Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien, 20.septembrī, izskatot Rīgas pilsētas 2007. gada budžeta grozījumus, vienbalsīgi nolēmusi pieprasīt papildus līdzekļus, lai izmaksātu pārcelšanās pabalstus denacionalizēto māju iedzīvotājiem, Db.lv informēja Rīgas dome.

Komiteja lūdz papildus piešķirt divus miljonus latu, cerot, ka pusi jeb vienu miljonu latu saņems no valsts.

Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem bija plānoti 10 miljoni latu. Arī valsts piedalās pārcelšanās pabalstu finansiālajā nodrošināšanā 50% apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem. Pašvaldība finansējumu no valsts saņem pēc tam, kad ir izmaksājusi pabalstu konkrētai personai (ģimenei).

"Līdzšinējā pieredze rāda, ka šis palīdzības veids patlaban ir pats efektīvākais, jo šogad pabalstiem atvēlētais finanšu apjoms ir jau gandrīz izsmelts. Pozitīvi ir tas, ka daļa denacionalizēto namu iedzīvotāju ir paši aktīvi iesaistījušies savu problēmu risināšanā un ar pašvaldības un valsts palīdzību spējuši iegādāties mājokli," uzsver Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien, izskatot Rīgas pilsētas 2007. gada budžeta grozījumus, vienbalsīgi nolēma pieprasīt papildus līdzekļus, lai izmaksātu pārcelšanās pabalstus denacionalizēto māju iedzīvotājiem.

Komiteja lūdz papildus piešķirt divus miljonus latu, cerot, ka pusi jeb vienu miljonu latu saņems no valsts. Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem bija plānoti 10 miljoni latu. Arī valsts piedalās pārcelšanās pabalstu finansiālajā nodrošināšanā 50% apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem. Pašvaldība finansējumu no valsts saņem pēc tam, kad ir izmaksājusi pabalstu konkrētai personai (ģimenei).

"Līdzšinējā pieredze rāda, ka šis palīdzības veids patlaban ir pats efektīvākais, jo šogad pabalstiem atvēlētais finanšu apjoms ir jau gandrīz izsmelts. Pozitīvi ir tas, ka daļa denacionalizēto namu iedzīvotāju ir paši aktīvi iesaistījušies savu problēmu risināšanā un ar pašvaldības un valsts palīdzību spējuši iegādāties mājokli," uzsver Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Šā gada sešos mēnešos pārcelšanās pabalstos denacionalizēto māju iedzīvotājiem izmaksāti 6 335 000 lati, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.Pārcelšanās pabalstus saņēmušas 377 ģimenes, kas tos izlietojušas nekustamā īpašuma iegādei vai kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku ne mazāku par 10 gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā. Pārcelšanās pabalstus Rīgas dome sāka izmaksāt 2006. gadā. Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem plānoti 10 miljoni latu. Denacionalizēto namu iedzīvotāji pārcelšanās pabalstus var saņemt ārpus kārtas, ja arī namīpašnieks piekrīt segt vienu ceturto daļu no piešķiramā pabalsta summas. Šā gada sešos mēnešos namīpašnieki līdzfinansējuši pārcelšanās pabalstu izmaksu 65 ģimenēm, kopumā izmaksājot Ls 284 750.Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu ir tiesīgas saņemt personas (ģimenes), kas dzīvo denacionalizētos vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos un dzīvojamo telpu lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja tās atbrīvo šo dzīvojamo telpu. Uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu var pretendēt persona (ģimene), kurai nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, ja pēdējos trīs mēnešos ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) nepārsniedz Ls 250 mēnesī vienam cilvēkam vai Ls 200 uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēki.Persona (ģimene), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā kā pārcelšanās pabalstu var saņemt Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis tikās ar denacionalizēto namu īrnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palīdzības instrumentus un uzklausītu to idejas par papildus instrumentu nepieciešamību denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai. «Šī ir pirmā valdība, kura nopietni ķērusies pie denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanas, paredzot tam valsts budžetā līdzekļus – 2 miljoni latu valsts līdzdalībai pārcelšanās pabalstu izmaksāšanā un 3 miljoni latu sociālo namu būvniecībai – šie ir instrumenti, kas darbojas jau šobrīd un tie risina vismaz daļas denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmas», pauda Māris Kučinskis. Valsts sedz 50% piešķirtā pārcelšanās pabalsta apjoma, otrus 50% sedz pašvaldība. Valsts šobrīd sedz arī 30% no pašvaldību īres nama vai sociālā nama celtniecības projekta izmaksām. Ministrs vienojās ar denacionalizēto namu īrniekiem, ka nepieciešams aicināt Rīgas domi pārskatīt tās saistošos noteikumus, kas reglamentē pārcelšanās pabalstu izmaksas kārtību, padarot to elastīgāku un atvērtāku, kā arī palielinot pieejamo pabalstu apjomu. Patlaban Rīgas domes saistošie noteikumi paredz personām, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 28.2. panta kārtībā piešķirt pabalstu 2000 latu apmērā, paredzot vēl 1000 latu par katru ģimenes locekli. Pārējām personām tiek paredzēts piešķirt 5000 latu lielu pabalstu, paredzot vēl 1500 latus par katru ģimenes locekli. Šo pabalstu tā saņēmējs var izmantot kā samaksu, pērkot dzīvokli vai dzīvojamo māju, vai arī kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei. Saistošie noteikumi neparedz iespēju pabalstu izmantot, iegādājoties nekustamā īpašuma daļu vai remontējot citu nekustamo īpašumu, kurā pabalsta saņēmējs vēlas apmesties uz dzīvi. Bažas rada Rīgas pilsētas pašvaldības, kurā denacionalizēto namu īrnieku problēmas ir visaktuālākās, vilcināšanās, piešķirot pārcelšanās pabalstiem paredzētos līdzekļus, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) šogad paredzējusi pārcelšanās pabalstu līdzfinansēšanai Rīgai piešķirt 1,8 miljonus latu, no kuriem pašlaik iztērēti tikai 136 000 latu. Tāpat ministrs vienojās ar denacionalizēto namu īrniekiem par nepieciešamību veicināt pašvaldību sociālo namu un pašvaldību īres namu būvniecību. Lai piesaistītu pašvaldību interesi šādiem projektiem, tiks spriests par iespējamo valsts līdzfinansējuma šim mērķim palielināšanu no 30% līdz 50% būvniecības kopējo izmaksu. Sociālo namu būvniecībai RAPLM šā gada budžetā paredzējusi piešķirt Rīgas pilsētas pašvaldībai 1,3 miljonus latu lielu līdzfinansējumu, taču šo namu būvniecība Rīgā pagaidām nav uzsākta. Nākamajā gadā Rīgas dome nav paredzējusi būvēt sociālos namus, jo valsts līdzfinansējums šim mērķim nav pieprasīts. Ministrs atbalstīja denacionalizēto namu īrnieku iniciatīvu vērsties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ar priekšlikumu dzīvokļu īri noteikt par sabiedrisko pakalpojumu un pārņemt SPRK kompetencē dzīvokļu īres maksu regulēšanu. Diskusijas vērts ir arī priekšlikums mājokļu problēmu risināšanai novirzīt arī ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas un valsts nodevām un citiem ienākumiem no darījumiem ar nekustamo īpašumu.

Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes veiktā analīze par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu saņēmējiem liecina, ka visbiežāk ģimenes tos izlieto nekustamā īpašuma iegādei Rīgā.

Līdz šā gada 2. aprīlim (ieskaitot) pārcelšanās pabalstos 354 personām (ģimenēm) kopumā izmaksāti 5 551 500 lati.

287 pabalstu saņēmēji to izmantojuši nekustamā īpašuma iegādei, bet 67 gadījumos noslēgti īres līgumi par citas dzīvojamās platības īri.

Lielākā daļa pārcelšanās pabalstu saņēmēju jauno dzīvesvietu nolūkojuši Rīgā. Apkopotā informācija liecina, ka Rīgā iegādāti 185 nekustamie īpašumi un noīrētas 54 dzīvojamās telpas. Savukārt ārpus Rīgas pirkti 102 īpašumi un noslēgti 13 līgumi par dzīvojamo telpu īri.

Personai (ģimenei), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, pārcelšanās pabalsts ir Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli. Tādējādi vienam cilvēkam pārcelšanās pabalsts ir Ls 13 000, bet četru cilvēku ģimene var saņemt līdz Ls 22 000.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu personām, kas vēlas iestāties dzīvokļu rindā vai saņemt pārcelšanās pabalstus, db.lv informēja Rīgas dome. Turpmāk dzīvokļu rindā un pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēt personas, kuru ienākumi vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu

Patlaban dzīvokļu rindā vai pārcelšanās pabalsta saņemšanai var reģistrēties personas, kuru ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 200 mēnesī vai Ls 150 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēku.

Deputāti atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu par Ls 50, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu rindā un pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēt personas, kuru ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēku.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (JL) norādīja, ka ienākumu līmenis jāpaaugstina tāpēc, ka palielinājušās algas un pensijas.

Rīt, 20. jūlijā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis tiksies ar denacionalizēto namu īrnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palīdzības instrumentus un uzklausītu to idejas par papildus instrumentu nepieciešamību. Ministrs ir aicinājis Rīgas domi pārskatīt un padarīt elastīgāku dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu izsniegšanas kārtību denacionalizēto namu īrniekiem, kā arī palielināt šo pabalstu apjomu, jo patlaban, saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, iedzīvotāju loks, kam ir tiesības pretendēt uz šiem pabalstiem, kā arī pieejamās pabalsta summas ir visai ierobežotas. Valdībadenacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai paredzējusi 2 miljonus latu valsts līdzdalībai pārcelšanās pabalstu izmaksāšanā un 3 miljonus latu sociālo namu būvniecībai. Ja pārcelšanās pabalstiem paredzētā summa tiks iztērēta, esmu pārliecināts, ka valdība atradīs papildus līdzekļus šim mērķim, uzskata Māris Kučinskis. Rīgas, Daugavpils, Valmieras un Cēsu pilsētu pašvaldības jau pieņēmušas pirmos lēmumus par pārcelšanās pabalstu izmaksu iedzīvotājiem un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) šīm pašvaldībām jau piešķīrusi valsts līdzfinansējumu pabalstu izmaksai. Kopumā pabalsti piešķirti 44 personām, tajā skaitā 33 Rīgas iedzīvotājiem. Bažas rada Rīgas pilsētas pašvaldības, kurā denacionalizēto namu īrnieku problēmas ir visaktuālākās, vilcināšanās, jo RAPLM šogad paredzējusi pārcelšanās pabalstu līdzfinansēšanai Rīgai piešķirt 1,8 miljonus latu, no kuriem pašlaik iztērēti tikai 136 000 latu. Daudzviet sadarbojoties valstij ar pašvaldībām aktīvi uzsākta arī sociālo namu celtniecība. 27. jūnijā Bauskā tika atklāta pirmā dzīvojamā ēka, kura rekonstruēta par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Tajā ir 6 sociālie dzīvokļi. Līdzīgi projekti patlaban tiek īstenoti Liepājā, Ludzā, Kuldīgā, Cēsīs, Ropažu un Kandavas novados, kā arī Bērzaunes pagastā. Pašvaldības īres namu vai sociālo namu būvniecība ir uzskatāms par efektīvu instrumentu mājokļu problēmu risināšanā.

Denacionalizēto namu īrnieki, kuri stāv rindā un gaida reģistrāciju pārcelšanās pabalstam, tiks apkalpoti tuvāko divu stundu laikā, un rindas vairs neveidosies.

Ažiotāža radās pēc tam, kad iedzīvotāji uzzināja, ka naudas pārcelšanās pabalstiem visiem gribētājiem nepietiks, jo tā piešķirta četras reizes mazāk nekā 2008. gadā, pastāstīja Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Paši optimistiskākie aprēķini liecina, ka šogad pabalstus varētu saņemt ap 200 ģimeņu, bet šādus pabalstus vēlas saņemt 1295 ģimenes.

Cilvēki rindu sāka veidot jau vairākas dienas iepriekš, un nakti Komunālā departamenta telpās pavadīja ap 200 cilvēku, lielākoties pensijas vecumā. “Kad naudas pietika, mēs nekādus pieteikšanās datumus neizsludinājām, jo katrs, kurš nāca, tūlīt tika apkalpots. Šogad janvārī cilvēki nāca, bet mēs bijām spiesti atteikt, jo budžets vēl nav pieņemts un nauda nav ieskaitīta. Rodoties bažām, ka visiem naudas nepietiks, izsludinājām šo reģistrāciju, citādi neapmierināto skaits būtu daudz lielāks,” norādīja Ā.Stabiņa. Pārcelšanās pabalstus cilvēki varēs saņemt rindas kārtībā - pēc tā, kā būs reģistrējušies. Pabalstus varēs saņemt, kad budžetā būs ieskaitīta nauda.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Rīgas dome plāno noteikt 15 miljonu latu finansējumu 2010. gada budžeta programmai Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts.

Par šādas pārcelšanās pabalstu summas piešķiršanu denacionalizēto namu iedzīvotājiem otrdien lems Rīgas dome. Balsojums gan nenozīmē, ka šāda summa pabalstiem 2010. gada budžetā arī tiks piešķirta, jo viss atkarīgs no valsts piešķirtās dotācijas apjoma. Kā zināms, valsts sedz 50 % no pabalsta apjoma, tādējādi 2010. gada budžetā Rīgas dome no valsts vēlas saņemt 7.5 miljonus latu. Domes Komunālajam departamentam līdz 1. martam jāiesniedz Ekonomikas ministrijai informācija par pabalsta reģistrā iekļauto personu skaitu.

15 miljoni latu pārcelšanās pabalstiem sākotnēji bija ieplānoti arī 2009. gada budžetā, taču valsts piešķirtā dotācija šogad ir tikai 1.8 miljoni latu, tādēļ kopumā pabalstiem atvēlēti tikai 3.8 miljoni latu. Nepietiekamais finansējums izraisīja ažiotāžu pie Rīgas domes Komunālā departamenta, kur naktī no 2. uz 3. februāri nakšņoja ap 200 cilvēku, kas vēlējās reģistrēties pabalsta saņemšanai. Toties pērn, kad pabalstu summa bija 15 miljoni latu, nekādu rindu nebija un visas 959 ģimenes, kas pārcelšanās pabalstus vēlējās, tos arī saņēma, Db iepriekš informēja Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Pabalstu iespējams izmantot nekustamā īpašuma iegādei vai kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai nekustamā īpašuma pirkšanai. Pabalstu var izmantot arī kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku, ne mazāku par desmit gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien izskatīja Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas sagatavoto lēmumprojektu par ienākumu līmeņa paaugstināšanu personām, kas vēlas iestāties dzīvokļu rindā vai saņemt pārcelšanās pabalstus.

Patlaban dzīvokļu rindā vai pārcelšanās pabalsta saņemšanai var reģistrēties personas, kuru ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 200 mēnesī vai Ls 150 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāki cilvēki. Deputāti atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu par Ls 50, tādējādi nosakot, ka turpmāk dzīvokļu rindā un pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēt personas, kuru ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāki cilvēki.

Lēmumprojektā tiek precizēti arī citi nosacījumi, lai paplašinātu iedzīvotāju iespējas saņemt pašvaldības palīdzību, piemēram, atsevišķi dzīvojošām pensijas vecuma personām, kuras strādā algotu darbu un kurām nav apgādnieku, tiks vērtēts tikai pensijas apmērs.

Nokritušās dzīvokļu cenas mudinājušas Rīgas denacionalizēto namu īrniekus aktīvāk ņemt pārcelšanās pabalstus. Tik aktīvi, ka jau jūlijā šiem pabalstiem paredzētā nauda ir iztērēta, raksta laikraksts Diena.

Rīgas dome būtu gatava rudens budžeta grozījumos piešķirt papildu naudu, ja to pašu darīs valdība. Taču no valsts maka, visticamāk, galvaspilsētas denacionalizēto namu īrniekiem šogad vairs nedos neko.

"Necerēti liela aktivitāte," saka Rīgas domes komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. "Kad pagājušajā gadā plānojām budžetu, rēķinājām, ka vidēji vienai denacionalizētā nama īrnieku ģimenei kā dzīvokļu pabalsts būs jāmaksā ap 15 tūkstošiem latu, taču realitātē ģimenes izrādījās kuplākas un vidēji katrai maksājām 16 tūkstošu latu."

Kopumā šogad pārcelšanās pabalstiem bija paredzēti 15 miljonu latu. Jūlija vidū naudas vairs nebija, jo kopumā šogad pabalstus saņēmušas ap 700 ģimeņu. Ņemot vērā cilvēku lielo atsaucību, dzīvokļu pārvalde plāno Rīgas domes budžeta grozījumos prasīt papildu naudu. Taču tā kā pārcelšanās pabalstus, kā paredzēts likumos, sedz valsts un pašvaldība uz pusēm, domei jāsagaida atbilde no Ekonomikas ministrijas par to, vai un cik tā gatava piešķirt pabalstiem papildu naudu.

15. novembrī stāsies spēkā grozījumi Rīgas domes 20.12.2005. saistošajos noteikumos Nr.36 Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība, kas nosaka lielākus pārcelšanas pabalstus un paplašina to izlietošanas veidus, Db.lv informēja Rīgas dome.

Grozījumi saistošajos noteikumos publicēti laikrakstos Latvijas Vēstnesis un Rīgas Balss.

Turpmāk personai (ģimenei), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, pārcelšanās pabalsts būs līdz Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli. Tādējādi vienam cilvēkam pārcelšanās pabalsts būs Ls 13 000, bet četru cilvēku ģimene varēs saņemt līdz Ls 22 000.

Līdz šim spēkā esošajos noteikumos pamatsumma bija Ls 5000 un vēl Ls 1500 par katru ģimenes locekli. Ja persona (ģimene) no denacionalizētā mājā esošas dzīvojamās platības tiks izlikta ar tiesu parādu dēļ, pabalsta pamatsumma būs Ls 2500 un vēl papildus Ls 3000 par katru ģimenes locekli.

Rīgas dome šodien nolēma paaugstināt ienākumu līmeni personām, kas vēlas iestāties dzīvokļu rindā vai saņemt pārcelšanās pabalstu.

Deputāti atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu par Ls 50, tas nosaka, ka turpmāk dzīvokļu rindā vai pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēties personas, kuru ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāki cilvēki. Līdz šim dzīvokļu rindā vai pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēja reģistrēties personas, kuru ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienam cilvēkam nepārsniedza Ls 200 mēnesī vai Ls 150 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāki cilvēki.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (JL) norāda, ka ienākumu līmenis jāpaaugstina tāpēc, ka palielinājušās algas un pensijas.

Rīgas dome šodien nolēma grozīt Rīgas domes saistošos noteikumus “Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība”, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu ir tiesīgas saņemt personas (ģimenes) , kas dzīvo denacionalizētās mājās un dzīvokli lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja tās atbrīvo šo dzīvojamo telpu. Uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu var pretendēt persona (ģimene), kurai nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, ja pēdējos trīs mēnešos ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) nepārsniedz Ls 200 mēnesī vienam cilvēkam vai Ls 150 uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēki. Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (JL) uzsver: “Pašvaldības pieņemtais lēmums būtiski palielina pārcelšanās pabalstu izmantošanu – palielināsies gan pabalsta summa, gan tā izmantošanas iespējas, turpmāk šo pabalstu varēs izmantot arī īres tiesību pirkšanai. Tādējādi katra ģimene varēs izvēlēties sev piemērotāko mājokļa problēmas risinājuma variantu.” Turpmāk persona (ģimene), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, kā pārcelšanās pabalstu varēs saņems Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli. Līdz šim spēkā esošajos noteikumos pamatsumma bija Ls 5000 un vēl Ls 1500 par katru ģimenes locekli. Ja persona (ģimene) no denacionalizētā mājā esošas dzīvojamās platības tiek izlikta ar tiesu parādu dēļ, pabalsta pamatsumma būs Ls 2500 un vēl papildus Ls 3000 par katru ģimenes locekli. Pieņemtie grozījumi paplašina personu loks, kuras varēs pretendēt uz pārcelšanās pabalstiem. Reģistrējot dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku, tiks vērtēts tikai viņu pensijas apmērs, nevis arī, piemēram, darba alga, ja pensionārs vēl turpina strādāt. Paplašinātas arī piešķirtā pabalsta izmantošanas iespējas, nosakot, ka to var izmantot, kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku ne mazāku par 10 gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā. Līdz šim pabalstu varēja izmantot dzīvojamās telpas pirkšanai vai kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai dzīvokļa (mājas) pirkšanai. Grozījumi saistošajos noteikumos “Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Lai arī Latvijā ir pieaugušas ražošanas un darbaspēka izmaksas, kā arī jau ilgstoši ir novērojama augsta inflācija, kas mazina vietējo uzņēmēju konkurētspēju, tomēr vairākums Latvijas uzņēmēju pagaidām izturas noraidoši pret iespēju tuvākajā nākotnē pārcelt uzņēmējdarbību uz kādu citu valsti.

9.6% uzņēmēju atbildēja, ka šāda iespēja ir ļoti maza, bet 5.9%, - ka uzņēmējdarbības pārcelšanas iespēja uz citu valsti ir drīzāk maza. Tikai 2% aptaujāto uzņēmēju atzina, ka šāda iespēja ir ļoti liela, un 5.6% - ka drīzāk liela. Savukārt 8.5% no aptaujātajiem bija grūti pateikt, vai uzņēmējdarbības pārcelšanas iespēja uz kādu citu valsti pastāv.

Uzņēmēju sniegtās atbildes liecina, ka negatīvāk uz uzņēmējdarbības pārcelšanas iespēju raugās Pierīgas uzņēmēji – 86.4% uzsver, ka nepastāv nekāda iespēja tuvākajā nākotnē pārcelt uzņēmējdarbību uz kādu citu valsti. Līdzīgs noskaņojums ir arī uzņēmējiem pagastos un lauku apvidos – 77.3% atzīst, ka nepastāv nekāda iespēja pārcelt uzņēmējdarbību uz citu valsti.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Veselības ministrija un tai padotās iestādes pēc diviem gadiem plāno pārvākties uz jaunajām telpām, kuru nomas maksa paredzēta ievērojami augstāka nekā šobrīd vidēji tirgū.

Veselības ministrija (VM), Veselības inspekcija, Zāļu cenu valsts aģentūra, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, Medicīnas profesionālās izglītības centrs, Zāļu valsts aģentūra, Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra, Sporta medicīnas valsts aģentūra un Latvijas medicīnas bibliotēka šobrīd atrodas deviņās dažādās vietās Rīgā. Pamatojot to ar līdzekļu taupīšanu un ērtumu, pēc diviem gadiem visas šīs iestādes strādās vienā ēkā ārpus centra - kādreizējās fabrikas VEF teritorijā. Lai gan šie nodomi ir apsveicami, tomēr cenu, par kādu plānots nomāt ministrijas un tās iestāžu telpas, nekustamo īpašumu nozares eksperti vērtē kā pārlieku augstu un šī brīža tirgus situācijai neatbilstošu. Jaunās veselības nozares iestāžu ēkas, kas atradīsies Ūnijas ielā 16b, telpu kopējā platība būs vairāk nekā 26 tūkst. kvadrātmetru, bet nomas maksa noteikta 16 eiro/m2 mēnesī, lai gan vēl šovasar VM valdību informēja, ka biroju ēku nomas maksa ir vidēji 11 eiro/m2 mēnesī. Pēc Db aprēķiniem gadā valstij par šo telpu nomu nāksies maksāt 3.6 milj. Ls. Nomas līgums tiks slēgts uz 25 gadiem.

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Ierobežotā biroju telpu piedāvājuma dēļ Rīgā brīvo telpu īpatsvars joprojām ir zems, secināts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics jaunākajā Rīgas biroju tirgus pārskatā.

Šā gada jūnija beigās brīvo biroja telpu īpatsvars Rīgā bija 3,8%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada jūnija beigās.

CBRE Baltics Tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe informēja, ka otrajā ceturksnī Rīgā biroju tirgus joprojām bija aktīvs pieprasījuma ziņā, taču salīdzinājumā ar pirmo ceturksni aktivitāte mazinājās.

Šā gada otrajā ceturksnī netika sākta jaunu biroju būvniecība, bet turpinājās iesākto projektu pabeigšana. Biroju ēku attīstītāji turpināja būvniecības sagatavošanas darbus projektiem New Hanza, kas atradīsies Pulkveža Brieža un Hanzas ielas kvartālā, un Business Garden Rīga, kas atradīsies Kārļa Ulmaņa gatvē pretī tirdzniecības centram Spice.

Turpinot uzlabot pakalpojumu sniegšanu klientiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ievieš plašu un ērtu klientu apkalpošanas zāli arī Jūrmalā. Pārcelšanās uz jaunajām telpām ir ieplānota š.g. 21.novembrī, tāpēc Jūrmalas pilsētas nodaļā (Jūrmala, Strēlnieku prosp. 16) būs pārtraukta dokumentu pieņemšana, bet jau 22. novembrī klienti saņems pakalpojumus jaunajās telpās – Piestātnes ielā 6, k-14.

PMLP Jūrmalas pilsētas nodaļa pārcelšanās dienā, 21.novembrī, dokumentus no apmeklētājiem nepieņems, taču jau iepriekš noformētos turpinās izsniegt. Nepieciešamības gadījumā klienti var vērsties pēc palīdzības tuvākajās PMLP nodaļās - Rīgā, Tukumā, Jelgavā.

Sākot ar 24. novembri, nodaļa turpinās strādāt kā līdz šim – pēc vienota apmeklētāju pieņemšanas laika, bez pusdienu pārtraukuma.

Pirmdienās no plkst. 11.00-19.00

Otrdienās no plkst. 9.00-16.00

Trešdienās no plkst. 9.00-16.00

Ceturtdienās no plkst. 9.00-16.00

Piektdienās no plkst. 8.30-14.30

PMLP teritoriālās nodaļas sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar pasu izsniegšanu, ielūgumu un izsaukumu apstiprināšanu, ziņu iekļaušanu un sniegšanu no Iedzīvotāju reģistra.

Investori, kas Igaunijas dienvidos iecerējuši uzbūvēt vienu miljardu eiro vērtu celulozes rūpnīcu, pieļauj iespēju nepieciešamās atļaujas tādam projektam saņemt Latvijā, jo Igaunijā šis process var būt pārāk ilgs.

Igaunijā valsts īpašā plānojuma izstrādes ilgums ir divi ar pusi gadu, kas ir investoriem biedējoši ilgs laiks, jo šajā laikā situācija tirgū var būtiski mainīties, trešdien žurnālistiem teica projektu īstenojošās kompānijas Est-For Invest valdes loceklis Marguss Kohava.

Viņš norādīja, ka tas ir iemesls, kādēļ joprojām tiek izskatīta iespēja sākt atļauju saņemšanas procesu Latvijā.

Cits kompānijas valdes loceklis Ādu Polli sacīja, ka investoru grupa, kas plāno vērienīgo projektu, ir Igaunijas patrioti un pašlaik mērķis ir atrast veidu, kā rūpnīcu atvērt Igaunijā. Vienlaikus arī viņš atzina, ka termiņi Igaunijā ir pārāk ilgi.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums «Tesla Motors» veicis pārrunas ar Vācijas un Nīderlandes amatpersonām par iespējām Eiropā būvēt pirmo lielo rūpnīcu, pirmdien vēstīja laikraksts «Wall Street Journal».

«Tesla» veicis pārrunas ar divām Vācijas federālajām zemēm, lai apspriestu iespējas būvēt lielapjoma rūpnīcu, kurā tiktu ražoti gan automobiļi, gan akumulatori, raksta «Wall Street Journal».

Tāpat laikraksts norāda, ka uzņēmums arī pārrunājis iespējas šādu rūpnīcu būvēt Nīderlandē.

Kā ziņots, «Tesla» pagājušajā mēnesī atklāja plānus, kas paredz Šanhajā uzbūvētu elektrisko automašīnu un akumulatoru ražotni.

LASI:

Lietuvieši cīnās par to, lai Tesla rūpnīcu būvētu Lietuvā; izdomā veidu, kā piesaistīt autoražotāja uzmanību

Apmēram 170 mēbeļu ražotnes strādnieku jau divas dienas netiek pielaisti pie saviem darbgaldiem, jo rūpnīcas vārti aizslēgti ar ķēdi, bet ieejas durvis sargā bruņota apsardze, raksta Neatkarīgā.

Uzņēmuma pārstāvji mierina darbiniekus, ka kompensēs piespiedu dīkstāvē pavadīto dienu, taču cilvēki ir nobažījušies, ka nāksies stāties garajā bezdarbnieku rindā.

Banka «ieņem» rūpnīcu Tukumā parādu dēļSwedbank norīkotā apsardze Tukuma uzņēmumā ieradusies jau pagājušās nedēļas piektdienā un pusdienas laikā likusi darbiniekiem rūpnīcas Sāga teritoriju pamest. «Ceturtdienas vakarā man piezvanīja no uzņēmuma vadības un teica, ka piektdien gaidāma bankas inventarizācija. Bankas apsardzes cilvēki vienkārši ienāca rūpnīcas teritorijā un lika darbiniekiem iet prom. Pavēlēju izslēgt mašīnas, lai nerastos kādas darba traumas, un pakļāvos rīkojumiem,» stāsta uzņēmuma ražošanas direktors Andris Kozinda. Jaunā apsardze rūpīgi pārmeklējusi gan darbinieku somas, gan kabatas. Strādnieks Jurijs Kiriļenko ir neizpratnē, ko viņi meklējuši, jo neviens nav aizturēts: «Mēs visi pakļāvāmies, darījām, ko lika. Neies jau gaidīt, kad rokas lauzīs ārā! Kopumā viss notika civilizēti, ja tā var teikt. Rupjus vārdus mums neteica un fiziski neiespaidoja.»