Ikviens spēcīgs un stratēģiski labi plānots tirdzniecības centrs Rīgā plāno agrāk vai vēlāk paplašināties, tai skaitā arī Domina Shopping, intervijā biznesa portālam Db.lv stāsta tā valdes loceklis Allans Remmelkors (Allan Remmelkoor). Viņš atzīst, ka arvien pieaug ārvalstu zīmolu interese par Latvijas tirgu, - vairāki slaveni zīmoli, kā, piemēram, Peek & Kloppenburg, C&A un nākotnē arī H&M varētu atvērt veikalus Latvijā.
Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.
Kāds tirdzniecības centram Domina Shopping bija pagājušais gads?
Raugoties kopumā, pagājušais gads mums bija ļoti veiksmīgs. Tas noteikti bija labākais gads, kāds ir bijis mūsu vēsturē. Turklāt tas bija arī interesants gads, jo mēs atvērām vairākus jaunus veikalus, starp kuriem bija arī vairāki ļoti atpazīstami zīmoli, piemēram, Marks & Spencer, New Yorker. Tie bija pirmie šo tirdzniecības ķēžu veikali Rīgā un arī visā Baltijas tirgū. Gads bija interesants, jo tirdzniecības centram bija jāiziet cauri arī nopietnām pārmaiņām - mēs nomainījām hipermārketa operatoru no Maxima uz Prisma. Domina Shopping vairāk nekā četrus mēnešus darbojās bez hipermārketa, kas noteikti bija kritisks moments, tomēr galu galā mēs varam teikt, ka šis periods bija pat veiksmīgs. Laikā, kad hipermārkets bija slēgts, cilvēki pievērsa lielāku uzmanību galeriju veikaliem, kā rezultātā šo veikalu apgrozījums pieauga.
Pagājušajā gadā mēs palielinājām kopējo galeriju veikalu apgrozījumu par vairāk nekā 40% un arī kopējais tirdzniecības centra apgrozījums palielinājās - tas bija par 17,4% augstāks nekā 2005.gadā. Paturot prātā faktu, ka četrus ar pusi mnešus tirdzniecbas centrā Domina Shopping nebija hipermārketa, es šo ciparu uzskatu par patiešām labu.
Apmeklētāju skaits pagājušajā gadā kopumā bija nedaudz mazāks nekā 2005.gadā, jo hipermārketa slēgšanas laikā mēs pazaudējām daļu no saviem klientiem. Apgrozījuma rādītāji liecina, ka mēs pazaudējām tos klientus, kuri pirka tikai pārtiku un neveica citus pirkumus tirdzniecības centrā. Tagad šie klienti - pēc jaunā hipermārketa atvēršanas - soli pa solim atgriežas, tādēļ es uzskatu, ka arī 2007.gadam vajadzētu būt veiksmīgam. Turklāt kopējā mazumtirdzniecības situācija Rīgas tirgū ir ar ļoti pozitīvu tendenci, tādēļ es nākotnē skatos optimistiski.
Jūs minējāt hipermārketu nomaiņu no Maxima uz Prisma - kādēļ tika veikta šāda maiņa?
Bija vairāki iemesli, kādēļ mēs uzskatījām, ka šis risinājums ir labākais tirdzniecības centram. Var teikt, ka šis lēmums bija abpusējs. Mēs vēlējāmies ienest jaunumu tirgū, turklāt mūsu līdzšinējā sadarbība ar Prisma citās valstīs ir bijusi ļoti laba jau vairākus gadus. Tā kā viņi izteica vēlmi uzsākt darbību Latvijā un nākotnē arī Lietuvā, mēs pieņēmām lēmumu turpināt šo sadarbību arī tirdzniecības centrā Domina Shopping.
Netālu esošais tirdzniecības centrs Alfa paziņojis par paplašināšanās plāniem. Vai un kā tie ietekmēs Domina Shopping darbu? Vai arī Domina plāno vēl paplašināties nākotnē?
Es domāju, ka ikviens spēcīgs un stratēģiski labi plānots tirdzniecības centrs Rīgā plāno agrāk vai vēlāk paplašināties, cita lieta - cik ātri šie plāni var tikt realizēti. Runājot par Alfa plāniem, pēc manām domām, tas ir pilnīgi pareizs lēmums - spēcināt savu pozīciju tirgū.
Protams, arī mums ir daži plāni šajā virzienā. Mēs patlaban ceļam salīdzinoši nelielu jaunu daļu, kas noteikti nav salīdzināma ar Alfa pašreizējiem plāniem. Arī mums ir vērienīgāki plāni nākotnei, bet tie šobrīd nav tādā fāzē, lai par tiem runātu detalizētāk.
Kas attiecas uz Domina Shopping pozīciju, ņemot vērā tirdzniecības centra Alfa paplašināšanos, jāsaka, ka, protams, mēs esam konkurenti, kā visi tirdzniecības centri Rīgā. Mēs cīnāmies par vienu un to pašu iespējamo pircēju vai klientu, bet no otras puses es mūs uztveru vairāk kā labus kolēģus - ja mēs piedāvājam mazumtirdzniecības operatoriem labus apstākļus, ja mēs strādājam to labā, tad mēs visi no tā iegūstam. Ja Alfa piedāvās jaunas telpas veikaliem, tas nozīmē, ka vairāk jauni operatori ienāks Latvijas tirgū. Paredzams, ka arī tie nākotnē vēlēsies attīstīties šeit un atvērt jaunus veikalus citos tirdzniecības centros.
To, ka mazumtirdzniecības tirgus pašlaik Latvijā atrodas nepārtrauktā attīstībā, es uztveru ļoti pozitīvi. Daudz negatīvāka zīme būtu, ja paplašināšanās vispār nenotiktu. Tad varētu teikt, ka tirgus sāk stagnēt un attīstītāji vairs neraugās ar optimismu nākotnē. Es domāju, ka efekts, kādu mums nesīs tirdzniecības centra Alfa paplašināšanās, būs diezgan pozitīvs - jo vairāk vietas ir Rīgā, kur iepirkties, jo populārāka iepirkšanās kļūst sabiedrībā.
Vai starp tirdzniecības centriem Rīgā ir sīva konkurence?
Konkurence ir ļoti spēcīga, bet vienlaikus - veselīga. Salīdzinot ar Tallinu, kur arī mēs darbojamies, konkurence Rīgā ir daudz sarežģītāka, pirkšanas spēks šeit ir zemāks nekā Tallinā, bet šeit ir vairāk modernu un spēcīgu tirdzniecības centru.
Ļoti būtiska ir turpmākā Latvijas ekonomikas attīstība. Ja ekonomiskais pieaugums saglabāsies tāds, kāds tas bijis pēdējos gados, tad es neredzu nekādus lielus draudus mazumtirdzniecības segmentam Rīgā. Tādēļ es nevaru teikt, ka konkurence ir pārāk sāpīga.
Salīdzinot Rīgu ar Tallinu, pilsētas struktūra ļoti ietekmē konkurenci starp tirdzniecības centriem - ja Tallinā vienas stundas laikā varat pabūt gandrīz visos tirdzniecības centros, kas pilsētā ir, turklāt vēl arī iepirkties, tad Rīgā - dēļ satiksmes problēmām - cilvēki ir "iesprostoti" to mājām vai darba vietai tuvajā tirdzniecības centrā. Līdz ar to Rīgas iedzīvotāji ir uzticīgi viena tirdzniecības centra klienti. Tas ir fakts, kas mums visu laiku jāpatur prātā, veidojot reklāmas stratēģijas.
Vai tirdzniecības centra Alfa lēmums atvērt kinoteātri ir jauna tendence tirdzniecības centru sektorā Latvijā?
Tas ir ļoti interesants temats - izklaides aktivitātes tirdzniecības centros. Pastāv dažādi viedokļi. Daži saka, ka cilvēkiem ir nepieciešamas izklaides, un tādas izklaides kā slidošana, kino, atrakciju parki ir jāizmanto kā tirdzniecības centra motors vai lokomotīve, pievilinot ģimenes ar bērniem. Rezultātā no tā iegūst arī mazumtirdzniecības uzņēmumi.
Bet pastāv arī cits viedoklis, kuru es vairāk atbalstu, ka tirdzniecības centra galvenā aktivitāte ir iepirkšanās, un visas pārējās aktivitātes var tikai saprātīgā līmenī atbalstīt iepirkšanās procesu.
Tirdzniecības centrs Alfa ir jau pietiekami liels, lai varētu pievienot tādas aktivitātes, kā, piemēram, kino. Bet, ja mazumtirdzniecības piedāvājums - apģērbu, mājsaimniecības preču veikalu, restorānu, vēl nav pietiekami spēcīgs, tad ir daudz būtiskāk atvērt jaunus veikalus, nevis kinoteātri vai citas izklaides aktivitātes.
Vai ir taisnība, ka Latvijā apģērbi ir dārgāki, nekā citās valstīs, ja jā, tad, kāds tam ir pamatojums?
Es tā neteiktu. Man ir iespēja salīdzināt cenas starp Rīgu un Tallinu, par Lietuvu es neesmu tik zinošs. Cenas par pārtiku un pusdienām noteikti ir daudz augstākas Rīgā, nekā Tallinā, bet apavu, apģērbu piedāvājums Rīgā ir daudz plašāks un cenu līmenis ir tāds pats vai pat zemāks. Tas skaidrojams ar faktu, ka Tallinas mazumtirdzniecības uzņēmumi koriģē cenas, ņemot vērā pieaugošo tūrisma plūsmu. Tūristiem ir liels pirkšanas spēks. Līdz ar to es nepiekrītu, ka Rīgā cenu līmenis ir augstāks, ja salīdzina trīs Baltijas valstis.
Protams, var atrast vienus un tos pašus zīmolus ar zemākām cenām rietumu valstīs, piemēram, izpārdošanas laikā, kā arī, pateicoties faktam, ka tur joprojām mazumtirdzniecībā konkurence ir spēcīgāka.
Pēdējā laikā Latvijā pastāvīgi ienāk un turpina izplesties ārvalstīs jau sen zināmi zīmoli, piemēram, Jūsu jau minētie Marks & Spencer, New Yorker. Ar ko skaidrojama šo zīmolu interese par Latviju. Vai ir dzirdēts, ka vēl kāds ārvalstīs populārs, bet Latvijā līdz šim nepārstāvēts zīmols, interesējas par Latvijas tirgu?
Noteikti ir ļoti spēcīga interese par Latviju, bet ne tikai par Latviju vien - par visām Baltijas valstīm kopumā. Piemēram, mazumtirdzniecības operatori Marks & Spencer, New Yorker abi divi Baltiju uztver kā vienu tirgu. Es vienmēr akcentēju, ka viņiem jābūt ļoti uzmanīgiem, lai noteiktu atšķirības starp šo valstu tirgiem, jo, pēc manām domām, Latvija, Lietuva un Igaunija ir patiešām ļoti atšķirīgi tirgi. Cilvēku uzvedība un gaume ir ļoti atšķirīga.
Vienlaikus jāatzīst, ka lielie operatori ir lēni, viņi lielā mērā uzticas kopējiem valsts ekonomiskajiem rādītājiem. Viņi raugās uz valsts reitingiem, statistikajiem pārskatiem, ekonomikas izaugsmi, pirkšanas spēku un citiem rādītājiem. Šobrīd Baltijas tirgus ir ļoti tuvu rietumu standartiem, un vairākos rādītājos, piemēram, ekonomikas izaugsmē, mēs esam vairākas reizes pārāki, nekā klasiskās rietumu valstis. Konkurence rietumu valstīs ir ārkārtīgi spēcīga, un izaugsmes iespējas - ļoti niecīgas, tādēļ tirgotāji skatās uz jauniem tirgiem.
Tagad ārvalstu operatori aktīvi virzās uz Baltijas valstīm. Es jau pieminēju Marks & Spencer, New Yorker, bet arī Inditex grupa ar Zara un jauniem zīmoliem ļoti aktīvi meklē iespējas atvērt jaunus veikalus Latvijā. Arī daži Vācijas mazumtirdzniecības operatori, piemēram, Peek & Kloppenburg, C&A ir absolūti atvērti labam piedāvājumam. Tirdzniecības ķēdes H&M šā gada plānos neietilpst paplašināties Baltijā, bet nākamgad - kas to, lai zin. Prognozēju, ka interese par Latvijas tirgu arvien pieaugs.
Kurš ir apmeklētākais veikals tirdzniecības centrā Domina Shopping?
Ja raugāmies uz modes segmentu, tad noteikti veiksmīgākais ir veikals New Yorker. Es patiešām esmu ļoti laimīgs par rezultātiem, kādus viņi ir uzrādījuši kopš veikala atvēršanas. Man personīgi ļoti liels pārsteigums bija par to, ka New Yorker veikala atvēršanas periods pagājušā gada jūnija beigās, jūlija sākumā tirdzniecības centrā Domina Shopping bijis visveiksmīgākais veikala atvēršanas periods visas grupas vēsturē. Tas nozīmē, ka viņi ienāca Latvijas tirgū ar pareizo produktu, kas tirgum pietrūka un atrada savu mērķgrupu.
Raugoties pēc apgrozījuma, veiksmīgi ir arī Sportland, Lindex, Cubus, Apranga, tomēr ir grūti pateikt, kurš no veikaliem ir veiksmīgākais, jo ir nozīme, vai veikala platība ir 100 kvadrātmetri vai 1000 kvadrātmetri.
Kopumā var teikt, ka zīmolu veikali, kas piedāvā kvalitatīvu produkciju, neraugoties uz to, ka cenu līmenis tajos ir nedaudz augstāks, parāda ļoti pozītīvu, augšupejošu tendenci, jo cilvēki arī Latvijā ir gatavi maksāt par labu kvalitāti un zīmolu vērtību.
Vai ir veikali, kuri pēdējā laikā tikuši slēgti, jo nav bijusi interese no pircēju puses?
Pirms diviem, trim gadiem tirdzniecības centros bija tendence - ja veikalam nebija labi rezultāti, tad operators nāca pie manis un teica: " Klausies, man ir slikti rezultāti. Ko tu darīsi, lai man palīdzētu?" Tagad tendence ir tieši pretēja. Tagad, ja tirdzniecības centra menedžments redz, ka veikala darbības rezultāti ir slikti, mēs ejam pie šī operatora un sakām: "Klausies, tev ir problēma, ko tu darīsi, lai uzlabotu pārdošanas apjomus.?" Tagad mēs strādājam ar tā sauktajiem vājajiem operatoriem, raugāmies, vai tie var uzlabot pārdošanas rezultātus, ja nevar, tad meklējam veidu, kā nomainīt operatoru. Mūsdienās katram veikalam ir jāstrādā ne tikai sev, bet arī kaimiņos esošo veikalu un visa tirdzniecības centra labā.
Pagājušajā gadā mēs aizvērām divus veikalus tieši minēto iemeslu dēļ - pārdošanas apjomi bija zemi, mums bija saraksts ar operatoriem, kuri vēlējās nākt viņu vietā un kuri bija spējīgi piedāvāt konceptu, kas bija daudz labāks un spēcīgāks. Tas ir darbs, ko mēs turpināsim darīt gan šogad, gan tālāk nākotnē - uzlabot operatoru kvalitāti. Atvērt vienu labu veikalu tirdzniecības centrā ir daudz būtiskāk un tā ir daudz lielāka vērtība tirdzniecības centram, nekā klasiska reklāmas kampaņa.
Vērojama tendence, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk no sava brīvā laika pavada tirdzniecības centros, kādas ir prognozes nākotnei? Vai, pieaugot tirdzniecībai internetā un paaugstinoties uzticības līmenim interneta veikaliem, šī tendence varētu kļūt pretēja?
Es domāju, ka tendence turpināsies, bet ir grūti pateikt, vai tās tempi pieaugs vai mazināsies. Mūsdienās moderna izklaide skaitās - iet iepirkties vai iet uz restorānu. Tirdzniecības centri mūsdienās ir kā modernas baznīcas, kur cilvēki iet ne tikai, lai apmierinātu kādas savas praktiskās vajadzības - nopirktu diktofonu vai telefonu, bet arī, lai pabūtu tur, lai redzētu cilvēkus, lai satiktu draugus. Šī tendence noteikti turpināsies un es neticu, ka interneta veikals var būt ļoti spēcīgs konkurents tirdzniecības centriem. Protams, ir daži produkti, piemēram, grāmatas, mūzika, kurus ir ļoti ērti nopirkt ar interneta starpniecību. Tomēr esmu ļoti priecīgs redzēt, ka tirdzniecības centrā Domina Shopping arī šajos segmentos pārdošanas apjomi aug. Cilvēki nepārstāj izmantot klasiskos veidus, kā iegādāties šīs preces. Es esmu diezgan pārliecināts, ka klasiskās iepirkšanās metodes saglabāsies vienmēr, tieši pateicoties socializācijas momentam.
Vai tirdzniecības centram netraucē blakus esošā rūpnīcas VEF nolaistā teritorija, kā Jūs vēlētos, lai tā attīstītos nākotnē?
Es nedomāju, ka tā kaut kādā veidā traucē. Tieši pretēji, es esmu ļoti priecīgs redzēt, ka tā nepārtraukti attīstās. Jauni projekti ienāk šajā teritorijā - tas ir labi gan pilsētai, gan mums, jo katra jauna ofisa un dzīvojamā ēka nes mums jaunus klientus. Turklāt vērojams, ka nekustamā īpašuma attīstītāji šo teritoriju novērtē augstāk, pateicoties tieši mūsu blakusesamībai.
Kāds tirdzniecības centrs Domina Shopping varētu izskatīties pēc desmit gadiem?
Es, protams, ceru to redzēt lielāku un spēcīgāku, jo paplašināt tirdzniecības centru ir katra attīstītāja mērķis. Ceru, ka mums būs labākais piedāvājums un labākais veikalu klāsts, kāds ir iespējams Rīgā pēc desmit gadiem. Bet, kas to, lai zina, kas būs pēc desmit gadiem, varbūt būs jau pasaules gals.
Kādēļ Jūs, kā Domina Shopping valdes loceklis, strādājat tieši šajā jomā?
Man ļoti patīk darbs šajā segmentā, pirmkārt, tāpēc, ka man ikdienā jāsaskaras ar ļoti daudziem cilvēkiem "no ielas". Pusi no sava darbalaika es pavadu, staigājot pa tirdzniecības centru. Šī tiešā saskarsme ar cilvēkiem ir liela vērtība, man nav jāsēž visu dienu ofisa telpās starp kolēģiem un katru rītu tur jāatgriežas, lai turpinātu darbu. Otrkārt, mums ir vairāk kā 150 mazumtirdzniecības klientu Rīgā un gandrīz tikpat - Tallinā. Tas nozīmē gandrīz 300 dažādu kompāniju, dažādu attieksmju, gaumju, dzīvesveidu, biznesa un kultūras. Ikdienas kontakti sniedz ļoti lielu pievienoto vērtību manai dzīvei un manai dzīves uztverei. Protams, ir jāpieredz gan labi laiki, gan slikti laiki, bet šī pieredze, ko esmu ieguvis, strādājot kā Domina Shopping valdes loceklis, man ir devusi ļoti daudz. Es strādāju šajā sektorā jau aptuveni deviņus gadus un gribētu turpināt darbu šajā segmentā arī nākotnē.
Kurš ir Jūsu iecientākais veikals tirdzniecības centrā Domina Shopping?
Mans mīļākais veikals ir Sasch. Tas nav īpaši liels, bet man patīk. Patiesībā visi veikali šeit ir kā mani bērni, man tie visi patīk. Es esmu liels mūsu tirdzniecības centra patriots. Es ne īpaši daudz iepērkos, varbūt tādēļ, ka esmu šeit katru dienu. Tas vien laikam apmierina manu vēlmi kaut ko nopirkt.
Vai Jūs iepērkaties arī citos tirdzniecības centros?
Jā, es iepērkos, bet esmu Domina Shopping patriots Rīgā un Kristiine Shopping Centre - Tallinā. Ja iespējams, es, protams, iepērkos šajos centros, piemēram, ja man vajag kaut ko nopirkt Sportland, tad es labāk eju uz Sportland, kas atrodas tirdzniecības centrā Domina, nevis Mols vai Alfa. Vienlaikus cenšos pieņemt racionālus lēmumus - ja man kaut kas patīk, kas ir pieejams citā tirdzniecības centrā, es to iegādāšos, tik ļoti neierobežoju savu izvēles brīvību.
Rīgā strādāju jau četrus gadus, laiks skrien patiešām ātri. Esmu sācis Rīgu uztvert jau kā savu māju pilsētu, lai gan mana māja un ģimene atrodas Tallinā.
