Atpūtnieki pirmām kārtām lūko pēc piknika vietām, kuras var izmantot bez maksas. Par komerciālu piedāvājumu piknika vietas var kļūt ar papildu «āķīšiem»

Nav īsti skaidrs, kā radies vārds «pikniks», bet jēga ir saprotama – doties dabā, zaļumos, līdzi ņemot kaut ko ēdamu. Vikipēdijas šķirklī var lasīt norādi, ka pikniks ir maltīte dabā, tomēr atšķirībā no dienišķās maizes, ko bauda zemnieki, uz brīdi piesēžot, lai notiesātu azaidu, piknika obligātā sastāvdaļa ir atpūta. Tātad – daba, maltīte un vaļas brīdis. Ja pievēršas vietai, kur pikniks var notikt, pirmajā mirklī varētu domāt – kas gan cilvēkam daudz vajadzīgs? Zaļa zālīte? Vēlams, lai tā būtu īsi nopļauta. Ceļš, kas uz to aizved? Vēlams – līdzens. Galds, soli, lai būtu ērtāk, vēlmes pēc ērtībām aug arī piknikotājiem.

2007.gada 11.aprīlī pilnā apjomā stājas spēkā autovadītāju darba un atpūtas laika jaunais regulējums - EK Regula 561/2006. Izmaiņas braukšanas un atpūtas režīma uzskaitē skars kravu un pasažieru autopārvadātājus, informēja Valsts SIA Autotransporta direkcija Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule.

Valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) uzsver, ka no trešdienas, š.g. 11.aprīļa, mainīsies pārtraukumu un ikdienas atpūtas laika sadalīšanas iespējas autovadītājiem.

Ja šobrīd 45 minūšu pārtraukumu ir atļauts dalīt divos vai trijos pārtraukumos ne īsākos par 15 minūtēm, tad, saskaņā ar jauno regulējumu, 45 minūšu pārtraukumu būs atļauts dalīt tikai divos pārtraukumos, no kuriem pirmajam obligāti jābūt 15 minūtes un otrajam - 30 minūtes ilgam. Savukārt, ja tiek dalīts ikdienas atpūtas laiks, tad esošo iespēju ikdienas atpūtas laiku sadalīt divos vai trijos atsevišķos periodos, no kuriem vienam ir jābūt vismaz astoņas stundas ilgam, aizstās jauna prasība, ka regulāro ikdienas atpūtas laikposmu var dalīt tikai divos laika posmos, no kuriem pirmajam ir jābūt vismaz trīs stundas ilgam un otram - deviņas stundas ilgam. Nedalītā ikdienas atpūtas perioda ilgums - 11 stundas saglabājas.

Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti par 2007.gada pirmajā ceturksnī veiktajiem ceļojumiem Latvijas robežās un ārpus tām liecina, ka pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, ceļoja 42% Latvijas iedzīvotāju, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tajos devās 35% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 18,6 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 12% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 19,0 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 2% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 31,6 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienos vairāk devušās sievietes (52%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem.

Dodoties atpūtas braucienā, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes - 94%. Visbiežāk atpūtas braucienā ceļotāji devušies ar vieglo automobili – 59%.

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

2014. gadā 75,6% jeb 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kas devās vienas vai vairāku dienu ceļojumos, ir par 1% vairāk nekā 2013. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. 19,9% Latvijas iedzīvotāju bija vairākdienu atpūtas braucienos Latvijā un ārvalstīs, vismaz vienu nakti pavadot ārpus dzīvesvietas. Salīdzinājumā ar 2013. gadu šo ceļojošo iedzīvotāju īpatsvars pieauga par 16,1%.

Latvijas iedzīvotāju skaits, kas devās atpūtas braucienos gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par 2,1%. Par 6,2% samazinājās to ceļotāju skaits, kas ceļoja tikai uz ārvalstīm.

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji nedevās atpūtas braucienā bija nepietiekamas finanses, ko norādīja 49,9% iedzīvotāju, kas neceļoja. Savukārt 50,4% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem nespēja ceļot veselības stāvokļa vai ierobežotas pārvietošanās iespēju dēļ.

2014. gadā Latvijas iedzīvotāji atpūtas braucienos pa Latviju devās 10,8 milj. reižu, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2013. gadā. Vietējo vienas dienas atpūtas braucienu skaits 2014. gadā saruka par 9,1%. Savukārt par 5,2% pieauga vairākdienu atpūtas braucieni pa Latviju, kas sasniedza 3,2 milj. 2014. gadā.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijas teritorijā atpūtas nolūkos (braucieni pie radiem un draugiem, atpūtas braucieni brīvā dabā, sporta aktivitātes, ārstēšanās un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, 2007. gada 4. ceturksnī ceļoja 37% Latvijas iedzīvotāju.

Atpūtas braucienu skaits 2007. gada 4. ceturksnī bija 2771 tūkst, no tiem 2219 bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni, 509 tūkst. īsie (1-3 diennaktis) braucieni un 43 tūkst. bija braucieni, kas ilga 4 un vairāk dienas.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Daugavpils, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 33.7% no visiem atpūtas braucieniem, bet vienas dienas atpūtas ceļojumi veidoja 37.0%. Uz Rīgu tika veikti 18.9% no visiem īsajiem (1-3 naktis) atpūtas braucieniem un 38.5% no visiem garajiem (4 un vairāk naktis) atpūtas braucieniem.

Vidējais atpūtas braucienu ilgums bija 2.2 diennaktis, tai skaitā garajiem braucieniem vidējais ilgums bija 8.6 diennaktis

2006.gada 3.ceturksnī pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, devušies 57% Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma rezultāti.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tos veica 48% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 9,4 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 20% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 13,7 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 5% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 33,1 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienu vairāk izvēlējušās sievietes (54%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem (42%).

Dodoties atpūtas braucienos, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes – 88%. Visbiežāk atpūtas braucienā ceļotāji izmantoja vieglo automobili – 64%.

Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie divu daudzmiljonu ceļu būves projektu realizācijas Rīgas apkārtnē par privāto investoru līdzekļiem. Projektu aptuvenās izmaksas šobrīd nav precizētas, tomēr tās būs mērāmas daudzos desmitos miljonu latu. Viens no projektiem būs Ķekavas apvedceļa būvniecības projekts, bet otrs - Rīgas apvedceļa projekts, kuriem būtu jāatvieglo sastrēgumu un transporta plūsmas problēmas šajos posmos.

Abi ceļu būves objekti tiks realizēti pēc t.s. Valsts un privātās partnerības (VPP) modeļa, kas paredz, ka privātais investors par savu naudu sākotnēji uzceļ objektu un apsaimnieko to, bet valsts vairāku gadu garumā naudu atmaksā. Tādējādi valstij tiks dota iespēja realizēt milzu autoceļu projektus, bet maksāt par to vēlāk. Satiksmes ministrijas aptuvenās aplēses liecina, ka 2009. gadā VPP projektu realizētājiem no Valsts autoceļu fonda tiks maksāti 12 miljoni latu, bet 2010. gadā maksājumi jau varētu sasniegt 20 miljonus latu un ar katru gadu arvien pieaugt. "Mēs paši varēsim koriģēt un plānot, cik daudz VPP projektus gribēsim realizēt un kādas summas varēsim atļauties izlietot VPP projektos," norāda SM pārstāvis Lauris Dripe, uzsverot, ka kopumā SM varētu realizēt pat piecus VPP projektus, jo ar katru gadu pieaugšot arī Valsts autoceļu fonda finansiālās iespējas. Db jau vēstīja, ka projektu realizācija pēc VPP principa izmaksā krietni dārgāk nekā tradicionālais iepirkums, tomēr valsts ierobežotie budžeta līdzekļi neļauj realizēt lielus projektus pēc tradicionālā iepirkuma. Ilgtermiņā gan VPP princips noteikti atmaksāšoties, vērtē speciālisti.

Jebkurš no kopīpašniekiem varēs ierosināt noteiktu datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā par savu īpašumu, kā arī veikt pirmreizējo būves reģistrāciju bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas, paredz grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kuri kopš šodienas ir stājušies spēkā.

Joprojām būs jāsaņem pārējo kopīpašnieku piekrišana būves sadalīšanai, apvienošanai vai ieraksta par būvi Kadastra informācijas sistēmā dzēšanai, informē Valsts Zemes dienests (VZD). Grozījumi arī nosaka, kā zemes īpašnieks var veikt reģistrāciju attiecībā uz tām būvēm, kurām nav noskaidrota piederība.

VZD skaidro, ka jebkurš no kopīpašniekiem bez pārējo piekrišanas varēs pirmreizēji reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā, kā arī aktualizēt datus par nekustamā īpašuma nosaukumu, lietošanas mērķi, kadastra objekta adresi, apgrūtinājumu, zemes, būves un telpu grupas lietošanas veidu, būves tipu un fizisko nolietojumu, kadastra objekta datiem, kas norādīti aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Līdz šim šādas darbības varēja veikt tikai visi kopīpašnieki kopā.

Šī ceļu būves sezona tiek dēvēta par raitu, kā milzu negaisa mākonis virs galvām plešas katastrofāli nepietiekamais finansējums , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Kopumā sezona vērtējama kā laba, darbi īstenojušies raiti. Laika apstākļu dēļ atsevišķos projektos izdarīts vairāk, nekā paredzēts, piemēram, Binders Siguldas virzienā jau nākamā gada darbus paspējis veikt,» DB saka biedrības Latvijas Ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs. «Darba pietika gan uzņēmuma speciālistiem – ceļu būvētājiem –, gan ārējo inženierkomunikāciju ierīkotājiem. Šī sezona mums īpaša ar to, ka īstenojām ļoti dažādus, specifiskus infrastruktūras projektus. Pabeidzām ļoti apjomīgu, sarežģītu darba procesu Jelgavā – satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukciju un izbūvi, lidlauka rekonstrukciju Liepājā, sacīkšu trases posmu rekonstrukciju Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Šovasar pabeidzām arī vairāku autoceļu posmu virskārtu atjaunošanas vai rekonstrukcijas projektus, piemēram, no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka –Rūjiena posmu no Kārķiem līdz Naukšēniem. Krietni apsteidzot darbu izpildes grafiku, šajā sezonā nostrādājām uz Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei,» saka arī šobrīd pēc apgrozījuma lielākās ceļu būves firmas Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja.

Iekustinot jautājumu par Mežaparka attīstību, netiek atklāts, kurām firmām tur ļauts turpināt darbību, bet ar kurām nomas līgumi lauzti. Tiek apzināta situācija, cik ir nomnieku, cik tādu, kas parka teritorijā darbojas patvaļīgi, Db stāstīja vasarā izveidotās pašvaldības aģentūras Mežaparks direktors Gundars Vītols, atturoties nosaukt konkrētu nomnieku skaitu un to nosaukumus. Vienīgais, ko viņš piebilda - ja nekļūdos, tad pieci nomas līgumi ir izbeigti abām pusēm vienojoties, bet divi ir strīdīgi un klaji neizdevīgi pašvaldībai -, taču arī tos viņš neprecizēja.

Nerunīgs ir arī Rīgas domes īpašuma departaments, kurš līdz ar 2004. gada rudenī pieņemto Rīgas domes lēmumu par pašvaldības a/s Mežaparks likvidāciju kļuva par parka nekustamā īpašuma apsaimniekotāju, bet pērnā gada rudenī arī par uzņēmuma likvidatoru (likvidatora amatā advokātes Anitas Šauriņas vietā tika iecelts departamenta pārstāvis).

Ar interesējošajiem jautājumiem vērsieties pie G. Vītola, Db ieteica Īpašuma departamenta vadības biroja preses sekretārs Alvis Rudzišs.

Bija daudz

Kopumā nu jau likvidējamais Mežaparks bija noslēdzis 17 nekustamā īpašuma nomas līgumus, no kuriem astoņi tika slēgti pēc tam, kad jau bija zināms par plānu likvidēt pašvaldības uzņēmumu, liecina iepriekš pašvaldības sniegta informācija.

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Iedzīvotāju apsekojuma rezultāti par 2008. gada pirmajā ceturksnī Latvijā veiktajiem ceļojumiem.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ceļotāju skaits 2008. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir samazinājies par 14%, taču salīdzinājumā ar 2007. gada 4. ceturksni to skaits ir pieaudzis par 0.4%. Ceļotāju skaits darījumu braucienos pa Latviju 2008. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 11%, bet, salīdzinot ar 2007. gada 4. ceturksni, tas praktiski nav mainījies.

Iemesli, kas kavēja Latvijas iedzīvotājus doties ceļojumā: finansiālie apstākļi (36%), nebija laika (20%), intereses trūkums (21%), citi iemesli (23%).

Aptaujājot Latvijas iedzīvotājus secināts, ka pērn daudz iedzīvotāju nav devušies pat iekšzemes ceļojumos, jo tiem trūkst naudas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Kopumā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka iekšzemes atpūtas braucienu skaits 2008. gadā bija 14.4 milj., kas ir par 10% mazāk nekā 2007. gadā. No visiem atpūtas braucieniem 11.1 milj. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) un 3.3 milj. vairākdienu braucieni ar nakšņošanu. Darījumu braucienu skaits 2008. gadā bija 0.3 milj., kas ir par 18% mazāk nekā 2007. gadā.

Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja finansiālos apstākļus (41%), laika trūkumu (19%), nebija intereses (16%).

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 23% no visiem atpūtas braucieniem. Uz Latvijas galvaspilsētu veikti 27% no visiem vienas dienas atpūtas braucieniem un 11% no visiem vairākdienu atpūtas braucieniem.

Latvijas iedzīvotāju atpūtas braucienu ar nakšņošanu skaits 2009.gada 1.ceturksnī bija 572.9 tūkst., kas ir par 4.4% vairāk nekā 2008.gada 1.ceturksnī. Turklāt aizvien vairāk ļaužu izvēlas garākus braucienus - 4 un vairāk dienas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka tikai 2% atpūtas braucienu ar nakšņošanu tika veikti sava administratīva rajona ietvaros.

No visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu 523.8 tūkst. bija īsie atpūtas braucieni (1-3 naktis), kas ir par 2.7 % vairāk nekā iepriekšējā gada 1.ceturksnī un 49.1 tūkst. garie atpūtas braucieni (4 un vairāk naktis), kas ir par 27.9% vairāk nekā 2008.gada 1.ceturksnī.

Iecienītākie vairākdienu ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Tukuma rajons. Uz Rīgu veikti 11.9% no visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu, uz Rīgas rajonu - 7,1% un uz Tukuma rajonu – 5.2% no visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu.

Atpūtas braucienu skaits 2008. gada 4. ceturksnī bija 3493.2 tūkst., no tiem 2710.4 tūkst. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni un 782.8 tūkst. vairākdienu ceļojumi ar nakšņošanu, liecina statistika.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ceļotāju skaits pa Latviju 2008. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir palielinājies ziemas sezonas atpūtas iespēju rezultātā (piemēram, slēpošana, zemledus makšķerēšana). Savukārt ceļotāju skaits darījumu braucienos nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšēja gada 4. ceturksni. Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja finansiālās problēmas (45%), laika nepietiekamību (17%), intereses trūkumu (12%). Citus iemeslus nosauca 26% respondentu.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīgas rajons, Rīga un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 31% no visiem atpūtas braucieniem. Uz Latvijas galvaspilsētu tika veikti 36% no visiem vienas dienas atpūtas braucieniem un 12% no visiem vairākdienu atpūtas braucieniem.

Ceļotāju skaits atpūtas braucienos pa Latviju 2008. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 12.5%. Savukārt ceļotāju skaits darījumu braucienos ir sarucis par 31%.

Atpūtas braucienu skaits 2008. gada 2. ceturksnī bija 3.5 milj., no tiem 2.6 milj. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni, 0.8 milj. īsie (1 – 3 diennaktis) braucieni un 0.1 milj. bija ceļojumi, kas ilga 4 un vairāk dienas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti.

Iemesli, kas kavēja Latvijas iedzīvotājus doties ceļojumā – finansiālie apstākļi (40%), nebija laika (20%), intereses trūkums (15%). Citus iemeslus minēja 25% respondenti.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 16.6% no visiem atpūtas braucieniem, bet vienas dienas atpūtas ceļojumi veidoja 19.6%. Uz Rīgu tika veikti 7.0% no visiem īsajiem (1 – 3 naktis) atpūtas braucieniem un 19.3% no visiem garajiem (4 un vairāk naktis) atpūtas braucieniem.

Līdz ar asfalta ražošanas pārtraukšanu decembra vidū, ceļu būves uzņēmums Binders pabeidzis 2015.gada būvdarbu sezonu. Turpinās darbi, kuru izpilde iespējama, pateicoties atbilstošiem laika apstākļiem. Galvenie būvniecības darbi atsāksies pēc tehnoloģiskā pārtraukuma pavasarī.

Uzņēmumam Binders šī sezona bija zīmīga ar to, ka līdztekus autoceļu rekonstrukcijas projektiem liels darba apjoms izpildīts, lai īstenotu specifiskus infrastruktūras projektus ar sevišķām prasībām darbu organizācijā un tehnoloģiju izmantošanā. Piemēram, augustā noslēdzās Biķernieku sacīkšu trases posmu rekonstrukcija, bet oktobrī ekspluatācijā tika nodota rekonstruētā Liepājas Starptautiskā lidosta.

Apjomīgs un sarežģīts darba process jūnijā noslēdzās Jelgavā - satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukcija un izbūve. Šovasar pabeigta vairāku ceļu posmu virskārtu atjaunošana, piemēram, Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka-Rūjiena posmā no Kārķiem līdz Naukšēniem u.c. Noslēgusies projektā paredzētā darba apjoma izpilde uz valsts galvenā autoceļa A2 jeb Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei. Kopumā 10 km garā šosejas posmā abos virzienos maijā tika sākta asfalta segas rekonstrukcija, kam atbilstoši līgumsaistībām bija jābūt pabeigtai nākamajā ceļu būves sezonā.

Turpmāk arī Starptautisko atpūtas kuģu vadītāja apliecību izsniegšanu nodrošinās Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

Minētās apliecības izsniegšana notiks, CSDD sadarbojoties ar Latvijas Zēģelētāju savienību (LZS), paredz Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju apmācību, sertificēšanu un reģistrāciju, ko otrdien, 4. septembrī, pieņēma valdībā.

Noteikumi nosaka vienotu, skaidri definētu un pārskatāmu kārtību atpūtas kuģu vadītāju apmācībai, eksaminēšanai, sertificēšanai un reģistrācijai. Līdz šim CSDD sertificēja motorjahtu, kuteru un motorlaivu, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem un kas netiek izmantoti komercpārvadājumiem, kā arī ūdens motociklu, vadītājus kuģošanai Latvijas ūdeņos. Savukārt LZS sertificēja motorjahtu, kuteru un motorlaivu, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, un buru jahtu vadītājus kuģošanai ārpus Latvijas ūdeņiem.

Centrālās statistikas pārvaldes 2006.gadā veiktās aptaujas par Latvijas iedzīvotāju ceļojumiem valsts robežās rezultāti liecina, ka pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, Latvijas iedzīvotāji visvairāk izvēlas vienas dienas braucienus (43%) un vidēji viena brauciena laikā iztērē 10,0 Ls, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 26% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 14,1Ls viena brauciena laikā. Savukārt garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 8% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 29,9Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienos vairāk devušās sievietes (54%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 45-64 gadiem (40%).

Dodoties atpūtas braucienā, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes – 91%. Visbiežāk ceļotāji pārvietojās ar vieglo automobili – 63%.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi Latvijā bija Rīga, Jūrmala un Rīgas rajons. Uz Rīgu veikti 23,3% no visiem atpūtas braucieniem, bet vienas dienas (bez nakšņošanas) atpūtas braucieni veidoja 26,8%. Uz Rīgu tika veikti 9,9% no visiem īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) un 13,0% no visiem garajiem atpūtas braucieniem pa Latviju (4 un vairāk diennaktis).

Lidsabiedrība easyJet, sadarbībā ar Servisair/GlobeGround, kas ir viena no pasaules vadošajām aviācijas pakalpojumu piegādātājām un Eiropas vadošo neatkarīgo lidostas atpūtas operatoriem, uzsāks jaunu atpūtas salonu izveidi. easyJetLounges par viszemākajām cenām sniegs 26 miljoniem easyJet klientu iespēju izmantot jaunus atpūtas salonus, lai atpūstos no steigas un izmantotu salonā piedāvātas biznesa iekārtas. Neatkarīgi no tā vai tas ir biznesa brauciens vai atpūtas ceļojums, easyJet pasažieri tagad var izvairīties no lidostu kņadas un burzmas un pirms lidojuma atpūsties ērtajā atpūtas salonā, rezervējot tajā vietu. Pasažieri var rezervēt vietu 14 Eiropas bāzu atpūtas salonos, izņemot Belfāstu, Bāzeli un Parīzes Orliju lidostas. Šo iespēju var pasūtīt 33 Eiropas lidostās, lietojot vienkāršu un ātru pasūtīšanas sistēmu. Maksa ir sākot no 12 britu mārciņām. Servisair/GlobeGround ir izveidojusi pavisam jaunu atpūtas salonu Notinghamas Austrumvidienes lidostā, kas tiks atvērts jau šomēnes. Ar eayJetLounges starpniecību tuvāko mēnešu laikā tiks atvērtas vairākas lidostu atpūtas telpas. Bez tam easyJet atpūtas saloni par konkurētspējīgām cenām piedāvās bezmaksas alu, vīnus, kā arī stiprākus alkoholiskos dzērienus, bezalkoholiskos dzērienus, uzkodas, ērtas sēdvietas un pieeju biznesa iekārtām. Vietu atpūtas salonā var pasūtīt kompānijas mājaslapā www.easyjet.com. Pagaidām lapa pieejama tikai angļu valoda, bet līdz pirmajam septembrim tā būs pieejama arī franču, vācu, spāņu un itāļu valodās. Pasūtīt, var izmantojot dažādu valūtu. easyJet sadarbība ar Servisair/GlobeGround veicinās, gan easyJet konkurētspējīgu cenu attīstīšanu, gan nostiprināt Servisair/GlogeGrond vietu Eiropas lidostu atpūtas pakalpojumu tirgū.

Finansiālos apstākļus kā galveno iemeslu, kas liedzis doties ceļojumā, minējusi gandrīz puse no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujātajiem iedzīvotājiem.

Kopumā ceļotāju skaits pa Latviju 2008. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir samazinājies par 0.3%, bet darījumu braucienos - par 4.6%, liecina iedzīvotāju apsekojuma rezultāti. Atpūtas braucienu skaits 2008. gada 3. ceturksnī bija 4.7 milj., no tiem 3.5 milj. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni, 1.0 milj. īsie (1-3 diennaktis) braucieni un 0.2 milj. bija ceļojumi, kas ilga 4 un vairāk dienas. Iemesli, kas kavēja Latvijas iedzīvotājus doties ceļojumā – finansiālie apstākļi (43%), nebija laika (18%), intereses trūkums (16%). Citus iemeslus minēja 23% respondenti.

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Lai īstenotu jaunu, ilglaicīgu attīstības projektu Brīvā zeme, tā attīstītājs SIA Terra Libre aicina Latvijas pašvaldības sadarboties projekta vietas izvēlē.

Plānots, ka projekta ietvaros tiks uzbūvēti tūrisma, atpūtas, rehabilitācijas un sporta objekti, kuri apvienoti vienotā kompleksā. Galvenā SIA Terra Libre investore ir AS Belokon Holdings, kurai pieder 86% akciju, bet pārējās sabiedrības daļas – menedžmentam. Projekta sabiedrisko attiecību konsultants Raimonds Ločmelis pastāstīja, ka sadarbība varētu izpausties kā pašvaldību piedāvājums izvietot šo kompleksu to teritorijā, jo konkrēta vieta vēl nav izraudzīta.

«Mūsu piedāvājums neaprobežojas tikai ar atpūtas kompleksa pakalpojumiem Latvijas iedzīvotājiem. Pasaulē arvien plašāku popularitāti sāk gūt ar ekotūrismu saistītas aktivitātes. Latvijai šajā ziņā ir īpašas priekšrocības, jo mūsu valstī ir mērens klimats, tīra daba, svaigs gaiss un piemērotas zemes platības. Tomēr galvenais mūsu mērķis ir stimulēt uzņēmējdarbības un dzīves kvalitātes attīstību dabiskā vidē ar maksimālu vietējo un atjaunojamo resursu iesaisti,» uzsvēra AS Belokon Holdings valdes priekšsēdētāja Anita Lase.

Šodien stājas spēkā Saeimas iepriekš pieņemtie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras.

Tāpat ar šiem likuma grozījumiem pēc deputāta Gata Eglīša (JKP) priekšlikuma valdībai tika uzdots grozīt Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāsamazina fiziskai personai no 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības. Valdība attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos šonedēļ pieņēma.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš norādīja, ka TM sadarbībā ar Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi ir veikusi detalizētus aprēķinus un ir gūta pārliecība, ka, ņemot vērā jauno dzīvokļu būvniecības intensitāti, pašlaik ir īstais laiks, lai samazinātu zemesgrāmatu valsts nodevas apmēru. Ieņēmumu no valsts nodevas samazinājumu kompensēs nodokļu ieņēmumi, ko rada jaunu dzīvokļu būvniecība, līdz ar to fiskālā ietekme uz valsts budžetu būs pozitīva.