Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Saliena plāno jau šogad pabeigt golfa apartamentu Saliena Golf Estate celtniecību, sacīja Saliena valdes priekšsēdētājs Maikls Makarovs.

Saliena, turpinot attīstību, izveidojis un sācis Baltijā pirmā Golf Estate koncepta realizāciju. Pasaulē nekustamo īpašumu tirgū golfa komplekss un tam blakus dzīvojamais rajons tiek apzīmēts ar terminu Golf Estate, kas tiek atzīts par prestižu un pieprasītu dzīves vietu.

Šodien tika prezentēta Saliena Golf Estate koncepta pirmā kārta. Ir uzbūvētas pirmās divas mājas ar 25 dzīvokļiem, viena no tām nodota ekspluatācijā februārī, bet otra - aprīlī. Atlikušās projekta mājas paredzēts uzbūvēt līdz šī gada beigām, sacīja Makarovs.

Pagājušā gada jūlijā Saliena paziņoja par plāniem Salienas golfa kompleksa tuvumā uzbūvēt piecas mazstāvu dzīvokļu mājas un astoņas rindu mājas. Projektā plānots ieguldīt piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu). Dzīvokļu platība būs no 45 līdz 128 kvadrātmetriem, tajos būs divas līdz četras istabas, un katrā mājā būs tikai no 12 līdz 20 dzīvokļiem. Dzīvokļu pārdošanas vidējā cena ir, sākot no 1400 eiro (980 lati) par kvadrātmetru.

Skandināvijas banku DNB un Nordea apvienotās bankas Baltijas valstīs tirgus daļa reģionā varētu būt aptuveni 20%. Apvienotās bankas galvenā mērķauditorija būs vietējie uzņēmumi un uzņēmēji, intervijā pastāstīja jaunveidojamās bankas izpilddirektors Erki Rāzuke.

«Neesam kādreizējo krājbanku mantinieki un, visdrīzāk, nebūsim tik plaši pieejami kā daži citi tirgus spēlētāji. Mēs būsim koncentrētāki, un es lēšu, ka mūsu tirgus daļa būs aptuveni 20%. Mūsu galvenā mērķauditorija būs vietējie uzņēmumi un uzņēmēji. Tieši no viņiem ir atkarīgas mūsu ekonomikas, un tādēļ mēs vēlamies būt labi partneri,» sacīja Rāzuke.

Pēc viņa teiktā, jaunveidojamās bankas mērķis ir būt redzamiem un jūtamiem Baltijas tirgū, taču tirgus daļa pati par sevi vēl nenodrošina labus darbības rezultātus. «Tādēļ mēs tomēr būsim selektīvi, un mūsu mērķis nav būt «bankai ikvienam». Mums ir jāveido fokuss, un tas noteikti ir vietējās kompānijas, uzņēmēji un arī vietējie uzkrājumi. Vienlaikus noteikti būs pietiekami daudz cilvēki, kuri labprāt izmantos citu banku pakalpojumus. Viena piektdaļa tirgus ir optimāli, lai varētu nodrošināt labu biznesu,» skaidroja bankas vadītājs.

SIA Domenikss iesniedzis prasību tiesā pret uzņēmumu SIA Saliena, apsūdzot to saistību nepildīšanā un pieprasot samaksāt līgumsodu gandrīz 320 tūkst. Ls apmērā.

Prasība tiesā iesniegta saistībā ar Salienas teritorijā plānoto jauna automobiļu tirdzniecības un servisa centra izbūvi, kas tiek kavēta SIA Salienas neizdarības, kavēto darbu un termiņu, kā arī saistību nepildīšanas dēļ, savā paziņojumā norāda Domenikss.

SIA Domenikss un SIA Saliena 2006.gada augustā savstarpēji parakstītais nekustamā īpašuma pirkuma līgums paredzēja, ka SIA Saliena pabeigs zemesgabalu nodalīšanu no citiem tās nekustamajiem īpašumiem, izstrādās un saskaņos valsts un pašvaldību iestādes detālplānu projektam Biznesa parks, kā arī izbūvēs zemesgabaliem piebraucamo ceļu un ievilks komunikācijas, lai līdz pērnā gada beigām Salienas pilsētas teritorijā SIA Domenikss varētu celt jaunu automobiļu tirdzniecības un servisa centru.

Dizainera Valda Celma veidotās Rīgas pilsētas robežzīmes RĪGA tiks iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, informē kultūras ministres padomniece Dagnija Grīnfelde.

Šādu rīkojumu ceturtdien parakstījusi kultūras ministre Dace Melbārde. «Lielie, baltie robežzīmju burti ar latviešu valodai tik raksturīgo garumzīmi uz «Ī» ikvienam, kurš iebrauc Rīgā, un jo sevišķi Latvijas viesiem, apliecina, ka viņi ieradušies tieši Latvijas galvaspilsētā. Turklāt šis arī mūsdienās aktuālais dizaina autordarbs ir spilgts atgādinājums, ka mums vienmēr bijuši mākslinieki, kam svarīgi, lai Rīga varētu lepoties ar interesantu un pārdomātu vizuālo tēlu, » norāda D. Melbārde.

Kā zināms, 2014. gada vasarā robežzīmes RĪGA bez saskaņošanas ar autoru tika pārveidotas, garumzīmi burtā «Ī» aizstājot ar stilizētu sirsniņas formu. Turpmāk ar robežzīmju RĪGA pārvietošanu un pārveidošanu saistītās ieceres būs pieļaujamas tikai ar VKPAI atļauju.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Nekustamā īpašuma projekta attīstītājs Saliena Development SIA uzsācis vērienīgu Salienas mežaparka labiekārtošanu, kā rezultātā plānots vienu no nekustamā īpašumu projekta parkiem izveidot par aktīvās atpūtas centru iedzīvotājiem. Parka labiekārtošanā turpmāko desmit gadu laikā paredzēts ieguldīt aptuveni 300 000 eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Salienas teritorijā kopumā šobrīd tiek attīstīti un labiekārtoti trīs parki, kas paredzēti iedzīvotāju atpūtai. Mežaparks ir lielākais parks Salienā un tā teritorija aizņem gandrīz 12 ha. Attīstītāja plānotās investīcijas ļaus nākotnē uzlabot aktīvās atpūtas un sporta aktivitāšu vietu, kurā būs izveidotas trases pastaigām, riteņbraukšanai, skriešanai un nūjošanai, bet ziemā tās būs izmantojamas distanču slēpošanai. Plānots izbūvēt arī sporta zonu volejbola laukumam ar tribīnēm.

Mazajiem un lielajiem bērniem tiks izveidotas Meža kaķa trases ar šķēršļu elementiem, kā arī bērnu rotaļu laukums ar dabas elementiem. Plānots izveidot arī estrādi ar soliņiem kopīgiem pasākumiem un skatu laukumu.

Esam gatavi palikt projektā un attīstīt to kaut 40 gadus, ja to prasīs tirgus situācija, pauda SIA Saliena valdes priekšsēdētāja Maikls Makarovs (Michael James Makarov).

Salienas teritorijas attīstības projekta īstenošanas temps ir tieši atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī. Savulaik attīstītāji — SIA Saliena plānoja, ka aptuveni 10 gados (līdz 2018. gadam) netālu no Piņķiem varētu tapt pilsētiņa, kurā būtu ap 2000 jaunu mājokļu, biznesa parks, vērienīgs tirdzniecības parks un realizēti citi projekti.

Viņš teic, ka esot grūti pateikt, kāds ir bijis cenu samazinājums tirgū. «Savu māju cenas esam samazinājuši vidēji par 42%. Pārdošanu skaits pēdējos 9 mēnešos norāda uz to, ka tas ir pareizais cenu līmenis mūsu mājām, kuras atrodas labā vietā, labiekārtotā vidē un kas ir kvalitatīvi uzbūvētas,» sprieda SIA Saliena valdes priekšsēdētājs.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Saliena Salienas golfa kompleksa tuvumā uzsācis pirmo divu trīsstāvu dzīvokļu māju būvniecība. Pirmo māju plānots pabeigt nākamā gada februārī, bet otro - aprīļa vidū, žurnālistiem sacīja Salienas valdes priekšsēdētājs Maikls Makarovs.

Dzīvokļu platības būs no 45 līdz 128 kvadrātmetriem, tajos būs divas līdz četras istabas, un katrā mājā būs tikai no 12 līdz 20 dzīvokļiem.

Jau ziņots, ka, ieguldot 5,5 miljonus eiro, SIA Saliena šopavasar sāka nākamo posmu Salienas teritorijas attīstības projektā - daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecību.

Pavisam paredzēts uzbūvēt piecas nelielas dzīvojamās mājas (maksimālais dzīvokļu skaits katrā - 20). Šogad varētu tapt divas ēkas.

«Mūs patiešām interesē vietējais tirgus. Tas šobrīd galīgi nav atmodies. Ceram, ka vietējos pircējus varētu interesēt cenu ziņā pieejami dzīvokļi energoefektivās mājās,» sacīja SIA Saliena valdes priekšsēdētāja Maikls Makarovs. Projektu izstrādāja arhitektu birojs Sarma&Norde, un šobrīd tehniskais projekts tiek skaņots. M. Makarovs pauda cerību, ka būvniecību varētu sākt šā gada maijā.

Stājies spēkā jaunais Rīgas rajona Babītes pagasta teritoriālais plānojums 2008. – 2020. gadam, kas faktiski nozīmē soli tuvāk tur sākto un plānoto attīstības mega projektu realizācijai un daudzmiljonu eiro investīciju piesaistei.

Babītē pilnībā varēs tikt realizēts Salienas teritorijas attīstības projekts 450 ha lielumā, ko īsteno SIA Saliena, kā arī Baltijas valstīs pirmais tirdzniecības parks. Db jau ziņoja, ka aptuveni 10 gados SIA Saliena netālu no Piņķiem ir iecerējusi izveidot pilsētiņu. Līdz šim Salienā ir ieguldīti aptuveni 32 miljoni eiro — ir uzceltas 200 dzīvojamās mājas, izveidots golfa laukums (74 ha), tiek būvēta infrastruktūra u.c. Kopumā tur tapšot ap 2000 jaunu mājokļu, tiks izveidots biznesa parks un realizēti citi projekti. Biznesa parka pirmajā kārtā šobrīd tiek piedāvāti 25 atsevišķi apbūves zemes gabali ar pilnībā ierīkotu infrastruktūru. Tur taps SIA Domenikss tirdzniecības un servisa centrs. Notiek pārrunas ar citiem iespējamiem partneriem, — informēja SIA Saliena vadītājs Maikls Makarovs (Michael Makarov).

Autotirgotāja Domenikss vadība vērsusies pie Augstākās Tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, prasot sodīt Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesi Raimondu Bulu par apzinātu traucēšanu uzņēmuma prasībā pret kompāniju Saliena.

Pat to šodien vēsta laikraksts Telegraf. Domenikss iesniegums jau nosūtīts izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā, kuras priekšsēdētājam saskaņā ar likumu par tiesnešu disciplināratbildību ir tiesības lemt par rajonu tiesu tiesnešu sodīšanu.

Salienas pārstāvji apgalvo, ka visi darbi izdarīti kā nākas un grib piedzīt no Mersedesu tirgotāja soda naudu 53 588 Ls. Tiesneša Raimonda Bula lēmums piedzīt šo summu kā prasības nodrošinājumu saniknojusi Domenikss vadību, kas lūgusi Augstākās Tiesas priekšsēdētāju disciplināri sodīt tiesnesi, vēsta Telegraf.

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti šodien konceptuāli atbalstīja jautājumu par pilsētas robežzīmju Rīga sakārošanu un karogu mastu nomaiņu, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tika nolemts vērsties pie Rīgas domes Finanšu departamenta ar lūgumu lemt par finansējuma avotiem, savukārt Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komisijai lūgs veikt izpēti par zemju, uz kurām atrodas pilsētas robežzīmes, īpašuma tiesībām, kā arī risināt jautājumu par to ierakstīšanu pašvaldības bilancē.

Jautājums par pilsētas robežzīmju sakārtošanu aktualizēts Rīgas domes Rīcības komitejā XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku gatavošanai. Tas ir īpaši svarīgs šogad, kad notiks gan Dziesmusvētki, gan arī Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas svinības, jo tieši šie pilsētvides objekti ir pirmie, kas liecina par Rīgas gatavību svinībām un viesu uzņemšanai.

Talsu novadā otrdien autoceļu Rīga – Ventspils, Ventspils – Rīga un Kuldīga – Līgas virzienā tiks uzstādītas trīs jaunas novada robežzīmes, informē Talsu novada pašvaldība.

Aizvadītā gada 15. decembrī noslēdzās Talsu novada pašvaldības izsludinātais Talsu novada robežzīmes ideju skiču konkurss. Tajā par uzvarētāju no pieciem pretendentiem tika atzīts tēlnieks Kristaps Gulbis.

Jauno Talsu novada robežzīmju izgatavošanas un uzstādīšanas mērķis ir veicināt Talsu novada atpazīstamību. Robežzīmju vizuālajā noformējumā iedzīvojies novada svītru kods, bet savdabīga nianse ir zīmēs iekļautie spēles Geochacing elementi.

Talsu novada trīs robežzīmju izgatavošana un uzstādīšana izmaksās ap 13 tūkstošiem eiro. To uzstādīšanā mākslinieks sadarbojas ar SIA Vīgantes.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) vadības komitejas sanāksmē 30. septembrī tika saskaņoti papildus 9 jauni projekti vides sektorā, ziņo Vides ministrija. Līdz ar to ERAF finansējums ir apstiprināts jau 84 ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projektiem par kopējo ERAF finansējuma summu Ls 14,8 milj. un 39 sadzīves atkritumu izgāztuvju projektiem par kopējo ERAF finansējuma summu Ls 2,03 milj. Vienotā programmdokumenta (VPD) aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000” ietvaros apstiprināti 4 jauni projekti, par kopējo summu Ls 1 555 957 (ERAF līdzfinansējums ir Ls 663 980). Īstenojot šos projektus tiks sakārtota ūdenssaimniecība – paplašināti un rekonstruēti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, veikts dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu kapitālais remonts vai jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve, tiks samazinātas kanalizācijas noplūdes, nodrošināta nepārtraukta ūdens piegāde un ūdens efektīva izmantošana u.c. Projekti tiks īstenoti Ābeļu pagasta Brodu ciemā, Salienas pagasta Salienas ciemā, Sesavas pagasta Bērvircavas un Sesavas ciemos, Viļķenes pagasta Viļķenes ciemā un Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā. Darbus šo projektu ietvaros ir paredzēts pabeigt līdz 2007. gada beigām. VPD aktivitātes „Likumdošanas prasībām neatbilstošu atkritumu izgāztuvju rekultivācija” ietvaros apstiprināti 5 jauni projekti, par kopējo summu Ls 212 623 (ERAF līdzfinansējums ir Ls 159 464). Projektu ietvaros tiks rekultivētas: Vilpulkas pagasta atkritumu izgāztuve "Dūči", Siguldas novada atkritumu izgāztuve "Kaļļi", Mālpils pagasta atkritumu izgāztuve "Bendzemnieki", Strenču pilsētas atkritumu izgāztuve "Ramītis" Valkas rajona Plāņu pagastā un Limbažu rajona Vidridžu pagasta atkritumu izgāztuve "Izgāztuve". Pēc visu 5 projektu pabeigšanas kopumā šīs nacionālās programmas ietvaros būs rekultivēta 81,87 ha plaša atkritumu izgāztuvju teritorija. Darbus šo projektu ietvaros ir paredzēts pabeigt līdz 2007. gada beigām. Nacionālās programmas ietvaros tiks veikta Eiropas Savienības (ES) ISPA līdzfinansētajā projektā neiekļauto izgāztuvju rekultivācija, uzlabojot vides stāvokli un dzīves vidi Ziemeļvidzemes un Lielrīgas sadzīves apsaimniekošanas reģionā. Pārējā Latvijas teritorijā esošo atkritumu izgāztuvju rekultivācija notiek, izmantojot ES Kohēzijas fonda līdzekļus.

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) uzskata, ka e-paraksta kā vienota autentifikācijas līdzekļa noteikšana jaunveidojamās valsts informācijas sistēmās (VIS) šobrīd būtu nelietderīga un pāragra, tāpēc šobrīd tiek strādāts pie priekšlikumiem elektronisko identifikācijas karšu ieviešanas iespējām.

Plānots, ka pirmās kartes, kurās tiks ietverts arī e-paraksts, varētu tikt izsniegtas 2010.gada otrajā pusē, norāda RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere, vēršot uzmanību, ka 30.jūnijā Ministru kabinets iepazinās ar ministrijas ziņojumu par vienota autentifikācijas mehānisma ieviešanas iespējām jaunveidojamās VIS.

Šobrīd autentificēšanās VIS notiek administratoriem izmantojot lietotājvārdus un paroles, kas nenodrošina iespēju noteikt lietotāja identitāti gadījumā, ja nepieciešams noteikt personu, kura veikusi datu ievadīšanu vai aktualizēšanu VIS. Tāpēc nepieciešams izvēlēties tādu autentificēšanās mehānismu, kas vienlaicīgi nodrošina ne tikai autentificēšanos sistēmā, bet arī personas identifikāciju, skaidro ministrija.

Šī gada 20.maijā Salienā notiks pamatakmens ielikšana Britu vidusskolas būvniecībai Latvijā (British School of Latvia), informē SIA Saliena mārketinga vadītāja Zanda Ancāne.

Jaunā skola būs viena no astoņām prestižajām britu King's College skolām pasaulē, kura ar izcilību darbojas izglītības sistēmā Lielbritānijā un ārpus tās jau 45 gadus. Latvijas Britu vidusskola būs pirmā šāda līmeņa Lielbritānijas izglītības iestāde Latvijā.

Latvijas Britu vidusskolā mācības varēs apgūt visa vecuma bērni, sākot no pirmskolas (no 3 gadiem) līdz vidusskolai (18 gadiem). Plānots, ka ar pilnu noslodzi skola varēs nodrošināt kvalitatīvu izglītības apguvi aptuveni 580 audzēkņiem. Mācības nodrošinās pedagogu komanda no Lielbritānijas.

Šis būs jau trešais skolas projekts Salienā.

Nekustamā īpašuma komplekss Saliena atrodas starp Rīgu un Jūrmalu. 455 ha lielā platībā tiek attīstīts mūsdienīgs koncepts ar augstvērtīgu dzīvojamo, darba un izklaides vidi. Projektā Saliena jau dzīvo 300 ģimenes no 11 dažādām valstīm, ierīkota mūsdienīga infrastruktūra, tiek veidots viens no lielākajiem augstākā līmeņa golfa kompleksiem Baltijā, kā arī atrodas Starptautiskā skola. Salienas iedzīvotāju atpūtai izveidoti trīs parki 14 ha platībā. Tuvumā atrodas ledus halle, sporta komplekss ar baseiniem, futbola laukums un ezers. Salienas attīstītājs un pārvaldītājs ir Saliena SIA.

A/s Saliena Real, kas īstenoja ambiciozo pilsētattīstības projektu Saliena Rīgas rajonā, pārdota nekustamā īpašuma investoru un attīstības grupai Quispel Kennel Dordrecht BV, Netherlands. A/s Saliena Real akcionāri Auroris Borealis BV, uzņēmēji Viesturs Koziols un Turmods Stēne Johansens (Tormod Stene Johansen) ir pārdevuši 100 % no tiem piederošajām šā uzņēmuma akcijām. Darījums noticis šā gada 19. oktobrī, — liecina prese paziņojums, ko akcionāru vārdā izplatījis V. Koziols. Darījuma summa netiek atklāta. Oficiālajā paziņojumā lasāms, ka 2004. gada septembrī sarunas ar akcionāriem uzsāka investoru grupa, kurai bija interese par Salienas projekta turpmāko attīstību. Pēc rūpīgas apsvēršanas tika nolemts izvēlēties pārdošanu kā labāko risinājumu. Salienas projekta pārdošana tiek uzskatīta par nākamo soli projekta attīstībā un mārsterplāna ieviešanā.

Nekustamā īpašuma projekts Saliena izstrādājis speciālu mobilo aplikāciju iedzīvotājiem ar mērķi nodrošināt ātru saziņu ar apsaimniekošanas kompāniju un uzlabot apkārtējās vides kvalitāti.

Aplikācijas galvenais uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu iedzīvotājiem ar apsaimniekošanas uzņēmumu. Galvenā aplikācijas funkcija ļauj iedzīvotājiem ziņot apsaimniekotājam par problēmām, kuru novēršanu apsaimniekošanas komanda var uzsākt nekavējoties. Turpmāk par ikdienišķiem jautājumiem - no atstātiem gružiem uz ielas līdz logu tīrībai kāpņu telpās - varēs paziņot ar fotogrāfiju, kas nosūtīta ar vienu pogu. Turklāt aplikācija ļauj izsekot paveikto darbu progresam un pārliecināties par apsaimniekošanas komandas operativitāti. Šobrīd aplikācija tiek testēta un jau drīzumā aplikācija sāks darboties un būs pieejama Salienas iedzīvotājiem.

Viens no Latvijā lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Saliena 2015. gadu vērtē kā ļoti veiksmīgu gan pārdoto mājokļu, gan jaunu projektu attīstīšanas jomā. Pateicoties uz vietējo tirgu orientētai koncepcijai, lielākā daļa jauno mājokļu īpašnieku ir vietējie iedzīvotāji.

2015. gadā tika nodotas ekspluatācijā pirmās piecas un uzsākta celtniecība vēl 18 privātmājām, kas atbilst attīstītāja uzsāktajam konceptam «Ideālā māja». Tas radīts vietējam pircējam un paredz sabalansētu cenu. Koncepts paredz arī atšķirīgu pieeju sadarbībā ar pircēju – tas iegādājas mājokli vēl projekta stadijā. Cikla ilgums no mājas izvēles katalogā līdz atslēgu saņemšanai ilgst 6 – 9 mēnešus.

Saliena vasarā paplašināja mājokļu programmu vietējam pircējam ar dzīvokļiem. Trīs mēnešu laikā tika noslēgti darījumi par 70% šīs programmas mājokļu. Tie esot labākie pārdošanas rādītāji vietējam tirgum pēdējos 8 gados.

#Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu.

Projekts Saliena ir uzsācis attīstīt ekskluzīvu privātmāju rajonu Golfa Villas pie Jūrmalas Golfa laukuma, tādējādi turpinot pirms vairākiem gadiem uzsākto Golf Estate konceptu.

Par jauno projektu lielu interesi jau izrāda golfa cienītāji no dažādām valstīm, kas novērtē projekta vienu no galvenajām priekšrocībām - privātmājas atradīsies tikai 200 metru attālumā no golfa kluba ēkas.

Jaunais projekts atbildīs premium klasei. Šobrīdbūs pieejamas deviņas somu ražotāja Honka pasaulē augsti novērtētās koka mājas 200 - 250 kv.m. platībā. Golfa Villas projekts tiek attīstīts kopā ar pircēju, būvējot viņa izvēlētu somu ražotāja Honka mājas projektu. Tas nozīmē, ka pircējs var līdzdarboties projekta īstenošanā no zemes izvēles līdz atslēgu nodošanai.

Nekustamā īpašuma projektu attīstīšanas kompānija SIA Saliena piesaistījusi investoru no Šveices – Divertimento Investment AG, kas ieguldīs Salienas golfa kompleksa uzlabošanā, kā arī noteiktos mājokļos.

Attīstītājs informē, ka Šveices kompānija vairākos zemes gabalos Salienā plāno attīstīt nekustamo īpašumu projektus, kas saistīti ar Salienas golfa laukuma uzlabošanu un kvalitatīva dzīvojamā sektora būvniecību. Latvijā Divertimento Investment AG pārstāv tās meitas kompānija Baltic Resort Group SIA.

Nozīmīga investora piesaiste apliecinot, ka Latvijas nekustamā īpašuma tirgus sāk atgūt investoru interesi un uzticēšanos pēc ekonomiskās lejupslīdes.

Saliena ir lielākais nekustamā īpašuma projekts Baltijas valstīs (455 ha), kas atrodas starp Rīgu un Jūrmalu. Šobrīd Salienā dzīvo ap 200 ģimeņu, ierīkota infrastruktūra, izveidots viens no lielākajiem golfa kompleksiem Baltijā. Tajā atrodas arī Latvijas Starptautiskā skola.

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

10.09.2007.

plkst.10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 6, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 6, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 8, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 8, privatizēto objektu īpašniekiem

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 10A, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 10A, privatizēto objektu īpašniekiem

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.