Tuvāko gadu laikā sasniegsim tādu tirdzniecības platību piesātinājumu uz vienu iedzīvotāju, ka tirdzniecības centru segments sasniegs vēl nebijušu spraigas konkurences stadiju.
Tā intervijā Db atzīst Linstow center management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. Šādos apstākļos apgrozījuma pieaugums grupas tirdzniecības centros par 14 % - no 92 milj. Ls 2006. gada pirmajā pusgadā līdz 105 milj. Ls šā gada pirmajā pusgadā - esot vērtējams pat kā ļoti labs.
Kā vērtējat šā gada pirmā pusgada rezultātus?
14 % apgrozījuma pieaugums ir pietiekami augsts, jo šobrīd tirdzniecības centru piedāvājums ir sasniedzis patērētāja pieprasījumu. Ja skatāmies uz mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu Latvijā (+ 26 %) un salīdzinām ar Linstow center management apgrozījuma pieaugumu, esam ļoti apmierināti ar rādītājiem. Statistikā lielākais mazumtirdzniecības pieaugums bijis būvmateriālu tirdzniecībā. Mēs visi redzam - ikviens ceļ, katrs Latvijas iedzīvotājs uzskata par nepieciešamu būt par celtnieku un vēl izremontēt savu dzīvokli. Tad seko elektropreces un mēbeles. Šīs trīs kategorijas veido mazumtirdzniecības pieaugumu Latvijā. Un ne visas šīs kategorijas ir mūsu veikalos - mums nav celtniecības materiālu, elektroprecēm mums vērojams neliels kritums, jo centros uz rekonstrukciju bija aizvērušies vairāki veikali. Tas arī iespaidoja apgrozījuma pieaugumu.
Ja izvērtējam situāciju, tad esam patiesi priecīgi, par mūsu jaunā produkta - Galerijas Centrs stabilajām pozīcijam.
Tātad Galerijas Centrs darbības uzsākšanu var saukt par veiksmes stāstu?
Galerijas centrs apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā sasniedzis 22 milj. Ls, kas ir ļoti augsts rādītājs. Galeriju Centrs apmeklē apmēram 200 tūkstoši cilvēku nedēļā, un apmeklētāju skaits kāpa ļoti strauji...
Veiksmīgas mārketinga stratēģijas rezultātā Galerija Centrs apgrozījums uz 1 m2 ir ne tikai sasniedzis līdzšinējos tirdzniecības centru tirgus līderus modes preču segmentā, t.i., apģērbu, apavu un specializēto preču kategorijās, bet pēc šī rādītāja pat tos apsteidzis.
Galerijas Centrs ambīcija bija uz modi un vēsturiskām vērtībām orientēts tirdzniecības centrs, un par spīti tam, ka Galerijai centrs sākums ir ļoti veiksmīgs, citos mūsu tirdzniecības centros nav kritumu, kas nozīmē, ka Galerija Centrs paņēmis ievērojamu pircēju grupu no tirdzniecības centriem ārpus mūsu grupas.
Sākotnēji mums bija bažas par to, kas notiks ar Molu, kas ir līdzīga segmenta centrs, tagad varu teikt - Mola rādītāji ne tikai nekritās, bet arī apģērbu kategorijas realizācijas apjomi šajā veikalā pieauga par 25 %.
Esam apmierināti ar rādītājiem, bet eiforijā nedzīvojam. Un piedāvājam jaunus produktus, par kuriem redzam, ka tie kļūst cilvēku arvien iemīļotāki, piemēram, elektroniskā dāvanu karte. Šis ir finansiāli diezgan smags produkts, visai dārgs, bet tā kā esam liela ķēde un pietiekami liela grupa, varam atļauties piedāvāt šādu produktu kā papildu bonusu.
Kā tiek tērētas dāvanu kartes?
Pirmais trijnieks - apģērbi, apavi, pārtika. Pārtika agrāk nebija topa vadošajās pozīcijās, bet tagad pārtika skaidri izkristalizējas kā populārs veids, kā tērēt dāvanu karti. Interesanti ir tas, ka ar dāvanu karti esam palielinājuši vidējo pirkumu mūsu tirdzniecības centros. Ja salīdzinām vidējo pirkumu, ko tērē ar dāvanu karti, un to, par kuru maksā no maciņa, dāvanu kartes pirkumi ir lielāki.
Ja mēs salīdzinām pārdoto papīra dāvanu karšu apjomu 2005.gada decembrī un elektronisko dāvanu karšu realizāciju 2006. gada decembrī, apgrozījuma pieaugums ir 180 %. Tas nozīmē, ka... full success /pilnīga veiksme/.
Ja skatāmies pēc apgrozījuma, pagājušā gada nogalē (oktobris - decembris) dāvanu karšu apgrozījums bija 2,8 milj. eiro, savukārt šī gada sākumā (janvāris - marts) - 1,8 milj. eiro. Tas ir apmēram 2 % no kopējā apgrozījuma.
Vai tā ir ka šobrīd galvenais izaicinājums ir veicināt pircēja lojalitāti tieši konkrētam tirdzniecības centram?
Ja skatāmies pēc pētījumiem, katrs cilvēks apmeklē trīs tirdzniecības centrus. Mūsu mērķis ir noturēt pircēju mūsu aliansē. Patērētāja noturēšana grupā ir viens iemesls, kādēļ dāvanu karte der visos grupas tirdzniecības centros. Otrs iemesls ir ērtība patērētājam. To noteikti nevarēs nodrošināt citi tirdzniecības centri, kas, iespējams, varēs nodrošināt elektronisko dāvanu karti savam tirdzniecības centram, bet ne pieciem. Un tā ir mūsu priekšrocība, mēs izmantojam to, ka esam ķēde.
Šogad Var teikt, ka šogad apgriezienus uzņēmis uzsācis pērn rekonstruētā Galerija Centrs. Kādi ir tālākie plāni?
Šobrīd noteikti gribam noturēt sasniegtās pozīcijas. Esam līderi tirgū, bet nedrīkstam sēdēt pašapmierinātībā. Pašlaik paplašinām Alfu, domājam par tirdzniecības parku Salienā, kam mērķauditorija būtu plašāka, ne tikai Latvijas pircēji.
Mēs darbojamies divos segmentos - tirdzniecības centru attīstībā un apsaimniekošanā - un es domāju, ka tā arī ir mūsu priekšrocība. Mēs radām tirdzniecības centru - sākot ar vietas atrašanu, kas ir pats būtiskākais. Daudzas neveiksmes tirdzniecības centru darbībā Latvijā ir bijušas tieši nepareizas vietas izvēles dēļ. Darbs ar arhitektiem, celtniekiem, viss līdz lentītes pārgriešanai - tas ir viens mūsu darbības lauks. Otrs biznesa lauks ir tirdzniecības centru apsaimniekošana. Kādas ir priekšrocības? Varam jau, tirdzniecības centra celtniecību uzsākot, formulēt mārketinga ambīcijas, potenciālos klientus. Mārketings ir plaša lieta, tās nav tikai reklāmas kampaņas, tā ir arī vieta, īrnieku komplekts, pie kā jāstrādā, vēl pirms centrs ir uzcelts. Ja runājam par konkurentiem, ne visi strādā pēc šāda principa.
Mēs zinām, ka Latvijā ienāks jauni konkurenti, un tāpēc katram tirdzniecības centram būs jādomā, kas būs tas, ar ko noturēs patērētājus.
Vai nomnieks nāk pie jums vai jūs ejat pie nomnieka?
Ir ļoti dažādi. Ja ņemam Alfu - 50 tūkstoši m2 - iznomāt platību tikai pasaules slavenu zīmolu ķēdēm ir praktiski neiespējami, un tāpēc strādājam ar nomniekiem, kas ir vietējie tirgotāji. Izvērtējam pieteikumus, skatāmies, vai atbilst tirdzniecības centra pozicionējumam, stratēģiskajam mērķim.
Otrs ir, ka mēs aunam kājas, braucam uz ārzemēm, skatāmies brendus un pūlamies pierunāt, pārliecināt ienākt Latvijā. Jauni zīmoli ar interesantu piedāvājumu Latvijas nelielā, bet gana sarežģītā tirgus virzienā skatās retāk nekā mums - Linstow Center Management, kā arī citiem tirdzniecības centru attīstītājiem un potenciālajiem pircējiem - gribētos. Pirmkārt, procentuāli ļoti neliels skaits kompāniju vispār ir gatavas strādāt ārpus saviem mājas tirgiem. Otrkārt, lielie dūži nespēj atturēties no kārdinājuma vispirms pievērsties lielajiem un potenciāli vairāk peļņu nesošajiem tirgiem, kuros no viena administratīvā centra iespējams vadīt vairākus desmitus vai pat simtus veikalu, turklāt katrā no tiem sasniedzot ievērojami lielāku apgrozījumu no kvadrātmetra nekā Baltijas valstīs.
Kā tirdzniecības centru sistēma Latvijā varētu izskatīties, teiksim, pēc gadiem pieciem?
Noteikti, būs tirdzniecības centri, kam būs jādomā par pārprofilēšanos.
Pēdējo mēnešu laikā nācies dzirdēt par vairāku nekustamo īpašumu attīstītāju vēlmi atsākt aktīvu darbību pie iecerēto projektu realizēšanas - Rīgas Akropole, Galerija Patollo, Rīga Plaza, šajā laikā tirdzniecības centru sektorā ienākuši arī jauni spēlētāji - Sky&More, par jauniem paplašināšanās plāniem paziņojuši jau esošie spēlētāji - t/p Alfa, kur iecerēta paplašināšanās un kinoteātra izveide, tirdzniecības centrs Panorama Plaza, pirmais outlet lidostas teritorijā un Dominante Capital, kas Ķekavas pagastā industriālā parka ietvaros iecerējusi izveidot nelielu tirdzniecības parku.
Ja tiks īstenoti visi vai lielākā daļa iecerēto projektu, tuvāko gadu laikā sasniegsim tādu tirdzniecības platību piesātinājumu uz vienu iedzīvotāju, ka tirdzniecības centru segments būs sasniedzis nebijušu spraigas konkurences stadiju, kā rezultātā vājākajiem tirgus dalībniekiem piesaistīt jaunus pircējus un noturēt iepriekš lojālos kļūs arvien grūtāk.
Ja pieņemam, ka Latvijas ekonomika tuvākajos gados turpinās strauji attīstīties un iedzīvotāju pirktspēja palielināsies, tad likumsakarīgi būtu izmantot tirgus sniegtās priekšrocības un īstenot iecerētos projektus. Savukārt pesimistiskā scenārija īstenošanās gadījumā, par kura iestāšanās varbūtību liecina arī Fitch Ratings lēmums mainīt Latvijas attīstības prognozi no stabilas uz negatīvu, atsevišķu pašlaik iecerēto projektu realizāciju varētu arī apturēt.
Lielākais izaicinājums, ar kuru nāksies saskarties jaunajiem projektiem, būs pārliecināt gan potenciālos nomniekus, gan potenciālos apmeklētājus, ar ko jaunais projekts būs labāks par tirgū jau esošo piedāvājumu.
Vai ir mērķaudiotorija, ko tirdzniecības centri nav noseguši?
Viena ir, bet diez vai tuvākajā laikā to nosegs, jo mums vēl nav atbilstošas rocības. Nesen bijām komandējumā uz Arābu Emirātiem, kas ar Latviju gan nav salīdzināmi, bet tur tirdzniecības centros parādās augstās modes zīmoli. Es domāju, ka atvērt Prada tirdzniecības centrā Latvijā ir ļoti, ļoti nereāli. Būtu liels prieks ja šis veikals vispār Rīgā tiktu atvērts, bet tas diez vai atrastos tirdzniecības centrā, bet gan uz kādas no iepirkšanās ielām.
