Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Savrupmāju cenas Rīgā un Rīgas rajonā, salīdzinot ar 2007.gada pirmo pusi, ir kritušas vidēji par 40 – 60%, raksturojot situāciju savrupmāju tirgū, atzīmē Latio.

Straujākais cenu kritums ir novērots ēkām ar samērā lielu platību, kas pārsniedz 300 m2. Ļoti maza ineterse ir nepabeigtu jaunbūvju un rindu māju segmentā. Priekšroka šobrīd tiek dota vidējas platības, kvalitatīvām un pilnībā pabeigtām savrupmājām.

(Foto: Eva Šavdine, DB)Savrupmājas — uz pusi lētākas

Ņemot vērā straujo cenu kritumu un lielo savrupmāju piedāvājumu, šobrīd gatavu savrupmāju piedāvājumu cenas ir zemākas nekā līdzvērtīgas ēkas būvizmaksas. Tādēļ šobrīd izdevīgāk ir iegātāties jau gatavu ēku, nekā būvēt to no jauna.

Vairs tikai nepilnu mēnesi lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, informēja Valsts zemes dienests.

Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz likumdošanā noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos. Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 2 678 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 hektāru platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 600 pieprasījumi par 757 zemes vienību izpirkšanu 1 272 hektāru platībā.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Visiem, kam lauku apvidos ir piešķirta lietošanā zeme, un kas nav iesnieguši lauku zemes pieprasījumus līdz pagājušā gada 31. augustam, kas bija noteikts kā iepriekšējais termiņš, vēl ir iespēja iesniegt pieteikumus Valsts zemes dienestā līdz šā gada 30. novembrim.

Tie, kas pieteikumus iesniegs, saglabās tiesības šo zemi izpirkt un iegūt īpašumā. Savukārt, kas neiesniegs pieteikumus, zaudēs tiesības zemi izpirkt par privatizācijas sertifikātiem un kadastrālo vērtību, un iegūs tiesības zemi nomāt no pašvaldības, maksājot nomas maksu pusprocenta apjomā no kadastrālās vērtības. Ja pēc kāda laika viņi vēlēsies zemi nopirkt, tas vairs nenotiks zemes reformas likumu ietvaros, bet to varēs iegādāties kā jebkuru pašvaldības zemes gabalu valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.

Kopumā zemes lietotāju rīcībā līdz 2005. gada 1. septembrim bija ap 113 000 zemes vienību, no kurām līdz pagājušā gada 1. septembrim pieteicās un pamatojoties uz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā iesniegto zemes robežu plānu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļautas vairāk kā 86 000 zemes vienības. Līdz šā gada 30. novembrim vēl varētu pieteikties izpirkt vairāk par 25 000 zemes vienību. Uz 1.novembri, kad no papildus pieteikšanās lauku zemes izpirkšanai atvēlētā laika bija palikušas tikai 30 dienas, Valsts zemes dienestā bija saņemti pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 ha platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts Latgalē, kur palicis visvairāk zemesgrāmatā neierakstītās zemes – 757 zemes vienību izpirkšanai 1 272 ha platībā. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši tikai aptuveni 10% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības. VZD aicina zemes lietotājus izmantot tiem normatīvajos aktos dotās tiesības iegūt zemi īpašumā un neatlikt izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanu uz pēdējo brīdi, lai pēdējās dienās pirms pieteikšanās beigām neradītu sev neērtības, veidojot rindas VZD klientu apkalpošanas centros.

Vairs tikai divas nedēļas lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai. Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz normatīvajos aktos noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos, Db.lv infromēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 3 540 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 4 182 zemes vienību izpirkšanu 8 570 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai, neatliekot izpirkšanas pieprasījuma iesniegšanu uz pēdējo brīdi. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši aptuveni 18% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības.

Valsts zemes dienestā (VZD) atbilstoši 2007.gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (Privatizācijas pabeigšanas likumā) noteiktajam 30.novembrī noslēdzās pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu pieņemšana, liecina sniegtā informācija medijiem.

Laikā no šī gada 1.augusta līdz 30.novembrim, kad vairākām personu kategorijām bija dota papildus iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā saņemti 6 956 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 7 880 zemes vienību izpirkšanu 25 000 ha platībā, kas sastāda 28% no zemes vienībām, kas vēl bija palikušas pastāvīgā lietošanā. Saņemto pieprasījumu skaits vēl pieaugs, tā kā zemes izpirkšanas pieprasījumus varēja nosūtīt arī pa pastu ierakstītā vēstulē.

Liela zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo zemes īpašnieku aktivitāte šajā papildus pieteikšanās periodā, piesakoties zemes izpirkšanai, netika sagaidīta, tā kā absolūtais vairākums zemes pastāvīgo lietotāju, kas bija ieinteresēti izpirkt pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, izmantoja iespēju pieteikties iepriekšējā pieprasījumu iesniegšanas periodā, t.i., līdz 2006.gada 31.augustam.

Valsts zemes dienests (VZD) visiem zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos bija iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu un kas saņēmuši VZD lēmumu par tiesībām zemi izpirkt, atgādina, ka līdz nākamajam termiņam zemes izpirkšanas procedūrā atlicis nepilns pusgads.

Normatīvie akti paredz, ka, lai izpirktu pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 2008.gada 1.septembrim vai nu jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana (t.i. VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēmā) jābūt reģistrētam zemes robežu plānam) vai jāveic priekšapmaksa par izpērkamo zemi (t.i. jābūt VZD iesniegtam apliecinājumam par veikto priekšapmaksu.

VZD aicina zemes izpircējus laikus veikt nākamos soļus zemes izpirkšanai, lai, nokavējot termiņus, nezaudētu tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību.

Zemes kadastrālā uzmērīšana jāpasūta mērniecības darbu veikšanai licencētai juridiskajai personai vai Latvijas Mērnieku Biedrības sertificētai fiziskajai personai. Licencēto juridisko personu un sertificēto fizisko personu saraksts, kā arī informācija par to, kuras mērniecības firmas darbojas katrā Latvijas rajonā, pieejama VZD interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv sadaļas Mērniecība apakšsadaļā Licences un sertifikāti.

Privātās apbūves zemes gabalu vidējās cenas Rīgas mikrorajonos un Pierīgas labās vietās gada laikā augušas par 10–13%, tādēļ zemes iegādi patlaban var vērtēt arī kā izdevīgu brīvo līdzekļu ieguldīšanas iespēju, atzīst Latio tirgus pārskatu projektu vadītājs Roberts Kārkliņš.

Savrupmāju būvniecībai piemērotu zemes gabalu 1 000 līdz 1 500 kvadrātmetru platībā vidējā cena Rīgas mikrorajonos šā gada sākumā bija par aptuveni 13% augstāka nekā pirms gada. Cenu diapazons, kādā notiek darījumi mikrorajonos, ir 40 līdz 55 eiro par kvadrātmetru. Tādās pircēju pieprasītās Pierīgas vietās kā Mārupe, Babīte, Garkalne apbūves zemes gabalu vidējā cena gada laikā pieaugusi par 12%, bet cenas ir robežās no 20 līdz 30 eiro par kvadrātmetru. Carnikavā, Ādažos un Ķekavā privātās apbūves zemes cenas ir 10–17 eiro par kvadrātmetru, bet vidējā cena gada sākumā bija par 10% augstāka nekā pirms gada. Zemes vidējā cena nav mainījusies tādās Pierīgas vietās kā Olaine, Inčukalns, Baldone. Šajās vietās zemes kvadrātmetra cena ir robežās no 3 līdz 7 eiro.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (VZD) saņemti 475 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 566 zemes vienību izpirkšanu 793 hektāru platībā, Db.lv informēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 166 pieprasījumi par 213 zemes vienību izpirkšanu 264 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai.

Kā ziņots, atbilstoši jūnija mēnesī pieņemtajiem grozījumiem zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos no šā gada 1.augusta līdz 30.novembrim vairākām zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo īpašnieku kategorijām no jauna tiek dota iespēja pieteikties lauku zemes izpirkšanai par tās kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos.

Iepriekš Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā bija noteikts, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšana noslēdzas 2006.gada 31.augustā. Taču zemes izpirkšanas pieprasījumu izvērtēšanas gaitā tika identificēti vairāki jautājumi, kas nebija precīzi noregulēti zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos un kas varēja kavēt sekmīgu privatizācijas procesa pabeigšanu. 2006.gada decembrī ministru prezidents Aigars Kalvītis izveidoja īpašu darba grupu, kas izstrādāja nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai risinātu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas noslēguma procesā konstatētās problēmas.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk - VZD) saņemti 475 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 566 zemes vienību izpirkšanu 793 hektāru platībā.

Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā - 166 pieprasījumi par 213 zemes vienību izpirkšanu 264 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai.

Kā ziņots, atbilstoši jūnija mēnesī pieņemtajiem grozījumiem zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos no šā gada 1.augusta līdz 30.novembrim vairākām zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo īpašnieku kategorijām no jauna tiek dota iespēja pieteikties lauku zemes izpirkšanai par tās kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos.

Iepriekš Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā bija noteikts, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšana noslēdzas 2006.gada 31.augustā. Taču zemes izpirkšanas pieprasījumu izvērtēšanas gaitā tika identificēti vairāki jautājumi, kas nebija precīzi noregulēti zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos un kas varēja kavēt sekmīgu privatizācijas procesa pabeigšanu. 2006.gada decembrī ministru prezidents Aigars Kalvītis izveidoja īpašu darba grupu, kas izstrādāja nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai risinātu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas noslēguma procesā konstatētās problēmas.

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Šobrīd viena no sabiedrības aktualitātēm ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām ēkām, kas Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā risinājuma rezultātā jau ievērojami pārsniedz publiskajā telpā diskutētās nodokļa reformas robežas un akceptēšanas gadījumā var atstāt ļoti būtisku ietekmi ne tikai uz maksājumu lielumu, bet arī uz Latvijas nekustamā īpašuma īpašnieku kopumu.

1. Šajā gadījumā to plāno veikt pašu vēlētais parlaments un tā ieceltā valdība;

2. Ja plašsaziņas līdzekļos politiķu paustie mērķi ir patiesi, tad nav pārliecības par to, ka viņi paši ir pietiekami iedziļinājušies izskatāmajā jautājumā.

3. Šobrīd sabiedrībā ir kāda visai ietekmīga grupa, kuras interesēs ir panākt rosību nekustamā īpašuma tirgū. Viena no pārbaudītām metodēm ir nesamērīgi nodokļi.

Vispirms par dažiem mītiem:

Pirmais mīts: pēc māju kadastrālās vērtības (KV) var noteikt, cik bagāti ir īpašnieki.

Patiesībā ēku KV netiek atvasinātas no to greznuma, lepnuma, svaiguma, materiālu dārdzības, īpašnieku turīguma un tamlīdzīgiem parametriem, bet, galvenokārt, no zemes kadastrālās vērtības.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) zemes gabalu Konsula ielā 20, Rīgā ir iegādājusies atbilstoši Latvijā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši tirgus cenām par analogiem zemes gabaliem Dzirciema ielas rajonā. RSU ir nepatīkami pārsteigta par šo ažiotāžu, kas sacelta, nomelnojot RSU reputāciju un straujos izaugsmes tempus, norāda RSU pārstāvis Edijs Šauers.

Lai nodrošinātu trūkstošās telpas studijām un zinātniskajai darbībai, RSU šī gada sākumā iegādājās zemes gabalu tai pieguļošajā teritorijā Konsula ielā 20. Tas bija pēdējais neapbūvētais zemes gabals RSU centrālās ēkas pieguļošajā teritorijā 8913m² platībā un jau ilgstoši bija izlikts brīvā pārdošanā. RSU šo zemes gabalu iegādājās šobrīd, ņemot vērā šā brīža RSU attīstības un finanšu rādītājus, turklāt līdzās šim zemes gabalam top arī RSU jaunā studentu dienesta viesnīcas ēka.

Īpašums tika iegādāts saskaņā ar sertificēta vērtētāja Eiroeksperts noteikto vērtību, kas bija zem tirgus vērtības darījuma brīdī. Pārrunas par zemes gabala iegādi tika vestas ar nekustamo īpašumu kompāniju Latio, kas bija zemes īpašnieka pārstāvis, atbilstoši šādu darījumu ierastajai praksei. Latio nebija līgumslēdzēja puse – līgums tika slēgts ar privātpersonu Igoru Gatinu, tajā pašā laikā īpašnieks bija izsniedzis pilnvaru Latio darbiniekam. Pirmpirkuma tiesības bija Rīgas domei. RSU iesniedza domei līgumu, bet dome atteicās no pirmpirkuma tiesībām. Zemes gabals tika iegādāts par universitātes pašu pelnītiem līdzekļiem, balstoties uz RSU Senāta 2016. gada 16. februāra koleģiālu lēmumu. Atbilstoši sarunu gaitai ar Latio, līgumu par zemes iegādi RSU noslēdza jau 2016. gada 10. martā. Valsts budžeta līdzekļi līdz ar to netiek tērēti. Saskaņā ar apbūves noteikumiem uz jaunā zemes gabala plānota studiju un zinātnes kompleksa būvniecība.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Izskanējis nekustamo īpašumu speciālistu viedoklis, ka patlaban ir ļoti sarežģīti iegūt kredītu no Latvijas bankām zemesgabala iegādei, ja nav gatavs un saskaņots projekts par privātmājas celtniecību. Db.lv apkopoja komercbanku viedokļus par šo jautājumu.

Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns:

"Hansabanka joprojām finansē zemes gabala iegādi privātpersonām. Termiņš ir 10 gadi, finansējuma apjoms līdz 3000 kvm ir 80%, virs 3000 kvm - 70% no NĪ tirgus vērtējuma, neatkarīgi no atrašanās vietas.

Būtiski ir saprast zemes gabala iegādes mērķi. Ja tas ir paredzēts privātai apbūvei savām vajadzībām šobrīd vai tālākā nākotnē, tad šādu kredītu ir iespējams noformēt.

Ja zemes gabals ir novērtēts kā komercobjekts, uz kura ir paredzēta vairāku apbūves gabalu izveide ar biznesa mērķi būvēt ciematu vai vairākas privātmājas – tad tiešām – šādu kredītu privātpersonām Hansabanka pašlaik neizsniedz. Tāda veida kredītpieprasījumi tiek izskatīti un formēti juridiskām personām.

Gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku - fizisko personu pēdējā gada laikā ir šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību.

Saknīša vietā - Uļmans

Mainījies ir pēdējo gadu vislielāko privāto zemes platību īpašnieks - no pazīstamā skandalozā uzņēmēja Gata Saknīša lielāko daļu viņa īpašumu iegādājies Mono holdinga saimnieks Mihails Uļmans. Vēl pirms gada G. Saknītim personiski piederēja 4253 hektāri zemes, turklāt viņa reāli kontrolēto zemes platību apjoms bija vēl ievērojami lielāks: tām bija jāpieskaita uz viņa mātes Agras Saknītes vārda reģistrētie 2610 hektāri, kā arī A. Saknītei oficiāli piederošo uzņēmumu GS Nekustamie īpašumi un Aģentūra GS attiecīgi 803 un 2699 hektāri, līdz ar ko kopējais zemes platību apjoms bija vairāk nekā 10 tūkstoši hektāru.

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

Jūrmalā straujāk ir samazinājušās cenas vecākām neremontētām savrupmājām bez ērtībām, kā arī vienģimeņu ēkām, kas atrodas Pumpuru – Vaivaru rorajonā, teritorijā starp dzelzceļu un upi, sarēķinājusi kompānija Arco Real Estate.

Cenu samazinājums šajā segmentā pērn bijis 35 – 55 %, bet 2010.gada tālāks cenu kritums nav konstatēts. Salīdzinoši neliels un samērā noturīgs piedāvājums ir dārgo īpašumu sadaļā – ēkas ar zemi jūras vai upes tuvumā. Kaut gan darījumu skaits ir niecīgs, piedāvājuma cenu samazinājums ir 25 – 35 % pret 2008.gada beigu cenām.

Vislielākais cenu samazinājums bija Vaivaru – Dubultu rajonā aiz dzelzceļa, kur vidējā darījumu summa jaunām dzīvojamām ēkām ar platību ap 200m² ar zemes gabalu ap 1500m² šobrīd ir 150 – 180 tūkstoši eiro, kas faktiski ir līdzīga vidējām, šāda raksturojuma dzīvojamo māju cenām Mārupē, taču, ņemot vērā Jūrmalas dabas faktorus un salīdzinoši labo infrastruktūru, šī mikrorajona pašreizējās cenas varētu būt zem teorētiskās tirgus cenas, spriež Arco Real Estate speciālisti.

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Šā gada pirmajā pusē pircēju interese par savrupmāju iegādi ir palielinājusies, tomēr māju pirkumu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu ir samazinājies, izriet no Latio savrupmāju tirgus pārskats par 2010.gada pirmo pusgadu.

Pagājušā gada pirmās puses līmenī šogad ir saglabājies savrupmāju darījumu apjoms Rīgas rajonā, bet Latvijā kopumā, kā arī Rīgā un Jūrmalā tas ir samazinājies.

Darījumu krituma galvenais iemesls, pēc kompānijas speciālistu domām, ir pircēju finansiālajām iespējām un kvalitātes prasībām atbilstošu māju ierobežotais piedāvājums.

Cilvēki ir kļuvuši nedaudz optimistiskāki par savu nākotni. Tie, kas nolēmuši mainīt dzīves apstākļus, apzinās, ka savrupmāju cenas ir zemā līmeni, tāpēc interese par īpašumu iegādi atjaunojas. Pavasarim bija raksturīga māju apskate un prasībām piemērotākā īpašuma meklēšana, savukārt vasarā potenciālo pircēju darbības ir kļuvušas mērķtiecīgākas, piemēram, tiek apzinātas banku piedāvātās īpašuma iegādes finansēšanas iespējas, skaidroja Latio nekustamā īpašuma tirdzniecības speciālists Atis Skrastiņš.