpalicību no abām kaimiņvalstīm zaļās enerģētikas jomā.

Šobrīd Lietuvā par elektroenerģijas ražošanu un nodošanu tīklā atsevišķa maksa nav jāmaksā, savukārt Igaunijā šī maksa ir gandrīz uz pusi mazāka. Piemēram, ja pašlaik Latvijā elektroenerģijas ražotāju tarifs – gada maksa par 1MW ir 2480 EUR, tad šobrīd tiek plānots pieaugums par 570% jeb 16600 EUR par katru MW. Vidēja lieluma saules parkam (5MW) plānotā gada maksa ir teju 100 000 EUR, nemaz nerunājot par grandiozām jaudas rezervācijas maksām, pieslēguma izmaksām u.c. jauninājumiem no ST puses. Līdzīgas izmaiņas piedzīvos arī mājsaimniecības.

Līdz šim Latvijas politika bija vērsta uz to, lai atbalstītu mājsaimniecību pāriešanu uz energoefektīvākiem un lētākas enerģijas risinājumiem, kā arī aizstātu ierastos apkures veidus ar “zaļākiem” risinājumiem. Atbilstoši visā valstī pēdējos gados pieauga to mājsaimniecību skaits, kas ir aprīkotas ar saules paneļiem, saules kolektoriem un siltumsūkņiem.

Paļaujoties uz šo valsts energoefektivitātes politiku un valsts atbalsta pieejamību, iedzīvotāji un uzņēmumi pēdējos gados veica nozīmīgus ieguldījumus savos mājokļos un uzņēmumos. Iedzīvotāji un uzņēmumi rekordlielos apmēros aizņēmās un investēja, lai pēc iespējas ātrāk efektivizētu savus mājokļus. Savukārt AS Sadales tīkls jauno tarifu projektu varam uzskatīt par mēģinājumu sagraut visu to, kas valstiskā līmenī pēdējo gadu laikā ir paveikts Latvijā energoefektivitātes un energoneatkarības jomā. Jaunie AS Sadales tīkla tarifi primāri sodīs visas tās mājsaimniecības, kas pēdējos gados ieguldīja energoefektivitātē un zaļās enerģijas risinājumos. Plānotā rēķinu samazinājuma vietā tieši viņiem izmaksas nevis samazināsies, bet gluži pretēji pieaugs.

Ar būtiskāko cenas pieaugumu tiks sodītas mājsaimniecības, kas izmantoja valsts atbalstu mikroģeneratoru, saules paneļu vai vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Programma paredzēja, ka uzstādīto saules paneļu un vēja ģeneratoru maksimālā atļautā ražošanas jauda nedrīkst pārsniegt 50% no pieslēguma maksimālās atļautās slodzes. Lai mājsaimniecības varētu saražot sev nepieciešamo elektroenerģiju un pēc iespējas vairāk uzkrātu vēlākai izmantošanai (NETO norēķinu sistēma), tām bija nepieciešams palielināt atļauto pieslēguma jaudu. Tagad tieši šīs mājsaimniecības sagaida visaugstākais tarifu pieaugums. Faktiski Sadales tīkls sadārdzina mikroģeneratoru īpašniekiem iespēju izmantot pašu saražoto enerģiju, kas iepriekš tika uzkrāta kopējā tīklā, un piespiedīs pāriet no NETO sistēmas uz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par saražotās elektroenerģijas iegādi. Arī šajā gadījumā neatrisināts paliek jautājums par ienākuma nodokļu piemērošanu mazajiem elektroenerģijas ražotājiem.

Protams, zaļās enerģijas ražotāji, kuri tikai nodod elektroenerģiju tīklā un kuru pašu patēriņš ir niecīgs, kā arī lietotāji ar saules paneļiem nav izdevīgi AS Sadales tīkls, jo samazina uzņēmuma ieņēmumus. Mājsaimniecības un uzņēmumu spēja pašiem nodrošināt lielāko daļu nepieciešamās elektroenerģijas ir būtiski ietekmējusi AS Sadales tīkls finanšu rādītājus. Tāpēc arī jaunajā tarifu plānā lielākais izmaksu pieaugums ir novērojams tieši fiksētajām jaudas komponentēm, kas veicina valsts uzņēmuma tūlītēju peļņas palielinājumu neatkarīgi no lietotāju patēriņiem.

Mājsaimniecības, kuras uzstāda mikroģeneratorus, plāno izveidot elektroauto uzlādes staciju un domā par apkures maiņas risinājumiem, tipiskā pieslēguma jaudas izvēle ir vismaz trīs fāžu 32A pieslēgums. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka tieši šajā pozīcijā tiek plānots vislielākais tarifu pieaugums uz fiksēto komponenti vien līdz pat 350% apmērā. Piedāvātais tarifu projekts paredz divus variantus – vai nu lielu maksu par jaudas uzturēšanu un mazāku cenu par pārvadi, vai arī pretēji – dārgāku pārvadi un lētāku jaudas uzturēšanu. Pie tam, jaunajā tarifu projektā vairs nav paredzēts lētāks tarifs elektroenerģijas piegādei naktī.

AS Sadales tīkls tarifiem ir būtiska nozīme gan esošo, gan jaunu enerģijas ražošanas projektu īstenošanā, lai panāktu gan Latvijas energoneatkarību, gan videi draudzīgāku un lētāku elektroenerģiju. Mākslīgi sadārdzinot zaļās enerģijas ražošanas izmaksas, kārtējo reizi tiek likti šķēršļi Latvijas energoneatkarībai un tādu elektroenerģijas projektu attīstībai, kas iedzīvotājiem ilgtermiņā varētu nodrošināt lētāku elektrību.

Dažādu maksājumu apjoms ar Latvijas banku izdotajām kartēm šā gada pirmajā pusē samazinājies līdz 2007. gada līmenim.

Latvijas Bankas apkMaksājumu apjoms ar kartēm sarucis līdz 2007. gada līmenimopotie dati liecina, ka šogad kopumā ar iekšzemē izdotajām maksājumu kartēm veiktas 69.5 miljoni transakciju 2.2 miljardu latu apjomā.

Salīdzinot ar 2008. gada 2. pusgadu, ar kartēm veikto maksājumu skaits, gan iemaksājot, izmaksājot naudu no bankomātiem, norēķinoties ar kartēm POS termināļos, šogad samazinājies par 5 %, bet šo darījumu apjoms – par 20.6 %.

Šogad darījumu apjoms ar maksājumu kartēm samazinājies līdz aptuveni 2007. gada vidus līmenim, kad apjoms bija 2.08 miljards latu. Vēl 2008. gada pirmajā pusē apjoms bija 2.67 miljardi latu, bet otrajā pusē – 2.8 miljardi latu.

2008. gads mēbeļu ražotājiem ir apcirpis ienākumus un piespiedis mainīt savu vīziju. To liecina Db apkopotie dati par lielāko mēbeļu un mēbeļu detaļu ražotāju finansiālās darbības rādītājiem un pašu uzņēmēju teiktais.

Pērn ražošanu pārtrauca vairāki mēbeļu ražotāji —SIA Malteks, SIA Rondeks, SIA De novo utt. Neto apgrozījumu pērn no 28 lielākajiem spējuši palielināt tikai 7. Tāpat kā 2007. gadā arī pērn lielākais mēbeļu ražotājs ir SIA Avoti SWF.

«Pērnais gads bija stipri līdzīgs 2007. g., taču visbūtiskākās pārmaiņas notikušas gadu mijā un šogad,» stāsta SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. Viņš norāda, ka pērn Baltijas tirgū cilvēki mēbeles sākuši pirkt mazāk un tāpēc nācās pieņemt skarbus lēmumus un pārskatīt visu izdevumu struktūru, kā arī vairāk domāt par jauniem noieta tirgiem ārzemēs. Viņš atzīst, ka tikusi pārskatīta arī uzņēmuma attīstības stratēģija.Izšķirsies, kurš izdzīvos

Apdrošinātāji saņēmuši atlīdzību pieprasījumus par plūdu postījumiem vairāku simtu tūkstošu latu apmērā, portāls db.lv uzzināja, aptaujājot apdrošinātājus.

AAS Gjensidige Baltic patlaban ir saņēmusi 11 pieteikumus par plūdu radītiem zaudējumiem, informēja uzņēmuma pārstāve Jana Norvele. No visiem pieteikumiem četri ir reģistrēti par applūdušiem objektiem Ogrē, divi Jelgavas novadā, viens Daugavpilī, viens Līvānos, viens Valkas novadā, viens Viļakas novadā un viens Rēzeknes novadā.

Provizoriskās izmaksas par pieteiktajiem objektiem varētu būt 40 tūkstošu latu apmērā, taču šobrīd vēl notiek plūdos bojāto īpašumu apsekošana un zaudējumu izvērtēšana, informēja Gjensidige pārstāve.

Līdz šim brīdim AAS Balta ir saņēmusi 59 pieteikumus par atlīdzībām saistībā ar plūdiem vai paliem, pastāstīja Baltas īpašumu atlīdzību pārvaldes vadītājs Ivo Danče.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Metrum valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Trukšāns. «Mērniecības un teritoriālās attīstības plānošanas uzņēmums Metrum darbojas arī ārpus Latvijas – esam snieguši pakalpojumus no Kazahstānas līdz Kanāriju salām. Otrs svarīgs fakts ir mūsu ieguldījums zinātnes attīstībā – pat pēc pieticīgām aplēsēm esam ieguldījuši apmēram 2,5 miljonus eiro, investīcijas veicot meža inventarizācijas tehnoloģiju izpētē un attīstībā ar tālizpētes metodēm,» norāda M. Trukšāns.