Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

13.decembrī Daugavpilī notiek Daugavpils lauksaimnieku apvienības biedru sapulce; 13.decembrī Dobeles rajonā Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācija organizē informatīvu pasākumu "Par cukura nozares reformu"; 13.decembrī Ventspilī notiek seminārs par biznesa plāna būtību un koncepciju; 13.decembrī Cēsīs notiek seminārs lauksaimniekiem par tirgus veicināšanas pasākumiem; 14.decembrī Rīgā notiek seminārs par jaunajiem nosacījumiem – higiēnas regulu prasības; 14.decembrī Rīgā notiek Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvju sapulce Nr.14; 14.decembrī Jelgavā notiek konference “Lauksaimniecības nodrošinājums ar kvalificētiem darbiniekiem”; 14.decembrī Ventspilī notiek seminārs par dzīvnieku labturību; 14.decembrī Salaspilī notiek programmas meža sertifikācijas shēmu novērtēšanai (PEFC) Latvijas padomes sēde, Salaspilī; 15.decembrī Ventspilī notiek seminārs par uzņēmumu stratēģijas veidiem un noteikšanas procesu; 15.decembrī Siguldā notiek Latvijas Zemnieku Federācijas padomes un rajonu Lauksaimnieku Apvienību Ziemassvētku sēde; 16.decembrī Salaspilī notiek Meža īpašnieku apvienību vadītāju un dibināšanas iniciatoru sanāksme-seminārs.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Lai informētu uzņēmējus un citus interesentus par aktualitātēm muitas darbā saistībā ar Latvijas iestāšanos ES un gaidāmajām izmaiņām, marta beigās un aprīļa sākumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenā muitas pārvalde (GMP) rīkos seminārus gan reģionos, gan galvaspilsētā. Semināros VID GMP eksperti sniegs informāciju par muitas procedūru piemērošanu pārejas periodā, muitas kontroles kārtību uz ES ārējām un iekšējām robežām, iztirzās muitas kompetencē esošos ES kopējās lauksaimniecības politikas jautājumus, iepazīstinās ar izmaiņām muitas vērtības noteikšanā, preču izcelsmes noteikumos, ievedmuitas tarifos. Semināru dalībnieki varēs uzzināt par ES saistošo izziņu par tarifiem un izcelsmi saņemšanas kārtību, TARIC datu bāzi, tarifu kvotu pieprasīšanu. Tāpat plānots informēt par izmaiņām tranzīta kontroles sistēmā, kā arī par muitas procedūru vienkāršošanu un vietējo muitošanu. Visi semināri sāksies pulksten 10:00 un ilgs līdz pulksten 15:40. Pirmais seminārs plānots Vidzemē 23. martā. Visi interesenti tiek gaidīti Valmierā, Beātes ielā 49, 3. stāva zālē. 25. martā VID GMP rīkotais seminārs notiks Kurzemes reģionā — Kuldīgā, Pilsētas laukumā 1, 3. stāva zālē. Zemgales reģiona iedzīvotāji aicināti semināru apmeklēt 1. aprīlī Jelgavā, Mātera ielā 57, 4. stāva zālē. 6. aprīlī seminārs notiks Daugavpilī, Rīgas ielā 2, Rajona padomes konferenču zālē. Rīgā seminārs tiks rīkots 8. aprīlī Smilšu ielā, VID zālē (2.stāvā).

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un lauksaimnieku organizāciju plānotie pasākumi no 2006.gada no 8. līdz 19.martam: • 8.martā Rīgā notiek Latvijas Zemnieku federācijas un rajonu lauksaimnieku apvienību sēde; • 9.martā Valkā notiek seminārs lauksaimniekiem par kooperatīva iespējām un piedāvājumiem; • 9.martā Talsu Lauku konsultāciju birojs organizē informācijas dienu Dundagas pagastā; • 9. martā Tērvetes novadā notiek konsultatīvs seminārs par aktualitātēm grāmatvedībā, nodokļu likumdošanā, ES maksājumu un valsts subsīdiju jautājumos; • 9.martā Priekuļos notiek informatīva sanāksme par aktuālo lauksaimniecībā un mežsaimniecībā; • 9. martā Valmierā Valmieras rajona lauksaimnieku apvienība organizē gada konferenci par jaunāko informāciju laukos; • 10. martā Rīgā notiek Latvijas Augļkopju asociācijas valdes sēde; • 10.martā Rīgā notiek Latvijas Aitu audzētāju asociācijas gada kopsapulce; • 11.martā Līvbērzes pagastā notiek iedzīvotāju forums; • 14.martā Ozolniekos notiks 2005.gada subsīdiju demonstrējumu rezultātu prezentācija piena lopkopībā; • 14. martā Dobeles Lauku konsultāciju birojs organizē semināru " Jaunas iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā - vides un veselības saimniecības"; • 15.martā Dobeles Lauku konsultāciju birojā notiek konsultācijas biškopībā; • 15.martā Rīgā notiek Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas valdes sēde; • 15.martā Rīgā notiek LOSP pārstāvju sapulce Nr.3. • 16.martā Vītiņu pagastā notiek seminārs par aktualitātēm nodokļu likumdošanā un grāmatvedībā; • 16.martā Dobelē Dobeles Lauku konsultāciju birojs organizē semināru “Ūdens apgādes nodrošināšana”; • 10. – 19.martā Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju biedrība "Trusis un citi" Dabas muzejā organizē dzīvnieku izstādi "Trusis un viņa draugi"; • 16.martā Priekuļos notiek Cēsu rajona zemnieku apvienības kopsapulce; • 17.martā Valsts Stendes selekcijas stacijā notiks sēklaudzētāju seminārs; • 18.martā Liepājā notiek Liepājas rajona lauksaimnieku apvienības gada atskaites sapulce.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un lauksaimnieku organizāciju plānotie pasākumi no 2006.gada 13. – 15. februārim: • 13.februārī Jelgavā Jelgavas rajona lauksaimnieku apvienība organizē informācijas dienu; • 13.februārī Tukuma rajona Slampes pagastā notiek seminārs par vitamīnu un minerālvielu vajadzību saistībā ar ganāmpulka produktivitāti; • 13.februārī Liepājas rajonā notiek šķirnes saimniecību atestācija; • 14.februārī Liepājas rajonā notiek šķirnes saimniecību atestācija; • 14.februārī Ventspilī Ventspils Lauku konsultāciju birojs organizē ES mācības par bruto seguma aprēķinu augkopībā; • 14. februārī Valkā notiek seminārs lopkopībā "No telītes līdz augstražīgai govij"; • 14.februārī Dobelē notiek no subsīdijām finansēto zinātnes projektu prezentācijas; • 14.februārī Valmierā notiek seminārs par vitamīnu un minerālvielu vajadzību saistībā ar ganāmpulka produktivitāti; • 15.februārī Ozolniekos notiek seminārs par vitamīnu un minerālvielu vajadzību saistībā ar ganāmpulka produktivitāti; • 15.februārī Rīgā notiek LOSP pārstāvju sanāksme Nr.2.

Š.g. 16. un 18.maijā Alma-Atā (Kazahstānā) notiks divi semināri uzņēmējiem, lai iepazīstinātu ar Latvijas investīciju vidi, biznesa un atpūtas iespējām, kā arī, lai pārrunātu sadarbības iespējas starp Kazahstānas un Latvijas uzņēmējiem. 16.maijā notiks seminārs „Latvija – Eiropas valsts ar visplašākajām iespējām Jūsu biznesam”. Semināra laikā uzņēmējiem tiks stāstīts par tām sadarbības iespējām un priekšrocībām, ko Latvija var piedāvāt būdama Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, tiks prezentēta Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju vide, biznesa iespējas un aktuālākās tendences. Pasākuma mērķauditorija ir Kazahstānas banku, investīciju fondu un transporta/loģistikas nozares pārstāvji. Semināru organizē Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Kazahstānā sadarbībā ar „HSH Nordbank” Latvijas pārstāvniecību. Savukārt divas dienas vēlāk – 18.maijā notiks seminārs „Latvija – Baltijas dārgakmens”. Šajā seminārā Kazahstānas uzņēmēji tiks iepazīstināti ar tūrisma un atpūtas iespējām Latvijā, ar informāciju par transporta un vīzu sistēmu un citiem aktuāliem jautājumiem. Semināra mērķauditorija ir Kazahstānas tūrisma firmas un tūrisma nozares pārstāvji. Seminārs tiks organizēts sadarbībā ar tūrisma aģentūru „Kolumbs”, Kazahstānas tūrisma uzņēmumu asociāciju, Tūrisma attīstības valsts aģentūru, Latvijas Vēstniecību Kazahstānas Republikā. Abi seminārs ir iekļauti ”Eiropas dienas Kazahstānā” programmā.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

9:00 Rīgas domes Vides komitejas sēde par 2009. gada budžeta ieņēmumu un izdevumu tāmēm.

10:00 Dienas biznesa sadarbībā ar BDO Zelmenis & Liberte rīkots seminārs «Risinājumi maksātnespējas situācijā»

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lems par Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

10:00 Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tiks skatīti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

10:00 Rīgas domes Administratīvās komisijas sēde

10:00 Kurzemes plānošana reģiona attīstības padomes sēde

11:00 Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas sēde par nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu 2009. gadam.

10.decembrī Valsts kancelejā notiks seminārs «Konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību». Valsts kanceleja sadarbībā ar Pasaules banku un seminārs ir viena no šo abu institūciju sadarbības projekta daļām. Semināra mērķis ir izprast konsultāciju lomu Latvijā – gan no valdības, gan nevalstisko organizāciju (NVO) redzes punkta un sniegt praktiskus ieteikumus, kā veiksmīgāk iesaistīt sabiedrību konsultāciju procesā. Izstrādājot jaunas politikas vai tiesību aktus konsultācijas ar sabiedrību kļūst par aizvien svarīgākas,,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.. Tādēļ seminārs piedāvā iespēju iegūt gan teorētiskas, gan arī praktiskas zināšanas par konsultāciju metodēm un to veikšanu procesu. Semināru vadīs projekta sadarbības partneris - Pasaules bankas konsultants Pols Grīnings (Paul Greening), kuram ir plaša pieredze konsultāciju veikšanā Lielbritānijā. Eksperts stāstīs par to, kā izstrādāt efektīvas konsultācijas, izmantojot viņa sarakstīto grāmatu: «Pilsoņu iesaistīšana: rokasgrāmata komunikācijai ar Latvijas sabiedrību par jaunajām politikām», kas tapusi Valsts kancelejas un Pasaules bankas projekta ietvaros. Grāmatas mērķauditorija ir Latvijas valsts pārvaldes darbinieki un tās izmantošanas mērķis – valsts pārvaldē izmantoto konsultāciju metožu dažādošana un iespēju paplašināšana. Semināra pirmajā daļa dalībniekus uzrunās Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane un P.Grīnings. Savukārt, Valsts kancelejas direktora vietniece politikas plānošanas un koordinācijas lietās Una Klapkalne raksturos valdības viedokli par konsultācijām ar sabiedrību, bet NVO viedokli paudīs NVO centra pārstāvji. . Semināra otrajā daļā P.Grīnings stāstīs par 16 dažādām sabiedrības iesaistes metodēm. Savukārt, firmas «Latvijas fakti» direktors Aigars Freimanis runās par Latvijā biežāk izmantotajām konsultāciju metodēm,,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Tekstila nozarē strādājošie Liepājas uzņēmumi gatavojas spert konkrētus soļus, lai efektīvāk izmantotu Eiropas Savienības līdzekļus, pētītu tirgu un veiksmīgāk risinātu citus ar savu attīstību saistītus jautājumus. Par to šodien vienojās apmēram 20 mazie un vidējie tekstila izstrādājumu ražotāji seminārā, kas notika Liepājas pilsētas domē.

Semināra mērķis bija Liepājā strādājošajiem tekstila nozares uzņēmumiem sniegt informāciju par ekonomisko situāciju pasaulē un iespējamiem pasākumiem finanšu krīzes pārvarēšanai.

Pēc semināra notika diskusija un vairums no tās dalībniekiem pauda atbalstu SIA LAUMA FABRICS pārstāvja Edija Egliņa priekšlikumam sadarboties kopīgu jautājumu risināšanā. Viens no šādas sadarbības veidiem varētu būt Liepājas tekstiluzņēmumu kompetences centra izveide. Par to uzņēmumi lems tuvākajā laikā, kad tiks apkopoti seminārā izteiktie citi priekšlikumi.

Liepājā šobrīd strādā apmēram 80 tekstila izstrādājumu ražotāji. Kopumā ar šo nozari ir saistīti apmēram 2500 liepājnieku. Lielākā daļa no šiem uzņēmumiem izejvielas iegādājas pie SIA LAUMA FABRICS, kas neapšaubām pēc ekonomiskajiem rādītājiem ir nozares līderis ne tikai Latvijā. No SIA LAUMA FABRICS materiāliem šūtos gatavos izstrādājumus – galvenokārt sieviešu apakšveļu – mazie un vidējie uzņēmumi pārdod Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, mazāk Eiropas valstīs. Sakarā ar pašreizējo ekonomisko krīzi, ir nepieciešams rūpīgi apsvērt, kas darāms, lai nodrošinātu produkcijas ražošanu, eksportu un strādājošos skaita saglabāšanu, atzina semināra dalībnieki.

Ceturtdien, 31. jūlijā plkst. 10.00 Jelgavā sāksies seminārs Energoefektivitāte un daudzdzīvokļu namu renovācija Jelgavā.

Pasākumu atklās Tekla Žabova, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāja. Seminārs ir organizēts ar mērķi popularizēt energoefektivitātes nozīmi plašākai auditorijai un diskutēt par iespējamiem uzlabojumiem, veicot daudzdzīvokļu namu renovāciju, Db.lv informē Baiba Ābelniece, Hipotēku bankas Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Ar prezentācijām uzstāsies un diskusiju veicinās:

• Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rubulis par energoefektivitātes paaugstināšanu Jelgavas daudzdzīvokļu mājās un Enerģētikas aģentūras veidošanu Zemgalē;

• SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Uldis Lazdiņš par pieredzi Jelgavas dzīvojamo ēku siltināšanā;

Pirmdien, 17.septembrī LR ekonomikas ministrs Jurijs Strods un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols tiekas ar Japānas uzņēmēju delegāciju. Latviju apmeklēs augsta līmeņa uzņēmēju delegācija no Japānas - finanšu un loģistikas sektoru pārstāvji, ražotāji (ķīmiskā rūpniecība, elektronika, papīra ražošana, u.c.), Japānas gaisa satiksmes un dzelzceļa kompāniju vadītāji.

Lai veicinātu abu valstu uzņēmēju dialogu, LIAA 17.septembrī rīko darba pusdienas Latvijas un Japānas uzņēmējiem, kuru ietvaros abu valstu uzņēmumu pārstāvjiem būs iespēja dibināt jaunus biznesa kontaktus un pārrunāt potenciālos sadarbības virzienus.

Pirmdien, 17.septembrī LIAA organizē praktisku semināru par tehniskās priekšizpētes izstrādāšanu biznesa inkubatoru biznesa plānam. Biznesa plāna tehniskās priekšizpētes izklāsts ir viens no paredzētajiem iesniedzamajiem dokumentiem valsts atbalsta programmas "Biznesa inkubatori Latvijas reģionos" pieteikumā. Mācību seminārā piedalīsies esošo biznesa inkubatoru vadītāji, kā arī to institūciju un organizāciju pārstāvji, kas plāno veidot biznesa inkubatorus. Seminārs notiks viesnīcas "Reval Hotel Latvija" zālē "Gamma".

2005.gada 10.jūnijā Valkā norisināsies seminārs INTERREG III B atbalstītā projekta „Baltijas tūrisma tīkla attīstības veicināšana VIA Hanseatica attīstības zonā” ietvaros. Seminārā piedalīties aicināti uzņēmēji, projektā iesaistīto pašvaldību pārstāvji un pārējie interesenti. Seminārs iekļauts Valkas-Valgas uzņēmēju dienu 2005 programmā. Piektdien, 10.jūnijā plkst.11:00 Valkas pilsētas kultūras nama mazajā zālē (Valkā, Emīla Dārziņa ielā 8) projekta „Development of Baltic Tourist Network in Via Hanseatica Development Zone” („Baltijas tūrisma tīkla attīstības veicināšana VIA Hanseatica attīstības zonā”) ietvaros notiks seminārs „Sadarbībā VIA Hanseatica zonā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā”. Seminārā uzstāsies vieslektori no Zviedrijas un Somijas, kuri stāstīs par pieredzi līdzīgu projektu Kings Road un Hame Oxenroad realizācijā un par sadarbības veidošanu uzņēmējiem un jauna tirgus veidošanu. Lektors no Latvijas Universitātes uzstāsies par sekojošu tēmu: Baltijas valstis: Makroekonomika un sadarbība Via Hanseatica zonā Semināru „Biznesa iespējas un sadarbība VIA Hanseatica zonā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā” atklās Valkas pilsētas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Dienvidigaunijas tūrisma asociācijas pārstāve Marika Kool. Par projektu „Tūrisma attīstības veicināšana VIA Hanseatica attīstības zonā” un tā ieviešanas gaitu stāstīs projekta menedžere Liina Vaher. Valkas domes Uzņēmējdarbības un tūrisma informācijas centra vadītāja semināra dalībniekiem piedāvās prezentāciju par Valku un Valgu. Avots: Valkas TIC

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Otrdien, 4.septembrī pulksten 12:00 Rīgas domes kamīnzālē, Rātslaukumā 1 notiks apaļā galda diskusija par īstenojamiem inovatīvās attīstības projektiem Rīgas pilsētā tuvākajos gados, valsts inovatīvās attīstības stiprām un vājām pusēm, nākotnes iespējām, iespējamiem draudiem u.c. Diskusijā tiks sniegta arī informācija par pasākuma "Rīgas Forums 2007" programmu un tēmām. Apaļā galda diskusijā piedalīsies Rīgas domes, "Latvijas Tehnoloģiskais centrs", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un uzņēmumu pārstāvji.

Trešdien, 5.septembrī izstādes "Riga Food 2007" ietvaros notiks seminārs Latvijas pārtikas nozares uzņēmumiem "Krievijas pārtikas tirgus: muitas regulējums un svarīgākie pārtikas preču virzības aspekti Krievijas tirgū". Seminārs notiks no plkst.13:00 līdz 16:20 izstāžu centra "Ķīpsala" 2.hallē.

Seminārā Latvijas uzņēmēji varēs iepazīties ar Krievijas muitas aktualitātēm un pamatnoteikumiem, kas jāievēro, lai veiksmīgi eksportētu produkciju uz Krievijas Federāciju. Semināra dalībnieki varēs uzzināt par riskiem un nosacījumiem, kas jāievēro, lai veiksmīgi nodarbotos ar uzņēmējdarbību Krievijā, kā arī kā veidot efektīvus pārdošanas kanālus Krievijā. Seminārs būs krievu valodā.

Kritizētais valdības izbraukuma pasākums, viesojoties pie zemkopības ministra Jāņa Dūklava Piebalgā, esot iepriekšējo valdību ierasto izbraukuma semināru turpinājums.

Kā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes apgalvoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, mēdijos izskanējusī informācija esot sagrozīta un tendencioza, jo tas bijis izbraukuma seminārs un nav maksāts par viesu māju telpu īri, jo kolēģus pie sevis uzņēmis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Ministri iepazinušies ar J.Dūklava bijušo darbavietu SIA Piebalgas alus, bijusi neliela degustācija, bet «nekādas dzeršanas nenotika,» izteicās V.Dombrovskis.

«Tā bija iepriekšējo valdību iesāktā prakse. Šis seminārs notika pēc Tautas partijas iniciatīvas. Kalvīša laikā šādi semināri notika viesu mājās, par ko maksāja no valsts budžeta. Seminārs Kuldīgā bija arī Godmaņa valdībai, bet tur par telpām nebija jāmaksā,» izteicās V.Dombrovskis. Ja Valsts kontroliere Ingūna Sudraba pieprasa benzīna atmaksāšanu par dienesta auto izmantošanu, tad ar atpakaļejošu datumu vajadzētu no iepriekšējo valdību ministriem arī piedzīt izdevumus par šo semināru organizēšanu, uzskata premjers.

Rīgas dome sadarbībā ar AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» (ALTUM) aicina jaunos uzņēmējus uz bezmaksas semināru «Kā pieteikties grantu programmai «Atspēriens»».

Seminārs notiks 8. martā plkst. 17.00 ALTUM Konferenču zālē (Doma laukumā 4).

Semināra apmeklētāji tiks informēti par programmas aktualitātēm konkursa norisē, kā arī uzzinās par pieejamo atbalstu jauno uzņēmējdarbības ideju sagatavošanai un attīstībai. Seminārā būs iespēja uzdot jautājumus par konkursa nolikumu, līdzšinējo grantu programmas īstenošanas pieredzi, kā arī citām tēmām. Semināra mērķis ir dalīties praktiskos jautājumos par pieteikšanos un veidlapu aizpildīšanu, tādējādi palielinot kvalitatīvu pieteikumu apjomu un grantu pretendentu iespējas.

Pieteikties: https://www.altum.lv/lv/notikumi/seminars-ka-pieteikties-grantu-programmai-atsperiens-2018-03-08

Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) Mentoru klubs ar Sorosa fonda - Latvija atbalstu izsludina konkursu Sākums, kurā būs pieejams finansējums un pieredzējušu uzņēmēju atbalsts jauniem sociālās uzņēmējdarbības projektiem.

Konkursā idejas uzņēmējdarbībai, kas risina noteiktas sociālās problēmsituācijas, varēs pieteikt līdz 9.jūlijam.

Lai gūtu priekšstatu par sociālo uzņēmējdarbību un aprunātos ar pieredzējušiem ekspertiem, jūnijā visi interesenti aicināti piedalīties bezmaksas izglītojošos semināros piecās Latvijas lielākajās pilsētās - Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Rēzeknē un Ventspilī.

Sociālās uzņēmējdarbības pamatprincips ir radīt uzņēmumus, lai risinātu konkrētas sociālās problēmas. Sociālie uzņēmumi strādā tādās jomās kā nabadzības izskaušana, nodarbinātības veicināšana, kopienu attīstība, labklājība, veselība, izglītība un profesionālā apmācība, vides aizsardzība, kultūra u.c.