No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Aktualizējusies ideja par iespējamo dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli var likt mazajam biznesam pamest uzņēmējdarbību.Pēdējo divu gadu laikā, kopš samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 15 %, ir būtiski pieaugusi ne tikai Latvijā strādājošo uzņēmumu kopējā tīrā peļņa, bet arī izmaksāto dividenžu apmērs.

Uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem - fiziskajām personām -šobrīd ir izdevīgāk (lētāk) izmaksāt dividendes no tīrās peļņas, par kuru nomaksāts 15 % lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekā lielu darba algu, par kuras saņemšanu jāmaksā ne tikai 33 % lielais socnodoklis, bet arī 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Daļa īpašnieku arī legāli izmanto iespēju maksāt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un saņemt dividendes, nevis saņemt lielas darba algas. Tieši šis fakts arī nereti tiek izmantots kā arguments, ka biznesmeņi - uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vienā personā optimizējot savas izmaksas, kamēr strādājošie maksā ievērojami lielākus nodokļus.

Nav jauna ideja

Nauda, kas gūta spekulējot ar nekustamiem īpašumiem (iegādāti vai izgatavoti pārdošanai), tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tā atzīst aptaujātie nodokļu speciālisti. Fiziskās personas bieži, pārdodot nekustamos īpašumus, redz vienīgi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu (9.panta pirmās daļas 19.punkta c) apakšpunktu), kas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Netiek pamanīts, ka ir norma (9.panta pirmās daļas 19.punkta a) apakšpunkts), kas paredz, ka ar nodokli tiek aplikti ienākumi no pārdošanai izgatavotas vai iegādātas mantas neatkarīgi no minētā 12 mēnešu termiņa.

Tas arī ļauj secināt: ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikti ienākumi no nekustamajiem īpašumiem, kas tiek attīstīti, celti, pirkti, rekonstruēti pārdošanai utt., neatkarīgi no tā, ka valdības sēdē, diskutējot par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā saistībā ar spekulatīvo darījumu aplikšanu ar ienākuma nodokli, tika nolemts attiecīgos punktus neiekļaut, kaut arī pēc būtības tie būtu atkārtojuši to pašu, kas ir Ministru kabineta noteikumos.

Pagājušā gada beigās Latvijā reģistrēti 1,399 miljoni būvju, no kurām 1,373 miljoni jeb 98% ir dzīvojamās ēkas, bet 25,6 tūkstoši jeb 2% ir inženierbūves, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) pārskats, kas veidots, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVK IS) reģistrētos datus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvju pārskatiem pērn saglabājusies iepriekšējo gadu tendence – būvju sadalījumā pēc galvenā lietošanas veida dzīvojamo māju kopskaits turpina pieaugt.

Dzīvojamo māju sadalījumā pēc to galvenā lietošanas veida vislielāko īpatsvaru ieņem viena dzīvokļa mājas, kas ir 302,8 tūkstoši jeb 85,1% no reģistrēto dzīvojamo māju skaita. Salīdzinoši maz reģistrētas un Latvijā sastopamas ir triju vai vairāku dzīvokļu dzīvojamās mājas (11% no dzīvojamo māju kopējā skaita), divu dzīvokļu mājas (3,7% no dzīvojamo māju kopējā skaita), bet dažādu sociālo grupu kopdzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 0,2%.

Arodbiedrības kā papildu ienākumuavotu valsts budžetāpiedāvā dividenžuaplikšanu ar 10 % lielu ienākuma nodokli.

Taču premjers neredz iespēju šāda nodokļa ieviešanai ar 2009. gadu. "Arodbiedrības nebūt nav vienīgās, kuras ir izteikušas priekšlikumu aplikt ar 10% lielu nodokli dividendes, to nenoraida arī darba grupa nodokļu jautājumos pie Finanšu ministrijas,

bet Starptautiskais valūtas fonds šo likmi piedāvāja noteikt 15% apmērā," skaidro Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns.

Viņš norāda, ka, pēc aptuvenām aplēsēm, ja būtu šis nodoklis ieviests un dividendēs izmaksātu apmēram 30% no tīrās peļņas, tad, piemēram, papildus valsts par 2007. gada rezultātiem būtu ieguvusi ap 106 milj. Ls. E. Baldzēns arī norāda, ka lielāko pelnītāju

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS) nolēmusi rosināt atteikties no būvju tehniskās inventarizācijas lietām, kas, viņas ieskatā, esot nevajadzīgas paliekas no padomju laikiem.

Būvju tehniskās inventarizācijas lietas jeb būvju kadastrālās uzmērīšanas lietas veic Valsts zemes dienests (VZD). Saeimas komisijas sēdē 17.janvārī VZD informēja, ka šobrīd rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu ir 7062 pasūtījumi.

Mieriņa skaidroja, ka būtībā šo kadastrālo uzmērīšanu veic, lai iegūtos datus izmantotu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Taču šos pašus datus var iegūt arī citādi, piemēram, Būvniecības informācijas sistēmā, kurā tiek ievietoti projekti, kā arī reģistrētas to izmaiņas.

Būvju kadastrālo uzmērīšanu jāveic, ne tikai nododot ēku ekspluatācijā. Ja dzīvoklī tiek pārcelta siena, nepieciešama inventarizācijas lieta, ja gribi lielāku virtuvi - nepieciešama inventarizācijas lieta, uzbūvē garāžu - vajag inventarizācijas lietu, teica Mieriņa.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 19.februārī, izsludināja grozījumu projektu Daugavas un Rīgas HES darbu finansēšanas kārtībā, lai nodrošinātu kvalitatīvu Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu, informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Viņa skaidro, ka stājusies spēkā virkne normatīvo dokumentu, kas juridiskām personām nosaka pienākumu palielināt būvju ekspluatācijas izdevumus, tai skaitā palielināt minimālo mēneša darba algu nodarbinātajiem, darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības pasākumus.

Salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad tika aprēķināts nepieciešamais finansējums Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu segšanai, ir pieaugušas darbu veikšanas izmaksas. Tādēļ Ministru kabineta noteikumos Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība nepieciešams noteikt, ka Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu segšanai a/s Latvenergo katru gadu valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi pārskaita 783 535 eiro, maksājumu 195 883,75 eiro apmērā izdarot reizi ceturksnī – līdz 1.februārim, 1.maijam, 1.augustam un 1.novembrim. Būvju uzturēšanas pašreizējās izmaksas ir 668 749,76 eiro gadā.

Rīgas pašvaldība ir pieņēmusi saistošos noteikumus, kas turpmāk noteiks jaunu kārtību, kādā veidā uz Rīgas vidi degradējošām būvēm ir izvietojams dekoratīvais pārsegs, informē Rīgas domē.

«Noteikumi nosaka, ka dekoratīvo pārsegu var izvietot tikai uz C kategorijas vidi degradējošām būvēm ar Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas atļauju. Izvietojot dekoratīvo pārsegu jāievēro, ka tajā ir respektēts būves arhitektoniskais risinājums, kas attēlots ar grafiskiem līdzekļiem labā dizaina kvalitātē, un krāsu risinājums atbilst arhitektoniskajam stilam un iekļaujas apkārtesošajā pilsētvides ainavā,» par jauno kārtību informē Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Lai saņemtu atļauju dekoratīvā pārsega izvietošanai, persona jāiesniedz Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijai rakstisks iesniegums, kam jāpievieno ne agrāk kā vienu gadu no tā iesniegšanas brīža, derīgs būves tehniskās apsekošanas atzinums un Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņota dekoratīvā pārseguma skice.

Ir tik daudzas lietas, kuras, balstoties uz pasaules veiksmīgo pieredzi, esam ieviesuši mūsu ikdienā un padarījuši par neaizstājamām. Esam bijuši arī pionieri un pasaulei prezentējuši savus atklājumus medicīnā un pierādījuši savu talantu inovatīvu tehnoloģiju radīšanā. Taču ir vismaz viena pasaulē jau zināmu laiku aktuāla lieta, kurai neesam spējuši izsekot līdzi un ieviest to mūsu ikdienā.

Structural health monitoring (SHM) – sistēma, kuru Latvijā zina retais. Burtiski tulkojot, tā būtu ēku veselības monitoringa sistēma, taču, pēc tās pamatuzdevuma, precīzāk to būtu saukt par būvju nestspējas stāvokļa kontroles sistēmu.

Attīstītajās valstīs vienkārši šīs sistēmas aizmetņi atrodami jau 20. gadsimta piecdesmitajos gados. Diemžēl Latvijā šī sistēma ir sveša, tai skaitā arī profesionāļu vidē par šo sistēmu retais zina, runā un vēl retāk pielieto. Tāpēc zināmas vien dažas ēkas, kurās tā ir uzstādīta. Mēs ļoti labi pārzinām citas sistēmas – videonovērošanu, signalizāciju utt., taču par SHM informācijas ir maz. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, arīdzan mācību procesā būvniecības jomā šī tēma nav populāra un tai pieskaras tikai garāmejot. Bet, paskatoties uz pasaules pieredzi, redzam, ka šajā nozarē ir veikti ļoti daudzi pētījumi un sarakstīti neskaitāmi zinātniski darbi. Globāli šī tēma ir ļoti aktuāla, jo patlaban būves kļūst arvien lielākas un sarežģītākas, savukārt materiāli – arvien, sauksim lietas īstajos vārdos, lētāki. Jo viss pamatu pamatos taču griežas ap līdzekļu ekonomiju. Līdz ar to nav šaubu, ka ir ļoti svarīgi mums pašiem sekot līdzi tam, kas notiek mūsu ēkās, nevis tikai akli uzticēties konstruktoru un arhitektu aprēķiniem. Veids, kā to izdarīt – uzstādot ēkās SHM.

1.maijā stājas spēkā grozījumi būvnormatīvā Būvju ugunsdrošība, kas turpmāk atļaus projektēt un būvēt koka nesošas ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz sešu stāvu vai 18 metru augstumam.

Iepriekš Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi Būvju ugunsdrošība atļāva projektēt un būvēt koka nesošas ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz astoņu metru jeb trīs stāvu augstumam.

Savukārt būvēs, kā, piemēram, administratīvās ēkas, arhīvi, bankas, biroju ēkas, glābšanas dienestu būves, universitāšu un augstskolu mācību ēkas, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas, kuru augstākā stāva grīdas līmenis ir no astoņiem metriem līdz 14 metriem jeb piecu stāvu augstumam, bija atļauts samazināt nesošo sienu un karkasa kolonnu ugunsreakcijas klasi līdz B-s1, d0, ja tiek nodrošināti papildus kompensējoši pasākumi, piemēram, ir vismaz divas evakuācijas izejas, katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila, kura sasniedzama ar ugunsdzēsības glābšanas tehniku (autokāpnēm), kā arī visas telpas aprīkotas ar automātiskām ugunsdzēsības sistēmām (sprinkleriem).

Saeimas lēmuma sekas būs ievērojams patēriņa nodokļu - pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa likmju kāpums, neliels darbaspēka nodokļu samazinājums.

Nedz valdošās koalīcijas deputāti, nedz valdības vadītājs Ivars Godmanis nenoliedz, ka ekspertu paustās bažas, ka PVN likmes paaugstināšana nespēs kompensēt nelielo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājumu un veicinās iekšzemes patēriņa krišanos, ir pamatotas. Paaugstinot patēriņa nodokļus, tiek cerēts uz vairāk nekā 300 milj. Ls lieliem papildu ieņēmumiem budžetā. Politiķi neslēpj, ka Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas ieviešanai nepieciešamo likumu grozījumu pieņemšana vēl negarantē, ka Latvija varēs saņemt ekonomikas stabilizācijai nepieciešamo aizdevumu, kura apmērs, saskaņā ar Db aplēsēm, varētu sasniegt nepilnus 5 miljardus eiro. Netiek slēpts, ka nodokļu politikas revolūcija galvenokārt tapusi, pakļaujoties potenciālo aizdevēju prasībām - Starptautiskais valūtas fonds jau iepriekš bija norādījis, ka patēriņa un īpašuma nodokļi šeit ir pārāk zemi. Programma paredz arī vairākas nodokļu politikas izmaiņas, kas stāsies spēkā 2010. gadā - tad varētu tikt uzsākta mājokļu aplikšana ar nekustamā īpašuma nodokli un ieviesta kapitāla pieauguma aplikšana ar ienākuma nodokli. Gandrīz bez diskusijām Saeima atbalstīja likuma «Par akcīzes nodokli» grozījumus, kas būtiski palielina akcīzes nodokļa likmes degvielai, alum un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī dubulto kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem piemērojamo nodokļa likmi. Tāpat samērā vienisprātis deputāti bija par nepieciešamību sākt IIN likmes samazināšanu, to samazinot no 25 % līdz 23 %, taču priekšlikums IIN uzreiz samazināt līdz 20 % netika atbalstīts. Visplašākās diskusijas raisīja iecere palielināt PVN likmes, vienlaikus ievērojami samazinot to preču un pakalpojumu klāstu, kam samazinātās likmes tiek piemērotas. Tiesa, skatot likuma grozījumus, Saeima atsevišķās pozīcijās tos «mīkstinājusi», paredzot, ka ar samazināto PVN likmi, kuras apmērs tiek dubultots, tiek apliktas arī dabasgāzes piegādes iedzīvotājiem, kā arī medicīnas preces un iekārtas, tomēr lielākajai daļai preču un pakalpojumu, piem., grāmatām un viesnīcu pakalpojumiem, jau no 1. janvāra PVN likme pieaugs līdz 21 %. Likums gan papildināts ar pārejas noteikumiem, kas paredz vēl gadu piemērot samazināto PVN likmi arī presei, kā arī nosaka, ka gadījumos, kad preču piegāde vai pakalpojuma sniegšana notikusi šogad, bet nodokļa rēķins izrakstīts nākamgad, darījumam piemērojama pašreizējā PVN likme.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Kārlis Leiškalns (Tautas partija) nekustamā īpašuma nodoklī par savu māju Jūrmalā būtu gatavs gadā samaksāt vienu Saeimas deputāta mēnešalgu, tas ir, 986 Ls.

Sarunā ar Db.lv deputāts norādīja: «Kamēr es esmu pieklājīgi atalgots valsts darbonis, esmu gatavs maksāt. Kad mani no Saeimas izmetīs, sameklēšu kādu darbu un kādu brīdi vēl varēšu atļauties maksāt, bet, kad aiziešu pensijā, pārcelšos uz Ludzu, kur nodoklis ir neskaitāmas reizes zemāks. Ja valdības mērķis, šādā veidā ieviešot nekustamā īpašuma nodokli mājoklim ir panākt, lai uz Latvijas laukiem pārvāktos tūkstošiem mazāk turīgu pilsoņu – uz priekšu. Tikai grūti saprast, kādēļ cilvēkam par pagājušā gadsimta divdesmitajos gados celtu, mantotu mājiņu Jūrmalā būs jāmaksā daudzas reizes lielāks nodoklis nekā muitniekiem par savām pilīm Zilupē.»

Augusta mēneša laikā, kopš Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā pieejamas prognozētās kadastrālās vērtības 2008.gadam, mājas lapā veikti vairāk kā 37 000 kadastrālās vērtības meklējumu kopumā par vairāk kā 86 000 zemes vienību vai būvju, Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Vidēji dienā meklētas 2 780 objektu prognozētās kadastrālās vērtības. Aptuveni 30% jeb vairāk kā 25 000 objektu prognozēto kadastrālo vērtību meklējumi veikti par Rīgas pilsētā esošām zemes vienībām vai būvēm. Visvairāk objektu – vairāk kā 35 000 – prognozētās kadastrālās vērtības meklētas pirmajā to publicēšanas nedēļā.

Kā ziņots, no 1.augusta Valsts zemes dienests savā interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv ikvienam zemes vai būvju īpašniekam piedāvā iespēju uzzināt sava īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību 2008.gadam.

Mājas lapā publicētajā prognozēto kadastrālo vērtību modulī interesējošā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības vai būves kadastrālo vērtību iespējams sameklēt pēc īpašuma kadastra numura vai zemes vienības, vai būves kadastra apzīmējuma. Visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību un būvju – vairāk nekā 2 miljonu objektu – prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas, ņemot vērā jauno kadastrālo v��rtību bāzi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stāvokļa uz 2007.gada 18.jūniju.

Augusta mēneša laikā, kopš Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā pieejamas prognozētās kadastrālās vērtības 2008.gadam, mājas lapā veikti vairāk kā 37 000 kadastrālās vērtības meklējumu kopumā par vairāk kā 86 000 zemes vienību vai būvju.

Vidēji dienā meklētas 2 780 objektu prognozētās kadastrālās vērtības. Aptuveni 30% jeb vairāk kā 25 000 objektu prognozēto kadastrālo vērtību meklējumi veikti par Rīgas pilsētā esošām zemes vienībām vai būvēm. Visvairāk objektu - vairāk kā 35 000 - prognozētās kadastrālās vērtības meklētas pirmajā to publicēšanas nedēļā.

Kā ziņots, no 1.augusta Valsts zemes dienests savā interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv ikvienam zemes vai būvju īpašniekam piedāvā iespēju uzzināt sava īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību 2008.gadam.

Mājas lapā publicētajā prognozēto kadastrālo vērtību modulī interesējošā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības vai būves kadastrālo vērtību iespējams sameklēt pēc īpašuma kadastra numura vai zemes vienības, vai būves kadastra apzīmējuma. Visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību un būvju - vairāk nekā 2 miljonu objektu - prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas, ņemot vērā jauno kadastrālo vērtību bāzi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stāvokļa uz 2007.gada 18.jūniju.

Lai uzlabotu būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu, Ministru kabinets 2018. gada 20. marta sēdē apstiprināja izmaiņas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos, informē Ekonomikas ministrija.

Viena no būtiskām izmaiņām ir noteiktā iespēja īsākā laika termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa, minimālais laiks, kurā pretendentam būs jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā (līdz šim - 3 gadi, ja iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība un 5 gadi, ja iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība). Šī norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Mainītas prasības arī attiecībā uz būvspeciālista sertifikāta uzturēšanu. Noteikumu projekts nosaka, ka būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai jāpraktizē kompetences novērtēšanas iestādes noteiktajā apjomā vismaz divi gadi piecu gadu periodā. Pretējā gadījumā būvspeciālistam būs atkārtoti jāveic kompetences novērtēšana.

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Likumdošanas nepilnību dēļ apgrūtināta vairāku LEC sakaru objektu likumīga nodošana ekspluatācijā

Būvkompānija LEC (Latvijas Energoceltnieks) ir iesniegusi pretenzijas vēstuli Valsts būvinspekcijā par nepilnīgi veiktajiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, kas apgrūtina sakaru būvju nodošanu ekspluatācijā.

Šī gada augustā būvkompānijai LEC, saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem, ir jānodod ekspluatācijā optiskās līnijas trasi 70 km garumā Jēkabpils un Daugavpils rajonos, tomēr tas nav izdarīts: divas atbildīgās institūcijas – pašvaldību būvvaldes un Elektronisko sakaru direkcija – joprojām nav spējušas vienoties, kuras kompetencē ir sakaru objektu nodošana ekspluatācijā. Kamēr atbildīgās institūcijas skaidrojas, uzņēmējiem nākas atrasties piespiedu dīkstāvē un uzņemties pilnu atbildību pasūtītāja priekšā par termiņā nenodotiem projektiem.

Ministru kabinetā šodien, 30. jūnijā apstiprināti 16 Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka prasības, kas jāievēro, projektējot dažāda veida būves, kā arī nosaka būvizmaksu noteikšanas kārtību, inženierizpētes noteikumus būvniecībā un būvju tehniskās apsekošanas darbu kārtību, informē Ekonomikas ministrija.

Visi iepriekšminētie Latvijas būvnormatīvi stājas spēkā šā gada 1. jūlijā.

Sekmējot kvalitatīvu būvju būvniecību, Latvijas būvnormatīvos iekļautas ne tikai valsts noteiktās specifiskās prasības dažādu būvju projektēšanai, bet arī atsauces uz attiecīgajiem Eirokodeksa standartiem, kas piemērojami attiecīgo būvju būvniecībā, tādējādi nodrošinot ēku būvniecības atbilstību Eiropas praksei.

Pieņemti būvnormatīvi Ūdensapgādes būves, Kanalizācijas būves, Elektronisko sakaru tīkli, Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves, Būvizmaksu noteikšanas kārtība, Publiskas būves, Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija, Būvju ugunsdrošība, Dabasgāzes ārējo gāzesvadu sistēma, Sašķidrinātās naftas gāzes iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma, Dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēma, Būvju tehniskā apsekošana, Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, Dzīvojamās ēkas, Inženierizpētes noteikumi būvniecībā, Būvklimatoloģija.

Pirmo divu nedēļu laikā, kopš Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā pieejamas prognozētās kadastrālās vērtības 2008.gadam, mājas lapā veikti vairāk kā 23 000 kadastrālās vērtības meklējumu kopumā par vairāk kā 53 000 zemes vienību vai būvju, Db.lv informēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Kā ziņots, no 1.augusta Valsts zemes dienests savā interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv ikvienam zemes vai būvju īpašuma īpašniekam piedāvā iespēju uzzināt sava īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību 2008.gadam.

Mājas lapā publicētajā prognozēto kadastrālo vērtību modulī interesējošā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības vai būves kadastrālo vērtību iespējams sameklēt pēc īpašuma kadastra numura vai zemes vienības vai būves kadastra apzīmējuma. Visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību un būvju - vairāk nekā 2 miljonu objektu - prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas, ņemot vērā jauno kadastrālo vērtību bāzi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stāvokļa uz 2007.gada 18.jūniju.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījuši atklātu vēstuli Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam lūdzot izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību un īstenoto aktivitāšu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas un Būvniecības likumiem. Pēc viņu domām, BVKB cenšas uzsākt komercdarbību jomās, kas ir ārpus birojam noteiktajām kompetencēm.

Par pamatu tam kalpo BVKB publicētā informācija par plāniem sniegt būvju un būvprojektu ekspertīžu maksas pakalpojumus un Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par cenrāža noteikšanu šiem pakalpojumiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, BVKB ir tiesīgs tikai organizēt, bet ne pašrocīgi veikt būvju un būvprojektu ekspertīzi tā uzraudzības lokā esošajos objektos, norāda vēstules autori. «Likumā skaidri noteikts, ka BVKB ir institūcija, kas veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību noteiktai ēku grupai, kā arī organizē to ekspertīzes. Biroja ambiciozie plāni sniegt būvprojektu un būvju ekspertīzes pakalpojumus, uzņemoties privāto komersantu funkciju, ir pretrunā ar valsts tiesību aktiem un draud izkropļot būvniecības nozares darbību,» skaidro Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.