Pašreiz nekustamo īpašumu sektorā notiek tikai tas, kas iepriekš jau tika prognozēts: krīt cenas sērijveida dzīvokļiem. Pirms gada pusotra tās bija līdzvērtīgas dzīvokļiem jaunajos projektos, kas savukārt bija absolūti neadekvāti. Tāpat arī krīt pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm, jo parādās problēmas ar to sadalīšanu, ko ietekmējis Pašvaldību lietu ministrijas izstrādātais likums, ka lauku rajonos nevar dalīt zemi par hektāru mazākās platībās, bet pēc lielākām teritorijām pašlaik nav pieprasījuma.

Sērijveidu dzīvokļu segmentā cenas samazinājums pēdējā gada laikā ir bijis vismaz 20%, savukārt zemes tirgus vērtība kritusies par 5 līdz 7%. Pašreiz sērijveida dzīvokļu piedāvājums ir ļoti liels. Arvien pieaug paņemto kredītu nemaksātāju skaits, daudzi nevar atdot parādus, līdz ar to notiek tiesas procesi, un prognozējams īpašumu atsavināšanas gadījumu pieaugums. Pašreiz ir laba izdevība lēti nopirkt īpašumu. Savukārt brīdī, kad situācija nostabilizēsies, tirgus varētu atgriezties pie iepriekšējā stāvokļa, un varētu sākties nekustamo īpašumu tirdzniecības otrais vilnis. Esmu pārliecināts, ka šāds otrais vilnis būs.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

2007.gada decembra beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1488 EUR/m2 (novembrī 1519 EUR/m2). Vidējais cenu samazinājums mēneša laikā ir 2%. 2007.gada decembra vidējā cena sakrīt ar Ober-Haus 2006.gada oktobrī aprēķināto cenu (1490 EUR/m2).

Rīgas pilsētas zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits decembrī bija līdzīgs oktobra un novembra rādītājiem. Darījumu skaita stabilitāte ar augstu ticamības pakāpi liecina par sasniegto tirgus aktivitātes minimumu. Turpinoties Rīgas sērijveidu dzīvokļu cenu samazināšanās procesam, var sagaidīt pakāpenisku darījumu aktivitātes pieaugumu 2008.gada pirmajā pusē.

2007.gada decembrī Ober-Haus Jauno projektu nodaļa apkopojusi informāciju par 9 jauniem daudzdzīvokļu māju projektiem. No tiem Rīgā plānots realizēt 5 – visus centrā. Rīgas rajonā pieteikts 3 projekti, un viens Ogrē.

Jauno projektu attīstītājus atkarībā no to rīcības var iedalīt divās grupās. Viena grupa samazina mārketinga aktivitāti un pat iesaldē projektu realizāciju. Vairākumā gadījumu tās ir vietējās kompānijas. Tai pašā laikā lielie ārzemju attīstītāji demonstrē lielāku aktivitāti gan savu projektu attīstībā, gan meklējot un pērkot celtniecībai sagatavotos projektus. Decembra laikā noslēgti vairāki lieli darījumi ar ārvalstu kompānijām.

Lai gan sērijveida dzīvokļu cenas inerces dēļ vēl vairākus mēnešus samazināsies, jau tuvākajos mēnešos var prognozēt vidējo cenu stabilizāciju. Par šādas scenārija iespēju liecina vairākas pazīmes, norāda Ober Haus Real Estate Latvia.

Šā gada novembra beigās Ober-Haus aprēķinātā sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1519 EUR/m2 (septembrī 1545 EUR/ m2). Vidējais cenu samazinājums mēneša laikā ir 1,7%.

Ober-Haus aprēķinātā vidējā cena 2007.gada novembrī samazinājusies līdz 2006.gada novembra līmenim (1520 EUR/m2). Cenu pieaugums virs šī līmeņa 2006.gada decembrī samazināja tirgus aktivitāti, kas izpaudās kā pirkuma līgumu skaita samazināšanās, sākot no 2007.gada janvāra. Tas ļaujot secināt, ka galvenais tirgus atdzišanas cēlonis bija 2007.gada sākumā sasniegtā cena.

Tiek pieļauts, ka aktivitātes ap iespēju privatizēt mājokļus brīvostu un SEZ teritorijās saistītas ar kādu personu biznesa interesēm.

Potenciāli vērtīgi

"Problēma ir tā, ka interese par iespēju privatizēt dzīvokļus ir ne tikai to īpašniekiem, bet arī personām no malas. Būtībā šīs personas, kuras vadās no biznesa interesēm, nevēlas privatizēt dzīvokļus, bet gan zemi, uz kuras atrodas dzīvojamās mājas, tādējādi savā īpašumā iegūstot potenciāli ļoti vērtīgu zemi," skaidro J. Lagzdiņš, norādot, ka īpaši aktuāls šis jautājums ir Liepājā, kur zemes vērtība SEZ teritorijā pēdējo gadu laikā augusi pat desmit un vairāk reižu. Pašlaik tiek pieļauta versija, ka personas, kas vēlas savā īpašumā iegūt nekustamos īpašumus brīvostu un SEZ teritorijās, uzstājas kā šajās teritorijās esošo dzīvokļu īrnieku tiesību aizstāvji, lai gan patiesībā vēlas īpašumus pēc to privatizācijas no to pašreizējiem īpašniekiem atpirkt.

Komunālo maksājumu pieaugums padarījis lielo dzīvokļu pārdošanu par arvien sarežģītāku, jo pircēju interese par šāda veida dzīvokļiem sarūk ar katru mēnesi, — ikmēneša tirgus pārskatā konstatē kompānija Balsts.

emBalsts/em: Lielos dzīvokļus pārdot arvien grūtāk

Pēdējā mēneša laikā vidējā sērijveida dzīvokļu cena sarukusi vēl par 3.8%, sasniedzot 1 179 eiro par kvadrātmetru.

Pie lielo dzīvokļu kategorijas var pieskaitīt dzīvokļus, kuri ir ar četrām un vairāk istabām, kuru platība pārsniedz 80 kvadrātmetrus. Baidoties no augstajām komunālo maksājumu izmaksām, pircēji biežāk pieņem lēmumu pirkt mazākas kvadratūras dzīvokļus, tādējādi izvēloties mazākas kopējās izmaksas. Arī cenu krituma ziņā lielie dzīvokļi ir līderi, dažviet šādu dzīvokļu cenu kritums sasniedz pat 45 %, — apgalvo Balsta speciālisti.

Ja kāds Latvijā nopērk dzīvokli, tas nav investors. Investors ir tas, kurš atbrauc, kaut ko uztaisa, ražo un nodarbina cilvēkus, runājot par uzturēšanās atļaujām, intervijā žurnālam Playboy savu uzskatu pauž maksātnespējas administrators un tagadējais apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ģenerālsekretārs Aigars Lūsis.

Šā gada 4. decembrī Lūsis gan oficiāli paziņoja, ka nolēmis pilnībā pārtraukt savu darbību maksātnespējas administratoru jomā.

A. Lūsis savu noraidošo nostāju attiecībā pret uzturēšanās atļaujām skaidro ar to, ka reģionos, kur notiek intensīvākās īpašumu pirkšanas, strauji aug kadastrālās vērtības. Tas savukārt audzē nodokļu slogu šī reģiona iedzīvotājiem. Pēc viņa teiktā, šādā gadījumā veidojas burbulis.

«Turklāt, kas mani aizskar personīgi, – ka viņus kāds uzdrošinās saukt par investoriem. Tie nav investori. Ja kāds nopērk šeit dzīvokli, tas nav investors. Investors ir tas, kurš atbrauc uz šejieni, kaut ko uztaisa, ražo un nodarbina cilvēkus. Tie dzīvokļi taču tāpat tur stāv, visi tie nekustamo īpašumu nodokļi, ko piesauc Edgars Šīns, taču tāpat kādam būtu jāmaksā. Kur šeit ir investīcijas? Galu galā dzīvokļus neviens neaizliedz pārdot arī bez uzturēšanās atļaujām. Ej un pārdod, kam gribi. Taču izrādās, ka bez šīs uzturēšanās atļaujas piedevas tos nepērk. Tad patiesībā varbūt ir tā, ka valsts ir iedevusi ekskluzīvas tiesības kaut kādiem cilvēkiem tirgot uzturēšanās atļaujas ar nosacījumu, ka komplektā nāk līdzi dzīvoklis, kuru citādi neviens nepērk? Tātad patiesībā viņi taču tirgo uzturēšanās atļaujas, nevis dzīvokļus!» savu nostāju pauž Lūsis.

Daudzi būvprojektu attīstītāji atteikušies no nākotnes plāniem un apsver domu par projektu pārdošanu un darbības uzsākšanu ārpus Latvijas.

«Kopš šā gada maija strādājam par saviem līdzekļiem, nauda tiek ņemta no citiem projektiem, ir samazinājušies projekta attīstības tempi. No bankas puses ir pilnīgs stop,» norāda SIA Domeko pārstāvis, ciemata Saliņas Babītes pagastā projekta attīstītājs Artūrs Kaļimuļins. Viņš atzīst, ka līdz inflācijas apkarošanas plānam esot bijušas grandiozas ieceres attiecībā uz nākotni. «Tagad uz tām skatāmies ļoti piesardzīgi,» tā viņš. «Tieši inflācijas apkarošanas plāna seku dēļ vairāk skatāmies uz citām valstīm, Bulgāriju, Ukrainu, kur iet prom no Latvijas. Šobrīd ir vairāki projekti, ko bijām plānojuši uzsākt, bet to nedarām. Plānojām iegādāties kādu zemes gabalu, taču saistībā ar pretinflācijas plānu bankas piešķirtais finansējums samazinājās no 80% līdz 60%, tāpēc tas prasa daudz lielāku ieguldījumu no pašu puses,» neminot konkrētā projekta nosaukumu, tā A. Kaļimuļins.

Novembrī neremontētu sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 1035 eiro par kv.m (oktobrī 1 089 eiro par kv.m). 1 un 2 - istabu dzīvokļiem tā bija 1 067 eiro par kv.m, bet 3 un vairāk istabu dzīvokļiem – 1 005 eiro par kv.m. Salīdzinot ar oktobri, cenas ir samazinājušās par 4.9%, bet, salīdzinot ar 2007. gada novembri – par 32%, liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus pārskats.

Salīdzinot savstarpēji mikrorajonu cenas, dārgākie dzīvokļi joprojām ir Teikā – 1 205 eiro par kv.m un Āgenskalnā – 1 132 eiro par kv.m. Zemākās ir Bolderājā – 878 eiro par kv.m un Vecmīlgrāvī – 957 eiro par kv.m. Aptuveni trešdaļai mikrorajonu dzīvokļiem vidējā cena ir zem 1 000 eiro par kv.m.

Kopumā nekustamo īpašumu piedāvājums tirgū ir sācis samazināties. Ir pārdevēji, kuri savu īpašumu nevēlas pārdot šobrīd un labprāt nogaida, kad dzīvokļu cenas atkal atradīsies pieaugošā pozīcijā, un ir pārdevēji, kas savu dzīvokli piedāvā tirgū par ļoti zemu cenu. Šādu pārdošanas situāciju varētu nosaukt par izmisuma cenu. Tas galvenokārt izskaidrojams ar iedzīvotāju kredītu slogu un vājo finansiālo stāvokli. Savukārt cilvēki, kam ir savs finansiālais uzkrājums, kā vienu no variantiem izvēlas to ieguldīt nekustamā īpašuma iegādē.

Globālas krīzes rezultātā pasaulē trešā lielākās juvelierizstrādājumu kompānijas Bulgari peļņa 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, samazinājusies par 45%, līdz 82.9 miljoniem eiro, ziņo The Independant.

Bez Bulgari krīze skārusi arī citas šī sektora kompānijas, piemēram, Richemont, kas ir preču zīmes Cartier īpašniece. Richemont uzskata, ka situācija luksusa preču tirgū ir tuvu 1988. gada līmenim.

Bulgari vadītājs Fančesko Trapānī (Francesco Trapani) norāda, ka nākamais gads luksusa preču tirgotājiem solās būt sevišķi grūts.

Septembrī Latvijas nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki kļuvuši arvien piesardzīgāki. Lai gan statistiskas dati sniedz informāciju par ievērojamām tirgus attīstības iespējām, noskaņojumu kopumā ietekmē Latvijas ekonomikas attīstības dažādās prognozes. Pieprasījumu ierobežo banku piesardzība un pretinflācijas pasākumu prasības, norāda Ober-Haus.

RĪGAS MIKRORAJONU SĒRIJVEIDA DZĪVOKĻI

2007.gada septembra beigās Ober-Haus aprēķinātā sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1570 EUR/m2 (augustā 1589 EUR/ m2). Vidējais cenu samazinājums mēneša laikā ir 1,2%. Pēc Ober-Haus datiem cenu samazinājuma maksimumi pēc rajoniem reģistrēti Āgenskalnā – 2,0%, Teikā – 1,8%, Bolderājā – 1,7%. Pēc dzīvokļu veidiem procentuāli būtiskākie cenu samazinājumi ir mazajiem dzīvokļiem. Septembrī tie ir bijuši 104.sērijas vienistabas dzīvokļi Purvciemā -5,6%, Lietuviešu projekta vienistabas dzīvokļi Purvciemā un Pļavniekos – 5,4%.

Septembra otrajā pusē bija vērojams potenciālo pircēju intereses pieaugums. Klientu aktivitāti var raksturot kā interesi par tirgus tendencēm un piedāvājuma kvalitāti. Lielāka interese ir par dažādiem specprojektiem, arī pirms dažiem gadiem būvētajiem jaunajiem projektiem. Ober-Haus konstatē, ka paaugstinātā aktivitāte zināmā mērā saistīta ar to, ka daļa klientu vairs negaida būtisku cenu samazināšanos un meklē savām vajadzībām atbilstošu dzīves vietu.

Rīgas mikrorajonu sērijveida dzīvokļu vidējā cena 2007.gada septembrī samazinājusies par 1,2%. Vidējā cena septembra beigās ir 1570 EUR/m2, liecina SIA Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats par septembri.

Pieprasījumu ierobežo banku piesardzība un pretinflācijas pasākumu prasības. 2007.gada septembrī Rīgas pilsētā reģistrētais pirkuma līgumu skaits turpina samazināties un septembrī tas bija 2001./2002.gadu mijas līmenī.

Septembrī Ober-Haus Jauno projektu nodaļa apkopojusi informāciju par 16 pieteiktiem jaunajiem daudzdzīvokļu projektiem. Lielāko projektu apjomi ir 320 – 360 dzīvokļi. Tai pašā laikā vairāki attīstītāji ir apturējuši celtniecību, citu plānoto projektu virzīšana ir atlikta.

Īres piedāvājums 2007.gada laikā pieaudzis par 70%, īres cenas par 25%. Ierobežotas pirktspējas apstākļos strauji attīstās jauno projektu īres tirgus.

Rīgas centra dzīvokļu, Rīgas apkārtnes apbūves gabalu un privātmāju tirdzniecība ir mazaktīva. Piedāvājums pieaug, tomēr pārdevēju cenu politika ir nogaidoša.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Rīgas un Jūrmalas jaunajos projektos dzīvokļus labprāt pērk ārzemnieki, uzturot augstas cenas un pieprasījumu, raksta laikraksta Diena pielikums Mājoklis.

Lai gan ārzemnieki labprāt pērk dzīvokļus šajās vietās, neviens no ārzemniekiem nebija uzreiz ar mieru maksāt prasīto cenu, viņi ir strīdējušies par katru eiro, laikrakstam stāsta nekustamo īpašumu kompānijas InReal dzīvojamā fonda nodaļas vadītājs Aleksejs Šveics.

Capitolia Group direktors Mošē Ritblats uzskata, ka Rietumvalstu pircēji dzīvokļus jaunajos projektos pērk, tāpēc, ka uzskata to par labu ilgtermiņa investīciju, jo projekti atrodas labās vietās un cenas kvalitatīvos jaunajos projektos tuvāko gadu laikā augs.

Dzīvokļus pērk gan briti, gan īri, gan krievi, gan itāļi. Viņi šos dzīvokļus iegādājas, lai dzīvotu tajos, vai lai izīrētu tautiešiem, kuri atbrauc uz Latviju, saka Dommo projekta Ziedoņdārza mājas pārdošanas direktors Andis Linde. "Ārzemniekiem tās ir investīcijas ar 5 -10 gadu perspektīvu un zemu risku, jo Rīga ir Baltijas valstu centrs, un tās cenas ir salīdzināmas ar Berlīni, Stokholmu un Kopenhāgenu," turpinot norāda A. Linde.

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Bonava» labprāt Latvijā būvētu īres mājas, ja izdotos atrast tādu partneri, kas no «Bonava» pirktu uzbūvētos dzīvokļus, lai tos tālāk izīrētu, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Bonava» reģiona prezidents Baltijā un Sanktpēterburgā Maikls Bjorklunds.

«Mums pat obligāti būtu jāstartē īres tirgū, ja vēlamies sasniegt savus mērķus, piedāvājot jaunus mājokļus pēc iespējas lielākam klientu skaitam. Turklāt tas būtu jādara arī tāpēc, ka nākotnē tirgus kļūs sarežģītāks un mums jābūt iespējai piedāvāt cita veida objektus,» skaidroja Bjorklunds.

Tomēr patlaban «Bonava» nav plānu būt par uzbūvēto ēku īpašnieku un apsaimniekotāju, tāpēc attīstītājam ir jāatrod kāds, kas ar to nodarbojas, kāds, kas veic uzbūvētās ēkas izīrēšanu.

Bjorklunds norādīja, ka tā ir normāla biznesa forma ļoti daudzos tirgos, piemēram, Somijā aptuveni 50% dzīvokļu tiek būvēti dažādiem pensiju fondiem, investīciju fondiem, kuri tos iegādājas un pēc tam nodarbojas ar īres biznesu. Vācijā, kur ir ļoti liels kopējais dzīvokļu tirgus - ap 400 000 dzīvokļu gadā -, aptuveni 30% no «Bonava» uzbūvētajiem dzīvokļiem tiek pārdoti uzņēmumiem, kuri tos pēc tam izīrē. Tāpat tas notiek arī Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

Investori no Somijas vēl aizvien par pievilcīgām uzskata jaunu dzīvokļu cenas Tallinā, daži no Somijas investoriem Tallinas jaunceltnēs iegādājušies pat desmit dzīvokļus vienlaikus, citējot laikrakstu Aripaev, vēsta BBN.

Nekustamo īpašumu kompānijas 1Partner Kinnisvara pārstāvis Kristians Aiters (Christian Ayter), kas konsultē klientus no Somijas, norādīja, ka viens no iemesliem, kādēļ Somijas investori vēl aizvien ir ieinteresēti iegādāties dzīvokļus Tallinā, ir tāds, ka Igaunijas galvaspilsētā dzīvokļu īres maksa ir augstāka nekā Helsinkos, turklāt īpašuma vērtība palielinās.

Kāds Somijas investīciju fonds Tallinā ir iegādājies četrus dzīvokļus, un patlaban vēlas iegādāties vēl 16. Vidēji iegādājamo dzīvokļa cena ir ap 130 tūkstošiem eiro, stāsta 1Partner Kinnisvara konsultants.

«Pārsvarā kompānija raugās pēc divistabu dzīvokļiem dārgos centra rajonos,» stāsta konsultants. Viņš atklāj, ka kāds cits privāts investors jau iegādājies piecus dzīvokļus un vēlas pirkt vēl 15.

Jūnijā sērijveidu dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos vidējā cena sastādījusi 1636 EUR/kv.m. Salīdzinot ar maija vidējo cenu 1660 EUR/kv.m ir notikusi cenu korekcija 1,5% apmērā. Cenas ir atgriezušās februāra līmenī, bet pusgada laikā cenas kopumā ir pieaugušas par 5%, liecina Ober Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats par 2007. gada jūniju.

Cenu korekcijas līdz šim galvenokārt notiek augstāko cenu piedāvājumā, pakāpeniski pazeminot cenu augšējo robežu.

Valdības pretinflācijas plāns ir ietekmējis notikumus nekustamā īpašuma tirgū. Pretēji daudzām prognozēm nekustamā īpašuma tirgū krīze nav iestājusies, norādīts pētījumā. To var skaidrot ar to, ka tirgū nonākušais piedāvājums nav pārsniedzis kritisko līmeni. Pašlaik piedāvājums vairs nepieaug, un jūnijā kopumā tas ir samazinājies par 9%. Var konstatēt arī faktu, ka straujais cenu pieaugums stabilizējas bez kritiskiem satricinājumiem.

Banku politika pēdējā mēneša laikā būtiski nav mainījusies - banku pašu noteiktās paaugstinātās prasības tiek pieskaņotas valsts pretinflācijas pasākumu noteiktajām. Pašlaik vairākas bankas izstrādā jaunus piedāvājumus, kuri atbilstu kredītņēmēju iespējām jaunajos apstākļos.

Novembrī Latvijas patērētāji maksās par gāzi vairāk nekā jebkad agrāk; ja ziema būs silta, ir cerība, ka gāze varētu maksāt zem 70 eiro par megavatstundu (EUR/MWh).

To intervijā DB norāda AS Latvijas Gāze Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis. Viņš skaidro, ka šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kurā ar vietējiem procesiem nekādā veidā nevaram ietekmēt gāzes cenu. Pirms tirgus atvēršanas mums šāda iespēja bija, taču pašlaik cena ir piesaistīta biržas indeksam, kā rezultātā mēs esam spiesti maksāt tikpat, cik visi pārējie, teic E. Lapsalis, piebilstot, ka tik mazam tirgum kā Latvija gāzes tirgus atvēršana nav nākusi par labu.

Energoresursu cenu kāpums pēdējā laikā ir viena no visvairāk apspriestajām tēmām. Īsumā – kas ir galvenie iemesli, kāpēc šobrīd par resursiem maksājam dārgāk?

Šobrīd Eiropā ir liels gāzes deficīts, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja salīdzina ar pagājušo gadu, par aptuveni 20 miljardiem kubikmetru ir samazinājusies gāzes ieguve Eiropā. Otrkārt, šā gada pavasarī Eiropā aptuveni mēnesi vēlāk beidzās gāzes izņemšana no krātuvēm un attiecīgi par mēnesi vēlāk sākās arī gāzes iesūknēšana, kā rezultātā kopējais krājumu apjoms Eiropas pazemes gāzes krātuvēs samazinājās vēl par aptuveni astoņpadsmit miljardiem kubikmetru.

Ja tiks pieņemts jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, kura projekts tapis Ekonomikas ministrijā (EM), attīstītāji sola Rīgā uzbūvēt ik gadu vismaz 200 līdz 300 jaunus īres dzīvokļus. Turklāt, sakārtojoties īres tirgum un palielinoties kvalitatīvam piedāvājumam, eksperti prognozē vispārēju cenu mazināšanos, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

Šobrīd īres dzīvokļus pārsvarā piedāvā individuālu dzīvokļu īpašnieki, reti sastopami ir sakopti īres nami. Dzīvokļus īres cenas kopš 2008. gada augušas par 40%. Eksperti prognozē, ka līdz ar jauno kārtību cenas būs straujāk jāmazina esošajiem, mazāk kvalitatīvu dzīvokļu īpašniekiem. «Cenas līdzvērtīgos dzīvokļos atkarībā no tā, vai izīrētājs ir privātpersona vai uzņēmējs, noteikti būs lētākas gadījumā, ja izīrētājs būs uzņēmējs. Uzņēmēja ekspektācijas attiecībā pret peļņu ir daudz zemākas nekā privātpersonai, kura varbūt iegādājusies vienu dzīvokli un vēlas gūt ātrus ieņēmumus,» saka Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Septembrī pieaugusi pircēju interese iegādāties dzīvokļus, tostarp banku atsavinātos mājokļus, vairumā gadījumu izmantojot banku piedāvāto finansējumu, novērojusi kompānija Kivi Real Estate.

Banku atsavinātie dzīvokļi veido salīdzinoši lielu daļu no kopējā dzīvokļu piedāvājuma skaita, bet tik liela interese par atsavināto dzīvokļu iegādi kā septembrī iepriekšējos mēnešos netika novērota, izteicies Kivi Real Estate dzīvojamā segmenta vadītājs Kristaps Jankovskis.

Tiek pieļauts, ka sākuma piedāvājuma cenas nav bijušas atbilstošas atsavināto īpašumu vērtībai, bet septembrī, samazinoties cenām, pieaugusi arī potenciālo pircēju pirktspēja.

Pēc K. Jankovska domām, dzīvokļu īpašnieki un bankas ir kļuvuši pretimnākošāki, pazeminot īpašumu pārdošanas summu – samazinājuma vērtība esot aptuveni 10 – 15%.

Jūlija beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu neremontētu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1 279 EUR/m2 (jūnijā 1 314 EUR/m2). Cenas mēneša laikā samazinājušās vidēji par 2.7 %. Salīdzinot ar šā gada janvāri, kad vidējā cena bija sasniegusi 1 459 EUR/kv.m, cenu kritums mikrorajonos ir 12.3%.

Jūlijā dārgākie dzīvokļi ir Teikā - 1 451 EUR/kv.m un Āgenskalnā – 1 339 EUR/kv.m, bet lētākie dzīvokļi ir iegādājami Bolderājā – 1 170 EUR/kv.m. Pārējos Rīgas rajonos cenas ir robežas no 1 196 – 1 318 EUR/kv.m. Vēl joprojām ir pastiprināta interese pēc 1 un 2 istabu dzīvokļiem. Lielāku uzmanību potenciālais pircējs pievērš dzīvokļu platībai, kvalitātei un vietai. Ja dzīvokļu pircēji Vecrīgā un Rīgas centrā agrāk galvenokārt bija Lielbritānijas, Īrijas vai Skandināvu valstu pilsoņi, tad tagad tie pārsvarā ir no Krievijas, Kazahstānas vai Uzbekistānas. Salīdzinot cenas mēneša beigās un mēneša sākumā, var secināt, ka cenas nav mainījušas, bet tomēr pārdevēji atsevišķos gadījumos ir gatavi uz cenu samazinājumu 5 – 10 %robežās. Salīdzinot ar šā gada janvāri, dzīvokļu cenas attiecīgajā sektorā ir samazinājušās par 7 – 12 %. Salīdzinot ar gada sākumu privātapbūves zemes gabaliem cenas ir samazinājušās no 5 – 20 % robežās.

2008.gada janvāra beigās Ober-Haus aprēķinātā sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1459 EUR/m2 (decembrī 1488 EUR/m2) - vidējais cenu samazinājums mēneša laikā ir 2%. Pircēju interese par mājokļu jaunajiem projektiem ir pieaugusi.

Kā liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats, Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008.gada janvārī reģistrēto pirkuma līgumu skaits ir pa 5% mazāks nekā 2007.gada decembrī un par 9% mazāk nekā oktobrī un novembrī. Ņemot vērā Ziemassvētkus un Jaungada svinības, samazinājums vērtējams kā sezonāls. Līdz ar to var teikt, ka Rīgā kopumā darījumu aktivitāte ir stabila jau četrus mēnešus pēc kārtas.

Pircēju interese par mājokļu jaunajiem projektiem ir pieaugusi. 2008.gada janvārī Ober-Haus Jauno projektu nodaļā reģistrēto klientu pieprasījumu skaits salīdzinot ar iepriekšējā gada nogali pieaudzis par 57%.

Jauno projektu tirgū fiksēti pirmie gadījumi, kad cenas būtiski samazina attīstītāji. Šajā gadījumā runa ir par liela attīstītāja YIT iniciatīvu. Turklāt šajā gadījumā cenas samazinātas attīstītāja projektiem gan Latvijā, gan Igaunijā. Tai pašā laikā Ober-Haus atzīmē, ka cenas samazinātas ne visos kompānijas projektos. Cenas samazinātas projektos, kur tās sākotnēji bija augstākas nekā citiem līdzīgas klases projektiem, bet pēc samazinājuma tās ir par 12-15% zemākas par vidējo šīs klases piedāvājuma līmeni.